1990.gada 3.maijs – 1993.gada 5.jūlijs

1990.gada 11.maija sēdes stenogramma

Rīta sēdē

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; / – atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos – Lilitas Kainaizes tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Cienītie deputāti! Pulkstenis ir 10.03. Turpinām sesijas darbu. Rīta sēdi atklājam un tūlīt reģistrējamies. Rezultāts – 153 deputāti. Es ļoti īsi atbildēšu uz deputāta Zaļetajeva jautājumu:
*/16. maijā darbu sāk KPFSR tautas deputātu kongress. Vai Latvijas Augstākā padome ir saņēmusi ielūgumu sūtīt delegāciju uz kongresa atklāšanu? Atbildu. Nav saņēmusi.
Vai Latvijas Augstākā padome sūtīs delegāciju pēc savas iniciatīvas, ja ielūgums nav saņemts? Man šķiet, ka atbilde ir skaidra: šādos gadījumos delegācija netiek sūtīta. Par to, ka mēs nosūtījām ielūgumu uz mūsu sesiju, bija informācija, manuprāt, par to mēs jau ziņojām./
Mēs vakar vienojāmies, ka šodien plenārsēdē apmēram stundas laikā izlemsim jautājumu par Latvijas Republikas Ministru padomes sastāvu vai, pareizāk sakot, par struktūru. Jums bija iespēja vakar vakarā un arī šodien no rīta apspriest šo jautājumu komisijās vai frakcijās. Ja ir bijusi apspriede komisijās, tad komisiju priekšsēdētāji var ļoti īsi izteikt savu attieksmi pret diskusiju, kura mums vakar bija. Tas jādara tā, lai mēs pēc tam varam pieņemt lēmumu.
Apspriedīsim arī darba gaitu vai vispirms pabeigsim šo jautājumu? Pabeigsim šo jautājumu. Kādi ir priekšlikumi no komisijām? Vai komisiju priekšsēdētāji paši pēc savas iniciatīvas nāks tādā kārtībā, kā ir sarakstā, un izteiks savu viedokli? Vispār katru nopietnāku jautājumu mums vajadzētu apspriest. Likumdošanas jautājumu komisijai vajadzētu uzstāties pirmajai vai pēdējai. Lūdzu – vārds deputātam Aivaram Endziņam.

A.Endziņš: Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Atklāti jāsaka, ka Likumdošanas jautājumu komisija kopīgi ar Aizsardzības un iekšlietu komisiju apsprieda kandidatūru iekšlietu ministra amatam. Mēs pilnīgi kolektīvi līdz galam šo jautājumu par likumprojektu izdiskutēt nevarējām. Tomēr gribu izteikt dažas domas – vairāk gan personiski nekā komisijas vārdā. Ja esam uzticējuši valdības vadību Ivaram Godmanim un ja valdības likumprojekts ir arī viņa priekšlikums, tad mums šajā priekšlikumā par sastāvu, kādu viņš liek priekšā, būtu jāieklausās. Šeit varētu izvērsties diskusija, kas jau vakar aizsākās, jautājumā par Celtniecības ministriju saistībā ar arhitektūru. Var būt diskutējami jautājumi, kuri nav līdz galam atrisināti, t.i., par Mežsaimniecības departamentu un Zivsaimniecības departamentu. Par to esmu saņēmis izrakstu no Apkārtējās vides aizsardzības komisijas sēdes, kura ierosina izveidot šīs komitejas un departamentus, iekļaujot tās arī valdības sastāvā. Bet tas ir diskutējams jautājums.
Es gribētu runāt par diskusiju, kas mums bija vakar, – ir vai nav vajadzīgi pamatvirzieni. Manuprāt, šī daļa 2.punktā būtu jāizsvītro, atstājot likuma nosaukumā tikai “Latvijas Republikas Ministru padomes sastāvs” bez darbības pamatvirzieniem. Laikam jau pareizs ir priekšlikums, ka vajag uzticēt valdībai izstrādāt savu darbības programmu un mēneša laikā iesniegt to Augstākajai padomei apspriešanai un apstiprināšanai, atstājot šajā projektā 3.punktu – jautājumu, kas ir saistīts ar Ministru padomes Prezidija izveidošanu, 4.punktu tādā redakcijā, kā likts priekšā – atzīt par spēku zaudējušu likumu par Latvijas PSR Ministru padomi. Atcelt mēs varam, bet mums nav neviena likuma apakšā. Un tāpēc man būtu priekšlikums mainīt šā punkta redakciju, jo pašreiz spēkā esošais Latvijas PSR likums par Latvijas PSR Ministru padomi nav pretrunā ar 4.maija Deklarāciju. Vienlaikus jāuzdod Augstākās padomes Prezidijam izveidot komisiju, kas izstrādātu likumprojektu par Latvijas Republikas valdību. Šeit diskusiju vispār nevajag izvērst.

Priekšsēdētājs: Jūs izteicāt savu viedokli par pamatvirzieniem, ka tos nevajadzētu, un valdība pati arī noņēma tos. Paliek Ministru padomes sastāvs. Pats galvenais, par ko šeit vakar notika diskusija un uz ko pastāv valdība, un uz ko komisiju priekšsēdētājiem būtu jādod atbilde, ir valdības sastāva uzskaitījums un pēc tam likumprojekts par Latvijas Republikas valsts pārvaldes sistēmas grozījumiem. Grozījumi neskar Konstitūciju. Tie ir sekojoši: nodibināt Latvijas Republikas Celtniecības ministriju, Lauksaimniecības ministriju, Materiālo resursu ministriju. Vakar šeit izskanēja doma nodibināt Satiksmes ministriju. Tas būtu 5.punkts.
6.punkts. Likvidēt Latvijas Republikas Komunālās saimniecības ministriju, Latvijas Republikas Valsts televīzijas un radioraidījumu komiteju, Latvijas Republikas Valsts fiziskās kultūras un sporta komiteju. Vakar valdība ieteica vēl likvidēt Latvijas Republikas Valsts statistikas komiteju. Tāds pašreiz ir projekts, par kuru būtu jāizsaka sava attieksme.

A.Endziņš: Šīs ministrijas var izveidot un arī pārveidot par valsts komitejām vai departamentiem – kā valdība ierosina –, lai tas nebūtu pretrunā ar tām tiesībām, kādas ir Augstākajai padomei, ja šie jautājumi ir apsvērti. Vienlaikus jādomā, kas nāks likvidējamo resoru vietā. Valdībai to vajadzētu paskaidrot. Manas personiskās domas ir, ka mums jau savā laikā tika likvidēta, piemēram, Fiziskās kultūras un sporta komiteja, tās vietā izveidojot sporta biedrību un organizāciju savienību kā sabiedrisku organizāciju. Pēc tam mēs atkal atgriezāmies pie valsts pārvaldes struktūras. Vai šie jautājumi ir pārdomāti pietiekami dziļi, pašreiz es īsti pārliecināts neesmu.

Priekšsēdētājs: Vakar valdība izteica savus apsvērumus, ka praktiski visur vajadzētu pāriet uz valsts departamentu sistēmu. Tā es sapratu.

A.Endziņš: Ja ir tikai valsts komitejas statusa nomaiņa ar departamenta statusu, tad tā ir cita runa. Vienīgi jāatceras, ka arī šīs sfēras nedrīkst palikt bez valsts pārvaldes.

Priekšsēdētājs: Tas būtu viss, kas jāprecizē? Paldies.

