"Krievi atzīst: Rauls Vallenbergs tika nogalināts cietumā"

"Expressen"

— 2000.07.25.

Zviedrijas premjerministra kancelejas vēstulē teikts, ka krievi tagad atzīstot, ka Josifs Staļins licis nogalināt Raulu Vallenbergu Maskavas cietumā 1947. gadā.

Kopīgā zviedru un krievu darba grupa, kas mēģina iegūt skaidrību par Raula Vallenberga likteni, savu gala ziņojumu iesniegs oktobrī vai novembrī.

"Krievi jau 1957. gadā apgalvoja, ka viņš (Rauls Vallenbergs) 1947. gadā atrasts miris savā kamerā Ļubļankā, un viņi vēl aizvien stingri turas pie šīs versijas, lai gan tagad pieļauj, ka viņš nav miris dabīgā nāvē un ka viņam tikusi atņemta dzīvība", tā jūlija sākumā vēstulē kādai zviedru privātpersonai, kas aktīvi interesējas par Raulu Vallenbergu, raksta premjerministra Jērana Pērsona padomdevēja politiskajos jautājumos Monika Lēvstrēma.

"Atņemt dzīvību" ir diplomātisks veids, kā pateikt, ka zviedru diplomāts tika nogalināts.

Otrā pasaules kara beigās Rauls Vallenbergs no nacistu īstenotā holokausta izglāba desmitiem tūkstošu ungāru ebreju. Viņš tika saņemts gūstā, kad padomju karaspēks ieņēma Budapeštu, un aizvests uz Maskavu.

Zviedru un krievu grupa, kas kopš 1991. gada ir strādājusi ar šo lietu, savu noslēguma ziņojumu iesniegs kā tā saukto Balto grāmatu, un acīm redzot tam būs zviedru un krievu daļa.

"Mēs nezinām, kas būs teikts krievu ziņojumā, un es nevēlos nākt klajā ar pieņēmumiem, kas papildinātu Monikas Lēvstrēmas izteikumus", teica vēstnieks Jans Lundvīks, kas Ārlietu ministrijā ir atbildīgs par Vallenberga lietu. Vēstnieks norādīja, ka darba grupa, kam rudenī jāiesniedz gala ziņojums par Raula Vallenberga likteni, diezin vai ieviesīs skaidrību notikušajā.

"Mūsu rīcībā ir vairāki netieši pierādījumi, kas norāda, ka Vallenbergs 1947. gadā nogalināts, bet ir arī tādi paši pierādījumi, kas liecina, ka viņš ir bijis dzīvs vēl pēc tam. Šo netiešo pierādījumu galīgais izvērtējums ir viens no darba grupai atlikušajiem uzdevumiem. Nav ticams, ka kāds veica kaut ko tik sensacionālu kā ārvalstu diplomāta aizturēšanu un ieslodzīšanu cietumā bez Staļina piekrišanas vai tiešas pavēles. Tāpat neviens neuzdrošinātos likvidēt Vallenbergu, nesaskaņojot to ar Staļinu", Jans Lundvīks teica.

Padomju VDK ģenerālis Pāvels Sudoplatovs pirms dažiem gadiem izdotajā grāmatā apgalvo, ka profesoram Maironovskim bijusi dota pavēle iešļircināt indi Vallenberga ķermenī, aizbildinoties ar medicīniskas palīdzības sniegšanu.

Sudoplatovs, kas nomira pirms četriem gadiem, nevēlējās tikties ar zviedru un krievu darba grupu.

Vallenberga drāmā bija iesaistīti Kremļa līderpolitiķi. Kādā Krievijas arhīvā tika atrasts ārlietu ministra vietnieka Višinska sagatavots dokuments par Vallenbergu ārlietu ministram Molotovam.

Jans Lundvīks: "Višinskis apraksta zviedru darbību šajā lietā un iesaka, lai Abakumovs (valsts drošības ministrs) ziņo par Vallenberga lietu un nāk klajā ar priekšlikumu par šīs lietas slēgšanu. Uz šī PM Molotovs uzrakstīja aicinājumu Abakumovam, lai viņš iesniedz ziņojumu. Vēlāk Višinskis uzrakstīja divas vēstules tieši Abakumovam un pieprasīja papildu informāciju, lai varētu sagatavot atbildi zviedriem. Uz otrās vēstules arhīva kopijas, kas ir datēta 1947. gada 17. jūlijā, ir piezīme, ka Abakumovs ir atbildējis tieši Molotovam. Atbilde ir reģistrēta, taču nav atrasta."

Tas, ka drošības ministra Abakumova atbilde Molotovam tika iesniegta tieši tajā datumā, ko krievi min kā Vallenberga nāves dienu, varētu būt izskaidrojams kā paziņojums, ka šī lieta ir slēgta.

"Noslēgumam principā bija trīs iespējas — atbrīvot Vallenbergu, likvidēt, t.i., nogalināt, viņu vai arī atstāt dzīvu, bet apslēpt viņa identitāti un paslēpt viņu gulagā. Tieši pēdējā iespēja varētu būt pamatā daudzajām ziņām, ka Vallenbergs vēlākajos gados bijis dzīvs. Mēs esam iesaistījuši lielus resursus šo ziņu izpētei, taču līdz šim ne par vienu nav gūti skaidri pierādījumi."

Rakstā tālāk ievietots Raula Vallenberga dzīves un darbības apraksts. Cita starpā norādīts, ka viņš ir pazudis kopš 1945. gada 17. janvāra, kad kopā ar savu šoferi un krievu eskortu redzēts dodoties uz padomju militāro štābu Ungārijas pilsētā Debrecenā. Kādam draugam Vallenbergs teicis, ka nezinot, vai viņš ir krievu viesis vai gūsteknis.

Padomju Savienība 1957. gadā paziņoja, ka pēc rūpīgas izpētes esot atrasts 1947. gada 17. janvārī datēts dokuments, kurā uzsvērts, ka "cietumnieks Vallenbergs šonakt miris savā kamerā". Kā nāves cēlonis minēts "sirds infarkts".

Pēdējos gadu desmitos Vallenbergam tika pievērsta aizvien lielāka starptautiska uzmanība, un daudzās pasaules valstīs viņš ir godināts kā varonis. Tajā pašā laikā Zviedrija kļuva drosmīgāka un izvirzīja stingrākas prasības, lai saņemtu informāciju vispirms no Padomju Savienības un vēlāk Krievijas.

Rauls Vallenbergs 1981. gadā kļuva par ASV goda pilsoni, vienīgo līdzās Vinstonam Čērčilam, kas ir godināts šādā veidā. 1985. gadā viņš kļuva par Kanādas un 1986. gadā par Izraēlas goda pilsoni.

Ēriks Šēkvist