"Nožēlojamās "uzvarētāju" dzīres"

"Sovetskaja Rossija"

— 2000.07.20.

Ir pagājuši 10 gadi kopš Latvijas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas. Svētki neiznāca... Latvija kļuvusi vēl vairāk atkarīga.

Galvenais – lielo ražošanas uzņēmumu, kur strādāja desmitiem tūkstošu darbinieku, sabrukums un likvidācija.

Likvidēta arī celtniecības industrija. Dzīvojamās mājas, pat kooperatīvās, Latvijā pārstāts celt. Ir sagrauta arī lauksaimniecība. Ievērojama cilvēku daļa palikusi bez darba... Pastāvīgi tiek samazināts darba vietu skaits, taču jaunas praktiski netiek veidotas. Lielākā iedzīvotāju daļa ir palikusi bez sociālās aizsardzības. Pirmām kārtām to izjūt pensionāri. Pārtikt no pensijas nav iespējams, it īpaši pēc norēķināšanās par komunālajiem pakalpojumiem. Jo biežāk var redzēt vecos cilvēkus, kuri ubago pie pārtikas veikaliem, pie baznīcām, pie atkritumu konteineriem.

Izdevumi par transportu, dzīvokli, veselības aprūpi, sakaru pakalpojumiem ir nesamērojami. Cenšoties tālāk aizskriet no Krievijas, mūsu radikāļi jo neatlaidīgāk klauvē pie ES un NATO durvīm. Eiropa savukārt aukstasinīgi realizē savas intereses. Vairāk nekā puse Latvijas eksporta ir koki, kūdra un citas izejvielas. Taču nekāda brīvā tirgus Latvijas ražošanai Rietumos nav — kvotas, ierobežojumi.

"Mūsu valsti ir apēdusi Krievija", šī ir frāze, ko Latvijā padomju laikos sacīja ar dusmām, tagad to saka ar apmierinātību. Tāpēc, ka Krievija tikai mūsu krējumu un šprotes vien pērk.

Citas Eiropas valstis no tām atsakās. Tāpat kā arī padomju laikā Krievijā tiek realizēta ievērojama Baltijas republiku pārtikas eksporta daļa. Savukārt krievu kompānijas piegādā naftu un gāzi pēc lētākām cenām nekā Eiropa.

Citi tādu ekonomisko partneri uz rokām nēsātu. Taču ne Latvijā. Apmēram 40% iedzīvotāju vietējiem radikāļiem ir nevēlami.

Latvijā sistemātiski tiek pārkāpta Pasaules deklarācija par cilvēka tiesībām...

Latvijā apzināti tiek veidota divkopienu sabiedrība.

Valsts tiesu, aizsardzības, municipālajās struktūrās pārsvarā strādā pamatnācijas pārstāvji, kuriem, protams, jābūt pilsoņiem.

Praktiski nav palicis bērnu pirmsskolas iestāžu, bērnu sanatoriju un atpūtas bāzu. Tajos, kas ir, bērna uzturēšana izmaksā dārgi.

Represīvajiem likumiem tiek piedēvēts atgriezenisks spēks, un cilvēki tiek sodīti par darbībām, kuras netika uzskatītas par noziedzīgām tad, kad tika realizētas. A.Rubiku sodīja pēc likuma, kurš tika pieņemts jau pēc viņa aresta.

P.Griščenkovs