O.Kehris: Ekonomikas komisija šos jautājumus varēja apspriest tikai savu iespēju robežās un tā laika ietvaros, kā bija paredzēts. Bet, lai šos jautājumus varētu nopietni izvērtēt, mēs jau vakar to teicām, ir vajadzīgs daudz lielāks laiks. Tomēr tika izteikts secinājums, ka esošā valdības struktūra būtībā ir izveidojusies administratīvās ekonomikas sistēmas apstākļos un neder pārejā uz tirgus ekonomiku. Tas ir ļoti plašs jautājums, kas saistīts ar valdības koncepciju. Pēc tam ir jāveic funkcionālā analīze, lai varētu noteikt, konkrēti kādas ministrijas izveidot. Tika izteikts viedoklis, ka tirgus ekonomikas apstākļos neder un nav vajadzīgas vismaz četras ministrijas: Celtniecības, Rūpniecības, Materiālo resursu un Tirdzniecības ministrija ar to pašreizējām funkcijām. Un ļoti iespējams, ka būtiski jāpārskata vairāku ministriju funkcijas. Tomēr komisija nonāca pie viedokļa, ka pagaidām var palikt un acīmredzot šajā situācijā arī būs jāpaliek tām ministrijām, ko valdība ierosina. Valdībai jāuzticas, ja ir runa par tautsaimniecības bloku. Daudzi izteica bažas, ka šis pagaidu stāvoklis var ieilgt...
Tomēr tika izteiktas domas par četrām komitejām, proti, par Statistikas, Fiziskās kultūras un sporta, Radio un televīzijas un Tautas kontroles komiteju. Attiecībā uz tām šajā dokumentā jābūt skaidrībai. Ja valdība ierosina likvidēt tās un pārvērst par nevaldības komisijām, tad tam jābūt šajā dokumentā fiksētam. Tika izteikts viedoklis, ka pārējām ministrijām vai pārējiem ministriem, komplektējot jauno ministrijas aparātu, ir jābūt iespējai atlaist visu ministrijas aparātu un būtībā komplektēt jaunu ministrijas aparātu. Palika divi lieli jautājumu bloki, kuros tik īsā laikā nebija iespējams panākt būtisku, sacīsim, vienotu viedokli. Daudzi deputāti aizstāvēja Mežsaimniecības ministrijas nepieciešamību. Šo jautājumu argumentēti var atbalstīt gan deputāts Bresis, gan deputāts Andris Bērziņš. Diskusijā par lauksaimniecības vietnieka nepieciešamību daudzi teica, ka vajag, turpretim citi pamatoja, ka šis vietnieks vairs nebūs vajadzīgs. Tā pie vienota viedokļa nenonācām.
Es saprotu, ka tas ir projekts, tātad dokuments par Latvijas Republikas Augstākās padomes pastāvīgo komisiju darba kārtību un kandidatūrām, kuras apstiprina Latvijas Republikas Augstākā padome. Te gan nav pat minēts, ka tas ir projekts. Nav arī zināms, kas šo dokumentu sastādījis, bet tajā ir ļoti daudz neprecizitāšu un nepilnību. Laika trūkuma dēļ minēšu tikai dažas. Projektā paredzēta Tirdzniecības un pakalpojumu komisija, lai gan iepriekš ar šīs komisijas vadītāju deputātu Čepāni runājām, ka Tirdzniecības un apgādes komisija lielā mērā ir saistīta ar izskatāmo jautājumu būtību. Iepriekš šai komisijai piederēja Materiālo resursu ministrija, pašreiz tā ir minēta pie mums. Statistikas komiteja ir minēta 5.punktā pie Arhitektūras un celtniecības komisijas. Bet jādomā arī par Ekonomikas komisiju. Šis dokuments tomēr nav sastādīts pārdomāti, nav apspriests un pamatots. Lai mēs šodien varētu strādāt, ļoti daudzas no iesniegtajām kandidatūrām ir jāizskata tieši Ekonomikas komisijā. Atvēlētā laika ietvaros, ja tas ir no plkst.11.00 līdz pusdienas laikam, mēs daudzmaz kvalificēti varētu izskatīt trīs kandidatūras, ne vairāk. Tās varētu būt Arņa Kalniņa kandidatūra Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieka amatam, Jāņa Āboltiņa kandidatūra ekonomikas ministra amatam un finansu ministra Elmāra Siliņa kandidatūra. Mums, nevis Tirdzniecības un pakalpojumu komisijai jāizskata arī materiālo resursu ministra Edgara Zausajeva kandidatūra. Šaubos, vai mēs varēsim tik īsā laikā izskatīt tik lielu ministru skaitu. Es saprotu, ka tieši šie ministri ir izskatāmi pirmām kārtām, bet, ja vien ir iespēja, šodien šai komisijai vajadzētu strādāt, lai nezaudētu laiku šai ēkā, nevis Brīvības bulvārī 58, jo daudzi citu komisiju deputāti ir izteikuši lielu interesi piedalīties ekonomikas, finansu un citu mūsu ministru apspriešanā.

Priekšsēdētājs: Es tomēr jūtu, ka mēs tā vienkāršoti gribam iet uz priekšu. Tātad divu komisiju priekšsēdētāju domas ir izskanējušas, īsti viedoklis vēl nav izkristalizējies, bet principā mēs varētu piekrist, un tas arī būtu pareizāk, ka vajadzīgs 15-20 minūšu pārtraukums. Šajā laikā jāpavairo materiāls un komisiju priekšsēdētājiem tas jāparaksta. Pēc tam mēs skatīsimies, kāda ir komisijas attieksme pret šo struktūru un balsosim. Ja tā turpināsies mūsu debates, es nezinu, kā mēs tās beigsim. Es saprotu, ka mums ir diezgan sarežģīta situācija. Komisijas vakar vēlu vakarā strādāja, un materiāls nav pavairots. Tas ir ļoti neērti. Mums būs nepieciešams pārtraukums, jo citādi man ir grūti vadīt pēc divu komisiju priekšsēdētāju runām.

J.Škapars: Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija principā atbalsta tos priekšlikumus, kurus ierosināja Ministru padomes priekšsēdētājs. Es domāju, ka te nekādas kardinālas izmaiņas nav vajadzīgas. Vajag uzticēties, ja jau mēs esam ievēlējuši savu premjerministru. Ir tikai divas piebildes. Attiecībā uz Valsts lietu ministriju un attiecībā uz Ekonomikas ministriju ir priekšlikums – acīmredzot jāsašaurina šo divu ministru funkcijas un jānosaka lielāks aparāts, un, ņemot vērā visus apstākļus, tomēr būtu lietderīgi nodibināt Municipālo departamentu. Tā kā mēs likvidējam Komunālās saimniecības ministriju, ir ierosinājums samazināt aparātu un likvidēt arī attiecīgās padomju nodaļas. Ministru padomē gan mums nepaliks neviena orgāna, kas rūpētos par vietējām padomēm, bet tā ir viena no visbūtiskākajām nozarēm mūsu saimniecībā. Lai mēs nezaudētu gan bāzi, gan kadrus, šis Municipālais departaments jāizveido ar ļoti nelielu, bet efektīvu aparātu. Departamentu varētu apstiprināt Augstākajā padomē, bet tas principā darbotos pie Ministru padomes un to vadītu Ministru padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks.

Priekšsēdētājs: Lauksaimniecības komisija. Lūdzu, pēc mūsu rituāla, stenogrammai nosauciet uzvārdu.

V.Strīķis: Godāto priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija, ļoti rūpīgi izskatījusi likumprojektu, kopumā to atbalsta, bet, lai varētu risināt lauku problēmas, likumprojektā mēs neredzam Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieku lauku jautājumos, kaut gan mutiski valdības vadītājs par to iestājās. Bet, ņemot vērā to, ka nav konkrētas personas, likumā tas nav paredzēts. Lai no šīs situācijas izietu, mēs iesakām likumā ietvert vienu punktu, kurā uzdot valsts vadītājam paredzēt priekšsēdētāja vietnieku lauku jautājumos un ieteikt attiecīgu kandidatūru. Otrām kārtām likumprojektu vajadzētu papildināt ar punktu, kurā atspoguļotos arī departamenti, bet tie nebūtu valdības sastāvā. Lauku problēmu risināšanai ļoti nepieciešama ir, pirmkārt, agrārā reforma, Reģionālās lauksaimniecības mašīnbūves un Meža departaments. Mēs piekrītam valdības vadītājam – ja būs Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieks lauku jautājumos, šie departamentu direktori varētu arī neieiet valdībā. Likumprojektā un tālāk likumā šāds punkts jāiekļauj, lai mums būtu pārliecība, ka departamenti tiks veidoti. Paldies.

Priekšsēdētājs: Rūpniecības komisija – lūdzu.

