|
RĪKI
Publikācijas atsauceATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2004. gada 14. septembra rīkojums Nr. 617 "Grozījumi Koncepcijā par izglītības, kultūras, veselības aprūpes un sociālās aprūpes nozares valsts institūciju (izņemot augstskolas) juridisko statusu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.09.2004., Nr. 148 https://www.vestnesis.lv/ta/id/93749-grozijumi-koncepcija-par-izglitibas-kulturas-veselibas-aprupes-un-socialas-aprupes-nozares-valsts-instituciju-iznemot-augstskol...
Paraksts pārbaudītsNĀKAMAIS Ministru kabineta rīkojums Nr.618Par bezpeļņas organizācijas valsts uzņēmuma "Latvijas infektoloģijas centrs" reorganizāciju un valsts aģentūras "Latvijas Infektoloģijas centrs" izveidošanu Vēl šajā numurā17.09.2004., Nr. 148 |
PAR DOKUMENTU Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 617 Pieņemts: 14.09.2004. |
Ministru kabineta rīkojums Nr.617
Rīgā 2004.gada 14.septembrī (prot. Nr.52 19.§)
Grozījumi Koncepcijā par izglītības, kultūras, veselības aprūpes un sociālās aprūpes nozares valsts institūciju (izņemot augstskolas) juridisko statusu
Izdarīt Koncepcijā par izglītības, kultūras, veselības aprūpes un sociālās aprūpes nozares valsts institūciju (izņemot augstskolas) juridisko statusu (apstiprināta ar Ministru kabineta 2004.gada 5.marta rīkojumu Nr.147 “Par Koncepciju par izglītības, kultūras, veselības aprūpes un sociālās aprūpes nozares valsts institūciju (izņemot augstskolas) juridisko statusu”) šādus grozījumus:
1. Izteikt koncepcijas kopsavilkuma tabulas “Pārskats par nozaru iestāžu veidiem atbilstoši piedāvātajam juridiskajam statusam” rindu “Valsts komercsabiedrības” šādā redakcijā:
|
“Valsts komercsabiedrības |
Valsts ārstniecības iestādes |
Darbības īpatnību nav |
|
Valsts profesionālās izglītības iestādes |
Darbības īpatnību nav” |
2. Izteikt koncepcijas informatīvās daļas 5.2.apakšpunktu šādā redakcijā:
“5.2. VALSTS PROFESIONĀLĀS IZGLĪTĪBAS IESTĀDES, MĀCĪBU UN PĀRAUDZINĀŠANAS IESTĀDES
|
Valsts profesionālo izglītības iestāžu — skolu — darbības mērķis ir veidot izglītības vidi, organizēt un īstenot izglītību, kas nodrošinātu likumos, valsts profesionālās izglītības standartos un citos normatīvajos aktos noteikto profesionālās izglītības mērķu sasniegšanu. |
|
|
Iestāžu skaits pa ministrijām |
Izglītības un zinātnes ministrija — 40 (2 no tām — mācību un pāraudzināšanas iestādes) |
|
Zemkopības ministrija — 35 |
|
|
Kultūras ministrija — 14 |
|
|
Veselības ministrija — 6 |
|
|
Labklājības ministrija — 1 |
|
|
Labklājības ministrija un Veselības ministrija visas to padotībā esošās valsts profesionālās vidējās izglītības iestādes ar 2004.gada 1.jūliju nodos Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā. |
|
|
Zemkopības ministrija visas tās padotībā esošās profesionālās vidējās izglītības iestādes ar 2004.gada 1.jūliju nodos Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā. |
|
|
Esošais juridiskais statuss |
Valsts profesionālās izglītības iestādes dibina Ministru kabinets pēc Izglītības un zinātnes ministrijas vai citas ministrijas ierosinājuma. Nozares iestādes ir budžeta iestādes, kas atrodas ministriju pārziņā. |
|
Piedāvātais juridiskais statuss |
Budžeta iestāde |
|
Valsts kapitālsabiedrība (sabiedrība ar ierobežotu atbildību) |
|
|
Budžeta iestāde |
|
|
Iestādes padotības īstenošana |
Valsts profesionālās izglītības iestādes un MPI ir ministrijas pakļautībā esošas iestādes. |
|
Iestādes nolikumu apstiprina attiecīgais ministrs. |
|
|
Iestādes vadība |
Iestādes direktoru amatā ieceļ ministrs. |
|
Iestādes darbības plānošana |
