2004. gada 9. septembra stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, sākam Saeimas 9.septembra sēdi!
Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, es aicinātu visus 8.Saeimas deputātus ar klusuma brīdi pieminēt Beslanā bojā gājušos cilvēkus. (Klusuma brīdis.) Paldies!
Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis frakcijas “Jaunais laiks” lūgumu– iekļaut šā gada 9.septembra sēdes darba kārtībā deputātu Kampara, Mūrnieces, Šiliņa, Bendrātes, Šadurska un citu deputātu iesniegto lēmuma projektu “Par deputāta Gunta Bērziņa ievēlēšanu Saeimas Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība izmainīta.
Cienījamie kolēģi, sākam izskatīt darba kārtību!
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Latkovska, Bendrātes, Rībenas, Šiliņa, Circenes un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Valsts apmaksātas juridiskās palīdzības likums” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāts Mihails Pietkevičs ir pieteicies runāt “par”? “Pret”?
Deputāts Mihails Pietkevičs runās “pret”.
M.Pietkevičs (TP).
Cienījamie kolēģi! Šodien mums ir piedāvāts lemt par “Jaunā laika” deputātu sagatavotā likumprojekta “Valsts apmaksātas juridiskās palīdzības likums” nodošanu komisijām. Sākot savu runu par to, kāpēc to tomēr nevajadzētu nodot komisijām, es ģenerāli gribētu teikt to, ka ne Tautas partija, ne, es domāju, arī kāda cita partija šeit, Saeimā, noteikti nav principā pret valsts apmaksātu juridisko palīdzību personām, kuras principā pašas sev nevar nodrošināt šo nepieciešamo juridisko palīdzību un tādējādi arī brīvu pieeju tiesai. Tai pat laikā jāsaka, ka likumprojekta iesniedzēji, cik ir redzams no likumprojekta un arī no anotācijas, pamatā šo likumprojektu ir bāzējuši uz diviem dokumentiem. Pirmais ir Tieslietu ministrijas izstrādātā koncepcija par valsts apmaksātās juridiskās palīdzības sistēmas izveidi Latvijā, un otrais dokuments ir padomes 2003.gada 27.janvāra direktīva Nr.2002/8/EK. Tai pat laikā, iepazīstoties ar šī likumprojekta tekstu, ir jākonstatē, ka tas principā neatbilst ne šai Tieslietu ministrijas izstrādātai koncepcijai par valsts apmaksātās juridiskās palīdzības sistēmas izveidi Latvijā, ne arī šai padomes direktīvai. Šeit tiek principā nesaprotami jauktas divas lietas izstrādātajā likumprojektā. Pirmā lieta ir par šīs valsts apmaksātās juridiskās palīdzības sniegšanu Latvijā, otrais ir par šādas juridiskās palīdzības sniegšanu un izdevumu apmaksu pārrobežas strīdos.
Tāpat likumprojekta anotācijā ir teikts, ka šeit ir izvēlēts viens variants no šīs Tieslietu ministrijas izstrādātās koncepcijas kā variants, kā šī palīdzība tiks sniegta un kā šī palīdzība tiks apmaksāta. Tajā pat laikā man jākonstatē, un to var konstatēt jebkurš, kurš iepazīstas ar šo koncepciju, ka tas nebūt tā nav, ka šajā likumprojektā diemžēl nav iestrādāts neviens no šiem variantiem, kādus paredzēja vispār koncepcija, un tātad kā arī varētu tikt sniegta šī valsts apmaksātā juridiskā palīdzība Latvijā.
Un galā es gribētu teikt tā, ka nevajag tomēr arī, kolēģi, noniecināt to darbu, kas tiek darīts ministrijās un ko dara profesionāļi.
Tieslietu ministrija strādā pie šīs valsts apmaksātās juridiskās palīdzības koncepcijas un likuma jau sen, tas notiek arī ar ANO palīdzību un šobrīd ANO apmaksāti… ANO un Tieslietu ministrijas eksperti raksta šo Valsts apmaksātās juridiskās palīdzības likumu, kurš, visticamāk, tuvākajā laikā varētu ieraudzīt arī gaismu. Tas būs saskaņots gan ar šo koncepciju par valsts apmaksātās juridiskās palīdzības sistēmas izveidi Latvijā, gan arī ar padomes 2003.gada 27.janvāra atbilstošo direktīvu, un šajā likumprojektā viss būs skaidrs, viss būs saprotams, un šis arī tiks jums piedāvāts apstiprināšanai balsojot, un par tādu mēs arī varēsim balsot.
Tieši tāpat man arī jāsaka, ka likumprojekta anotācijā sadaļā par ietekmi uz valsts budžetu kopumā šeit ir norādīta iespējamā ietekme uz valsts budžetu tikai apmēram 150–200 tūkstoši latu. Tajā pat laikā no koncepcijas valsts apmaksātās juridiskās palīdzības sistēmas izveidei Latvijā ir redzams, ka minimālā vispār sākotnējā ietekme uz valsts budžetu ir daudz lielāka, tāpat arī nākamajos 3 un 5 gados ieguldāmās summas ir daudz lielākas.
Tā ka, ņemot visu šo vērā un lūdzot jūs uzticēties profesionāļiem, kuri strādā Tieslietu ministrijā ar šo jautājumu, un tad, kad šis likumprojekts būs gatavs un nonāks līdz mums, lemt par to, lūdzu jūs šodien noraidīt un nenodot šo likumprojektu komisijām. Paldies!
Sēdes vadītāja.
“Par” pieteicies runāt deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Labdien, cienījamie kolēģi! Tautas saskaņas partijas Saeimas frakcija izsaka pateicību “Jaunajam laikam”, ka tas ir atbalstījis mūsu priekšlikumu izstrādāt speciālu likumu par tiesisko palīdzību maznodrošinātām personām.
Līdz šim mūsu iniciatīvas Saeimas vairākums ir noraidījis, tajā skaitā arī 8.Saeimā. Vienā no šīm reizēm 2002.gada rudenī mēs anotācijā rakstījām, ka juridiskā palīdzība nav pieejama plašam iedzīvotāju lokam, ņemot vērā, ka valstī ir liels sociāli maznodrošināto un mazaizsargāto cilvēku skaits, kā arī juridisko pakalpojumu dārdzība.
Spēkā esošais tiesiskais regulējums garantē bezmaksas aizstāvību tikai kriminālprocesā, bet, piemēram, 80% prasītāju un atbildētāju civilprocesā un administratīvajā procesā pirmās instances tiesā neizmanto advokātu palīdzību šo pakalpojumu dārdzības dēļ.
Juridisko pakalpojumu augstās cenas un likumu komplicētība liedz iedzīvotājiem aizstāvēt savas tiesības. Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 89.pantu valsts aizsargā cilvēka pamattiesības, un šā likuma pieņemšana varētu atvieglot iedzīvotājiem aizstāvēt savas, Satversmes 92.pantā garantētās tiesības civiltiesiskajā un administratīvi tiesiskajā jomā.
