• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Sarežģītā situācija ar vēstniecību savrupmājām". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.07.2000., Nr. 272/274 https://www.vestnesis.lv/ta/id/9378

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Šprotes dabūja ciest"

Vēl šajā numurā

28.07.2000., Nr. 272/274

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Sarežģītā situācija ar vēstniecību savrupmājām"

"Ņezavisimaja gazeta"

— 2000.07.13.

Lietuvas Seima spīkers atkal ķēries pie jautājuma par bijušajām Baltijas valstu pārstāvniecībām dažu EP dalībvalstu teritorijā.

Krievijas iesnieguma noslēgumā par iestāšanos EP bija rakstīts: "Cik ātri vien iespējams, jānoregulē visi jautājumi, kas attiecas uz īpašumu atdošanu EP valstīm, kuras ir iesniegušas prasības".

EPPA Rekomendāciju ziņojumā un projektā bija formulētas šādas tēzes: 1) "no juridiskā viedokļa četras bijušās Latvijas, Lietuvas, Igaunijas vēstniecības Parīzē un Romā vēl joprojām ir iepriekšminēto valstu īpašums"; 2) "juridiskā kārtībā šīs valstis nevar atgūt savas vēstniecības diplomātiskās imunitātes dēļ, kas ir piešķirta personām, kuras saimnieko šajās ēkās"; 3) "šīs ēkas pārgāja PSRS īpašumā Otrā pasaules kara laikā vai (uzreiz pēc tā) tā rezultātā"; 4) "vēstniecības jāatdod to likumīgajiem īpašniekiem"; 5) "jāveic konstruktīvas sarunas par atgriešanu starp visām ieinteresētajām pusēm".

Ziņojumā izklāstītā argumentācija un secinājumi ir balstīti uz Baltijas valstu Padomju savienības 1940. gada "okupācijas" un "aneksijas" apstiprināšanu. Tā rezultātā ziņojumam ir neobjektīvs raksturs, netiek ņemtas vērā politiskās, vēsturiskās un — kas ir sevišķi svarīgi šajā situācijā — tiesiskās tā laika reālijas. Vienīgais juridiski nozīmīgais apstāklis, kas ļauj trijām Baltijas valstīm izvirzīt jautājumu par četru ēku atgriešanu, ir ierakstu trūkums Zemesgrāmatās par īpašuma titula pāriešanu PSRS, taču šis apstāklis pēc starptautiskajām normām pats par sevi dotajā situācijā nav pietiekams pamatojums, lai neapšaubāmi un bez ierunām Komisija nodotu šīs ēkas, par kurām notiek cīņa.

Francijas oficiālās valdības un, konkrētāk, Francijas ĀM viedoklis par bijušās PSRS īpašumu pārreģistrēšanu uz Krieviju, nenodrošinot šim lēmumam juridisku skaidrību (t.i., bez skaidri izteiktas atteikšanās no šiem īpašumiem no Ukrainas un Gruzijas puses, kas vērsās pie frančiem ar lūgumu neveikt pārreģistrēšanu, kamēr netiks noregulētas savstarpējās šo valstu īpašuma pretenzijas ar Krieviju), zināmā mērā noteiks Latvijas, Lietuvas un Igaunijas diplomātisko misiju nodošanas Padomju savienībai tiesiskās sekas.

Francijas likumdošanā ir norma par 30 gadu ilgu nekustamā īpašuma tiesību termiņu. Taču 30 gadu ilga valdīšana automātiski nepadara saimnieku par privātīpašnieku. Šis jautājums tiek risināts tiesā. Un šī norma tiek lietota tikai tādā gadījumā, ja īpašumtiesības visā termiņa laikā ne reizi nav apstrīdētas.

Prasībai, ko izvirzījuši baltieši, ir brīdinājuma raksturs, to izskatīja vienkāršotā kārtībā (bez Krievijas pārstāvju piedalīšanās), un mērķis bija konstatēt faktu, kam ir juridiska nozīme. Atbilstoši tiem negatīvs tiesas lēmums netraucēja iesniegt prasību pēc būtības (par īpašumtiesību atzīšanu vai nekustamā īpašuma pieprasīšanu).

Sanāksmes laikā mūsu puse pievērsa uzmanību tam, ka Francijas tiesa nav kompetenta risināt starptautisko attiecību jautājumus, turklāt vēl īpašumu jomā, kam ir diplomātiskā imunitāte. Tika atzīmēts arī tas: lai arī Krievija nav ēku īpašniece, tā apzinīgi valda pār tiem, balstoties uz Francijas ĀM 1994. gada notu.

Būtībā lieta atduras pret to, ka Francijai nav skaidri formulētas atteikšanās no pretenzijām uz ēkām no NVS valstīm — Ukrainas un Gruzijas.

Francijas puse paziņoja, ka tā varēs ķerties pie bijušās PSRS īpašumu pārreģistrēšanas uz Krievijas vārda tikai tad, ja Ukraina un Gruzija oficiāli darīs zināmu Francijai, ka tā atsakās no bijušās PSRS īpašumiem par labu Krievijai. To gaidot, franči atzīmē, Krievija var valdīt pār visu bijušās PSRS īpašumu Francijas teritorijā un saimniekot pilnā apjomā, izņemot atsavināšanas tiesības.

Viktors Višņakovs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!