Iestāžu stratēģisko darbības pamatvirzienu noteikšanu nodrošina ministrija, kura ir atbildīga par attiecīgās apakšnozares politikas izstrādi. |
|
Profesionālās izglītības sadarbības padome veicina lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas attiecas uz profesionālo izglītību, kā arī veicina profesionālās izglītības valsts politikas izstrādāšanā un īstenošanā iesaistīto personu sadarbību, lai sekmētu profesionālās izglītības attīstību. |
|
|
Iestādes gada darbības plānu un budžeta projektu izstrādā iestādes direktors un apstiprina ministrs. |
|
|
Nozares iestādē pastāv definēta algu sistēma. Profesionālās izglītības iestādēs nodarbināto pedagogu un citu nodarbināto darba samaksas sistēmu nosaka Ministru kabinets. |
|
|
Iestādes finansēšana |
Iestāžu finansiālais nodrošinājums veidojas no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un pašu ieņēmumiem, to skaitā ieņēmumiem par iestādes sniegtajiem maksas pakalpojumiem, no valsts vai pašvaldību pasūtījumiem, no ziedojumiem, dāvinājumiem un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem. Nozares iestādēm ir tiesības nodarboties ar saimniecisko darbību nozarē, kas atbilst specializācijai un veicina iestādes uzdevumu īstenošanu. |
|
Atskaitīšanās |
Iestāde par darbu atskaitās attiecīgajai ministrijai. |
|
Kontrole |
Ministrs nodrošina kontroli ar ministrijas starpniecību: |
|
1) veicot finanšu un saimnieciskās darbības kontroli; |
|
|
2) izvērtējot iestādes darbības tiesiskumu un lietderību. |
|
|
Valsts kapitālsabiedrība |
|
|
Iestādes padotības īstenošana |
Izglītības un zinātnes ministrija ir kapitālsabiedrības valsts kapitāla daļu turētāja. |
|
Kapitālsabiedrības statūtus apstiprina valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis. |
|
|
Iestādes vadība |
Kapitālsabiedrības valdi ieceļ amatā valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis. |
|
Kapitālsabiedrībā tiek veidota valde. |
|
|
Iestādes darbības plānošana |
Izglītības un zinātnes ministrija izstrādā nozares attīstības politiku. |
|
Kapitālsabiedrības gada darbības plāna un budžeta projekta izstrādāšanu nodrošina valde, un tos apstiprina valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis. |
|
|
Iestādes finansēšana |
Kapitālsabiedrības darbības finansiālais nodrošinājums veidojas no |
|
ieņēmumiem no maksas pakalpojumiem un valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumam uz vienu izglītojamo. |
|
|
Atskaitīšanās |
Iestāde par darbu atskaitās ministrijai, kura apstiprina gada pārskatu. |
|
Kontrole |
Ministrs nodrošina kontroli ar ministrijas starpniecību: 1) ieceļot zvērinātu revidentu; 2) izvērtējot gada pārskatu.” |
Ministru prezidents I.Emsis
Izglītības un zinātnes ministra vietā — zemkopības ministrs M.Roze
(Ministru kabineta
2004.gada 5.marta rīkojums Nr.147
Grozījumi izdarīti ar
Ministru kabineta
2004.gada 14.septembra rīkojumu Nr.617)
Koncepcijas par izglītības, kultūras, veselības aprūpes un sociālās aprūpes nozares valsts institūciju (izņemot augstskolas) juridisko statusu kopsavilkums
1. Risināmā jautājuma būtība
Izglītības, zinātnes, kultūras, veselības aprūpes un sociālās aprūpes nozarē darbojas vairāku ministriju pārziņā esošas valsts iestādes un bezpeļņas organizācijas valsts uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības). Komerclikums neparedz uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbību bezpeļņas organizāciju formā. Arī Valsts pārvaldes iekārtas likums, kas stājās spēkā 2003.gada 1.janvārī, nosaka tikai divas valsts pārvaldes iestāžu padotības formas — pakļautību un pārraudzību.