Ģ.Krūmiņš: Mēs Rūpniecības komisijā galvenokārt nodarbojāmies ar savām problēmām un uzskatām, ka struktūras komisijas varbūt nevajadzēja apspriest komisiju vadītājiem, bet uzticēt tomēr Ministru padomes priekšsēdētājam izveidot šo valdības struktūru tādā veidā, kā viņš uzskata par labāku.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, tuvāk pie mikrofona!

Ģ.Krūmiņš: Kas attiecas uz šo Ministru padomes sastāvu, uz valdības sastāvu, mūsu komisija ir tādās domās, ka tieši šādas ministrijas, kādas ir iesniegtas izskatīšanai, būtu ļoti piemērotas pārejas periodam. Pakāpeniski attīstoties tirgus ekonomikai un ieviešot īpašuma formu daudzveidību, pārejot uz akciju sabiedrībām, atsevišķu ministriju loma, protams, samazināsies un šo ministriju uzdevums varētu būt tikai kopējās valdības stratēģijas izstrādāšana, nevis konkrētu ekonomiskās darbības virzienu regulēšana katram rūpniecības uzņēmumam u.tml. Ministrijas izstrādātu ekonomisko stratēģiju un varbūt arī noteiktu rūpniecības uzņēmumus, kurus valdība varētu saglabāt savā vai daļējā īpašumā. Bez tam pārejas periodā, piemēram, Rūpniecības ministrijai varētu būt ļoti svarīga loma, realizējot Vissavienības uzņēmumu pāreju republikas pakļautībā. Attiecībā par departamentiem jāteic, ka, nenoliedzot dažu šeit ieteikto departamentu lietderīgumu, mēs domājam, ka radīt ļoti daudzus departamentus diez vai būtu ieteicams. Es domāju, ka par visu attiecīgo nozari tomēr vajadzētu atbildēt ministrijai, nevis šos jautājumus sadalīt pa dažādiem departamentiem un tādā veidā saskaldīt struktūru. Kopumā par piedāvāto likumu ir tādas domas, ka tagad vajadzētu apstiprināt tikai republikas valdību, bet valdības programmu un darbības virzienus atstāt uz vēlāku laiku.

Priekšsēdētājs: Paldies. Celtniecības, Enerģētikas, Transporta un Informācijas komisija.

O.Blumbergs: Principā pievienojoties tam, ko sacīja Rūpniecības komisijas vadītājs, uzskatām, ka tāda struktūra, kāda tiek piedāvāta, zināmā mērā ir valdības galvas struktūra, kura varētu būt pieņemama pārejas periodā. Nākotnē jārisina jautājums par Ekonomikas ministrijas, Materiālo resursu ministrijas, Rūpniecības ministrijas un Tirdzniecības ministrijas funkcijām, jo acīmredzot jāatrod risinājums par šo ministriju apvienošanu vienā. Manuprāt, nepareiza ir Valsts statistikas komitejas pakļaušana valdībai. Visu pēckara periodu esam redzējuši, ka statistikas dati tiek falsificēti, kārtības tur nav nekādas un vienmēr jebkura valdība ir bijusi ieinteresēta parādīt labākā gaismā savu darbību. Esmu cieši pārliecināts, ka valsts statistikas centrālajam orgānam ir jābūt tieši pakļautam parlamentam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tālāk Jūras lietu komisija.

B.Salītis: Godātais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Apspriežot šo jautājumu par piedāvāto valdības struktūru, es domāju un arī mūsu komisijas deputāti uzskata, ka valdība var noteikt un var izvēlēties vajadzīgo struktūru. Vienīgi būtu vēlams, runājot par jūras lietām, redzēt, kam jūras lietu valsts funkcijas tiks nodotas, jo šodien mēs neredzam, kam tiks pakārtota zivsaimniecība, Latvijas jūras kuģniecība un upju transports. Ja būtu strikti redzams, kā šīs nozares tiks pārvaldītas, varbūt mums būtu zināma skaidrība. Tomēr mūsu komisija uzskata: ja tāda ministrija nav paredzēta, tad Jūras lietu departaments būtu vajadzīgs, lai varētu koordinēt kopumā visu šo pārvaldes struktūru. Par piedāvāto struktūru mums īpašu iebildumu nav, vienīgi ļoti grūti ir secināt, ar ko katra ministrija nodarbosies, jo tāda plaša izskaidrojuma un izvērsuma nav.

Priekšsēdētājs: Vārds Tirdzniecības un pakalpojumu pastāvīgās komisijas priekšsēdētājam deputātam Čepānim.

A.Čepānis: Republikas Augstākās padomes Tirdzniecības un pakalpojumu komisija, neskatoties uz vakar Augstākās padomes sesijā dažu deputātu izteiktajiem priekšlikumiem par to, ka pašreizējos apstākļos Tirdzniecības ministrija republikas valdības struktūrā it kā neesot vajadzīga, vienprātīgi, atkārtoju, pilnīgi vienprātīgi, nāca pie slēdziena, ka pašreizējos apstākļos Tirdzniecības ministrija republikā ir nepieciešama. Taču mēs nonācām arī pie tāda slēdziena, ka Tirdzniecības ministrijas funkcijas būtiski jāmaina, jo mūsu kroplīgās ekonomikas apstākļos šobrīd kaut ko pārdot nav problēma, bet problēma ir sagādāt republikai lielākus tautas patēriņa preču, it sevišķi pārtikas preču, resursus. Tāpēc komisija uzskata, ka ir jāmaina Tirdzniecības ministrijas loma tautsaimniecības kompleksā un tai galvenokārt jāņem savā pārziņā organizācijas, kuras pašlaik republikā veic tirdzniecisko darbību, tas ir, republikas Lauksaimniecības ministrija ar tās tirdzniecības tīklu un strādnieku apgādes daļu, kas nodarbojas galvenokārt ar dzelzceļa transporta strādnieku apgādes jautājumiem, apvienība “Latvijas grāmata”, apvienība “Farmācija” un citas tirdzniecības organizācijas. Tai jāveido tirdzniecības politika mūsu republikā. Tādēļ mūsu ierosinājums ir atbalstīt Ministru padomes priekšsēdētāja Godmaņa priekšlikumu par Tirdzniecības ministrijas izveidošanu, un pulksten 15 mēs varēsim Augstākajai padomei ierosināt konkrētu tirdzniecības ministra kandidatūru.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds Apkārtējās vides aizsardzības pastāvīgās komisijas priekšsēdētājam deputātam Batarevskim.

O.Batarevskis: Vakar mēs izskatījām jautājumu par valdības sastāvu, un mums ir iebildumi pret Celtniecības ministrijas nosaukumu, jo principā ir jāuzsver galvenā funkcija, ko ietver arhitektūra. Tāpēc mēs ierosinām to nosaukt par Arhitektūras un celtniecības ministriju. Bez tam mums ir iebildes pret to, ka novārtā atstāta tāda svarīga Latvijas dabas sastāvdaļa kā meži, kas veido 50 procentus no Latvijas teritorijas, un ka uz mežiem skatās tikai kā uz celulozes izejvielu, bet neskatās uz to vispārējo nozīmi mūsu dabas norisēs. Tāpēc mēs uzskatām, ka ir nepieciešams izveidot Mežsaimniecības departamentu, kas būtu valdības sastāvā, un šim departamentam būtu jāveic vienota Mežsaimniecības pārvaldes funkcija, tam būtu jānodod arī mežu izmantošanas funkcijas, ko pašreiz veic apvienība “Latvijas meži”.
Otrkārt, mēs uzskatām, ka nepieciešams atrisināt jautājumu par PSRS pārraudzībā esošo zivsaimniecību, kas sadalīta pa dažādām nozarēm – tas ir, Baltribvod, Zapriba, Zvejnieku kolhozu savienība un citām. Apvienojot šīs funkcijas, vajadzētu izveidot Zivsaimniecības departamentu, kura vadītājs arī ietilptu Ministru padomes sastāvā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tālāk vārds Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības pastāvīgās komisijas priekšsēdētājam deputātam Krastiņam.