Šodien “Jaunais laiks” gandrīz vārds vārdā atkārto šo pamatojumu savā piedāvātajā likumprojektā, kas risina tās pašas problēmas, kuras uzsveram mēs.
Paldies kolēģiem par atbalstu mūsu idejai, un Tautas saskaņas partijas frakcija, protams, balsos “par”.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, viens deputāts ir runājis “par”, viens– “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 50, pret– 25, atturas– 16. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Heraldisko simbolu likums” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Juridiskajai komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 68, pret– 9, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts nodots komisijām.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 84, pret un atturas– nav. Likumprojekts nodots komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 81, pret– nav, atturas– 6. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Golubova, Fjodorova, Bekasova, Deņisova un Solovjova iesniegto likumprojektu “Par pārstrādāto Eiropas sociālo hartu un paskaidrojošo pielikumu” nodot Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Oļegs Deņisovs.
O.Deņisovs (LSP).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas vārdā es aicinu jūs nobalsot “par” un ratificēt pārstrādāto Eiropas sociālo hartu un paskaidrojošo pielikumu, lai saglabātu un īstenotu cilvēktiesības un pamatbrīvības sociālajā jomā.
Jūs visi zināt, ka mūsu iedzīvotājiem nav nodrošinātas civilās un politiskās tiesības, kas ir norādītas pārstrādātajā Eiropas sociālajā hartā un paskaidrojošā pielikumā pilnā mērā. Sakarā ar to, ka tagad mēs esam Eiropas Savienības dalībvalsts un lai iedzīvotāju dzīves līmenis neatšķirtos no iedzīvotāju dzīves līmeņa citās Eiropas Savienības valstīs, mums nepieciešams aizsargāt savu iedzīvotāju sociālās tiesības, tādā veidā paaugstinot iedzīvotāju dzīves līmeni un sociālo labklājību. Hartas ratificēšana palīdzēs mums veicināt ekonomisko un sociālo progresu, it īpaši saglabājot un turpmāk īstenojot cilvēktiesības un pamatbrīvības.
Tāpēc es aicinu jūs Saeimā nobalsot “par”! Paldies!
Sēdes vadītāja.
Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 22, pret– 63, atturas– 6. Likumprojekts nav nodots komisijām.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Mareka Segliņa iesniegumu ar informāciju, ka balsojumā par pirmo darba kārtības punktu viņš ir kļūdījies un viņa balsojums ir bijis “pret”.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 79, pret– 1, atturas– 8. Likumprojekts nodots komisijām.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Invalīdu biedrību uzņēmumi, kuriem nepiemēro likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” noteiktās iepirkuma procedūras”. Otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā– deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Labrīt, cienījamie kolēģi, cienījamie Prezidija locekļi! Strādāsim ar likumprojektu “Invalīdu biedrību uzņēmumi, kuriem nepiemēro likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” noteiktās iepirkuma procedūras”. Uz otro, galīgo, lasījumu šim likumprojektam ir tikai viens priekšlikums, kuru izstrādājusi Sociālo un darba lietu komisija, precizējot nosaukumu. Un komisija ir šo priekšlikumu atbalstījusi un lūdz arī Saeimu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Pret 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu Saeimu pieņemt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 91, pret un atturas– nav. Likumprojekts “Invalīdu biedrību uzņēmumi, kuriem nepiemēro likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” noteiktās iepirkuma procedūras” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Pēteris Kalniņš.
P.Kalniņš (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrajam lasījumam likumprojektam “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” saņēma 13 priekšlikumus. No kuriem 1.– ekonomikas ministra priekšlikums. Atbalstīts daļēji, ietverot 2.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
2.– Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
3.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
4.– veselības ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Kalniņš.
5.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Kalniņš.
6.– veselības ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Kalniņš.
7.– veselības ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Kalniņš.
8.– veselības ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Kalniņš.
9.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
10.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
11.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Kalniņš.
12.– ekonomikas ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Kalniņš.
13.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
Lūdzu deputātus atbalstīt minēto likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 93, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
P.Kalniņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 16.septembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 16.septembris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godājamie kolēģi! Izskatām trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.
1.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
2.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
Lūdzu pieņemt šos grozījumus trešajā lasījumā!

Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 94, pret un atturas– nav. Likums “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Strādāsim ar dokumentu (reģ. nr.671).
1.priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
2.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
3.priekšlikums. Atbalstīts Juridiskās komisijas 4.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 3. un 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
5.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
6.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
7.priekšlikums. Atbalstīts Juridiskās komisijas 11.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
8.priekšlikums. Atbalstīts Juridiskās komisijas 11.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
Un arī 9.priekšlikums ir atbalstīts Juridiskās komisijas 11.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
10.– deputāta Kiršteina priekšlikums. Arī atbalstīts Juridiskās komisijas 11.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 10. un 11.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
12.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
13.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
14.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
15.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
16.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
17.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
18.– priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
19.– priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
20.– priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
21.– priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
22.– priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
23.– Kārļa Šadurska priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins par 23.priekšlikumu. Lūdzu!
V.Agešins (TSP).
Cienījamie kolēģi! Runājot par 23.priekšlikumu, es nevaru pateikt, ka šī ideja ir slikta, jo domāta augstskolām, kurās ir rektors, dekāni, fakultātes, proti, vairākas struktūrvienības. Bet tomēr man liekas, ka šis priekšlikums ir nepilnīgs un vienpusējs, jo nedrīkst šo normu automātiski attiecināt arī uz vidusskolām un pamatskolām, kurās tieši, mūsuprāt, direktoram jāatbild par nelikumīgas maksas pieprasīšanu. Pretējā gadījumā viss tas var novest pie situācijas, ka daži skolu direktori, iespējams, meklēs vainīgos, piemēram, mācību pārziņu vai klases audzinātāju vidū. Un nešaubos, ka atradīs. Mūsuprāt, tas nav pareizi, un par nelikumīgas maksas pieprasīšanu skolās jāatbild tieši skolu direktoram, jo viņam ir īpašs statuss, proti, pašvaldības iestādes vadītājs. Un viņš galu galā saņem lielāku algu.
Aicinu balsot “pret” 23.priekšlikumu! Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (JL).
