Ko iesākt ar internātskolām

Izglītības un zinātnes ministra Jura Radzeviča viedoklis, ka ar 2005.gada 1.janvāri jāpārtrauc valsts finansējums vispārizglītojošajām internātskolām, kā arī nesenie notikumi ap Aglonas internātvidusskolas pastāvēšanu nopietni satraukuši gan pašvaldības, gan pašas internātskolas.

Šie ir Jelgavas rajona Lielplatones speciālās internātskolas skolēni, kas 2001.gadā ziedoja savu artavu Brīvības pieminekļa atjaunošanai. 2005.gadā internātskolu Latvijā nu iespējams vairs nebūs Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Gan pašvaldību pārstāvji, gan internātskolu direktori ir vienisprātis, ka valsts finansējuma pārtraukšana vispārizglītojošajām internātskolām nozīmē šo skolu likvidāciju, jo pašvaldības nav spējīgas tās uzturēt, ja netiek attiecīgi palielināts pašvaldību budžets.
Internātskolu likvidācija nozīmē vēl lielāku plaisas padziļināšanu starp pilsētām un laukiem un to, ka valsts atsakās no obligātās pamatizglītības nodrošināšanas nelabvēlīgo un trūcīgo ģimeņu bērniem. Kā apgalvo reālās situācijas pārzinātāji, pēc internātskolu likvidēšanas daudzi sociāli atstumto ģimeņu bērni skolā neies vispār.
LPS jau 2003. un 2004.gada sarunās ar Izglītības un zinātnes ministriju ir izteikusi bažas un iebildusi pret spēkā esošā Vispārējās izglītības likuma Pārejas noteikumu 3.punkta normu, kas paredz ar šā gada 1.septembri vispārizglītojošo internātskolu uzturēšanas izdevumu finansēšanu no pašvaldību budžetiem. Pēc LPS iniciatīvas ir izveidota darba grupa, iesaistot pašvaldību, internātskolu un vairāku minis-triju pārstāvjus turpmāka internātskolu likteņa izlemšanai. Piedalīties aicināti ir Izglītības un zinātnes ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Bērnu un ģimenes lietu ministrijas, Finanšu ministrijas un Labklājības ministrijas pārstāvji.
Darba grupai ir uzdots izstrādāt modeli, kā pašvaldības pakāpeniski iesaistās finansēšanā, bet nedrīkst arī atņemt valsts finansējumu, uzskata LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis.
Pret esošās sistēmas izārdīšanu iebilst arī Saeimas deputāti. Pirms nav izstrādāta jauna sistēma internātskolu uzturēšanai, finansējums no valsts budžeta līdzekļiem internātskolām jāsa-glabā, vienprātīgi atzīst Saeimas Pieprasījumu komisijas deputāti. Valsts budžetā šogad internātskolu finansējumam atvēlēti 2,6 miljoni latu. Ieceri nodot internātskolas pašvaldību pārziņā atzīstot par teorētiski pareizu, deputāti uzskata par neīstenojamu, kamēr nav notikusi administratīvi teritoriālā reforma. Tādēļ vienīgais iespējamais risinājums ir pašlaik saglabāt veco sistēmu.
“Situācija mājās dažviet ir vienkārši traģiska – nav elektrības, ūdens... Septembris mums ir smagākais mēnesis – tad reanimējam bērnus pēc vasaras, kad viņi gulējuši, kur pagadās,” teica Drabešu internātpamatskolas direktore Dina Dombrovska, pau-žot nožēlu, ka amatpersonām bieži vien trūkst izpratnes par to, cik slikti ir mājas apstākļi bērniem, kas apmetas internātā. Tādēļ arī rodas domas, ka šādas skolas būtu likvidējamas.
Nav šaubu, ka neskaidrībā par internātskolu nākotni, mainīgajiem datumiem, kad finansējums it kā tiks pārtraukts, skolu personāls dzīvo nemitīgā stresā. Saeimas Pieprasījumu komisijas deputāti uzskata, ka nepieciešams veikt izmaiņas Vispārējās izglītības likuma pā-rejas noteikumos.

“LV” informācija