I.Krastiņš: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Vakar komisija apsprieda piedāvāto likumprojektu valdības struktūras jautājumā un nolēma, ka galvenais princips tomēr būtu Ministru padomes priekšsēža cienīšana un viņa piedāvātā struktūras modeļa respektēšana. Līdz ar to pēc vispusīgas domu apmaiņas principiālu priekšlikumu par Ministru padomes struktūras izmaiņām mums nav. Vienīgi ar niecīgu balsu vairākumu komisija nolēma atbalstīt priekšlikumu par Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieka posteni lauku jautājumos. Tiesa, ar piebildi, ja to atzīs par lietderīgu pats Ministru padomes priekšsēdētājs.
Citādu ierosinājumu par pašu likumprojektu komisijai nav, tā atbalsta ministriju nosaukumu maiņu. Tālāk par Ministru padomes sastāvu. Es patlaban gribētu pievienoties visai plašajam Latvijas PSR Konstitūcijas citētāju pulkam un atgādināt tās 117.pantu, kurā teikts, ka jaunizveidotā Ministru padome iesniedz Augstākajai padomei izskatīšanai savu turpmākās darbības programmu. Tā kā pagaidām Ministru padome vēl nav izveidota, prasīt no jaunā premjerministra kaut kādu turpmākās darbības programmu, varētu pat teikt, ir antikonstitucionāli. Domāju, ka šo likumu vajadzētu apstiprināt un pēc tam jaunajai Ministru padomei pieprasīt tās darbības programmu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Tālāk vārds Tautas izglītības, zinātnes un kultūras pastāvīgās komisijas priekšsēdētājam deputātam Laķim.

P.Laķis: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Mūsu komisija vakar apsprieda jautājumus, kas ietilpst tās kompetences sfērā, tas ir, divas izpildvaras organizācijas – Izglītības ministriju un Kultūras ministriju. Mēs gatavojamies aplūkot jautājumu par šo ministriju ministru kandidatūrām, un es domāju, ka šodien pulksten 15 mūsu sēdes turpinājumā mēs varēsim cienījamiem kolēģiem ziņot par saviem secinājumiem.
Manuprāt, aplūkot jautājumu par valdības struktūru komisijai, kura turklāt nav kompetenta ekonomikas un pārvaldes jautājumos, ir visai vieglprātīgi. Šajā situācijā varam izteikt tikai divus atzinumus: pirmkārt, mums ir jāuzticas mūsu Ministru padomes priekšsēdētāja izvirzītajai valdības struktūrai, un, otrkārt, pārejas periodā ir nepieciešams izmantot šo struktūru, jo mūsu pašreizējais Latvijas valsts stāvoklis ir tik katastrofāls, ka citas izejas, izņemot šo daļēji administratīvo ekonomiskās vadības sistēmu, mums acīmredzot nav. Un, tā kā mūsu komisija kopā ar Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības pastāvīgo komisiju skars jautājumus, kas saistīti ar sportu, tad mūsu vienīgais ieteikums ir tāds, ka nepieciešams Sporta lietu departaments. Tomēr, manuprāt, tā vadītājam diezin vai vajadzētu būt loceklim. Paldies.

Priekšsēdētājs: Tālāk vārds Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu pastāvīgās komisijas priekšsēdētājai deputātei Kozakevičai.

I.Kozakeviča: Tā kā neviena no Ministru padomes struktūrvienībām tieši un pilnībā neattiecas uz mūsu komisijas kompetenci, tad mums iebilžu pret piedāvāto Ministru padomes struktūru nav. Uz mūsu kompetenci turpmāk attieksies daudzu ministriju darbība un varbūtējās zemākās struktūras. Vakar apspriežoties mūsu komisija izteica vēlēšanos šodien piedalīties ne vien, kā tas ir paredzēts, ārlietu ministra kandidatūras izskatīšanā, bet arī, gluži likumsakarīgi, pārrunās ar Valsts drošības komitejas priekšsēdētāju.

Priekšsēdētājs: Aizsardzības un iekšlietu komisija.

T.Jundzis: Cienījamie deputāti! Aizsardzības un iekšlietu komisijas kompetencē varētu ietilpt trīs ministriju un komiteju darbība: Iekšlietu ministrija, Tieslietu ministrija un Valsts drošības komiteja. Tā kā vakardienas diskusijās nepacēlās jautājums nedz par Iekšlietu ministrijas, nedz par Tieslietu ministrijas nepieciešamību valdības sastāvā, es domāju, ka šis jautājums ir pats par sevi skaidrs. Vakar mūsu komisija par iekšlietu ministra kandidatūru apstiprināja Viktoru Skudru. Kas attiecas uz Valsts drošības komiteju, par to vakardienas debates notika vienā virzienā: vai šīs komitejas priekšsēdētāju vajadzētu iekļaut valdības sastāvā? Te man ir jāpaskaidro, ka Latvijas PSR Konstitūcijas 116.pants paredz, ka Valsts komiteju priekšsēdētāji ieiet valdības sastāvā. Tāpēc par šo jautājumu diskutēt pašreiz nebūtu pamata.
Un, visbeidzot, es gribētu izteikt savu viedokli jautājumā par piedāvātā likumprojekta otrajā punktā paredzētajiem darbības pamatvirzieniem. Es domāju, ka šo punktu vajadzētu svītrot. Turklāt deputātiem par to vajadzētu iestāties diezgan konsekventi, jo šajā punktā es saskatu zināmas lamatas. Tāpēc ka saskaņā ar Latvijas PSR Konstitūcijas 118.pantu viss, kas nav Augstākās padomes un vietējo padomju kompetencē, jārealizē Ministru padomei. Nekad neizdosies sastādīt pilnīgu pamatvirzienu vai virzienu sarakstu, neaizmirstot kādu vairāk vai mazāk svarīgu virzienu. Un, ja kāds no šiem virzieniem būs aizmirsies, un tas noteikti tā būs, valdība vienmēr varēs atsaukties uz šā likumprojekta, ja tas kļūs par likumu, otro pantu. Tādēļ aicinu to izsvītrot.

Priekšsēdētājs: Ārlietu komisija.

J.Freimanis: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Ar gandarījumu mēs konstatējam, ka šoreiz republikas Ministru padomes sastāvā ir Ārlietu ministrija, kura šoreiz nebūs tikai deklaratīva, bet gan pilntiesīga Ārlietu ministrija. Tā ka no šā viedokļa projekts, protams, ir apsveicams. Vienojoties ar opozīcijas deputātiem, mēs, komisija, taisnību sakot, speciāli kopā nesanācām. Šodien pulksten 11.00 šos jautājumus apspriedīsim un galvenokārt ārlietu ministra kandidatūru. Tā kā acīmredzot turpmākajā darba gaitā tiks runāts par kompetenci, es varētu teikt, ka pats galvenais šeit būs kompetences sadale starp ministriju un Ārlietu komisiju. Bet šodien pulksten 15.00 mēs būsim, tā sakot, izlēmuši tieši šo svarīgāko jautājumu par ministra kandidatūru. Visā visumā projekts ir atbalstāms.

Priekšsēdētājs: Paldies. Par likumprojektu visas komisijas savu viedokli ir izteikušas. Kā es saprotu, galvenais, uz ko mums vajadzētu turpmāk balsojot vērst uzmanību, ir grozījumi pārvaldes sistēmā. Es jums atgādināšu vakardienas diskusiju. Tātad faktiski runa ir par to, ka jānodibina Latvijas Republikas Celtniecības ministrija. Kaut gan izskanēja doma, ka jāveido Arhitektūras un celtniecības ministrija, likvidējot Valsts celtniecības un arhitektūras lietu komiteju. Nodibinot Enerģētikas ministriju, praktiski mainās tikai statuss, bet pārvaldes sistēma paliek tā pati. Kad komiteja kļūst par ministriju, milzīgās debates varbūt nevajadzētu izvērst. Kaut gan zināmas nianses ir. Principiāls jautājums ir par Komunālās saimniecības ministriju, kura tiek likvidēta. Tad Valsts televīzijas un radioraidījumu komiteja, Valsts fiziskās kultūras un sporta komiteja un Statistikas komiteja. Transporta un ceļu saimniecības ministrijas vietā acīmredzot vajag nodibināt Satiksmes ministriju, kuras nosaukums man liekas tuvāks būtībai. Šādas ministrijas izveidošana nav pārvaldes principiāls grozījums, bet vairāk ir nosaukuma maiņa. Tātad nāk klāt valdības lietu ministrs un ierosināts izraudzīties Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieku lauku jautājumos, kaut gan šajā likumprojektā nemaz nav paredzēts, cik Ministru padomes priekšsēdētāja vietniekiem būtu jābūt. Lūdzu, kā darīsim pašreiz? Kas pārstāv Ministru padomi?
Esmu spiests paziņot trīsdesmit minūšu pārtraukumu, kurā tiks pavairoti materiāli, un komisiju vadītājus lūdzu pēc tiem atnākt pie manis un parakstīt tos. Pēc pusstundas saņemsim šos materiālus un balsosim, ja tas būs vajadzīgs, par atsevišķiem punktiem, jo tā ir ļoti nopietna lieta. Komisiju vadītājus lūdzu pienākt pie manis.

