Valsts sekretāru 2004.gada 9.septembra sanāksmē

Satiksmes ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Kārtība, kādā pārvadātājs nodod tā rīcībā esošos resursus dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam, kas nepieciešami dzelzceļa satiksmes atjaunošanai pēc negadījuma, un atlīdzina resursu vērtību”.
Noteikumu projekts paredz noteikt kārtību, kādā pārvadātājs nodod viņa rīcībā esošos resursus dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam, kas nepieciešami dzelzceļa satiksmes atjaunošanai pēc negadījuma, un kādā pārvadātājam tiek atlīdzināta nodoto resursu vērtība.
Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam ir tiesības pieprasīt no pārvadātāja un iesaistīt dzelzceļa satiksmes atjaunošanai pēc negadījuma šādus resursus: avārijas seku likvidēšanai nepieciešamā tehnika un ekipējums (lokomotīves, ritošais sastāvs pasažieru pārvadāšanai (vilcieni, vagoni), kravas vagoni, dzelzceļa celtņi, autoceltņi u.c. tml. mašīnas); avārijas un glābšanas spēki; bīstamo kravu neitralizācijas līdzekļi.
Pārvadātājs vienu reizi gadā līdz 15.decembrim iesniedz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam izziņu par viņa īpašumā (tiesiskā valdījumā) esošajiem resursiem, kas var tikt izmantoti dzelzceļa satiksmes atjaunošanai pēc negadījuma, tajā norādot: pilnu pārvadātāja nosaukumu, reģistrācijas numuru, adresi, tālruņa numuru; resursu: veidu, nosaukumu, tipu; mērvienību; daudzumu.
Resursus, kas nepieciešami dzelzceļa satiksmes atjaunošanai pēc negadījuma, pārvadātājs nodod dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam nekavējoties pēc tā rakstiska vai mutiska pieprasījuma. Par pieprasījuma veidu un kārtību dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un pārvadātājs vienojas līgumā par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu vai atsevišķā līgumā. Pieprasījumam jāsatur informācija par dzelzceļa satiksmes negadījuma raksturu, resursiem, kas pēc dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja ieskata ir vispiemērotākie, lai atjaunotu dzelzceļa satiksmi, kā arī par pieprasītās palīdzības sniegšanas veidu, apjomu un termiņiem.
Pārvadātājs pēc pieprasījuma saņemšanas nekavējoties pieņem lēmumu par resursu nosūtīšanu un mutiski vai rakstiski informē dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju par resursu nosūtīšanu.
Pārvadātājam tiek atlīdzināti visi faktiskie izdevumi, kas radušies, iesaistot tā nodotos resursus dzelzceļa satiksmes atjaunošanas darbos pēc satiksmes negadījuma, bet netiek atlīdzināti ienākumi, kas nav gūti tādēļ, ka pārvadātāja resursi bija iesaistīti dzelzceļa satiksmes atjaunošanas darbos. Pārvadātājs, lai saņemtu atlīdzību, divu nedēļu laikā pēc dzelzceļa satiksmes atjaunošanas darbu pabeigšanas iesniedz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam rakstisku iesniegumu izdevumu kompensācijai par resursu izmantošanu dzelzceļa satiksmes atjaunošanai pēc negadījuma.
Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs astoņu nedēļu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas to izskata un pieņem lēmumu par faktisko izdevumu atlīdzināšanu.
Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs par savu lēmumu rakstiski informē pārvadātāju. Ja pārvadātāja iesniegumā minētā prasība tiek apmierināta daļēji, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs par to informē rakstiski, norādot pamatojumu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides ministrijā, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā.

Zemkopības ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Zvejas un akvakultūras produktu tirgus intervences pasākumu administrēšanas un uzraudzības kārtība”.
