Portugāles prezidents Žorži Sampaiju vakariņās par godu Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valstsvizītei Portugālē da Ajuda pilī 2004.gada 14.septembrī:

Prezidentes kundze! Cienītās dāmas un godātie kungi!
Man ir patiess gandarījums un liels gods pēc valsts vadītāju tikšanās, ko rīkoju Arraijolušā, atkārtoti uzņemt Jūsu ekselenci Portugālē. Spilgtā atmiņā ir palikusi vizīte Rīgā 2003.gada maijā, un mani iepriecina iespēja atbildēt uz jūsu viesmīlību, kas toreiz mani tik ļoti saviļņoja.
Latvija un Portugāle tagad abas ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalstis. Kas gan to būtu iedomājies pirms 20 gadiem, kad Eiropas Kopienai pievienojās Portugāle! Daudzi faktori ir veicinājuši šādu vēstures attīstību, bet no visiem vēlētos jo īpaši izcelt latviešu tautas drosmi un izturību, ko tā vairākkārt apliecinājusi: sākumā cīņā par savu neatkarību, vēlāk sava mērķa iestāties eiroatlantiskajās struktūrās sasniegšanā.
Ar Eiropas Savienības paplašināšanos ir noslēdzies viens nozīmīgs posms Eiropas vēsturē. Eiropas Savienība, kas dzimusi 20.gadsimta katastrofu rezultātā, 21.gadsimtu sāk pirmo reizi vienota no Baltijas līdz pašai Ibērijas pussalai kopīgā projektā, kas balstīts uz kopīgām vērtībām. Pasaulē, kas ar katru dienu kļūst aizvien nemierīgāka, Eiropa turpina veidot miera, solidaritātes, tolerances un harmoniskas dažādības telpu. Izaicinājums ir liels, taču eiropieši ir pierādījuši, ka viņu pārliecība šā izaicinājuma kopīgai pārvarēšanai joprojām ir nesagraujama. Apliecinājums tam ir veiksmīgie rezultāti vairākās sarežģītās sarunās, kuru noslēgšana bija atkarīga no visu dalībvalstu vienprātības.
Tagad, kad Eiropas Savienības paplašināšanās jau ir noslēgusies, ir pabeigta konstitucionālā līguma izskatīšana un sastādīta jauna Komisija, par Eiropas Savienības divām galvenajām īstermiņa prioritātēm ir kļuvušas jaunā konstitucionālā līguma ratifikācija un Eiropas ekonomikas dinamiskāka augšupeja.
Vienošanās par Eiropas Savienības konstitucionālo līgumu ir ievērojams sasniegums. Jaunais līgums tikai vienā sējumā koncentrē Kopienas tekstus, kuri gadu desmitu garumā tika mainīti un pārstrādāti un kuru komplicētība ekspertiem lika veikt sarežģītus skaidrojumus. Tā neapstrīdams nopelns ir padarīt Kopienas noteikumus un mehānismus skaidrākus ikkatram, kas vēlas iegūt šādu informāciju, un tas ir fundamentāls solis Eiropas tuvināšanā saviem pilsoņiem.
Konstitucionālais līgums izskaidro noteikumus un arī vienkāršo tos. Eiropas Savienības un tās dalībvalstu pilnvaras un atbildības jomas ir uzskaitītas un noteiktas skaidrāk. Kopienas normatīvie akti ir sadalīti pēc veidiem, to daudzums samazināts, un to lietošana lielā mērā paplašināta. Šādi ir veikts vēl viens solis uz priekšu.
Galu galā konstitucionālais līgums ievieš svarīgus jauninājumus sociālo un ekonomisko tiesību jomā, institucionālā līdzsvara nodrošināšanā un ārējās politikas un kopējās drošības jomā. Šie jauninājumi ir Eiropas integrācijas procesu padziļinošie faktori, kas Eiropas Savienību padarīs spējīgāku būt gatavai izaicinājumiem, kuri tai stājas ceļā.
Vairākas valstis izvēlējās izskatīt konstitucionālo līgumu nacionālajā referendumā, kas, bez šaubām, ir ar noteiktu risku un grūtībām saistīts process. Manuprāt, mūsu kopējās nākotnes labad ir būtiski, ka tas tiek ratificēts un stājas spēkā noteiktajā laikā. Tādēļ visiem cilvēkiem, kas saskata sevi šajā Eiropas projektā, ir pienākums uzņemties atbildību par šā procesa veiksmīgu iznākumu. Bez šaubām, neizbēgami kalpojot par kompromisu, konstitucionālais līgums ir līdzsvarots dokuments, kuram piemīt viss nepieciešamais, lai tā mūžs būtu ilglaicīgs, tādējādi aiztaupot Eiropas Savienībai pastāvīgas tekstu pārskatīšanas, kuru rezultātā tiek patērēta lieka enerģija, kas varētu tikt veltīta citu neatliekamu izaicinājumu pārvarēšanai.