(Pārtraukums)

Priekšsēdētājs: Turpinām darbu. Vai visi ir saņēmuši projektu? Tajā praktiski ir fiksēti visi izskanējušie priekšlikumi. Jāsaka, ka tajā neesam atainojuši komisiju priekšlikumus, kuri tika izteikti šeit. Lūdza tomēr izskatīt jautājumu par Mežsaimniecības minis-triju. Mēs varbūt varam ierakstīt punktu: uzdot Ministru padomes priekšsēdētāja jaunizveidotajai valdībai izskatīt jautājumu par Mežsaimniecības ministrijas izveidošanu. Viss pārējais šeit būtu. Par departamentiem mēs esam ierakstījuši, lai valdība to mēneša laikā izlemj, jo tas ir skaidrs: ja tiek likvidēta, teiksim, Fiziskās kultūras un sporta komiteja, dabiski, tiek izveidots departaments. Tā vismaz man liekas.
No zāles: Pirmajā lapā ir Ceļu saimniecības ministrija, otrajā – ka jāizveido Satiksmes ministrija.

Priekšsēdētājs: Jā, šeit ir nesaskaņa. Ir runa arī par to, ka jāprecizē par Arhitektūras un celtniecības ministrijas nosaukumu. Man, kas kādreiz nedaudz ir bijis saistīts ar celtniecību, šie vārdi vienmēr iet kopā, bet, ja pret šiem diviem vārdiem ir kaut kādas īpašas iebildes, tad varbūt tā ir. Lūdzu, deputāt Gavar.

J.Gavars: Cienījamo priekšsēdētāj! Es domāju, ka nebūtu pareizi rakstīt – likvidēt Valsts televīzijas un radioraidījumu komiteju. Pretējā gadījumā man šovakar jāpasaka, ka televīzijā nebūs nevienas programmas. Varbūt mēs varam ierakstīt, ka komisijā tika runāts par Valsts televīzijas un radioraidījumu komitejas reorganizēšanu par Latvijas Republikas Radio un televīzijas komiteju, jo mēs secinām, ka tomēr paliek nosaukums “komiteja”, nevis departaments. Starpība tad ir tikai tāda, ka priekšsēdētājs nepaliek valdības sastāvā.

Priekšsēdētājs: Tā jau ir, kad visi grib būt valdības sastāvā.

J.Gavars: Nē, mēs nesakām, ka mēs gribam.

S.Zaļetajevs: */Mans jautājums arī ir saistīts ar mūsu Latvijas Valsts televīzijas un radioraidījumu komitejas nākotni. Pirms pieņemt lēmumu par šo punktu, gribētos uzzināt valdības viedokli, kāda šī nākotne būs. Es ne visai labi spēju šo resoru iedomāties kā departamentu kādā no ministrijām. Iekams pieņemt lēmumu par šo punktu, gribētos saņemt sīkāku informāciju./

Priekšsēdētājs: */Paldies./

M.Gavrilovs: */Man ir zināmā mērā līdzīgs lūgums par Statistikas komiteju. Statistika ir ļoti svarīga – tā ir informācija, no kuras mēs šeit visi pārtiekam. Es pat zinu, kāds ir Maskavas Statistikas komitejas viedoklis, jo reiz piedalījos komitejas sēdē, kurā tika izteikts lūgums to atbrīvot no pakļautības Ministru padomei, tāpēc ka Ministru padome kā augstāks resors pieprasa sev izdevīgus skaitļus. Ārzemju prakse liecina par to, ka iestādei, kura sniedz informāciju un kuras pienākums ir dot objektīvu informāciju, tomēr jāatrodas ārpus izpildvaras. Tāpēc es iesniegšu rakstveida lūgumu, lai šī iestāde – varbūt to vajadzētu nosaukt citādi, bet var saukt arī par komiteju – tiktu pakļauta Augstākajai padomei. Skaitļi, statistika, no kuras mēs visi esam atkarīgi, nedrīkst atrasties izpildvaras rokās./

Priekšsēdētājs: */Paldies./ Es domāju, ka šos priekšlikumus mēs lūgsim komentēt deputātu Vilni Bresi, jo no neatkarīgā deputāta tas būtu pat ļoti vēlami. Es jums atkārtošu, jo jūs laikam nedzirdējāt līdz galam: reorganizēt Valsts televīzijas un radioraidījumu komiteju par Latvijas Republikas Radio un televīzijas komiteju. Tātad tiek noņemts tikai vārds “valsts”. Un otrs priekšlikums izskanēja par to, ka Latvijas Republikas Valsts statistikas komiteju vajadzētu pakļaut Augstākajai padomei. Jūs varat savu viedokli izteikt?

V.Bresis: Bez šaubām, es uzskatu, ka pašreizējā Televīzijas un radioraidījumu komiteja ir jāreorganizē, jo mēs jūtam, ka nav īstas, ja tā var teikt, valdības nostādnes šajā jautājumā. Kā to izdarīt? Man liekas, ka Radioraidījumu komiteju tiešām vajadzētu pārveidot un pakļaut republikas Augstākajai padomei. Savā laikā mums bija tāda doma izveidot Sabiedrisko lietu ministriju, kurā varētu ietilpt arī šī komiteja. Lai gan pēdējā laikā tāda doma ir atkritusi, man šķiet, pie šā jautājuma ir jāatgriežas. Tomēr, priekšsēdētāj, jūsu uzdevums nāca tik negaidīti, ka, atklāti sakot, es neesmu gatavs pateikt, kā to pašreiz reorganizēt: vai atstājot kā departamentu, vai atstājot kā komiteju. Un kā ar šo pakļautību? Domāju, nebūtu slikti, ja tā pakļautos republikas Augstākajai padomei, jo tā ir un paliek mazāk vai vairāk politisks orgāns, un mums ar jums būs jākoordinē visas sabiedriskās un politiskās lietas, kuras vajadzēs izskaidrot republikas iedzīvotājiem. Tajā pašā laikā domāju, ka nekādā gadījumā nedrīkst aizliegt republikas valdībai informēt un rast tādu ļoti plašu kanālu, lai propagandētu visus tos pasākumus, ko valdība mūsu teritorijā veiks.

Priekšsēdētājs: Tātad šādu priekšlikumu izteica divi deputāti. Varbūt tik strikti neformulēt – likvidēt –, bet ierosināt valdībai reorganizēt Latvijas Republikas Valsts televīzijas un radio komiteju. Tad acīmredzot šis jautājums būs jāizskata pat atsevišķi, un tas būtu loģiski. Citādi tiešām iznāk, ka likvidējam. Tātad tas ir ierosinājums, par kuru balsosim. Attiecībā uz Statistikas komiteju man tā īsti nav skaidrs, vai tā paliek komiteja vai to pakļauj Augstākajai padomei? Vai mēs, Augstākās padomes iepriekšējais sastāvs, Konstitūcijā par Valsts dabas aizsardzības komiteju ierakstījām, ka tā ir pakļauta Augstākajai padomei? Bet tagad mēs runājam par Statistikas komiteju.