Tādējādi to valsts iestāžu un bezpeļņas organizāciju valsts uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) juridiskais statuss, kuri ir ministriju pārziņā un darbojas izglītības, zinātnes, kultūras, veselības aprūpes un sociālās aprūpes nozarē (turpmāk — nozares iestādes), neatbilst minētajiem likumiem.
Atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 23.februāra komitejas sēdē nolemtajam, par augstākās izglītības un zinātnes nozari tiks noformēta atsevišķa koncepcija un virzīta atkārtotai izskatīšanai Ministru kabineta komitejas sēdē (prot. Nr.8 1.§ 2.5.apakšpunkts).
Attiecībā uz pašvaldību padotībā esošajām nozaru iestādēm koncepcijai ir ieteikuma raksturs.
2. Piedāvātais risinājums
Izvērtējot situāciju, ir konstatēts, ka nav lietderīgi noteikt jaunu juridisko statusu. Nepieciešams izvērtēt nozares iestāžu atbilstību likumos noteiktajam juridiskajam statusam, ņemot vērā šo iestāžu darbības īpatnības. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem nozares iestādes iespējams veidot kā:
1) tiešās pārvaldes iestādes:
a) valsts aģentūras;
b) citas tiešās pārvaldes iestādes, kas Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktas kā budžeta iestādes (turpmāk — budžeta iestādes);
2) valsts kapitālsabiedrības.
Budžeta iestādes statuss ir attiecināms uz tiešās pārvaldes iestādēm, kuras saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību pilnīgi finansē no valsts vai pašvaldības budžeta. Likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnē budžeta iestādes statuss paredz precīzu finansēšanas un pārskatu sniegšanas kārtību. Atsevišķās situācijās tas ierobežo iestādes vadītāja darbību.
Valsts aģentūras statuss paredz iestāžu darbību atbilstoši valdības noteiktajām politikas vadlīnijām, kā arī pārskatu sniegšanas kārtību par resursu izlietošanas lietderīgumu un efektivitāti. Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību valsts aģentūras ir no budžeta finansētas institūcijas.
Valsts kapitālsabiedrības statuss paredz elastīgu pieeju institūcijas vadībai. Daudzos gadījumos šis statuss nav savienojams ar to valsts pārvaldes funkciju veikšanu, kas vērstas uz valsts kultūras mantojuma saglabāšanu un zinātnes attīstību, sabiedrības izglītošanu, iedzīvotāju veselības aprūpi un sociālo vajadzību apmierināšanu.
Ja institūcija, veicot noteiktu darbību, gūst peļņu un kā publiska persona ir tiesīga veikt komercdarbību, var izvērtēt iespējas pārveidot šo institūciju par valsts kapitālsabiedrību un privatizēt to.
Izvērtējot nozares iestāžu atbilstību noteiktam juridiskam statusam, tika izskatīta arī iestāžu atbilstība valsts aģentūras statusam, ņemot vērā aģentūru veidošanas kritērijus un citus faktorus, kas saistīti ar nozares iestāžu darbības īpatnībām. Piemēram, ja viena ministra padotībā ir liels skaits iestāžu, jāņem vērā, ka pieaugs ministra noslogotība (pārvaldes līgumu slēgšana ar vairākiem desmitiem valsts aģentūru), novirzot darbību uz administratīvo, nevis politikas jautājumu risināšanu.
