"Čečenija un nekādu beigu"

"Frankfurter Allgemeine Zeitung"

— 2000.07.20.

Krievija smagi pārbauda Eiropas Padomes uzticību.

Šā gada aprīlī Eiropas Padomes (EP) Parlamentārā sapulce aicināja Krieviju nekavējoties parūpēties par cilvēktiesību ievērošanu Čečenijā un konkrēti rīkoties konflikta izbeigšanā. Ministru komiteja, kurā ir pārstāvēta 41 Eiropas Padomes dalībvalsts, aicināja apturēt Krievijas līdzdalību organizācijā, taču pat līdz nesenajai Parlamentārajai sapulcei jūnijā šī prasība ir pilnīgi ignorēta.

Valdību atbilde bija garš saraksts ar pasākumiem, pie kuriem, lai izpildītu Parlamentārās sapulces prasības, jau ir ķērusies vai nu Krievija, vai Eiropas Padome. Saraksts beidzās ar piezīmi, ka Ministru komitejai, ņemot vērā pašreizējos apstākļus Krievijā, nav nodoma ievadīt procesu par valsts izslēgšanu no organizācijas uz laiku.

Pēc tam, kad tā bija pārbaudījusi Ministru komitejas atbildi un uzklausījusi tās priekšēdētāju, Itālijas ārlietu ministru Lamberto Dini Parlamentārajā sapulcē 29. jūnijā secināja, ka ar līdzšinējiem pasākumiem nepietiek, lai atsauktu prasību uz laiku Krieviju izslēgt no EP. Ne vismazākajā mērā nebija izpildīta neviena no parlamentārās sapulces četrām prasībām — sākt politisko dialogu, noslēgt pamieru, izmeklēt cilvēktiesību pārkāpumus un izvirzīt apsūdzības pret Krieviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Pirmkārt, netika pieliktas patiesas pūles, lai konfliktu atrisinātu politiski. Ministru komiteja paziņoja, ka saskata pozitīvu attīstību bijušā čečenu garīgā vadītāja Kadirova iecelšanā jaunā Čečenijas pārstāvja amatā. Taču, tā kā Kadirovam ir maz atbalstītāju prezidenta Mashadova piekritēju vidū, es šādu pozitīvu attīstību nesaskatu. Lai pārliecinātu, Krievijai ir jārīkojas arī tad, ja tai nepatīk tie, ar kuriem ir jāved sarunas.

Šādas cerības nav garastāvokļa izraisītas, un tā nav arī piekāpšanās teroristiem. Parlamentārā sapulce jau no paša sākuma nosodīja arī čečenu kaujinieku un ārvalstu algotņu izdarītos cilvēktiesību pārkāpumus un starptautisko cilvēktiesību neievērošanu. Taču politiskais risinājums ir vienīgais ceļš, kā darīt galu šim traģiskajam karam un civiliedzīvotāju ciešanām, kā arī nepieļaut zaudējumu palielināšanos krievu militārajās vienībās.

Kas attiecas uz pamieru, Ministru komiteja ir konstatējusi, ka ziņojumi par plašajām militārajām operācijām, kas ir veicinājušas upuru skaita palielināšanos civiliedzīvotāju vidū, neeksistē. Dini paziņojumā Parlamentārajai sapulcei gāja pat tālāk un atkārtoja paziņojumu, ko viņš bija iesniedzis Maskavā, proti, ka konflikts ir pārgājis jaunā stadijā un de facto valda pamiers. Taču arī tas Parlamentāro sapulci nepārliecināja. Saskaņā ar mūsu priekšstatiem pamiers nozīmē to, ka naidīgums attiecībās ir izbeigts un tādējādi ir radīti priekšnoteikumi politiskām sarunām. Uguns pārtraukšana uz laiku, ko galu galā ir uzspiedusi taktikas maiņa, šo kritēriju neiztur. Starp citu, Krievija atkal izmanto smago artilēriju un gaisa spēkus.

Trešais punkts attiecas uz cilvēktiesību pārkāpumu izmeklēšanu. Krievijas Federācija ir sniegusi visaptverošu informāciju par līdz šim padarīto un līdz šim izveidotajām struktūrām cilvēktiesību pārkāpumu izmeklēšanai. Viena no šādu struktūru sastāvdaļām ir prezidenta Putina īpašā sūtņa Vladimira Kalamnova birojs, kam ģenerālsekretārs ir piekomandējis trīs Eiropas Padomes ekspertus — pēc daudziem gadiem pirmos kādas starptautiskās organizācijas darbiniekus, kuri ilgstoši uzturēsies Čečenijā. Atbilde satur arī apsūdzību statistiku, kas ir iesniegtas šim un citiem Krievijas valdības pārstāvjiem, kā arī informāciju par gadījumu skaitu, kurus izmeklē militārā un civilā prokuratūra.