Godātie kolēģi! Godātais Agešina kungs! Jūs neesat drusku, manuprāt, sapratis priekšlikuma būtību. Šajā priekšlikumā ir aicinājums izslēgt vārdus “pamatizglītības un vidējās izglītības iestādēs”. Līdz ar to šī priekšlikuma doma ir par to, ka par nelikumīgu mācību maksas iekasēšanu drīkstēs sodīt visās izglītības iestādēs. Jo līdz šim bija tikai pamata un vidējās. Uz augstskolām tas neattiecās. Šī priekšlikuma jēga ir tā, ka mums diemžēl ir bijuši precedenti, ka augstskolās tiek iekasētas nelikumīgas mācību maksas, studentu daļu maksājumi un tā joprojām, un par to nevarēja sodīt rektoru. Tagad, ja šis priekšlikums tiks atbalstīts, rektoru varēs sodīt. Šajā priekšlikumā nav nekas teikts, kas tiek sodīts. Tur nav izmaiņu. Tātad sodīts tiek tāpat izglītības iestādes vadītājs, kas ir loģiski.
Aicinu atbalstīt!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Paldies Šadurska kungam par skaidrojumu. Tas tiešām ir ļoti būtisks precizējums, bet tomēr ir skaidrs, ka 23. un 24.priekšlikums jāskatās kopā, ka tā ir viena pakete. Un jā, skaidrs, formāli jā, bet pēc būtības. Ja mēs atbalstām gan 23., gan 24.priekšlikumu, tad var izveidoties tieši tāda situācija, par ko brīdināja Agešina kungs. Tāda, ka pamatskolā vai vidusskolā tiek ņemta tā nelikumīgā apmaksa, bet sodīs nevis direktoru, bet kaut kādu tur zemākstāvošu personu. Tāpēc varbūt kaut kā savādāk varētu noformulēt šo jautājumu. Mūsu skatījumā tomēr būtu jāaizsargā mācību pārziņu vai skolotāju intereses, jo viņi ļoti lielā mērā ir atkarīgi no skolu direktora. Un, ja abi šie priekšlikumi tiek atbalstīti, tad faktiski direktori varēs darīt visu ko un uzvelt visu vainu saviem padotajiem. Tās ir mūsu bažas. Tāpēc domāju, ka ir pilnīgi pareizi un atbalstāmi, īpaši ņemot vērā, ka šis jautājums patiešām ir aktuāls Latvijā. Bet tomēr, mūsuprāt, to vajadzētu risināt savādāk un precīzāk. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā kas piebilstams?
Nē.
Lūdzu deputātus balsot par 23.– deputāta Šadurska priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 78, pret– 19, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.
M.Segliņš.
24.priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 63, pret– 20, atturas– 1. Priekšlikums ir atbalstīts.
M.Segliņš.
25. un 26..priekšlikumu deputāts Šadurskis ir atsaucis.
Tātad 27.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
28.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu deputātus balsot par
28.– deputāta Šadurska priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 31, pret– 55, atturas– 6. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
29.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 27, pret– 62, atturas– 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
30.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
31.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
32.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
33.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja, Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
34.priekšlikums. Atbalstīts daļēji Juridiskās komisijas 36.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
35.priekšlikums. Atbalstīts daļēji Juridiskās komisijas 36.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 35. un 36.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
37.priekšlikums. Atbalstīts 40.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
38.priekšlikums. Atbalstīts 40.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
Un 39.priekšlikums. Atbalstīts 40.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 39. un 40.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
41.priekšlikums. Atbalstīts 42.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
42.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
43.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
44.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
Lūdzu deputātus pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 87, pret– 1, atturas– 10. Likums “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību””. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā– deputāts Krišjānis Peters.
K.Peters (LPP).
Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības komisija ir izskatījusi Ekonomikas ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību”” ar reģistrācijas numuru 881 un lūdz atzīt to par steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 80, pret– 8, neviens neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
K.Peters.
Tāpat Tautsaimniecības komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 93, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.
K.Peters.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 14.septembris, izskatīsim– 23.septembra plenārsēdē.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 14.septembris, izskatīšanas laiks– 23.septembris. Paldies!
Nākošais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Ciltsdarba likumā”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā– deputāts Visvaldis Skujiņš.

V.Skujiņš (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šā gada 31.augusta komisijas sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Ciltsdarba likumā” un pieņēma lēmumu lūgt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 92, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
V.Skujiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 16.septembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 16.septembris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Valsts meža dienesta likumā”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Izskatīsim dokumentu Nr.2877. Komisija izskatīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā un atbalstīja to.
Šajā likumprojektā, protams, ir dažas lietas, kuras būs vēl jāprecizē uz otro lasījumu, bet priekšlikuma būtība ir tāda, ka tas tiek saskaņots ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 91, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
A.Seile.
17.septembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 17.septembris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Publisko aģentūru likumā”. Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā– deputāts Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (TP).
Godātie kolēģi deputāti! Valdība ir izstrādājusi grozījumus Publisko aģentūru likumā. Minētie grozījumi ir nepieciešami, lai saskaņotu Valsts pārvaldes iekārtas likumu ar Publisko aģentūru likumu.
Lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 87, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
J.Lagzdiņš.
Komisijas vārdā es aicinu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 16.septembri.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 16.septembris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.
Likumprojekts izstrādāts, lai saskaņotu Krimināllikuma un likumprojekta “Personu speciālās aizsardzības likums” tiesību normas. Šis likumprojekts skatāms vienotā paketē ar diviem citiem likumprojektiem– jau pieminēto likumprojektu “Personu speciālās aizsardzības likums” un likumprojektu “Grozījums Operatīvās darbības likumā”.
Likumprojekta 1.pants paredz izdarīt grozījumus 305.pantā, lai saskaņotu terminoloģiju ar likumprojektu “Personu speciālās aizsardzības likums”, savukārt likumprojekta 2.pants paredz papildināt Krimināllikumu ar 305.1 pantu, nosakot atbildību arī pašai speciāli aizsargājamai personai par informācijas, kas saistīta ar speciālo aizsardzību, izpaušanu, ja persona ir bijusi brīdināta par ziņu neizpaušanu un ja šo darbību rezultātā ir iestājusies cilvēka nāve vai citas smagas sekas.
Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja šo likumprojektu 15.jūnija sēdē, apsprieda un konceptuāli atbalstīja.
Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 80, pret– 8, atturas– 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 1.novembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 1.novembris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums Operatīvās darbības likumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Apspriežamais likumprojekts ir no vienotās paketes, ko veido trīs iepriekšminētie un savstarpēji saistītie likumprojekti: “Personu speciālās aizsardzības likums”, “Grozījumi Krimināllikumā” un “Grozījums Operatīvās darbības likumā”. Likumprojekts izstrādāts, lai saskaņotu Operatīvās darbības likuma un likumprojekta “Personu speciālās aizsardzības likums” tiesību normas tādējādi, ka paredz izslēgt Operatīvās darbības likuma 191.pantu, jo tajā iekļautais regulējums dublē likumprojektā “Personu speciālās aizsardzības likums” iekļauto tiesisko noregulējumu personas speciālās aizsardzības nodrošināšanai. Komisija šo likumprojektu izskatīja 15.jūnija sēdē un aicina atbalstīt to pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 90, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 1.novembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 1.novembris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Personu speciālās aizsardzības likums”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Kolēģi! Juridiskās komisijas vārdā lūdzu pieņemt pirmajā lasījumā likumprojektu “Personu speciālās aizsardzības likums”.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 88, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
M.Segliņš.