R.Černajs: Es atbalstu iepriekšējā deputāta teikto, ka Valsts statistikas komiteja arī būtu saglabājama. Tā acīmredzot varētu būt pakļauta Augstākajai padomei, jo jāņem tomēr vērā, ka informācija visā pasaulē ir viena no galvenajām parādībām, un mums arī tā būtu jāizmanto. Ministru padomes pārziņā pāriet citi resori, arī tie bez šīs informācijas nevarēs iztikt. Acīmredzot būtu nepieciešams izstrādāt speciālu likumu par statistiku, un es domāju, ka šajā likumprojektā jautājumu vajadzētu atstāt atklātu un rakstīt, ka Valsts statistikas komiteja ir jāreorganizē.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pirms balsojam, es lūdzu savu viedokli īsi izteikt Ministru padomes priekšsēdētājam Godmanim. Tā kā īsu laiku jūs šeit nebijāt, es informēšu par izmaiņām. Deputāti iestājās par to, ka ir vajadzīgs viens priekšsēdētāja vietnieks par lauku prob-lēmām, ka pagaidām mūsu punktā ierakstīt Valsts televīzijas un radioraidījumu komiteju, kā arī Statistikas komiteju nevis likvidēt, bet reorganizēt, izskatot atsevišķi jautājumu, vai mēs Statistikas komiteju pakļausim Augstākajai padomei vai ne. Tas ir jautājums, kurš argumentēti jāizdiskutē. Viss pārējais paliek. Komunālās saimniecības ministrijas vietā un Valsts fiziskās kultūras un sporta komitejas vietā veidojas departamenti. Attiecīgi ir ierakstīts punkts – viena mēneša laikā izstrādāt priekšlikumus par departamenta izveidošanu.
Ministru padomes priekšsēdētājam Ivaram Godmanim tiek uzdots izskatīt jautājumu par Mežsaimniecības ministrijas izveidošanas nepieciešamību. Lūdzu. Ja varat, tad īsi.

I.Godmanis: Varbūt sākumā principiāli. Es domāju, ka varētu radīt ļoti daudz veidojumu, kas tieši pakļaujas Augstākajai padomei. Es pilnīgi saprotu deputātu nostāju, taču gribu brīdināt, ka var iznākt formāla pakļautība, bet reālā praktiskā darbība no tā diez vai uzlabosies. Īpaši tas attiecas uz Statistikas komiteju. Bija runa par valsts komiteju likvidēšanu. Pēc Konstitūcijas valsts komiteju priekšsēdētāji ir valdības locekļi. Nu mēs rīkojamies pēc principa, ka valdības locekļi ir tikai ministri. Jā, atskaitot šo vienīgo gadījumu. Tas nebūt nenozīmē, ka šis institūts tiek likvidēts. Likvidēt nozīmē praktiski reorganizēt, tas nozīmē, ka jaunā orgāna vadītājam ir tiesības gādāt par to, kā orgāns tiek veidots, kas tajā strādās un kā šis darbs tiks risināts. Tāpēc es atbalstu šo variantu – reorganizēt Valsts televīzijas un radioraidījumu komiteju.
Es nezinu, vai esat lietas kursā, kā tas savā laikā tika darīts Lietuvā. Bija ievēlēta speciāla valde. Es piekrītu deputātam Bresim, ka šeit ir liels politiskais satvars, tomēr deputātus aicinātu padomāt par šo variantu, cik daudz šādu komiteju un, iespējams, arī citu veidojumu var pakļaut Augstākajai padomei.
Baidos, ka sākumā doma varēja būt saistīta ar to, it kā fundamentāli uzlabotos darba kvalitāte un neatkarība. Varbūt šajā ziņā tas tomēr nav pareizākais variants. Es pilnīgi piekrītu – varētu būt tādas aizdomas, ka valdība var kaut kādā veidā mēģināt diktēt radio un televīzijai, ko raidīt. Es domāju, ka šādā stāvoklī mēs neesam, un nekas neliecina par to, ka šeit vajadzētu būt izmaiņām. Tātad, ja komiteja darbojas valdības pakļautībā, tas nebūt nenozīmē, ka politiskā situācija valdības darbībā tika mainīta, es domāju – komitejas darbībā.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos.

I.Godmanis: Lūdzu, lūdzu.

Priekšsēdētājs: Tātad jūs neiebilstat, ka šie abi jautājumi, par ko tikko teicāt, paliek atklāti, bet punktā ierakstīt – “reorganizēt”.

I.Godmanis: Jā, es pret to neiebilstu.

Priekšsēdētājs: Paldies.

I.Godmanis: Vēl gribu atbildēt sakarā ar mežsaimniecības jautājumu. Es domāju, ka struktūru jāsāk veidot no apakšas, nevis uzreiz ministrijas līmenī, cerot, ka ministrija risinās jautājumus. Ja jautājums nobriedis un ir cilvēki, kas gatavi to risināt, turklāt šī ierosme nāk no apakšas, ja pierāda, ka šī ministrija vajadzīga, tad to var veidot. Te jūtu nedaudz citādu nostāju. Izveidosim ministriju, un tad jautājums automātiski risināsies. Es esmu par Mežu departamenta līmeni. Departaments ir pie valdības. Attiecībā uz vietnieku – to mēs esam diskutējuši pie lauku problēmām, jautājums jāizskata saistībā ar lauksaimniecības ministra turpmākajām funkcijām. Es tomēr aicinātu arī pastāvīgās komisijas un deputātus, kas šo jautājumu izskata, ļoti rūpīgi risināt šo situāciju, lai nebūtu dublēšanās un traucējošu faktoru.
Es atbalstu priekšlikumu mēneša laikā izskatīt jautājumu par departamentiem un to veidošanu, kā arī pierādīt, ka šādi departamenti ir vajadzīgi. Tas ir valdības uzdevums.

Priekšsēdētājs: */Vai jums ir jautājums?/

No zāles: */Es nesaprotu, kāpēc premjerministrs piekrīt tik nenoteiktam ierakstam. Saprotiet, kad mēs ierakstām – izveidot likvidējot vai likvidēt, kaut ko izveidojot, – tad tiek panākta pilnīga noteiktība. Ja mēs rakstām – likvidēt – un vairāk neko, tad arī rodas pilnīga noteiktība. Bet, kad rakstām – reorganizēt, tas ir gandrīz tāpat kā ierakstīt – uzlabot, vairāk neko nepasakot. Tas nozīmē, ka cilvēki, kas strādāja ar dokumentu, nav izdomājuši, kā reorganizēt. Šis būs pirmais likums, kas tik nenoteikti traktē šos jēdzienus. Ko tas nozīmē – reorganizēt? Tas nav nekas./

I.Godmanis: Galvenais, kam pievērst uzmanību, ir jautājums, ka ne Televīzijas un radioraidījumu, ne Fiziskās kultūras un sporta, ne Statistikas komitejas vadītājs, kas pēc Konstitūcijas kā valsts komiteju priekšsēdētāji ir valdības sastāva locekļi, šajā likumprojektā nav valdības locekļi.
Tas vien, ka šeit ir diskusijas par to, vai varētu pakļaut komiteju tieši Augstākajai padomei, automātiski it kā apstiprina šo domu. Projekta pirmajā lappusē ir priekšlikums par valdības locekļiem. Tas ir primārais priekšlikums. Otrs priekšlikums ir par valsts komitejām. Bet es vēlreiz gribu teikt, ka aizstāvēšu departamenta principu. Protams, jālemj deputātiem. Es atbalstu departamenta principu, nepastāvot, lai departamentu vadītāji būtu valdības locekļi.

Priekšsēdētājs: */Godātais kolēģi deputāt Gavrilov! Mēs nevaram tā strādāt. Ja pie mums katrs deputāts, apspriežot vienu un to pašu problēmu, trīs reizes ņems vārdu, tas darbu vienīgi apgrūtinās. Jūs mani nostādāt neērtā stāvoklī./ Atbildot deputātam, mūsu kolēģim, kurš uzdeva šo jautājumu, paskaidroju, ka piezīme ir vietā. Bet šajā situācijā tā tomēr ir mūsu attieksme. Lai nebūtu nekādu domstarpību, balsosim par katru punktu projektā.
Pirmais punkts. Transporta un ceļu komisijas vietā Satiksmes komisija. Arhitektūras un celtniecības. Kā, lūdzu? Arhitektūras atsevišķi jābūt?
No zāles: Ir priekšlikums nosaukt par Būvniecības lietu ministriju.