Taču, lai gan ir radītas šīs struktūras, kas attiecas uz sūdzību izvirzīšanu un notiesāšanu, īpaši saistībā ar krievu karavīru izdarītajiem noziegumiem pret civiliedzīvotājiem, līdz šim nav izdevies tikt daudz tālāk. Attiecīgo iestāžu gatavība parūpēties, lai šie gadījumi tiktu tiesiski izskatīti, ir jāvērtē pēc tā, vai un kā tās izturas pret iespējamajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, par kuriem ziņo tādas cienījamas starptautiskās organizācijas kā Human Rights Watch un Amnesty International un kas līdz šim vai nu ir atstāti neievēroti, vai arī ir tikuši apstrīdēti.

Pie tādiem pieder arī masveida slepkavība Alčanjurtā, kurā 1999. gada decembra sākumā tika nogalināti 17 cilvēki. Gadu mijā Groznijas pilsētas Staropromislovkas rajonā krievu karavīri nomocīja 50 cilvēku. Vēl viena masveida slepkavība februāra sākumā Aldi prasīja vairāk nekā 60 cilvēku dzīvību. Tāpat abās iepriekš minētajās vietās ir notikusi arī izvarošana un spīdzināšana.

Izmeklētājiem ir jāpārbauda arī ziņojumi par sistemātisko spīdzināšanu bēgļu nometnēs. Ja tā izrādītos taisnība, atbildīgos, līdz pat visaugstākajam rangam, vajadzētu saukt tiesas priekšā. Šāda apmēra cilvēktiesību pārkāpumus nevarēja izdarīt atsevišķi noziedznieki. Krievijai ļoti drīz vajadzēs vai nu pierādīt, ka šis apsūdzības nav patiesas, vai arī būs jāsauc tiesas priekšā tie, kuri ir devuši rīkojumus izdarīt šos noziegumus vai arī bijuši to izpildītāji vai slēpēji.

Pēc tam ir jākonstatē, kurš ir atbildīgs par ilgstošo patvaļīgo, apzināto, bezalternatīvas un neatbilstošo bombardēšanu, kā arī granātmetēju uguni pret Grozniju un citām čečenu pilsētām, kas nepārprotami ir starptautisko humanitāro noteikumu pārkāpums. Gadsimtu mijā valstī, kas ir Eiropas Padomes dalībniece, pilsēta ar pusmiljona iedzīvotāju, kas ir tikpat liela kā Edinburga, kurā es esmu studējis, tika satriekta gruvešos, un Dievs vien zina, cik daudz cilvēku tika nogalināti.

Visbeidzot — Parlamentārā sapulce aicina Eiropas Padomes dalībvalstu valdības saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 33. pantu izvirzīt apsūdzības pret Krieviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā par šī panta neievērošanu. Līdz šim vēl neviena dalībvalsts to nav izdarījusi. Tas ir nožēlojami. Ja Krievijas valdība kā šīs konvencijas parakstītāja nepilda savus pienākumus, no tās ir jāprasa atbildība. Ja grib aizkavēt to, lai Krievijā — vai arī kaut kur citur Eiropā — neatkārtotos tāda pati situācija kā Čečenijā, noteikti ir nepieciešams Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmums un atbildīgo vainas konstatēšana Krievijā.

Pirms četrarpus gadiem Krievijas valdība svinīgi paziņoja par gatavību atzīt pienākumus un atbildību kā Eiropas Padomes dalībvalsts. Parlamentārā sapulce uzticējās Krievijai un nobalsoja par izņēmumu. Arī es to darīju. Manu runu beigās visās debatēs, kuras es liberāļiem rīkoju kā frakcijas priekšsēdētājs, es teicu, ka mums ir jābalso par cerībām un Krieviju.

Šodien tiek pārbaudīta pienākumu ievērošana un arī mūsu uzticēšanās. Es joprojām ticu, ka Krievija ir spējīga izpildīt savus dalībvalsts pienākumus arī grūtajos Čečenijas konflikta apstākļos. Taču tai sava izturēšanās nekavējoties ir jāmaina uz pozitīvo pusi. Parlamentārā sapulce darīja visu, lai Krievija tiktu uzņemta EP, un tā ir gatava darīt visu, lai tā arī turpmāk paliktu Eiropas Padomes dalībvalsts: visu, izņemot neslēptu un nepārtrauktu mūsu organizācijas vērtību un principu neievērošanu. Lēmums ir jāpieņem Krievijai.

Lords Rasels – Džonstons, Eiropas Padomes

Parlamentārās sapulces

prezidents