17.septembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 17.septembris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā”. Pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā– deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2887. Komisija likumprojektu izskatīja pirmajā lasījumā, un likumprojektā nav paredzētas ļoti tādas ... nav paredzēti ļoti būtiski grozījumi, bet galvenokārt tas attiecas uz izdienas pensiju likumā ieskaitāmo stāžu. Komisija nolēma šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā un nodot arī Saeimai to pieņemšanai pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 72, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Jevgenijai Stalidzānei! Ja citu priekšlikumu nav, priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 25.septembris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā””. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Kolēģi! Mūsu izskatāmais likumprojekts ietver grozījumus par tiesībām pieņemt lēmumu par ārvalstu bruņoto spēku tranzītu Latvijas teritorijā. Un paredz aizsardzības ministram dot tiesības lemt šo jautājumu, ja tranzītu veic vienlaicīgi ne vairāk kā 500 ārvalstu militārpersonas. Bet Ministru kabinetam, ja sauszemes tranzītu veic vairāk par 500 ārvalstu militārpersonām. Tiek paredzēts, ka iepriekšējo lēmumu aizsardzības ministrs saskaņo ar ārlietu ministru un iekšlietu ministru. Valstij, kuras bruņoto spēku vienības vēlas doties tranzītā cauri Latvijas teritorijai, jāiesniedz pieprasījums Aizsardzības ministrijai, kā arī jāpievieno klāt tās valsts, uz kuru dodas bruņoto spēku vienība, piekrišana uzņemt šo vienību savā teritorijā. Ārvalstu bruņoto spēku vienība šķērso Latvijas teritoriju militārās policijas pavadībā, kas, neapšaubāmi, palīdzēs izvairīties no negadījumiem.
Komisija šo likumprojektu izskatīja 2.septembra sēdē un lūdz atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 72, pret– 20, atturas– 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 30.septembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam 30.septembris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Alternatīvā dienesta likumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Likumprojektā ietvertos grozījumus Alternatīvā dienesta likumā nepieciešams izdarīt tādēļ, ka tajā noteiktais alternatīvā dienesta izpildes termiņš– 24 mēneši un 18 mēneši– personām, kuras ieguvušas augstāko izglītību, ir garāks nekā Obligātā militārā dienesta likuma 8.pantā noteiktais obligātā aktīvā militārā dienesta ilgums– 12 mēneši. Šāda situācija neatbilst Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 18.panta prasībām un tiek uzskatīta par diskriminējošu. Uz šo ir norādījusi ANO cilvēktiesību komiteja savos 2003.gada 6.novembra secinājumos.
Komisija izskatīja šo likumprojektu sēdē un lūdz šo atbalstīt pirmajā lasījumā un noteikt arī steidzamību šim mūsu iesniegtajam likumprojektam.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 91, pret– nav, atturas– 1 deputāts. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu!
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 15.septembris.
Sēdes vadītāja.
Balsošanas režīmu! Mēs balsojam par pirmo lasījumu vēl. Lūdzu rezultātu! Par– 83, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
J.Dalbiņš.
Termiņš– 23.septembris.
Sēdes vadītāja.
Tad priekšlikumu iesniegšanas laiks– 15.septembris un izskatīšana– 23.septembra sēdē. Citu priekšlikumu nav. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums likumā “Par policiju””. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par policiju””. Likumprojektā ietvertais paredz novērst likumā “Par policiju” pastāvošo tiesību normu dublēšanos ar likuma 35.pantā un attiecīgajā likuma sadaļā noteikto, kas reglamentē policijas darbinieku sociālās garantijas. Bez tam likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt Valsts policijas un Drošības policijas speciālās tehnikas sakaru līdzekļu, tehnikas bruņojuma, speciālo līdzekļu, ekipējuma, datortehnikas un programmu nodrošinājumu, transportlīdzekļu un to ekspluatācijas nepieciešamo līdzekļu normas.
Komisija izskatīja savā sēdē šo likumprojektu un aicina savā vārdā atbalstīt pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 88, pret– nav, atturas– 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 27.septembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 27.septembris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā– deputāts Gundars Bērziņš.
G.Bērziņš (TP).
Skatām likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Dokuments Nr.888. Likumprojektu skatām pirmajā lasījumā.
Likumprojektu izstrādājusi Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija, izskatījusi un iesniegusi valdība, un likumprojektā ir paredzētas vairākas lietas. Ieviests jauns norēķinu veids– elektroniskā nauda, un regulēta šīs naudas aprites kārtība. Pastiprināta kredītiestāžu uzraudzība, kontrolējot būtiskas līdzdalības iegūšanu kredītiestādēs, pārbaudot šīs personu identitātes un kapitāla izcelsmi, kā arī ir saskaņots ar vairākām Eiropas Savienības direktīvām.
Lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 86, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
G.Bērziņš.
Lūdzu noteikt pirmdienu, 20.septembri.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 20.septembris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (TP).
Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā”.
Likumprojektā ietvertais grozījums izstrādāts, lai novērstu divos likumos– Latvijas Republikas valsts robežas likumā un Nacionālo bruņoto spēku likumā– ietverto tiesību normu pretrunu jautājumā par jūras spēku finansējuma ieguves avotiem un iegūto finanšu līdzekļu izlietošanas kārtību.
Latvijas Republikas valsts robežas likuma 36.pantā noteikts, ka jūras spēki tiek finansēti no Aizsardzības ministrijas pamatbudžeta, kuru veido pašu ieņēmumi, kā arī 80% no ieņēmumiem, kas gūti, realizējot konfiscētās preces un citus priekšmetus, ko likuma noteiktajā kārtībā aizturējuši un izņēmuši jūras spēki.
Šī tiesību norma ir pretrunā ar Nacionālo bruņoto spēku likuma 18.pantu, pirmajā daļā reglamentētajam, ka Nacionālie bruņotie spēki, kuru sastāvā ir jūras spēki, tiek finansēti no valsts budžeta.
Lai to novērstu, ir nepieciešams no Latvijas Republikas valsts robežas likuma 36.panta izslēgt nosacījumu par finansēšanas kārtību un finanšu līdzekļu izlietošanas kārtību attiecībā uz jūras spēkiem.
Komisija šo jautājumu izskatīja un atbalstīja. Lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 81, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 30.septembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 30.septembris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Stokholmas Konvenciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un ierosina atzīt to par steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 86, pret un atturas– nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 81, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
I.Solovjovs.
