• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Ciešāka Krievijas un Ķīnas sadarbība". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.07.2000., Nr. 272/274 https://www.vestnesis.lv/ta/id/9380

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Čečenija un nekādu beigu"

Vēl šajā numurā

28.07.2000., Nr. 272/274

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

"Ciešāka Krievijas un Ķīnas sadarbība"

"Neue Zūricher Zeitung"

— 2000.07.19.

Dzjans Dzemiņs un Putins nosoda ASV pretraķešu aizsardzības plānus.

Ķīnas prezidents Dzjans Dzemiņs un viņa krievu kolēģis Vladimirs Putins otrdien Pekinā kopējā paziņojumā asi nosodīja ASV plānus veidot pretraķešu aizsardzības sistēmu. Viņi arī vienojās, ka Ķīnai un Krievijai ir ciešāk jākooperējas stratēģiskās sadarbības ietvaros.

Krievijas prezidents Putins un viņa kolēģis Dzjans otrdien galotņu tikšanās laikā Pekinā parakstīja kopēju paziņojumu. ASV plāno instalēt nacionālo aizsardzības sistēmu pret starpkontinetālajām raķetēm (NMD), kas līdz ASV varētu nogādāt atomieročus un citus masveida iznīcināšanas ieročus. Turklāt tā attīsta arī pretraķešu aizsardzības sistēmu pret tuvāka darbības rādiusa raķetēm (TMD), lai citās pasaules daļās aizsargātu savas militārās vienības un sabiedrotos. Ķīna un Krievija dusmojas, ka ASV, attīstot šīs sistēmas, domā nevis par aizsardzību, bet par virskundzību. Un Ķīna baidās, ka TMD aizsargvairogs varētu tikt izplests arī pār Taivānu un tādējādi sala varētu izvairīties no atkalapvienošanas ar Ķīnu ar ieroču spēka palīdzību, ko Pekina neizslēdz.

Abi prezidenti parakstīja arī kopēju paziņojumu par divpusējo attiecību intensificēšanu. Kā informē ziņu aģentūra Xinhua , Dzjans Dzemiņs cer, ka Krievija un Ķīna nākotnē vienmēr būs "labi draugi, labi kaimiņi, labi partneri" un kopā veidos "multipolāru pasauli". Tomēr ir jāšaubās par stratēģiskās sadarbības dziļumu starp abām valstīm. Šķiet, ka runa drīzāk ir par mērķa laulībām. Pašreiz Ķīna uzskata par lietderīgu veicināt draudzību ar Krieviju un kopā izveidot fronti pret ASV. Līdz ar nodomu mazināt ASV ietekmi Maskavu un Pekinu vieno arī maniere jebkādu citu valstu kritiku uzskatīt par nepiedienīgu iejaukšanos iekšējās lietās, galvenokārt cilvēktiesību jomā. Kamēr Ķīna un Krievija skaļi runā par stratēģisko sadarbību, par bilaterālajām tirdzniecības attiecībām, tonis ir pieklusinātāks. Tirdzniecības attiecībās, naņemot vērā biežās ķīniešu iepirkšanās tūres krievu militārajā industrijā, jau gandrīz desmit gadu ir vērojama stagnācija. Starp citu, Putina delegācijā bija iekļauts arī ieroču eksporta lietu vadītājs. Ķīna Krievijai ir interesanta ne tikai kā visādu ieroču pircēja, bet arī kā naftas un dabas gāzes noņēmēja. Kā informē Xinhua , līdz ar vienošanos par bankām tika parakstīta arī vienošanās enerģijas jomā.

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!