Apbūves likumīgie (ne) ceļi Papes parkā

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Septembra sākumā sabiedrības uzmanības lokā nonākusi ar Lietuvu saistītās firmas “Pajūris” ēku ciemata būvniecība trīskārši aizsargājamā dabas teritorijā Papes dabas parkā. Un arī kāda Lietuvas pilsoņa iesāktā patvaļīgā un nelikumīgā būvniecība Papes dabas parka teritorijā Nidas kāpā, kad četrās dienās jūnija nogalē tur tika uzslieta māja.
Abi būvobjekti ir Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, kā arī citu valsts institūciju uzmanības lokā. Ēku ciemata, kam reģionālā būvinspekcijas nodaļa izsniedza būvatļauju, būvniecības likumība tiek pastiprināti izvērtēta. Taču pēc vietējās pašvaldības 15. septembrī pieņemtā lēmuma māja kāpā netiks nojaukta. Pirmais gadījums, kad nelikumīgā būvniecība tiktu pārtraukta, jaunbūvi nojaucot, tādējādi demonstrējot pamācošu piemēru turpmākiem patvaļniekiem, patlaban šķiet, atkal izpaliks.

Nevis nojaukt, bet tikai sakārtot dokumentāciju

Liepājas rajona Rucavas pagasta padomes deputātu vairākums nolēma Papes dabas parkā Nidas ciema kāpas virsotnē nelikumīgi uzceltās jaunbūves īpašniekam dot divus mēnešus dokumentācijas sakārtošanai atbilstoši normatīvajiem aktiem, nevis divu mēnešu laikā ēkas nojaukt, informē Rucavas pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Bārdulis.

Balsošanai piedāvāti divi lēmumprojekti. Viens no tiem, kuru sagatavojis pats J.Bārdulis, paredzēja divu mēnešu laikā nojaukt nelikumīgo ēku. Otrais lēmumprojekts paredzēja uzdot ēkas īpašniekam divu mēnešu laikā sakārtot nepieciešamo dokumentāciju. Par lēmumprojektu, kas paredz ēkas nojaukšanu, balsojis tikai viņš pats. Savukārt pārējie seši deputāti atbalstīja otru lēmumprojektu.
Vietējās pašvaldības deputātu balsojums ir pretrunā ar vairāku valsts institūciju un nevalstisko organizāciju pausto nostāju. Gan Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM), gan Vides ministrija (VM), gan Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, gan Pasaules dabas fonds jau ir izteikuši savus iebildumus.
RAPLM Rucavas pagasta padomei piedāvājusi juridisko palīdzību, lai Papes dabas parkā Nidas ciema kāpas virsotnē nelikumīgi uzcelto namīpašumu varētu nojaukt bez juridiskiem sarežģījumiem. Vides ministrija ir operatīvi radusi iespēju finansēt nelikumīgās ēkas nojaukšanu, prasot naudu Vides aizsardzības fondā, ko pēc tam piedzītu no būves īpašnieka. “Patvaļīga būvniecība krasta kāpu zonā, kas ietverta dabas parkā, uzskatāma par klaju to tiesību normu ignorēšanu, ar kuru palīdzību valsts cenšas aizsargāt noteiktas dabas teritorijas no apbūves,” uzskata vides ministrs Raimonds Vējonis.
Atļauja celtniecībai lietuvietim trīs reizes noraidīta, tomēr tas nav atturējis no ieceres būvdarbus sākt patvaļīgi. Lietuvietis nav ņēmis vērā arī pagasta padomes izdoto rīkojumu celtniecību apturēt.
Saskaņā ar Būvniecības likuma 30.panta ceturto daļu pašvaldībai ir tiesības pieņemt lēmumu par nelikumīgi uzceltās būves nojaukšanu. Likumā paredzēts – ja būves īpašnieks pašvaldības noteiktajā termiņā labprātīgi būvi nenojauc, pašvaldība organizē nelikumīgi uzceltās būves nojaukšanu. Ar nojaukšanu saistītos izdevumus sedz būves īpašnieks.
Procedūra nelikumīgas būvniecības nojaukšanas sākšanai nav viegla. Tā prasa pacietību un smagas sarunas. Vispirms ir jāpanāk, lai ēkas cēlājs to brīvprātīgi nojauktu, un, ja viņš to nedara, var uzsākt juridiski korektu nojaukšanas procedūru.
Liepājas rajona Vides pārvalde norāda, ka nekādas būvniecības saskaņošanas atļaujas tā nelikumīgi uzceltajai ēkai Nidas kāpā, neraugoties uz pagasta padomes lēmumu, neizsniegs.

Ciemats kāpās – labums vai ļaunums?