Cienījamie kolēģi! Ja jums nekas nebūtu pretī, tad izskatīt uzreiz otrajā, galīgajā, lasījumā šodien.
Sēdes vadītāja.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 87, pret un atturas– nav. Likums “Par Stokholmas Konvenciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos Protokolu par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Komisija arī ierosina atzīt šo likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 67, pret un atturas– nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
I.Solovjovs.
Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 74, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
I.Solovjovs.
Un, ja nekas nebūtu jums pretī, cienījamie kolēģi, tad izskatīt uzreiz otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 73, pret un atturas nav. Likums “Par Konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos Protokolu par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Darba aizsardzības likumā”. Pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā– deputāts Andrejs Klementjevs.
A.Klementjevs (TSP).
Labdien! Kā jūs redzat, ir trīs likumprojekti. Komisija piedāvā apvienot likumprojektu Nr.2875 un likumprojektu Nr.2886, lai vieglāk būtu strādāt. Un sakarā ar to komisijas vārdā lūdzu neatbalstīt likumprojektu “Grozījumi Darba aizsardzības likumā” Nr.2875.
Sēdes vadītāja.
Vai deputātiem ir iebildumi? Tātad lūdzu deputātus balsot par likumprojektu “Grozījumi Darba aizsardzības likumā”! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 1, pret –76, atturas– 6. Tātad likumprojekts nav atbalstīts.
Lūdzu deputātus balsot par nākamo likumprojektu “Grozījumi Darba aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 3, pret– 80, atturas– 7. Likumprojekts nav atbalstīts.
Lūdzu deputātus balsot par alternatīvo... Sociālo un darba lietu komisijas likumprojekta “Grozījumi Darba aizsardzības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 83, pret– 2, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Klementjevs.
4.datums. 4.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 4.oktobris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību dalību miera nodrošināšanas operācijā Irākā Apvienoto Nāciju Organizācijas daudznacionālo spēku sastāvā”.
Atklājam debates. Deputāts Nikolajs Kabanovs.
N.Kabanovs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Tieši šodien, kad mūsu Saeima apspriež jautājumu par tālāko Latvijas dalību Irākas okupācijā, ASV militāro zaudējumu skaits šajā zemē ir pārsniedzis 1000 cilvēku. Šajā skaitā nav iekļauts ne ASV sabiedroto kritušo skaits, ne arī Latvijas NBS virsnieks Baumanis. Irākā bojāgājušo skaits līdz šim brīdim nav zināms, bet tas ir ne mazāks par 10 000. Plaši pazīstamās cilvēktiesību organizācijas “Amnesty International” pārstāvji apgalvo, ka ASV okupācijas spēki nepilda savus pienākumus, skaitot Irākā kritušos civiliedzīvotājus.
Interesanti! Bet ASV aizsardzības ministrs Donalds Ramsfelds teica: “Mūsu ienaidnieki nenovērtēja mūsu valsti, mūsu koalīciju, mūsu tautas raksturu un noteikti ir pārrēķinājušies arī attiecībā uz mūsu virspavēlnieku.” Tieši tā.
Neviens taču pirms pusotra gada nedomāja, ka ASV varētu turpināt Irākas avantūru tik ilgi. Irākas karā notiek amerikāņu militāri rūpnieciskā kompleksa pašapmierināšanās uz savu sabiedroto, to skaitā arī Latvijas Republika, rēķina.
Tajā pat laikā komisija, kas izmeklēja 11.septembra notikumus, nav spējusi atrast kaut jebkādus pierādījumus, kas apliecinātu Irākas saistību ar teroristisko uzbrukumu ASV. Novembrī ASV būs prezidenta vēlēšanas. Tagadējo sabiedrisko aptauju līderis– prezidenta amata kandidāts Džons Kerijs– apsolīja amerikāņu karavīru ģimenes locekļiem: “Mēs spēsim atgriezt viņus mājas pēc iespējas ātrāk.” Tomēr diez vai šī labā iecere viņam izdosies, jo ASV Apvienotās štābu priekšnieku komitejas virspavēlnieks ģenerālis Ričards Maijers atzina, ka uzbrucēji pret ASV spēkiem pielieto arvien sarežģītāku kaujas taktiku, bet tā saucamie Irākas drošības spēki jeb kolaboranti praktiski nepiedalās kaujas operācijās. Visus šos argumentus var apstiprināt arī Irākā dienējošie Latvijas karavīri. Un to viņi arī dara savā privātajā korespondencē, interneta forumos un citos informācijas avotos, kur pašlaik nav militārās cenzūras.
Tomēr, kas attiecas uz oficiāliem Latvijas NBS avotiem, tad tie atspoguļo Irākas kara gaitu tikpat optimistiski kā padomju “internacionālistu ierobežotā kontingenta” operācijas Afganistānā savulaik raksturoja laikraksts “Sarkanā Zvaigzne”.
Līdz šim brīdim par sava karaspēka izvešanu no Irākas paziņoja tādi tuvi ASV sabiedrotie kā Spānija, Filipīnas un Hondurasa. Domāju, ka arī Latvijas Republikas karavīriem labāk ir iesaistīties Latvijas un Eiropas drošības nodrošināšanā, nevis militāro avantūru īstenošanā.
Lūdzu kolēģus noraidīt lēmumu par Irākas okupāciju!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Es vēlos runāt aizsardzības ministra vārdā un ministrijas vārdā.
Saeima 2003.gada 31.decembrī, pieņemot lēmumu par mūsu misiju Irākā, pauda oficiālu atbalstu cīņai pret terorismu un savu vēlmi veicināt vispārējo drošību. Un līdz ar to Nacionālo bruņoto spēku vienību dalība starptautiskās koalīcijas bruņoto spēku vadītajās starptautiskajās miera nodrošināšanas un starptautiskajās humanitārajās operācijās parāda Latvijas gatavību sniegt savu ieguldījumu globālajā drošībā. Lai mēs varētu pabeigt savu misiju Irākā, mums ir nepieciešams viens papildu Saeimas lēmums par nākamo laika periodu– četriem mēnešiem mūsu kontingenta atrašanos šinī vietā.
Ja mēs klausāmies opozīcijas paustajā viedoklī, tad ir viens jautājums– vai jūs tiešām nemaz nav iespaidojuši pēdējie notikumi, ko teroristi ir pastrādājuši Beslanā ar skolēniem? Laikam jau ne, jo daļa no jūsu deputātiem arī spēlējas ar skolēnu drošību, aicinot viņus uz dažādām protesta akcijām. Bet es nevēlētos aiziet tālākajās debatēs par šo jautājumu, bet aicinātu Saeimu izprast mūsu misijas lielo starptautisko nozīmi attiecībā pret mūsu partneriem un mūsu devumu starptautiskās drošības nodrošināšanā.
