Latvijas Bankas padomes lēmums Nr.114/3

Rīgā 2004.gada 9.septembrī

Par ““Ārējo ieguldījumu ceturkšņa pārskata” sagatavošanas noteikumu” apstiprināšanu jaunā redakcijā

Latvijas Bankas padome nolemj:

1. Apstiprināt ““Ārējo ieguldījumu ceturkšņa pārskata” sagatavošanas noteikumus” jaunā redakcijā (pielikumā).

2. Atcelt Latvijas Bankas padomes 2001.gada 13.septembra lēmumu Nr.89/7 “Par ““Ārējo ieguldījumu ceturkšņa pārskata” sagatavošanas noteikumu” apstiprināšanu jaunā redakcijā”.

3. Noteikt, ka lēmums stājas spēkā ar 2005.gada 1.janvāri.

Latvijas Bankas prezidents I.Rimšēvičs

“Ārējo ieguldījumu ceturkšņa pārskata” sagatavošanas noteikumi

“Ārējo ieguldījumu ceturkšņa pārskats” izveidots ar mērķi saņemt informāciju, lai nodrošinātu valsts maksājumu bilances, starptautisko investīciju bilances un informācijas par ārējo parādu sagatavošanu un publicēšanu atbilstoši starptautiskajiem standartiem un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem.

““Ārējo ieguldījumu ceturkšņa pārskata” sagatavošanas noteikumi” (tālāk tekstā — noteikumi) izstrādāti, pamatojoties uz Latvijas Republikas “Valsts statistikas likumu”, likumu “Par Latvijas Banku” un saskaņā ar Starptautiskā valūtas fonda “Maksājumu bilances rokasgrāmatas” piektā izdevuma un “Ārējā parāda statistikas rokasgrāmatas” prasībām.

1. LIETOTIE TERMINI

1.1. Pārskata sniedzējs uzņēmums — Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēta juridiskā persona un juridisko vai fizisko personu apvienība, kas savā vārdā un peļņas gūšanas nolūkā veic jebkuru sistemātisku un pastāvīgu darbību par atlīdzību.

1.2. Nerezidenti — visas institūcijas, kas reģistrētas ārvalstīs, un privātpersonas, kuru mājsaimniecības atrodas ārpus Latvijas vai kuras ieradušās Latvijā uz laiku, kas īsāks par 1 gadu (izņēmums — studenti). Par nerezidentiem uzskatāmas arī ārvalstu diplomātiskās, konsulārās, starptautisko institūciju un citas oficiālās pārstāvniecības Latvijā.

1.3. Pārskata ceturksnis — 1.ceturksnis (1.janvāris–31.marts), 2.ceturksnis (1.aprīlis–30.jūnijs), 3.ceturksnis (1.jūlijs–30.septembris), 4.ceturksnis (1.oktobris–31.decembris).

1.4. Tiešais investors — nerezidents, kura līdzdalība pārskata sniedzēja uzņēmuma pamatkapitālā ir 10% un vairāk.

1.5. Tiešo investīciju uzņēmums — nerezidents, kura pašu kapitālā pārskata sniedzēja uzņēmuma līdzdalība ir 10% un vairāk.

1.6. Citi nerezidenti — nerezidenti (t.sk. ārvalstu kredītiestādes, starptautiskās institūcijas, pārējie ārvalstu aizdevēji), kas nav tiešie investori un tiešo investīciju uzņēmumi.

1.7. Ārvalstu kredītiestādes — ārvalstu centrālās bankas, ārvalstīs reģistrētās kredītiestādes un pārējās monetārās finanšu institūcijas.

1.8. Starptautiskās institūcijas — institūcijas, kas nav reģistrētas kā vienas valsts rezidenti (piemēram, Pasaules Banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Investīciju banka, Eiropas Sociālie fondi, Starptautisko norēķinu banka).

1.9. Pārējie ārvalstu aizdevēji — tie nerezidenti, kuri nav ārvalstu kredītiestādes vai starptautiskās institūcijas.

1.10. Ārējie ieguldījumi — tiešās investīcijas, citi ārējie aktīvi un pasīvi, aprēķinātie procenti, dividendes par tiešajām investīcijām un citiem ārējiem aktīviem un pasīviem.

1.11. Tiešās investīcijas — tiešā investora ieguldījumi pārskata sniedzējā uzņēmumā, ja tiešā investora līdzdalība pārskata sniedzēja uzņēmuma pamatkapitālā ir 10% un vairāk, un pārskata sniedzēja uzņēmuma ieguldījumi tiešo investīciju uzņēmumā, ja pārskata sniedzēja uzņēmuma līdzdalība tiešo investīciju uzņēmuma pašu kapitālā ir 10% un vairāk.

1.12. Citi ārējie aktīvi un pasīvi — aktīvi, kas saistīti ar citiem nerezidentiem, cita nerezidenta ieguldījumi pārskata sniedzēja uzņēmuma pamatkapitālā un citas saistības, kas saistītas ar citiem nerezidentiem.

1.13. Ilgtermiņa ārējie aizņēmumi — tās pārskata sniedzēja uzņēmuma saistības (t.sk. kredītlīnijas) pret nerezidentiem, kuru sākotnējais atmaksas termiņš ir ilgāks par 1 gadu.

1.14. Valūtas kods — valūtas apzīmējums saskaņā ar starptautisko standartu ISO 4217 “Valūtu un resursu kodi” (sk. Latvijas Bankas interneta lapas izvēlni “Saites”).

2. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

2.1. “Ārējo ieguldījumu ceturkšņa pārskatu” (1-MB; UPDK 0620550; 1.pielikums; tālāk tekstā — pārskats) par katru pārskata ceturksni sagatavo pārskata sniedzēji uzņēmumi, kuriem ir ārējie ieguldījumi un kuri iekļauti izlases apsekojumā.

2.2. Latvijas Bankas Statistikas pārvaldes Maksājumu bilances statistikas daļa rakstiski informē pārskata sniedzēju uzņēmumu par tā iekļaušanu izlases apsekojumā.

2.3. Pārskata pielikumu “Ilgtermiņa ārējie aizņēmumi” (2-MB; UPDK 0620551; 2.pielikums; tālāk tekstā — pārskata pielikums) sagatavo tie pārskata sniedzēji uzņēmumi, kuri norādījuši informāciju pārskata 2130., 3170. vai 4150.rindā.

2.4. Iekļaujot pārskatā un pārskata pielikumā informāciju par ilgtermiņa ārējiem aizņēmumiem, tajā norāda tikai tos aizņēmumus, par kuriem aizņēmuma līgums noslēgts tieši ar nerezidentu.

2.5. Pārskatu un pārskata pielikumu sagatavo:

2.5.1. papīra dokumenta veidā divos eksemplāros un vienu no tiem iesniedz Latvijas Bankai, bet otru glabā pārskata sniedzējā uzņēmumā, vai

2.5.2. elektroniskā veidā (saskaņā ar Latvijas Bankas “Elektroniskā veidā iesniedzamo nebanku statistisko dokumentu sagatavošanas un iesniegšanas noteikumu” prasībām) un to pirms iesniegšanas Latvijas Bankai saglabā pārskata sniedzēja uzņēmuma datorā vai izdrukā un saglabā papīra dokumenta veidā.

2.6. Latvijas Bankas Statistikas pārvaldes Maksājumu bilances statistikas daļa sniedz konsultācijas par pārskata un pārskata pielikuma sagatavošanu.

2.7. Ja kādā no iepriekšējiem pārskatiem vai pārskata pielikumiem bijusi kļūda, pārskatu vai pārskata pielikumu par attiecīgo pārskata ceturksni iesniedz atkārtoti, iekļaujot tajā visu informāciju.

3. PĀRSKATA SAGATAVOŠANA

3.1. Kā ilgtermiņa aktīvus un saistības pārskatā uzrāda aktīvus un saistības, kuru sākotnējais termiņš ir ilgāks par 1 gadu, bet kā īstermiņa aktīvus un saistības — aktīvus un saistības, kuru sākotnējais termiņš ir līdz 1 gadam (ieskaitot).

3.2. Pārskatā summas uzrāda atbilstoši to bilancē un peļņas vai zaudējumu aprēķinā ietvertajai vērtībai veselos latos, bet īpatsvaru — veselos procentos.

4. PĀRSKATA PIELIKUMA SAGATAVOŠANA

4.1. Ilgtermiņa ārējos aizņēmumus uzrāda aizdevēju sektoru dalījumā.

4.2. Summas uzrāda veselos skaitļos par katru valūtu neatkarīgi no tā, vai attiecīgajā valūtā veikts viens vai vairāki ilgtermiņa ārējie aizņēmumi.

4.3. Ilgtermiņa ārējā aizņēmuma atlikumu pārrēķina latos, izmantojot Latvijas Bankas noteikto attiecīgās valūtas kursu pārskata ceturkšņa pēdējā dienā.

4.4. Pārskata pielikuma 2.sadaļu “Ilgtermiņa ārējo aizņēmumu prognoze” pārskata sniedzēji uzņēmumi aizpilda reizi gadā, sagatavojot pārskata pielikumu par 2.ceturksni. Tajā jāiekļauj informācija par noslēgtajiem ilgtermiņa ārējā aizņēmuma līgumiem, saskaņā ar kuriem paredzēts atmaksāt aizņēmumu pamatsummas vai veikt procentu maksājumus.

5. PĀRSKATA UN PĀRSKATA PIELIKUMA IESNIEGŠANA

5.1. Pārskatu un pārskata pielikumu iesniedz papīra dokumenta veidā Latvijas Bankas Statistikas pārvaldei K.Valdemāra ielā 2a, Rīgā, LV-1050, vai elektroniskā veidā Latvijas Bankai saskaņā ar Latvijas Bankas “Elektroniskā veidā iesniedzamo nebanku statistisko dokumentu sagatavošanas un iesniegšanas noteikumu” prasībām:

5.1.1. par 1.ceturksni — līdz 25.aprīlim;

5.1.2. par 2.ceturksni — līdz 25.jūlijam;

5.1.3. par 3.ceturksni — līdz 25.oktobrim;

5.1.4. par 4.ceturksni — līdz 25.janvārim.

6. INFORMATĪVĀ ATSAUCE UZ EIROPAS SAVIENĪBAS NORMATĪVAJIEM DOKUMENTIEM

6.1. Noteikumos iekļautas prasību normas, kas izriet no Eiropas Centrālās bankas vadlīnijām Nr.ECB/2004/15 “Par Eiropas Centrālās bankas statistisko pārskatu sniegšanas prasībām maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances statistikas jomā un starptautisko rezervju šablonu” un rekomendācijas Nr. ECB/2004/16 “Par Eiropas Centrālās bankas statistisko pārskatu sniegšanas prasībām maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances statistikas jomā un starptautisko rezervju šablonu”.