Ministru kabineta 2004.gada 14.septembra sēdē

Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 22.aprīļa noteikumos Nr.194 “Kārtība, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmērs””.
Grozījumos noteikts, ka minētie noteikumi nosaka kārtību, kādā sportistiem, viņu treneriem, sportistus apkalpojošiem sporta darbiniekiem, apkalpojošam personālam un attiecīgajām Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta pārvaldes atzītajām sporta federācijām piešķir naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru.
Grozījumos noteikts, ka naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, ņemot vērā Latvijas Nacionālās sporta padomes priekšlikumu, ne retāk kā divas reizes gadā piešķir Ministru kabinets.
Grozījumi noteikumos papildināti, nosakot, ka naudas balvām izmantojami arī citi valsts budžeta līdzekļi, ja par to pieņemts attiecīgs lēmums atbilstoši Likumam par budžetu un finanšu vadību.
Pieņemts rīkojums “Par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Latvijas pasts” pārveidošanu par valsts akciju sabiedrību “Latvijas pasts””.
Saskaņā ar likumu “Par bezpeļņas organizāciju” un Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumu līdz 2004.gada 31.oktobrim nolemts pārveidot bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību “Latvijas pasts”, kurā Satiksmes ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, par valsts akciju sabiedrību “Latvijas pasts”.
Valsts akciju sabiedrība “Latvijas pasts” ir organizācijas tiesību, saistību, funkciju, mantas un finanšu līdzekļu pārņēmēja, tās pamatkapitāls ir 1 325 503 lati. Sabiedrības valsts kapitāla daļu turētāja ir Satiksmes ministrija.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām””.
Likumprojekts paredz noteikt, ka bāriņtiesu (pagasttiesu) lietu paraugnomenklatūru pēc saskaņošanas ar tieslietu ministru apstiprina bērnu un ģimenes lietu ministrs.
Likumprojektā noteikts, ka bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumu ieinteresētā persona var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Par administratīvajiem aktiem nav uzskatāmi bāriņtiesu (pagasttiesu) lēmumi, kuri: tiek pieņemti pēc tiesas pieprasījuma; pieņemti saskaņā ar šā likuma 22.panta otro daļu; iesniedzami izšķiršanai tiesā (Civillikuma 280.pants).
Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 1.aprīļa noteikumos Nr.229 “Kārtība, kādā izsniedz, aptur, pārreģistrē un anulē speciālās atļaujas (licences) veterinārfarmaceitiskajai darbībai””.
Grozījumi noteikumos saskaņo tajos lietoto terminoloģiju ar Komerclikumu un nodrošinātu individuālajam komersantam vienlīdzīgas tiesības ar individuālajiem uzņēmumiem nodarboties ar veterinārfarmaceitisko darbību.
Pieņemts rīkojums “Par valsts pārvaldes iestādes “Saimniecības un apgādes pārvalde” reorganizāciju un Iekšlietu īpašumu valsts aģentūras izveidi”.
Saskaņā ar Publisko aģentūru likumu nolemts uzsākt Iekšlietu ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes “Saimniecības un apgādes pārvalde” reorganizāciju un ar 2005.gada 1.janvāri izveidot Iekšlietu īpašumu valsts aģentūru.
Noteikts, ka aģentūra ir valsts pārvaldes iestādes “Saimniecības un apgādes pārvalde” funkciju, saistību, mantas un finanšu līdzekļu pārņēmēja. Aģentūra ir Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde, kas izveidota, lai nodrošinātu Iekšlietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu darbību īpašuma pārvaldīšanā un būvniecībā.
Aģentūras galvenās funkcijas ir: iestāžu īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošā īpašuma pārvaldīšana un apsaimniekošana; iestāžu darbības nodrošināšanai nepieciešamo ēku un būvju būvniecība un renovācija; iepirkuma procedūru veikšana iestāžu vajadzībām.
Akceptēts likumprojekts “Grozījums Imigrācijas likumā”.
Imigrācijas likumā noteikts, ka ārzemnieks ir tiesīgs saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ja viņš ir apguvis valsts valodu Ministru kabineta noteiktā kārtībā. Tomēr ir vairākas kategorijas cilvēku, piemēram, invalīdi ar totālu afāziju (runas spēju zudums vai runas spēju traucējumi galvas smadzeņu bojājuma dēļ) vai invalīdi sakarā ar abpusēju kurlumu vai kurlmēmumu, kuri nevar šādu pārbaudījumu nokārtot.