Un aicinu atbalstīt šo Aizsardzības ministrijas iesniegto lēmumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Pats jautājums valstij būt neitrālai vai aktīvi piedalīties starptautiskajos pasākumos, protams, ir sarežģīts, un bieži vien lēmums varbūt ir pat ļoti nepatīkams. Bet lēmumam ir jāatbilst konceptuālajai nostādnei. Kādreiz Latvija ļoti centās būt neitrāla, nekur neiejaukties, un 1939.gada 5.oktobrī atļāva vēlākajiem okupantiem izveidot šeit, pie mums, karabāzes. Ar ko tas beidzās– mēs to labi zinām.
Šobrīd Latvija ir NATO dalībvalsts. Un tas vienmēr ir jāatceras. Un NATO nav organizācija, kas ir agresīva, kas vēlas kādam uzbrukt, kas vēlas kādu okupēt. Bet tā ir organizācija, kas palīdz mums– Latvijai– justies drošiem. Un tas kā divi reiz divi. Un šobrīd Latvija ir uzņēmusies iniciatīvu piedalīties starptautiskajā apritē drošības pasākumu procesos. Līdz ar to vai nu šos procesus turpina, vai tādā gadījumā ir jābūt kaut kādam ārkārtējam argumentam, lai to pārtrauktu. Atcerēsimies, ka lēmums par šo kontingentu atrašanās pagarināšanu ir pieņemts jūnijā. Tātad krietni iepriekš. Šobrīd mēs vienkārši esam nonākuši pie cita datuma, kas mums uzliek par pienākumu oficiāli pagarināt šo uzturēšanās termiņu.
Un tagad daži vārdi par mūsu Latvijas Republikas Saeimas deputātiem, lielajiem Krievijas mīlētājiem. Tagad iznāk tā ļoti interesanti. Jūs taču labi ziniet, ko nupat paziņoja Krievijas militārie virsuzraugi. Krievija tagad uzņemas saistības, viņu saistības, ierasties jebkurā pasaules malā, lai apkarotu terorismu, lai iznīcinātu teroristu perēkļus un tā tālāk, neprasot nekādas atļaujas ne no ANO, ne no kādas citas starptautiskas organizācijas. Teorētiski Krievija var meklēt teroristu bāzes arī Latvijā. Savā laikā šādu vienreizēju stulbumu varēja dzirdēt no dažiem politikāņiem un dažiem Krievijas un arī Latvijas saziņas līdzekļu pārstāvjiem par to, ka, lūk, Čečenijā karojot latviešu sievietes un viņas esot snaiperes tur. Nu, šādu muļķību jau mēs esam dzirdējuši.
Tagad, lūk, viens labi paēdis, vecīgs krievu militārists mierīgi paziņo: mēs ieradīsimies visur, kur mums liksies kaut kas aizdomīgs. Jā, mēs ievērosim to, ko teica Amerikas Savienotās Valstis pēc 2001.gada 11.septembra...
Sēdes vadītāja.
Deputāta kungs, lūdzu par operāciju Irākā...
J.Dobelis.
Un tajā pašā laikā... šodien šis jautājums ir pilnīgi tieši saistīts ar to, ko mēs taisāmies šodien lemt.
Un tajā pašā laikā cilvēki, kas to ar prieku atbalsta, šeit nāk un runā kaut ko pretēju. Nu, nevajadzētu vismaz liekuļot, ja jau jums ir kaut kāda politiska pārliecība, tad vajadzētu būt tai uzticīgiem līdz galam.
Es saprotu, ka šis balsojums būs nepatīkams, un es gribu redzēt, vai visi koalīcijas partneri, vai visi valdībā esošie deputāti balsos, vai varbūt izņems balsošanas kartes ārā un turpināsim šo liekulības spēli tālāk.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Vārds Ministru kabineta pārstāvim apspriežamajā lietā aizsardzības ministram Atim Slakterim.
A.Slakteris (aizsardzības ministrs).
Priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Tad, kad mēs pirmo reizi lēmām par mūsu karavīru sūtīšanu uz Irāku, mūsu debates bija garas, asas un beigu beigās konstruktīvas. Es domāju, ka šodien no lemšanas viedokļa situācija ir daudz vienkāršāka. Absolūtajam vairākumam ir skaidrs, gan tiem, kas pašlaik.... mūsējie dien Irākā, gan viņu tuviniekiem, gan militārajiem speciālistiem, gan politiķiem ir skaidrs, ka šajā brīdī šo operāciju apturēt nedrīkst, ja mēs negribam nonākt pie kādas jaunas asinspirts, un mēs savā ziņā esam atbildīgi par šo kolektīvo drošību, un tajā mēs esam iesaistījušies.
Kas ir mainījies kopš tā brīža, kad Latvija pirmo reizi politiski pieņēma lēmumu sūtīt savus karavīrus uz Irāku? Mainījies ir tas, ka toreiz viņi aizbrauca pliki, neapbruņoti un bez atbilstoša transporta. Tagad ir izdevies visu to lielā mērā atrisināt, un mūsu karavīri brauc pašlaik apbruņotos, nopietni bruņotos “hammeros”, bruņuvestes viņiem ir, arī apgāde ir labā līmenī. Protams, tā nav nekāda miera zona, neba uz tādām sūta šādas misijas, bet mēs, balstoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūciju, pagarinām savu karavīru misiju, un mums ir nepieciešams, protams, mūsu bruņotajiem spēkiem zināt laicīgi, jo pašreizējais mandāts, ko Saeima mums ir devusi, ir līdz oktobra vidum, un es esmu pārliecināts, ka šajā balsojumā Saeima parādīs savu valstisko domāšanu. Man par to nav šaubu, tāpēc es aicinu varbūt tiešām gari nedebatēt un nobalsot par lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aigars Pētersons.
A.Pētersons (JL).
Godājamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Mēs visi zinām saspringto situāciju Irākā. Apvienotās Nācijas 2003.gada 16.oktobrī pieņēma savu rezolūciju Nr.1511, ka drošības nodrošināšanai Irākā ir nepieciešams Apvienoto Nāciju Organizācijas daudznacionālo spēku atbalsts.
Latvija ir ANO dalībvalsts un tāpēc ir loģiski, ka mūsu Nacionālo bruņoto spēku vienības ANO daudznacionālo spēku sastāvā ierobežos terorismu un nodrošinās mieru šajā planētas “karstajā punktā”.
Lieki atzīmēt, ka tieši Irākas valdība ir lūgusi Apvienoto Nāciju Organizācijas palīdzību. Tāpat jāatzīmē, ka Apvienoto Nāciju Organizācija ir gatava pārtraukt šo daudznacionālo spēku klātbūtni ātrāk kā 2005.gada 8.jūnijā, respektējot Irākas valdības vēlmes.