Svaigo un atvēsināto zivju tirgus organizēšanā svarīga loma ir tirgus intervencei, nodrošinot zvejniekiem minimālo samaksu par tirgū piedāvātajām zivīm. Intervenci var piemērot tikai tiem produktiem, kurus ir nozvejojuši vai izaudzējuši atzītu ražotāju grupu biedri. ES ir paredzēts finansiāls atbalsts atzītu ražotāju grupu realizētiem tirgus intervences pasākumiem. Lai sekmīgi īstenotu intervences pasākumus, ir jāpieņem vienoti nosacījumi to uzraudzībai un administrēšanai. Tādēļ noteikumu mērķis ir paredzēt kārtību, kādā administrējami un uzraugāmi tirgus intervences pasākumi zvejas un akvakultūras produktiem.
Noteikumu projekts paredz noteikt kārtību, kādā tiek administrēti un uzraudzīti Eiropas Savienības tirgus intervences pasākumi zvejas un akvakultūras produktiem.
Zvejas un akvakultūras produktu tirgus intervences pasākumu administrēšanu un uzraudzību atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām Latvijas Republikā īsteno Lauku atbalsta dienests.
Atzītas zvejas vai akvakultūras produktu ražotāju grupas, kuras pretendē uz kompensācijas saņemšanu par tirgus intervences pasākumu veikšanu, var izņemt no tirgus zvejas un akvakultūras produktus, kā arī tos apstrādāt un uzglabāt pirms atkārtota piedāvājuma tirgū tikai pēc Lauku atbalsta dienesta un Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonu attiecīga apstiprinājuma saņemšanas par zvejas un akvakultūras produktu pārbaudi pirms tirgus intervences pasākumu uzsākšanas.
Atzītas zvejas vai akvakultūras produktu ražotāju grupas informē Lauku atbalsta dienesta amatpersonu tās darba laikā par plānotajiem tirgus intervences pasākumiem un tirgus intervences pasākumu īstenošanas vietu ne vēlāk kā 24 stundas pēc zvejas vai akvakultūras produktu pārņemšanas no atzītas zvejas vai akvakultūras produktu ražotāja grupas biedra vai reprezentatīvas zvejas vai akvakultūras produktu ražotāja grupas gadījumā – biedra vai ražotāja, kas nav reprezentatīvas zvejas vai akvakultūras produktu ražotāju grupas biedrs, bet uz kuru attiecas reprezentatīvas ražotāju grupas piemērojamā Kopienas cena zvejas un akvakultūras produktu izņemšanai no tirgus.
Lauku atbalsta dienesta amatpersona pēc informācijas saņemšanas no atzītas zvejas vai akvakultūras produktu ražotāju grupas informē Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonu par plānotajiem tirgus intervences pasākumiem un tirgus intervences pasākumu īstenošanas vietu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Par kārtību, kādā izvirzāmi un Sabiedriskā labuma komisijas sastāvā iekļaujami biedrību un nodibinājumu pārstāvji” un noteikumu projektu “Latvijas Republikas sabiedriskā labuma komisijas nolikums”.
Sabiedriskā labuma organizāciju likums nosaka, ka tiek izveidota Sabiedriskā labuma komisija, kas ir koleģiāla konsultatīva institūcija, kurā vienādā skaitā ietilpst pilnvarotas amatpersonas, kā arī biedrību un nodibinājumu pārstāvji. Atbilstoši likumam komisija sniedz Finanšu ministrijai atzinumu par biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas darbības atbilstību sabiedriskā labuma organizācijas darbības būtībai, kā arī par tās mantas un finanšu līdzekļu izlietojuma atbilstību šā likuma noteikumiem.
Noteikumu projekts paredz, ka konkursu organizē Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms komisijas pilnvaru termiņa beigām. Konkurss tiek izsludināts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta mājaslapā un vismaz vienā dienas laikrakstā. Konkurss uzskatāms par izsludinātu dienā, kad tas publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Sludinājumā norādītais pieteikšanās termiņš nedrīkst būt īsāks par vienu mēnesi no konkursa izsludināšanas dienas.
