
Apbūves likumīgie (ne) ceļi Papes parkā
Foto: Arnis Blumbergs, “LV” |
Septembra sākumā sabiedrības
uzmanības lokā nonākusi ar Lietuvu saistītās firmas “Pajūris” ēku
ciemata būvniecība trīskārši aizsargājamā dabas teritorijā Papes
dabas parkā. Un arī kāda Lietuvas pilsoņa iesāktā patvaļīgā un
nelikumīgā būvniecība Papes dabas parka teritorijā Nidas kāpā,
kad četrās dienās jūnija nogalē tur tika uzslieta māja.
Abi būvobjekti ir Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministrijas, kā arī citu valsts institūciju uzmanības lokā. Ēku
ciemata, kam reģionālā būvinspekcijas nodaļa izsniedza
būvatļauju, būvniecības likumība tiek pastiprināti izvērtēta.
Taču pēc vietējās pašvaldības 15. septembrī pieņemtā lēmuma māja
kāpā netiks nojaukta. Pirmais gadījums, kad nelikumīgā būvniecība
tiktu pārtraukta, jaunbūvi nojaucot, tādējādi demonstrējot
pamācošu piemēru turpmākiem patvaļniekiem, patlaban šķiet, atkal
izpaliks.
Nevis nojaukt, bet tikai sakārtot dokumentāciju
Liepājas rajona Rucavas pagasta padomes deputātu vairākums nolēma Papes dabas parkā Nidas ciema kāpas virsotnē nelikumīgi uzceltās jaunbūves īpašniekam dot divus mēnešus dokumentācijas sakārtošanai atbilstoši normatīvajiem aktiem, nevis divu mēnešu laikā ēkas nojaukt, informē Rucavas pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Bārdulis.
Balsošanai piedāvāti divi
lēmumprojekti. Viens no tiem, kuru sagatavojis pats J.Bārdulis,
paredzēja divu mēnešu laikā nojaukt nelikumīgo ēku. Otrais
lēmumprojekts paredzēja uzdot ēkas īpašniekam divu mēnešu laikā
sakārtot nepieciešamo dokumentāciju. Par lēmumprojektu, kas
paredz ēkas nojaukšanu, balsojis tikai viņš pats. Savukārt
pārējie seši deputāti atbalstīja otru lēmumprojektu.
Vietējās pašvaldības deputātu balsojums ir pretrunā ar vairāku
valsts institūciju un nevalstisko organizāciju pausto nostāju.
Gan Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM),
gan Vides ministrija (VM), gan Valsts kultūras pieminekļu
aizsardzības inspekcija, gan Pasaules dabas fonds jau ir
izteikuši savus iebildumus.
RAPLM Rucavas pagasta padomei piedāvājusi juridisko palīdzību,
lai Papes dabas parkā Nidas ciema kāpas virsotnē nelikumīgi
uzcelto namīpašumu varētu nojaukt bez juridiskiem sarežģījumiem.
Vides ministrija ir operatīvi radusi iespēju finansēt nelikumīgās
ēkas nojaukšanu, prasot naudu Vides aizsardzības fondā, ko pēc
tam piedzītu no būves īpašnieka. “Patvaļīga būvniecība krasta
kāpu zonā, kas ietverta dabas parkā, uzskatāma par klaju to
tiesību normu ignorēšanu, ar kuru palīdzību valsts cenšas
aizsargāt noteiktas dabas teritorijas no apbūves,” uzskata vides
ministrs Raimonds Vējonis.
Atļauja celtniecībai lietuvietim trīs reizes noraidīta, tomēr tas
nav atturējis no ieceres būvdarbus sākt patvaļīgi. Lietuvietis
nav ņēmis vērā arī pagasta padomes izdoto rīkojumu celtniecību
apturēt.
Saskaņā ar Būvniecības likuma 30.panta ceturto daļu pašvaldībai
ir tiesības pieņemt lēmumu par nelikumīgi uzceltās būves
nojaukšanu. Likumā paredzēts – ja būves īpašnieks pašvaldības
noteiktajā termiņā labprātīgi būvi nenojauc, pašvaldība organizē
nelikumīgi uzceltās būves nojaukšanu. Ar nojaukšanu saistītos
izdevumus sedz būves īpašnieks.
Procedūra nelikumīgas būvniecības nojaukšanas sākšanai nav
viegla. Tā prasa pacietību un smagas sarunas. Vispirms ir
jāpanāk, lai ēkas cēlājs to brīvprātīgi nojauktu, un, ja viņš to
nedara, var uzsākt juridiski korektu nojaukšanas procedūru.
Liepājas rajona Vides pārvalde norāda, ka nekādas būvniecības
saskaņošanas atļaujas tā nelikumīgi uzceltajai ēkai Nidas kāpā,
neraugoties uz pagasta padomes lēmumu, neizsniegs.
Ciemats kāpās – labums vai ļaunums?