Cienījamie kolēģi, atbalstīsim šī humānā un valstiski svarīgā lēmuma pieņemšanu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jānis Jurkāns.
J.Jurkāns (TSP).
Godātie kolēģi! Man ir jautājums ministra kungam. Jūs runājāt par to, ka daudz kas mainījies kopš mūsu pirmajām debatēm šeit par šo jautājumu. Bet man ir jautājums: vai Irākas valdība ir lūgusi Latvijas valdību sūtīt mūsu karavīrus uz Irāku? Es atkārtoju savu jautājumu: vai Irākas valdība ir lūgusi Latvijas valdību, jūsu ministriju sūtīt karavīrus uz Irāku?
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Nikolajs Kabanovs, otro reizi.
N.Kabanovs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Nesen šeit deputāts Dobelis uzstājās kā Krievijas bruņoto spēku advokāts. Vai ne, Dobeļa kungs? Tagad man kā Latvijas Saeimas deputātam nav nekādas darbības, teiksim, sakarā ar Krievijas virspavēlnieka vai Krievijas militārās pavēlniecības idejām par iesaistīšanos cīņā pret terorismu. Tomēr es gribu apgalvot, ka arī Spānija ir NATO valsts. Spānija arī piedalījās Irākas avantūrā, bet pēc terora aktiem Madridē pārtrauca savu dalību. Vācija, Francija, Beļģija– visas šīs valstis arī ir NATO dalībvalstis. Un kāpēc viņas nevar kļūt par piemēru Latvijai, kā neatkarīgi un patstāvīgi īstenot savu ārpolitiku?
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Sokolovskis.
J.Sokolovskis (PCTVL).
Godātie kolēģi! Es nemēģināšu jūs pārliecināt, man vienkārši skumji, jo šo balsojuma rezultātu es jau zināju sen iepriekš. Ļoti žēl, ka mēs tik daudz varas atdevām ārzemniekiem. Mūsu ekonomiku vada Eiropas Komisija, mūsu ārlietas un mūsu militāro politiku vada ASV. Tas ir ļoti skumji, ka mums nav patstāvīgas ārlietu politikas un ka, ieslēdzot televizoru un zinot, ko ziņo ASV departaments, es jau zinu, ka jūs pieņemsiet tādu pašu lēmumu. Ļoti žēl.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Mēs visi acīmredzot ļoti labi atceramies, kā mēs šeit apspriedām mūsu lēmumu par to, lai nosūtītu mūsu karavīrus uz Irāku. Tagad mēs zinām, ka mūs maldināja, ka toreizējais premjers, stāvot šeit, ļoti droši apgalvoja, ka ir drošas ziņas, ka Irākā ir masu iznīcināšanas ieroči, ka tas ir drauds visai pasaulei. Tagad mēs ļoti labi zinām, ka gan ASV prezidents, gan Lielbritānijas premjers maldināja savas tautas un arī mūs. Mēs bijām lētticīgi, un acīmredzot mēs arī paliekam lētticīgi.
Tagad mēs runājam par to, ka jācīnās pret starptautisko terorismu. Bet sakiet, lūdzu, vai ir kādi pierādījumi, ka Irāka patiešām ir starptautiskā terorisma centrs? Vai pēc iebrukuma Irākā starptautiskais terorisms samazinājās? Te Dalbiņa kungs pieminēja Beslanu. Bet, piedodiet, manā skatījumā absolūti viss sagrozīts šajā gadījumā. Man šķiet, ka drīzāk koķetēšana ar čečenu separātistiem– tas daudz vairāk izsaka atbalstu teroristiem nekā kaut kāds karš Irākā vai kaut kas tamlīdzīgs. Jo pavisam nesen Saeimā pastāvēja Čečenijas atbalsta grupa.
Un šajā sakarā jūs nez kāpēc nerunājat par terorisma atbalstīšanu. Un Irākā bija absolūti drausmīgs režīms. Bet vai tad šobrīd situācija tur ir daudz labāka? Neiet jau runa par to, ka vajadzēja samierināties un klusēt. Vajag novērtēt savas kļūdas. Patiešām. Mēs visi redzam, kas notiek Irākā. Un vai tur ar Beslanu bija saistīti Sadama Huseina tur kaut kādi bojeviki vai kaut kas tāds? Nē, tie bija tie paši cilvēki, kurus Saeimas atbalsta grupa atbalstīja un ar kuriem dažs labs deputāts joprojām tur koķetē varbūt bez tādas liekas publicitātes, bet tomēr.
Un pēdējais. Dobeļa kungs, jūs runājat par NATO. Sakiet, lūdzu, vai šī ir NATO operācija? Vai NATO vadošās Eiropas dalībvalstis tur piedalās vai atbalsta šo operāciju? Nemaldiniet, lūdzu, kolēģus un visus pārējos Latvijas iedzīvotājus!
Tā ka es aicinu jūs nebūt lētticīgiem! Mēs redzēsim, vai ASV tauta vēl joprojām tic Bušam. Bet kāpēc mums jāupurē savu karavīru dzīvības un savas intereses kaut kādu Amerikas politiķu ambīciju dēļ? Viņi kļūdījās vienu reizi, varbūt kļūdās vēl, bet mums patiešām ir jādomā ar savu galvu.
Es aicinu balsot pret. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Mūsu karaspēks piedalījās it kā Irākas atbruņošanā, jo vajadzēja atbruņot no masu iznīcināšanas līdzekļiem. Izrādījās, ka tādus līdzekļus Irākā neatrada. Pašreiz mūsu karaspēks uztur tur mieru. Bet kādu mieru viņš uztur? Viņš uztur vajadzīgo mieru, kā runā Dobeļa kungs, bet tajā pašā laikā viņš cīnās pret tiem pašiem irākiešiem, kuri pašreiz ved atbrīvošanās cīņu pret okupantiem.
Un gribu atgādināt Dobeļa kungam, ka tieši viņa partijas biedrs Vidiņa kungs uztur sakarus ar čečenu separātistiem, par ko ziņoja mūsu masu saziņas līdzekļi, un čečenu separātisti ir tie paši teroristi.
Tā ka varbūt nevajadzētu balsot par šo lēmuma projektu!
Un vēl viens. Ja mēs pieņemsim šo lēmuma projektu, tas uzliks vēl ļoti lielu nastu, finanšu nastu mūsu budžetam. Varbūt vajadzētu to naudiņu, kura ies tur, virzīt sociālajām vajadzībām šeit, Latvijā. Un mūsu rūpniecībai, lauksaimniecībai. Tā naudiņa varētu dot šeit daudz lielāku labumu nekā tur.
Sēdes vadītāja.
Vārds Ministru kabineta pārstāvim apspriežamajā lietā aizsardzības ministram Atim Slakterim.