Priekšsēdētājs: Pirmais priekšlikums izskanēja no komisijām – Arhitektūras un celtniecības. Būvēšanas, mūrēšanas vai apmešanas – šie priekšlikumi būs pēc tam. Lūdzu reģistrēties. Rezultāts –167.
Tagad balsosim par pirmo punktu ar izmaiņām, par kurām es teicu – Arhitektūras un celtniecības, bet transporta un ceļu vietā – Satiksmes. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi! Rezultāts: par – 116, pret – 32, atturas – 6.
Pirmais punkts šādā redakcijā ir pieņemts. Vai kāds no deputātiem uzstāj, ka par šo punktu jābalso arī citā redakcijā? */Jūs uzstājat? Jā? Lūdzu, nolasiet./

No zāles: */Es uzstāju, lai mēs nobalsojam atsevišķi, jo pieņēmām kopumā. Tātad pareizi būs, kā mēs vakar par to runājām, balsot atsevišķi par katru ministriju, par to, ka tiek izņemtas šādas ministrijas – Celtniecības, Materiālo resursu, Rūpniecības un Tirdzniecības ministrija./

Priekšsēdētājs: */Tātad Celtniecības, Rūpniecības, Tirdzniecības un Materiālo resursu ministrija./
No zāles: */Atsevišķi balsot par katras izņemšanu./

Priekšsēdētājs: */Proti, tas ir otrs priekšlikums. Par katru ministriju atsevišķi mēs nevaram balsot. Jums ir variants, kas izslēdz Celtniecības ministriju, Rūpniecības ministriju, Tirdzniecības ministriju un Materiālo resursu ministriju. Tātad ir saņemts šāds priekšlikums. Izsakiet savu viedokli balsojot./ Tātad mūsu kolēģis ierosina balsot. Kā, lūdzu? Nē, katru ministriju mēs nevaram. Lūdzu, ieslēdziet balsošanu! Izsakiet savu attieksmi! Rezultāts: par – 46, pret – 105. Priekšlikums ar balsu vairākumu noraidīts.
Vai vēl kāds uzstāj, ka jābalso par citu variantu? Tagad 2.punkts. Kādas ir piezīmes? Es ierosinu balsot par redakcijas komisijas projektu un pēc tam, ja būs izmaiņas, balsosim atsevišķi. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi pret 2.punktu! Rezultāts: 120 – par, 18 – pret, 2 – atturas. Tātad pieņemts. Vai ir jābalso citas redakcijas? Viena balss vēl klāt “par”. Citu redakciju nav, nebalsojam.
3.punkts. Divi deputāti ierosināja, un mēs šeit pēdējo daļu formulējām tā: “Likvidēt Latvijas Republikas Komunālās saimniecības ministriju, Latvijas Republikas Fiziskās kultūras un sporta komiteju” un tālāk papildus rakstām: “Reorganizēt Latvijas Republikas Valsts televīzijas un radioraidījumu komiteju un Latvijas Republikas Valsts statistikas komiteju.” Tā mēs norunājām. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu. Rezultāts: 124 – par, pret – 21, atturas – 6. Lēmums ir pieņemts. */Jūs pastāvat uz citu redakciju?/
No zāles: */Pašā pēdējā rindkopā, kur runāts par Satiksmes ministriju, ierakstīts – likvidēt. Bet runa ir tikai par pārdēvēšanu. Kāpēc tad vajadzīgs šāds formulējums? Vai tas ir saistīts ar kaut kādiem pārveidojumiem? Te gluži vienkārši ir jāpārdēvē./

Priekšsēdētājs: */Jā, ziniet, es arī izteicu šādas bažas, man arī ir šāds viedoklis. Bet komisija tā nolēma. Mēs nobalsojām, rezultāts ir skaidrs. Tātad jūs ierosināt – nevis izveidot un likvidēt, bet pārdēvēt. Vai tā?/
Jums, es domāju, situācija ir skaidra, tāpēc kolēģis izteica priekšlikumu balsot. Izsakiet savu attieksmi pret priekšlikumu balsojot. */Mūsu priekšlikums netiek pieņemts. Žēl. Bet ko lai dara?/
No zāles: Vai mēs nevaram balsot reizē par 4., 5. un 6.punktu?

Priekšsēdētājs: Bet tad man jājautā, kurš jums ir 7.punkts. “Uzdot Ministru padomes priekšsēdētājam izskatīt jautājumu par Mežsaimniecības ministrijas izveidošanas nepieciešamību” – tā ir mūsu attieksme. Ierosināts par visiem šiem pēdējiem punktiem balsot kopumā. Bet man ir jājautā, vai kādam no deputātiem attiecībā uz šiem punktiem ir īpaša redakcija?

A.Teikmanis: Man liekas, ka valdībai tomēr vajadzētu noteikt konkrētāku termiņu, kad programma jāiesniedz. Esam ierakstījuši, ka viena mēneša laikā, bet vajag norādīt, no kura brīža šo mēnesi skaita – no šīs dienas vai publicēšanas dienas.

Priekšsēdētājs: Juristi visu noskaidros. Tur būs tikai divu dienu starpība. Vai mums tiešām jāatklāj debates?

L.Kurdjumovs: */Anatolij Valerjanovič! Man ir lūgums. Ja reiz domājam 7.punktā izdarīt ierakstu par to, ka Ministru padomē izskatāms jautājums par Mežsaimniecības ministrijas radīšanu un izveidošanu, tad vajag ierakstīt vēl vienu nozari, par kuru man vakar bija tas gods ziņot no tribīnes. Būtu jāorganizē apvienība vai komiteja, kas izlems lauksaimniecības agroservisa jautājumus. Šī problēma ir piemirsta./

Priekšsēdētājs: */Lai mums būtu vienveidība un skaidrība, mēs to ierakstām protokolā. Kad pēc mēneša mums būs departamenta ziņojums, tad mēs šo jautājumu izskatīsim speciāli./ Varbūt nobalsosim par šiem punktiem.

V.Bresis: Var jau būt, ka ir domāts kaut kā citādāk risināt jautājumu par valdības avīzes izdošanu. Jāsaka atklāti, ka līdz šim tikai Augstākā padome un republikas valdība ir bez sava laikraksta. Vai nebūtu lietderīgi, runājot par dažādām struktūrām, ierakstīt, ka jaunizveidotajai valdībai mēneša laikā jāizstrādā priekšlikumi par laikraksta – valdības vēstneša – izdošanu?

Priekšsēdētājs: Nav iebildumu? Nav. Lai nu ko, bet dot uzdevumus valdībai mums ir viegli. Tikai – lai šie uzdevumi būtu izpildāmi. Kolēģi iebilst, ka tomēr nebūs pareizi, jo mums ir likums par Ministru padomes sastāvu. Ja mēs te visus uzdevumus saliksim iekšā, tad diez kas nebūs. Pagaidām mēs to vārdiski un arī, ierakstot protokolā, uzdodam valdībai, bet šajā likumā to nerakstīsim. Citu piezīmju nav? Tad, lūdzu, balsosim kopumā par visiem šiem punktiem. Izsakiet savu attieksmi! Lūdzu rezultātu: 131 – par, pret – 14, atturas – 2.
Par ir 132 balsis, tātad mēs esam balsojuši par katru punktu atsevišķi, tāpēc kopumā mums nav vajadzības vairāk balsot. Kā, lūdzu? Es sapratu, ka mēs balsojām par likumu kopumā. Vai jūs sapratāt citādi? Mēs par katru punktu tagad esam nobalsojuši atsevišķi. Ko gan mēs vairs varam izmainīt? Tāpēc likums ir pieņemts. Tagad, pirms deputāts Einars Repše īsi izteiks savu priekšlikumu, mums ir jautājums – vai attiecībā uz komisijām kaut kas ir mainījies, izņemot to, ka mēs esam aizkavējušies? Vai mums tomēr nevajadzētu komisiju darbu turpināt līdz pulksten 16? Kā jūs uzskatāt? Es domāju, ka tām ir jābeidz darbs agrāk par pulksten 16, jo pulksten 16 jāsāk plenārsēde. Vai jūs man piekrītat? Tagad sāksies darbs komisijās, tās dosies uz Brīvības ielas namu un mēģinās strādāt jaunos apstākļos, bet tieši pulksten 16 šeit atsāksim plenārsēdi. Tātad vārds paziņojumam deputātam Einaram Repšem un pēc tam dosim vārdu abiem komisiju priekšsēdētājiem.
No zāles: Informēju, ka Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisija paliek strādāt šeit uz vietas, jo abi pretendenti ir atnākuši, un mēs tiksimies trešajā stāvā Daiņa Īvāna kabinetā.