Pārskats par nozaru iestāžu veidiem atbilstoši piedāvātajam juridiskajam statusam
|
Piedāvātais juridiskais statuss |
Nozares iestādes |
Iestādes darbības īpatnības, kas jāņem vērā, izdarot grozījumus normatīvajos aktos |
|
Budžeta iestādes |
Valsts profesionālās izglītības iestādes, mācību un pāraudzināšanas iestādes |
Iestādes nolikumu apstiprina attiecīgais ministrs |
|
Sociālās aprūpes iestādes un profesionālās rehabilitācijas iestādes |
Darbības īpatnību nav |
|
|
Valsts koledžas |
Iestādes nolikumu apstiprina Ministru kabinets |
|
|
Valsts aģentūras |
Sporta skolas |
Sporta skolu pārvaldību izglītības un zinātnes ministrs īsteno ar Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta pārvaldes starpniecību, kurai ir nodotas nozares pārvaldības funkcijas. Nozares iestādes darbības uzdevumi un tiem atbilstošie resursi tiek noteikti pārvaldes līgumā, ko slēdz iestādes direktors un Sporta pārvaldes vadītājs |
|
Valsts muzeji |
Nozares iestāžu pārvaldībai ir izveidota valsts iestāde — Muzeju valsts pārvalde, kurai ir nodotas nozares pārvaldības funkcijas. Muzejā var veidot konsultatīvu padomi, kuras sastāvā ir muzeja direktors |
|
|
Valsts bibliotēkas |
Darbības īpatnību nav |
|
|
Valsts aģentūras |
Valsts teātri un koncertorganizācijas |
Iestādē var veidot konsultatīvu padomi, kuras sastāvā ir iestādes direktors |
|
Valsts
komercsabiedrība |
Valsts ārstniecības iestādes |
Darbības īpatnību nav |
|
Valsts profesionālās izglītības iestādes |
Darbības īpatnību nav |
3. Problēmas risinājuma finansiālā ietekme uz valsts budžetu
Problēmas risinājumam nav tiešas ietekmes uz valsts budžetu, bet jāņem vērā, ka, pārveidojot pašlaik ministriju pārziņā esošos valsts bezpeļņas uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) par valsts aģentūrām, valstij saskaņā ar normatīvajiem aktiem būs jāuzņemas atbildība par to līdzšinējām saistībām.
Ja paredz pārveidot ārstniecības iestādes par valsts aģentūrām, ir nepieciešams detalizēts izvērtējums un analīze, lai noteiktu, kāda būs ar veselības aprūpes institūciju statusa maiņu saistītā finansiālā ietekme uz valsts budžetu. Veselības ministrijas sniegtā informācija par veselības aprūpes institūciju parādiem liecina, ka uz 2003.gada sākumu tie bija apmēram 13,9 miljoni latu, no tiem apmēram 2,8 miljoni latu — ilgtermiņa saistības. Sākotnējais izvērtējums ļauj secināt, ka par valsts aģentūrām varētu pārveidot tikai nelielu daļu no 52 valsts ārstniecības iestādēm. Jautājumu par katras konkrētas aģentūras izveidošanu Ministru kabinets izskatīs atsevišķi.
Izglītības un zinātnes ministra vietā — zemkopības ministrs M.Roze
Ministru kabineta rīkojums Nr.616
Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 5.marta rīkojumā Nr.147 "Par Koncepciju par izglītības, kultūras, veselības aprūpes un sociālās aprūpes nozares valsts institūciju (izņemot augstskolas) juridisko statusu"
Ministru kabineta rīkojums Nr.618
Par bezpeļņas organizācijas valsts uzņēmuma "Latvijas infektoloģijas centrs" reorganizāciju un valsts aģentūras "Latvijas Infektoloģijas centrs" izveidošanu