A.Slakteris (aizsardzības ministrs).
Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi un Jurkāna kungs! Jūs ļoti labi zināt, ka Irākas pagaidu valdība ir prasījusi palīdzību Apvienotajām Nācijām. Latvijas valstij tiešā veidā nav prasījusi. Un tas mērķis, kā notikumiem būtu jāattīstās... un mēs esam ...(Ieklepojas) Es atvainojos! Un mēs esam ieinteresēti tieši tādā notikumu attīstībā, ka notiks demokrātiskas vēlēšanas un valstij būs Konstitūcija. Un tāpēc ir tas konkrētais termiņš, līdz kuram tiek pagarināts mandāts Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijas ietvaros.
Tajā pašā laikā es pats esmu bijis Irākā un tajā skaitā ticies ar pagaidu valdības ārlietu ministru un aizsardzības ministru, un viņi, protams, tīri cilvēciski ļoti vēlas, lai viņiem izdotos pašu valstī ievest kārtību. Un mēs varam viņiem vēlēt tikai sekmes, tas būtu izdevīgi gan viņiem, gan mums.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis– otro reizi.

J.Dobelis (“TB”/LNNK).
Cienītie kolēģi! Divas īsas piezīmes. Irākā Latvijas karavīri pilda tās saistības, kuras viņi ir jau uzņēmušies. Valdība, gan iepriekšējā, gan tagadējā, atbalsta šo saistību pildīšanu. Tā ka Saeimas pienākums ir vienkārši atbalstīt šinī gadījumā tās pašas saistības, kuras mēs arī esam uzņēmušies ar savu iepriekšējo balsojumu.
Un otrs. Redziet, šeit jūs dzirdat no tribīnes vārdus “Čečenijas separātisti”. Tipiska Krievijas ultrašovinistisko aprindu pieeja. Es atgādināšu notikumus Čečenijā kādreiz, kad būs vairāk laika, bet jūs arī palasiet, ar ko sākās notikumi Čečenijā, kas bija Ičkērija un kas iebruka Čečenijā un slepkavoja sievietes un bērnus. Jūs laikam to esat aizmirsuši. Tātad, pēc jūsu domām, vienus bērnus var slepkavot un otrus nedrīkst. Un tā ir jūsu pieeja šiem jautājumiem. Un Čečenijas atbalsta grupa, kuras sastāvā arī es esmu, to neatbalsta, bet atbalsta nevis teroristus, nevis bērnu slepkavas, bet Čečenijas atbalsta grupa atbalsta čečenu tautas tieksmi pēc brīvības un savas valsts neatkarības. Un, ja čečenu tauta būtu brīva šodien balsot, viņa nobalsotu par to, ka ir tāda Ičkērija kā neatkarīga valsts. Bet Čečenijas nafta ir pārāk svarīga Krievijas ultrašovinistiem un starptautiskajiem spekulantiem. Un tieši tāpēc rodas šī te īpatnējā filozofija par Čečenijas separātistiem. Savā laikā arī mūs, pretošanās kustības dalībniekus Baltijā, sauca par Baltijas separātistiem. Tā bija PSRS ieviestā loģika. Tā ka, iemācieties runāt, lūdzu!
Paldies!

Sēdes vadītāja.
Deputāts Boriss Cilevičs, otro reizi.
B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Acīmredzot Dobeļa kungs nelasa starptautisko presi. “Čečenijas separātisti”– tas ir ļoti plaši atzīts termins. Acīmredzot visi, kas nepiekrīt Dobeļa kunga un viņa partijas viedoklim, viņu skatījumā ir ultrašovinisti un tā tālāk. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Pareizi teici!”)
Un Dalbiņa kungs! Es ļoti uzstājīgi ieteiktu jums šo objektu,– Dobeļa kungu–, kam pastāstīt par Beslanas bērnu likteņiem un traģēdiju. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam! Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību dalību miera nodrošināšanas operācijā Irākā Apvienoto Nāciju Organizācijas daudznacionālo spēku sastāvā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 75, pret– 20, neviens deputāts neatturas. Lēmums pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par deputāta Gunta Bērziņa ievēlēšanu Saeimas Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 82, pret un atturas– nav. Lēmums pieņemts.
Cienījamie kolēģi, lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Liepiņas, Šadurska, Kļaviņa, Pētersona, Zaķa un citu deputātu jautājumu izglītības un zinātnes ministram Jurim Radzevičam. Šie 8.Saeimas deputātu jautājumi tiks nodoti izglītības un zinātnes ministram.
Vārds paziņojumam deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A.Kiršteins (TP).
Godājamie Ārlietu komisijas deputāti! Starpbrīdī... nevis starpbrīdī, bet pulksten 10.30 Ārlietu komisijas sēde. Lūdzu visus uz Ārlietu komisijas sēdi Ārlietu komisijas telpās. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Kā man tapa zināms no masu informācijas līdzekļiem, pagājušā plenārsēdē pirmo reizi Saeimas vēsturē notika debates par to– piešķirt man vai nepiešķirt neapmaksātu atvaļinājumu. Es esmu gatavs sniegt kolēģiem atskaiti par to, ko es darīju šajā laikā.
Es atrados Esplanādē un vācu savu vēlētāju autogrāfus, kuri parakstījās zem sekojošā vienkāršā uzraksta: “Mēs pieprasām nekavējoties atcelt pretvalstisko, pretkonstitucionālo tā saucamo izglītības reformu! Nekavējoties pārtraukt vardarbību pret mūsu bērniem! Saeimas deputāts Vladimirs Buzajevs un viņa vēlētāji.”
Rezultātā pusotrā stundā tika savākts pusotrs tūkstotis autogrāfu, es ar gandarījumu nododu to Saeimas Prezidijam. Lūdzu!
Sēdes vadītāja.
Paldies!
Vārds paziņojumam deputātei Inai Druvietei.
I.Druviete (JL).
Lūdzu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātus tūlīt uz īsu sēdi šeit pat Dzeltenajā zālē.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātei Sarmītei Ķikustei.
S.Ķikuste (JL).
Godātie kolēģi! Iedzīvotāju demogrāfiskās attīstības apakškomisijas dalībnieki! Lūdzu uz sēdi Dzeltenajā zālē pulksten 10.45.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Albertam Krūmiņam.
A.Krūmiņš (JL).
Saimnieciskā komisija, lūdzu sanākam Sarkanajā zālē uz īsu apspriedi!
Sēdes vadītāja.
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai deputātam Aleksandram Bartaševičam.
A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Guntis Bērziņš, Visvaldis Skujiņš, Vilis Krištopans, Dzintars Jaundžeikars, Viesturs Šiliņš, Inta Feldmane. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Līdz ar to Saeimas 9.septembra sēde ir slēgta. Paldies!