Teritorijā, kas atrodas jūras
piekrastes aizsargjoslā, kultūrvēsturiskajā zonā un kur iekārtots
Papes dabas parks, cita pie citas slejas vairākas nepabeigtas
balto silikātķieģeļu jaunceltnes, kas tiek apšūtas ar skaidu
plati. Par spīti vietas trīskārt īpašajam statusam, ar Lietuvu
saistītā firma “Pajūris” veic ciemata būvniecību. Zemi Nidā, uz
kuras notiek būvdarbi, uz 99 gadiem no iedzīvotāja Laimoņa
Stikāna iznomājis kāds Lietuvas pilsonis. Visapkārt nostumta
zemes virskārta un sakrautas būvmateriālu grēdas.
Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas Liepājas rajona nodaļa
uzskata, ka šāda apbūve ir pretrunā ar Rucavas pagasta un
Liepājas rajona teritorijas plānojumu, kur Papes ciems iezīmēts
kā kultūrvēsturisko ainavu teritorija. Tas nozīmē, ka tajā
atļauts būvēt tikai vienstāva vai pusotra stāva ēkas, saglabājot
veco zvejnieku ciemu tradicionālo stilu – jāizmanto dabiski
materiāli – koks, niedres. Celtniecībā jāievēro arī viensētu
princips.
Savukārt Rucavas pašvaldības vadītājs uzskata, ka būvniecība
notiek uz vecajiem pamatiem. Padomju laikā šajā vietā bijusi
atpūtas bāze. Teritorijas attīstības plānā apbūve tur ir
paredzēta. Ja tiek veikta “kompleksa rekonstrukcija”, arī
detālplāns nav nepieciešams. Apbūves blīvuma dēļ viņš atpūtas
bāzi dēvē par “ciematiņu” vai “pilsētiņu”. Komentējot pašvaldības
iebildi, ka notiek vecās atpūtas bāzes rekonstrukcija, Papes
dabas parka direktors Ints Mednis norāda uz svaigi ielietiem
betona pamatiem.
Liepājas rajona pašvaldību apvienotās būvvaldes galvenais
arhitekts Jānis Grundbergs, kurš izsniedzis būvatļauju, skaidro,
ka būvējamās ēkas esot pusotru stāvu augstas. Vaicāts, vai
apjumtais otrais stāvs uzskatāms par pusstāvu, arhitekts atbild:
“Otrais stāvs ir jumtā – mansards.” Ēkas tikšot apšūtas ar koku,
tādēļ pilnīgi iederēšoties kultūrvēsturiskajā kontekstā.
J.Grundbergs šāda ciematiņa izveidošanu dabas parkā vērtē kā
mazāko ļaunumu – ja būtu palicis tā, kā bija, – ar vecajiem
namiņiem bez kanalizācijas, vieta būtu nesakopta un mežonīga.
Firma “Pajūris” ne tikai to sakopšot, bet arī nojaukšot vairākus
“vidi degradējošus objektus” – vecās saimniecības ēkas, kādu
sovhoza laikos celtu māju un “pretīgu” ūdenstorni.
Pasaules dabas fonds, kas Papes dabas parka teritorijā īsteno
divus Eiropas Savienības (ES) “Life Nature” projektus –
“Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā” un
“Papes ezers: aizsardzība un attīstība” –, uzskata: ja Latvijas
atbildīgās amatpersonas būvniecību neapturēs, fonda pārstāvji
vērsīsies ES institūcijās. Šis ir vienīgais fondam zināmais
gadījums, kad Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorijā
piekrastes aizsargjoslā no jauna tiek būvēts vesels
ciemats.
Par būvniecību Papes dabas parkā ir sašutis Rīgas piena
kombināts, kas ieguldījis līdzekļus parka attīstībā, izveidojot
savvaļas govju – tauru – ganības.
Topošās bāzes tuvākais kaimiņš Edgars Jānis Bēts ir apbūvējamā
zemesgabala īpašnieks, “Pajūris” to no viņa nomā. “Es redzu, ka
visu dara nauda,” par straujo būvēšanos saka zemes īpašnieks.
Celtniecība sākusies maijā, un liekas, ka šogad tiks pabeigta.
J.Bēts līgumā esot atteicies no tiesībām atsavināt zemi no
nomnieka savām vajadzībām. Ne par līguma termiņu, ne darījuma
summu viņš nerunā – tas esot konfidenciāli. Padomju laikā tā
dēvētā atpūtas bāze bijušas nolaistas vienstāva koka būdiņas,
kurp atpūsties braukuši lietuvieši – Akmenes cementa rūpnīcas
strādnieki. Sākotnēji līgums par zemes nomu bijis noslēgts ar
rūpnīcu, bet tagad šīs tiesības ieguvusi firma “Pajūris”.
Skaidrību sola drīzumā
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Stucka “LV” skaidro, ka patlaban ministrija papildus gaida visus ar abām būvniecībām Papes dabas parkā saistītos dokumentus. Rucavas pagasta padomes jau iesniegtie pilnīgu priekšstatu par būvniecības likumību nesniedz. “Atzinumu par pagasta padomes lēmumu gan vienā, gan otrā gadījumā varēs sniegt, izvērtējot visu dokumentāciju. Ja rajona vai paš-valdības teritorijas plānojums vai citi dokumenti neparedzēs iespējas šajā teritorijā būvēt konkrētas ēkas, nevarēs būt arī runa par nelikumīgās būvniecības legalizāciju,” secina A.Stucka.