Teritorijā, kas atrodas jūras piekrastes aizsargjoslā, kultūrvēsturiskajā zonā un kur iekārtots Papes dabas parks, cita pie citas slejas vairākas nepabeigtas balto silikātķieģeļu jaunceltnes, kas tiek apšūtas ar skaidu plati. Par spīti vietas trīskārt īpašajam statusam, ar Lietuvu saistītā firma “Pajūris” veic ciemata būvniecību. Zemi Nidā, uz kuras notiek būvdarbi, uz 99 gadiem no iedzīvotāja Laimoņa Stikāna iznomājis kāds Lietuvas pilsonis. Visapkārt nostumta zemes virskārta un sakrautas būvmateriālu grēdas.
Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas Liepājas rajona nodaļa uzskata, ka šāda apbūve ir pretrunā ar Rucavas pagasta un Liepājas rajona teritorijas plānojumu, kur Papes ciems iezīmēts kā kultūrvēsturisko ainavu teritorija. Tas nozīmē, ka tajā atļauts būvēt tikai vienstāva vai pusotra stāva ēkas, saglabājot veco zvejnieku ciemu tradicionālo stilu – jāizmanto dabiski materiāli – koks, niedres. Celtniecībā jāievēro arī viensētu princips.
Savukārt Rucavas pašvaldības vadītājs uzskata, ka būvniecība notiek uz vecajiem pamatiem. Padomju laikā šajā vietā bijusi atpūtas bāze. Teritorijas attīstības plānā apbūve tur ir paredzēta. Ja tiek veikta “kompleksa rekonstrukcija”, arī detālplāns nav nepieciešams. Apbūves blīvuma dēļ viņš atpūtas bāzi dēvē par “ciematiņu” vai “pilsētiņu”. Komentējot pašvaldības iebildi, ka notiek vecās atpūtas bāzes rekonstrukcija, Papes dabas parka direktors Ints Mednis norāda uz svaigi ielietiem betona pamatiem.
Liepājas rajona pašvaldību apvienotās būvvaldes galvenais arhitekts Jānis Grundbergs, kurš izsniedzis būvatļauju, skaidro, ka būvējamās ēkas esot pusotru stāvu augstas. Vaicāts, vai apjumtais otrais stāvs uzskatāms par pusstāvu, arhitekts atbild: “Otrais stāvs ir jumtā – mansards.” Ēkas tikšot apšūtas ar koku, tādēļ pilnīgi iederēšoties kultūrvēsturiskajā kontekstā. J.Grundbergs šāda ciematiņa izveidošanu dabas parkā vērtē kā mazāko ļaunumu – ja būtu palicis tā, kā bija, – ar vecajiem namiņiem bez kanalizācijas, vieta būtu nesakopta un mežonīga. Firma “Pajūris” ne tikai to sakopšot, bet arī nojaukšot vairākus “vidi degradējošus objektus” – vecās saimniecības ēkas, kādu sovhoza laikos celtu māju un “pretīgu” ūdenstorni.
Pasaules dabas fonds, kas Papes dabas parka teritorijā īsteno divus Eiropas Savienības (ES) “Life Nature” projektus – “Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā” un “Papes ezers: aizsardzība un attīstība” –, uzskata: ja Latvijas atbildīgās amatpersonas būvniecību neapturēs, fonda pārstāvji vērsīsies ES institūcijās. Šis ir vienīgais fondam zināmais gadījums, kad Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorijā piekrastes aizsargjoslā no jauna tiek būvēts vesels ciemats.
Par būvniecību Papes dabas parkā ir sašutis Rīgas piena kombināts, kas ieguldījis līdzekļus parka attīstībā, izveidojot savvaļas govju – tauru – ganības.
Topošās bāzes tuvākais kaimiņš Edgars Jānis Bēts ir apbūvējamā zemesgabala īpašnieks, “Pajūris” to no viņa nomā. “Es redzu, ka visu dara nauda,” par straujo būvēšanos saka zemes īpašnieks. Celtniecība sākusies maijā, un liekas, ka šogad tiks pabeigta. J.Bēts līgumā esot atteicies no tiesībām atsavināt zemi no nomnieka savām vajadzībām. Ne par līguma termiņu, ne darījuma summu viņš nerunā – tas esot konfidenciāli. Padomju laikā tā dēvētā atpūtas bāze bijušas nolaistas vienstāva koka būdiņas, kurp atpūsties braukuši lietuvieši – Akmenes cementa rūpnīcas strādnieki. Sākotnēji līgums par zemes nomu bijis noslēgts ar rūpnīcu, bet tagad šīs tiesības ieguvusi firma “Pajūris”.

Skaidrību sola drīzumā

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Stucka “LV” skaidro, ka patlaban ministrija papildus gaida visus ar abām būvniecībām Papes dabas parkā saistītos dokumentus. Rucavas pagasta padomes jau iesniegtie pilnīgu priekšstatu par būvniecības likumību nesniedz. “Atzinumu par pagasta padomes lēmumu gan vienā, gan otrā gadījumā varēs sniegt, izvērtējot visu dokumentāciju. Ja rajona vai paš-valdības teritorijas plānojums vai citi dokumenti neparedzēs iespējas šajā teritorijā būvēt konkrētas ēkas, nevarēs būt arī runa par nelikumīgās būvniecības legalizāciju,” secina A.Stucka.