Priekšsēdētājs: Es došu vārdu paziņojumam arī citu komisiju priekšsēdētājiem, ja tas būs vajadzīgs tūlītēju organizatorisko jautājumu kārtošanai.

E.Repše: Cienījamie deputāti! Bez valdības sastādīšanas mums šobrīd ir vēl viens ļoti neatliekams uzdevums, jo tas daudziem cilvēkiem faktiski varbūt ir liktenīgs. Un proti, runa ir par Latvijas jauniešu pavasara iesaukumu armijā. Un tādēļ, ņemot vērā to, ka daudzos rajonos iesaukšanas komisiju darbs tika atlikts līdz 10.maijam, gaidot mūsu Augstākās padomes lēmumu šajā jautājumā, es ierosinu jautājumu par Latvijas jauniešu dienestu PSRS Bruņotajos spēkos nekavējoties iekļaut sesijas darba kārtībā un izskatīt to ne vēlāk par 14.maiju. Tāpat es ierosinu uzdot Aizsardzības un iekšlietu komisijai pabeigt darbu pie nepieciešamo dokumentu izskatīšanas un iepazīstināt ar šiem dokumentiem deputātus. Zinu, ka lielākā darba daļa komisijā jau ir pabeigta. Bez tam es vēl ierosinu Augstākās padomes aparātam nodrošināt deputātu apziņošanu, lai viņi sesijā ierastos vajadzīgajā skaitā un lai mēs varētu izskatīt konstitucionālo grozījumu jautājumus. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Manuprāt, šo jautājumu varētu apspriest pirmdien. Tālāk vārds Aizsardzības un iekšlietu pastāvīgās komisijas vadītājam deputātam Jundzim.

T.Jundzis: Es tikai gribu teikt, ka pilnībā atbalstu Einara Repšes priekšlikumu, jo komisijā šis jautājums par likumprojektiem šodien tiks skatīts, tāpēc es ierosinu pirmdien tiešām ķerties pie šā jautājuma apspriešanas plenārsēdē.

Priekšsēdētājs: Pašreiz neizskatīsim šo priekšlikumu, bet izdarīsim to pirmdien. Vārds komisiju vadītājiem.
No zāles: Arhitektūras un celtniecības, enerģētikas, transporta un informātikas komisijas locekļus lūdzu pēc sēdes beigām sapulcēties Ordeņu zālē.
No zāles: Lauksaimniekus un mežsaimniekus lūdzam palikt Sarkanajā zālē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, runājiet lēnāk, lai visi sadzird, citādi jūs nevarēsit savākt visus kopā. Lūdzu, tālāk.

No zāles: Likumdošanas komisijas locekļus lūdzu pulksten 14 pulcēties 402.kabinetā, lai strādātu komisijā.
No zāles: Tirdzniecības un pakalpojumu komisija pulksten 14 tiekas Brīvības ielā 58, ieeja no Lāčplēša ielas.
No zāles: Rūpniecības komisijas locekļus lūdzu pulcēties Brīvības ielā 58, pēc minūtēm divdesmit 40.telpā.
No zāles: Ārlietu un Cilvēka tiesību komisiju locekļi, tie, kuri nāks no Cilvēka tiesību komisijas pie mums piedalīties ārlietu ministra jautājuma izskatīšanā, lūdzam ierasties Ļeņina ielā 58, kā šeit ir paredzēts, lai gan bija arī citas domas.
No zāles: Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijai iespējami ātrāk pulcēties Brīvības ielā, tā kā vakar norunājām.
No zāles: Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijas locekļus lūdzu pulcēties pie izejas, jo ir nodrošināts autotransports, lai dotos uz Brīvības ielu.
No zāles: Ekonomikas komisija lūdz pulcēties pulksten 13.30 Ļeņina ielā 58, 16.kabinetā, ar mērķi, lai strādātu burtiski līdz pulksten 16 un izskatītu visas kandidatūras.

Priekšsēdētājs: Esam dzirdējuši visus paziņojumus. Man ir lūgums pie jums gan kā deputātam, gan kā amatpersonai. Mans lūgums ir šāds: protams, pašreiz gan no tiesiskā, gan no organizatoriskā viedokļa pats galvenais ir mūsu valdības locekļu iecelšana, un es domāju, ka mēs pat lemsim, kā mums rīkoties rīt, tāpēc strādāsim maksimāli, lai šajā jautājumā virzītos uz priekšu.
Taču ir arī otrais jautājums, kas mani uztrauc dienu un nakti – tas ir mūsu pārejas perioda tiesiskais, konstitucionālais statuss. Mēs, strikti ņemot, esam pasludinājuši pārejas periodu konstitucionāli, mēs esam pasludinājuši šā pārejas perioda tiesisko statusu, faktiski tā principus – četrus Satversmes pantus. Un mēs esam pateikuši – viss, kas nav pretrunā ar šiem pantiem, viss darbojas saskaņā ar PSRS un Latvijas PSR Konstitūciju. Pašreiz izvirzās ļoti nopietns jautājums par mūsu tiesībsargāšanas orgāniem, jo tiesībsargāšanas orgāni nevar darboties pēc “principa kas nav pretrunā”. Tie darbojas saskaņā ar likumu, saskaņā ar Konstitūciju. Šajā sakarā pie manis ir griezušies divu PSRS pakļautībā esošu organizāciju vadītāji, tas ir, Valsts drošības komitejas un Iekšlietu ministrijas vadītāji, un lūguši izskatīt šo jautājumu.
Kamēr pārejas perioda tiesiskais statuss faktiski nav precizēts tādā veidā, kā to daži deputāti jau ierosinājuši, ir vajadzīga pagaidu Konstitūcija, kaut gan es jau teicu, kuri Konstitūcijas panti mums darbojas un kuri nedarbojas, tomēr tas ir diskutējams jautājums. Taču, kamēr šis pārejas perioda tiesiskais statuss nav konstituēts konkrēti, tikmēr nevar izskatīt jautājumu par šīm abām organizācijām – tas ir, par Valsts drošības komiteju un par Iekšlietu ministriju. Kādā ziņā nevar izskatīt? Kadru pārmaiņu ziņā! Es griežos pie jums ar lūgumu: iekams izskatām citus jautājumus, mums vajadzētu apspriest arī šo lielo problēmu. Man liekas, ka tā ir kritiski apspriežama un izvērtējama, un, lai gan tās ir manas subjektīvās domas, mēs varam nokļūt diezgan sarežģītā situācijā, ja pirmām kārtām tiešām nekonstituēsim šo pārejas periodu gan laika, gan tiesiskajā ziņā. Ja tas tā nebūs un ja mēs pašreiz sāksim izdarīt kadru pārmaiņas šajās abās organizācijās, mēs varam nonākt – es vēlreiz pasvītroju, tas ir mans personiskais viedoklis – pie tā, ka šajos orgānos izveidojas divvaldība, lai gan abas minētās organizācijas pašreiz izrāda vislielāko toleranci pret Augstāko padomi un tās likuma vārdā ir gatavas kalpot Augstākajai padomei. Tāda ir mana informācija, lūdzu, pārdomājiet to. Tātad sēdi atsākam pulksten 16.00.

(Pārtraukums)