Pieteikt kandidātu komisijas locekļa amatam ir tiesības tādai biedrībai vai nodibinājumam, kas vienlaikus atbilst šādiem kritērijiem: ir reģistrēta Latvijas Republikā vismaz vienu gadu pirms konkursa izsludināšanas; ir termiņā iesniegusi visus gada pārskatus; pēdējā pilnajā pārskata gada laikā nav bijis un uz konkursa izsludināšanas brīdi nav nodokļu parādu. Biedrība vai nodibinājums var izvirzīt līdzdalībai konkursā tādu fizisko personu, kura vienlaikus atbilst šādiem kritērijiem: kura ir vismaz 18 gadus veca; kurai ir nevainojama reputācija; kurai pēdējo piecu gadu laikā ir vismaz vienu gadu ilga darbības pieredze nevalstisko organizāciju jomā. Viena biedrība vai viens nodibinājums vienam komisijas sastāvam drīkst pieteikt vienu kandidātu. Ja biedrība vai nodibinājums piesaka vairākus kandidātus, konkursā piedalās tikai pirmais pieteiktais kandidāts. Ja nav iespējams noteikt, kurš no vienas biedrības vai nodibinājuma pieteiktais kandidāts pieteikts pirmais, konkursā nepiedalās neviens no attiecīgās biedrības vai nodibinājuma pieteiktajiem kandidātiem.
Konkursa komisijā ietilpst: Finanšu ministrijas pārstāvis; Valsts kancelejas pārstāvis; Tieslietu ministrijas pārstāvis; Īpašu uzdevumu ministrijas sabiedrības integrācijas lietās pārstāvis; Valsts kontroles pārstāvis; Valsts cilvēktiesību biroja pārstāvis; Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvis. Konkursa komisijas personālsastāvu apstiprina Ministru kabinets.
Noteikumu projekts paredz noteikt, ka Sabiedriskā labuma komisija ir koleģiāla konsultatīva institūcija bez juridiskās personas statusa, kuras kompetencē ietilpst: sniegt Finanšu ministrijai atzinumus par biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas darbības atbilstību sabiedriskā labuma organizācijas darbības būtībai; sniegt Finanšu ministrijai atzinumus par biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas mantas un finanšu līdzekļu izlietojuma atbilstību Sabiedriskā labuma organizāciju likuma noteikumiem.
Paredzēts, ka komisijas sastāvā ietilpst divpadsmit komisijas locekļi, no kuriem sešus pilnvaro šajā nolikumā noteiktās valsts iestādes un sešus izrauga Ministru kabineta noteikumos noteiktā konkursa kārtībā no Latvijas Republikā reģistrētu biedrību un nodibinājumu izvirzītiem kandidātiem. Komisijas personālsastāva pilnvaru laiks ir trīs gadi no dienas, kad Ministru kabinets apstiprinājis komisijas personālsastāvu.
Komisijas sastāvam tiek pilnvaroti pārstāvji no šādām valsts iestādēm: Finanšu ministrijas; Labklājības ministrijas; Vides ministrijas; Izglītības un zinātnes ministrijas; Kultūras ministrijas; Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta. Komisijas priekšsēdētājs ir Finanšu ministrijas pārstāvis. Komisijas priekšsēdētāja vietnieks ir Labklājības ministrijas pārstāvis.
Kārtību, kādā izvirzāmi un komisijas sastāvā iekļaujami biedrību un nodibinājumu pārstāvji, nosaka Ministru kabineta noteikumi. Biedrību un nodibinājumu pārstāvji darbam komisijā tiek izraudzīti atklāta konkursa kārtībā. Komisijas personālsastāvu pēc konkursa beigšanas un pēc visu valsts iestāžu pārstāvju pilnvarošanas apstiprina Ministru kabinets.
Projekti nodoti saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietās, Ekonomikas, Izglītības, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides, Veselības, Zemkopības ministrijā, Nevalstisko organizāciju centrā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 16.septembrim.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments