Par traģēdiju Beslanā un cīņu ar terorismu

Procedūra:

Padomes un Komisijas paziņojumi

Debates: 2004.gada 15.septembrī

Trešdien, 15.septembrī, Eiropas Parlamentā (EP) notika diskusija par ķīlnieku krīzi un masveida slepkavošanu Beslanā un cīņu ar terorismu. Visi runātāji asi nosodīja traģisko notikumu, kas izraisīja nevainīgu civiliedzīvotāju un bērnu bojāeju.
Debašu sākumā Nīderlandes ārlietu ministrs Bens Bots norādīja, ka prezidentūra ir izvirzījusi vairākas prioritātes cīņā pret terorismu, piemēram, izlūkdienestu labākas sadarbības attīstīšana, Eiropas aresta ordera ieviešana praksē, terorisma finansējuma apkarošana un transatlantiskās sadarbības attīstīšana, kas drīzumā tiks pārrunāta. ES tieslietu un iekšlietu ministriem tiekoties ar ASV kolēģiem. Bota kungs teica, ka “Krievijai jāsaņem ES atbalsts” un ka Eiropa vēlas ar Krieviju pārrunāt iespējamo pretterorisma sadarbības stratēģiju. Tomēr Nīderlandes ārlietu ministrs norādīja, ka “cīņa pret terorismu nav attaisnojums, lai neievērotu cilvēktiesības.” Arī ārējo attiecību komisārs Kriss Patterns piekrita B.Bota teiktajam un norādīja, ka, apkarojot terorismu, ir jāvēršas pret tā iemesliem. Savukārt vairāki EP politisko grupu līderi pauda viedokli, ka, runājot par Beslanas ķīlnieku krīzi, nevar ignorēt notikumus Čečenijā.
Debatēs uzstājās deputātes no Latvijas.
Inese Vaidere teica, ka traģiskais notikums Beslanā prasa valsts varas politisku rīcību, lai novērstu terorisma cēloņus un iedibinātu mieru valstī. Deputāte uzskata, ka tas ir grūts uzdevums, jo “vieglāk ir bezatbildīgi paziņot par preventīviem triecieniem vai arī tikai mēģināt nostiprināt savu autoritāro varu”. Krievijas prezidentam jāstrādā, lai mazinātu naidu starp Krievijas dažādām tautām, rūpējoties par katru savas valsts pilsoni neatkarīgi no viņa tautības.
Savukārt Tatjana Ždanoka norādīja, ka tautas pašnoteikšanās vārdā nedrīkst izmantot vardarbīgas metodes. T.Ždanoka uzskata, ka Eiropas Savienībai jāvadās pēc vienādiem, nevis dubultstandartiem attiecībā uz terorismu gan Krievijā, gan Irākā, gan Turcijā vai Indonēzijā. Viņasprāt, nepastāv atšķirīgs “sunītu terorisms” vai “čečenu terorisms”, bet tā ir vienota un nosodāma rīcība.

EP Masu saziņas līdzekļu direktorāta preses centrs