Grozījums paredz noteikt, ka valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību, atvieglojumus valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanā, kā arī personu kategorijas, kuras atbrīvojamas no valsts valodas zināšanu pārbaudes, nosaka Ministru kabinets.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””.
Likumprojekts paredz noteikt, ka turpmāk policijas darbinieki konvojēs arī notiesātās personas.
Ņemot vērā, ka ir izstrādāts un Ministru kabinetā iesniegts likumprojekts “Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas likums”, precizēta norma, kas paredzēja deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā policijas iestāde atlīdzina policijas darbinieka prettiesiskas rīcības rezultātā nodarītos zaudējumus, un noteikt to apmēru. Likumprojektā noteikts, ka policijas darbinieks par prettiesisku rīcību ir atbildīgs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Likumprojekts paredz arī precizējumus likumā, saskaņojot to ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu un administratīvo procesu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, kā arī novēršot neprecizitātes ar citiem normatīvajiem aktiem (Ieroču aprites likumu, Detektīvdarbības likumu): izslēgta 31.panta septītā daļa, jo administratīvo aktu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas mehānismu paredzēts noteikt iestādes nolikumā; izslēgta norma, kas paredzēja, ka Valsts policijas finanšu līdzekļus veido arī 80% no ieņēmumiem, kas iegūti, realizējot konfiscēto mantu, preces un citus priekšmetus; precizēti policijas pienākumi ieroču aprites jomā.
Likumprojekts arī paredz, ka iekšlietu ministrs pagarinās tikai iestāžu priekšnieku un viņu vietnieku dienesta laiku, pārējo policijas darbinieku dienesta laiku pagarinās attiecīgi Valsts policijas vai Drošības policijas priekšnieks.
Pieņemti noteikumi “Akadēmisko programmu aģentūras nolikums”.
Valsts aģentūra “Akadēmisko programmu aģentūra” ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde, tā izveidota, lai sekmētu Eiropas Savienības izglītības programmu, kā arī citu valsts mēroga vai starptautisku izglītības pasākumu īstenošanu izglītības nozarē.
Aģentūrai noteiktas šādas funkcijas: nodrošināt Eiropas Savienības izglītības programmas Socrates darbību Latvijā; īstenot starpniekinstitūcijas funkcijas programmas Socrates decentralizēto vai daļēji decentralizēto fondu finanšu vadības jomā; īstenot Eiropas Kopienas integrēto mūžizglītības un akadēmiskās izglītības programmu ieviešanu, vadīšanu un koordinēšanu Latvijā; nodrošināt valsts un starptautisku projektu un programmu īstenošanu atbilstoši līgumiem, kas noslēgti starp aģentūru un Latvijas vai citu valstu institūcijām.
Lai īstenotu noteiktās funkcijas, aģentūra veic šādus uzdevumus: pilda programmas Socrates nacionālās aģentūras uzdevumus atbilstoši šīs programmas dibināšanas lēmumam un Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātajai stratēģijai; pilda kontaktcentra funkcijas Latvijā Eiropas Savienības augstākās izglītības programmām sadarbībai ar trešajām valstīm atbilstoši noslēgtajiem līgumiem; slēdz līgumus ar Eiropas Komisiju par programmas Socrates decentralizēto vai daļēji decentralizēto fondu finanšu vadību; slēdz līgumus ar Eiropas Komisiju un citiem finansētājiem par finanšu piesaisti aģentūras darbības nodrošināšanai vai konkrētu pasākumu īstenošanai; vada un administrē izglītības programmas un projektus, nodrošina to kontroli un rezultātu novērtēšanu; izplata informāciju par izglītības programmām, izsludina un organizē projektu konkursus; slēdz līgumus ar finanšu palīdzības un atbalsta saņēmējiem par projektu īstenošanu; atbilstoši kompetencei un attiecīgajiem līgumiem veic citus ar Eiropas Komisijas izglītības jomā piešķirto finanšu līdzekļu administrēšanu saistītos uzdevumus.
Pieņemts rīkojums ‘’Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā’’, kurā iekļauti 522 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 55 viņu nepilngadīgie bērni. Sarakstā iekļautās personas atbilst visām Pilsonības likuma prasībām.

No 467 pilsonības pretendentiem 70% ir krievi, 8% – baltkrievi, 10% – ukraiņi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.
Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 76 665 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049 personas; 2004.gadā – 7377 personas.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments