"Rezultāti var būt pavisam citādi"

"Radio Svoboda"

— 2000.07.19.

Tāds ir ievērojamā amerikāņu politologa, "Jamestown Foundation" līdzstrādnieka Ričarda Fišera viedoklis. Ar viņu sarunājās RS Ņujorkas korespondents Jurijs Žigalkins.

JŽ: Prezidents Putins beidza sarunas Pekinā, parakstīdams Krievijas un Ķīnas deklarāciju ar Maskavas un Pekinas solījumiem par gatavību draudzēties un tuvināties, kā arī kopā cīnīties pret amerikāņu ideju par pretraķešu aizsardzības sistēmas izveidošanu. Kā jūs vērtējat šos rezultātus?

RF: Manā rīcībā esošā informācija ļauj man domāt, ka vēsturē šī sanāksme var ieiet kā tikšanās, kuras laikā lācis kļuva par drakona vergu. Kā es saprotu, tad galvenais šīs tikšanās rezultāts būs militārās tirdzniecības paplašināšanās, pareizāk sakot, Krievija piekrita pārdot savus vismodernākos ieročus Ķīnai, kas allaž ir izturējusies pret krieviem ar aizdomām un vienmēr ir gatavojusi ekspansionistiskus plānus Tālajos Austrumos. Mana informācija liecina, ka abas puses ved sarunas par atomzemūdeņu, TU—22 un MIG—31 tipa lidmašīnu pārdošanu Ķīnai. Tas ir stratēģiskais bruņojums, kas ir domāts triecieniem pret tālu izvietotiem mērķiem. Tas būtiski palielina Ķīnas stratēģisko spēku darbības rādiusu. Var jau saprast Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu, kas ir nonācis izmisīgā situācijā. Tas ir gatavs darīt visu, lai nopelnītu valūtu, eksportējot bruņojumu. Taču man šķiet, ka krievi turpmāk vēl ļoti nožēlos to, kas notika šajā sanāksmē.

JŽ: Taču tiek uzskatīts, ka krievu un ķīniešu tikšanās daudzējāda ziņā ir atbilde uz amerikāņu stratēģiju, arī uz Savienoto Valstu vēlēšanos izveidot pretraķešu aizsardzības sistēmu.

RF: Es nemaz neesmu pārliecināts, ka sabiedroto attiecības, pēc kurām tā tiecas Ķīnas un Krievijas valdības, varētu būt iespējamas, ja Krievija būtu patiesi demokrātiska valsts, jo tādu attiecību izdevīgums Krievijai nebūt nav redzams, vēl jo vairāk — neviens nezina, kur aizplūdīs par bruņojuma eksportu saņemtā nauda. Krievijas un Ķīnas alianses ideja, kas balstītos uz pretstāvēšanu Savienotajām Valstīm, ir absurda, jo Savienotās Valstis nekādā ziņā neapdraud Krieviju. Gluži otrādi — tuvināšanās ar autoritāro Ķīnu, kura savukārt pārdod ieročus diktatoriskiem režīmiem, liegs Maskavai perspektīvu sadarboties ar Vašingtonu pretraķešu tehnoloģiju jomā.

JŽ: Kas ir gaidāms no Vladimira Putina vizītes Phenjanā? Ir zināms, ka Bils Klintons ir lūdzis viņu pārliecināt KTDR vadītājus atteikties no darba starpkontinentālo ballistisko raķešu izveidē.

RF: Es nedomāju, ka Putins Phenjanā daudz ko panāks. Ja jau tā "pātagas un kliņģera" politika, kuru īstenoja Dienvidkoreja un ASV, nepiespieda Ziemeļkoreju atteikties no savām militārajām programmām, tad diezin vai līdzēs krievu pierunāšana. Manuprāt, ir svarīgs pats Putina vizītes fakts un iespējamība padarīt Ziemeļkorejas režīmu kaut nedaudz atvērtāku pārējai pasaulei. Gribas cerēt, ka Krievijas prezidents neizdarīs neko tādu, kas varētu paildzināt šī režīma mūžu.