Viens no šādiem izaicinājumiem, ko vēlētos izcelt īpaši, ir ekonomika. Lielāko Eiropas valstu ekonomiskais stāvoklis joprojām ir vārgs. Eiropas Komisijas piedāvātā Stabilitātes pakta reforma attīstās labā virzienā, taču viena pati tā nespēj iekustināt Eiropas ekonomiku. Ir arī jāiegulda lielāka enerģija un politiskā griba Lisabonas stratēģijas realizēšanā, neaizmirstot par tajā iekļauto sociālo šķautni. Ceru, ka jaunā Komisija, kas to iecēlusi prioritāšu kārtā, spēs dot jaunu pamudinājumu, mobilizējot valdības tās īstenošanai.
Esmu pārliecināts, ka paplašināšanās sniegs Eiropas ekonomikai jaunu dinamismu. Būt par Eiropas Savienības dalībvalsti ir svarīgs uzticēšanās un ekonomisko aģentu stimulēšanas faktors. Turklāt jauno dalībvalstu ekonomiskais pieaugums pārliecinoši ir lielāks par Eiropas Savienības vidējo. Taču, lai šis pieaugums tiktu konsolidēts, ir tikpat svarīgi, lai Eiropas Savienība piešķirtu nepieciešamos līdzekļus ekonomiskā progresa un sociālās kohēzijas veicināšanai savā teritorijā.
Tādējādi izšķirošs būs sarunu par jauno finanšu ietvaru rezultāts. Kā jau jūs zināt, Ekselence, Portugāle ar lielu pārliecību ir aizstāvējusi to noteikšanu, pamatojoties uz līdzekļu pietiekamības principu. Citiem vārdiem, nepiekrītam izdevumu griestu noteikšanas principam, neparūpējoties pirmām kārtām par Kopienas vajadzību noteikšanu. Portugālei un, vēlētos domāt, arī visām jaunajām dalībvalstīm ekonomiskā un sociālā kohēzija joprojām saglabājas galvenajā vietā. Komisijas sākotnējais piedāvājums ir labs pamats šo komplekso un sarežģīto sarunu veikšanai.
Starptautiskajā kontekstā turpinām pārciest lielas grūtības. Palielinās nevienlīdzība, pieaug fanātisms, un ir reta tā reize, kad nesaskaramies ar terorisma aktiem, kas vērsti pret nevainīgiem mierīgajiem iedzīvotājiem, tai skaitā tiem, kurus nesen skāra traģiskie notikumi Krievijā. Drošība Rietumu pasaulē joprojām balstās uz Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm, kas apvienojušās atlantiskajā aliansē. Un tai mēs turpinām būt uzticīgi, neraugoties uz gadījuma rakstura savstarpējām uzskatu atšķirībām. Taču tikpat svarīgi ir nostiprināt labas kaimiņvalstu attiecības un sadarbību ar robežvalstīm.
Bilaterālajā aspektā ir jāturpina abpusēja zināšanu apmaiņa, stimulējot un atbalstot cilvēku, ekonomisko un kultūras apmaiņu starp Latviju un Portugāli. Ne ģeogrāfiskais stāvoklis, ne vēstures gaita – neviens no šiem faktoriem nav līdzējuši mūsu tautām satuvināties. Tagad izveidojušies tādi apstākļi, kas veicina spēcīgāku un savstarpēji labvēlīgu attiecību veidošanu starp mūsu abām valstīm. Ar šo es nedomāju tikai Latvijas negaidīto piedalīšanos Eiropas 2004.gada futbola čempionātā vai to, ka mūsu abu valstu nacionālās izlases pašreiz ir vienā pasaules čempionāta kvalifikācijas grupā. Esot partneriem vienotā ekonomiskā un drošības telpā, mūsu bilaterālās attiecības nenovēršami attīstās arvien vairāk. Un atbilstošajiem varas orgāniem jāatbalsta un jāstimulē šī attīstība. Šāda ir mana vēlēšanās, un šāds ir, Jūsu ekselence, klātbūtnes Portugālē iemesls.
Noslēgumā. Prezidentes kundze un dārgā draudzene, vēlos izmantot šo iespēju, lai godinātu Jūsu ekselenci tik nozīmīgas lomas pildīšanā, ko esat spējusi īstenot Latvijas politikā. Rūpība, drosme un apņēmība, ko Jūsu ekselence ir apliecinājusi, kalpo par paraugu mums visiem. Atļaujiet man šajā svinīgajā reizē uzsaukt šo tostu uz Jūsu ekselences un Jūsu kunga veselību, uz Latvijas labklājību un uz mūsu valstu ciešāku sadarbību un draudzību!