Jāpārreģistrējas, lai komercattiecības būtu drošas

Jānis Endziņš Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Līdz Komerclikuma reformas beigām atlicis pavisam maz – tikai 101 diena. Savukārt valsts un pašvaldību uzņēmumiem jāpārreģistrējas vēl agrāk – līdz 31.oktobrim. Par pārreģistrācijas gaitu un citiem aktuāliem jautājumiem “Latvijas Vēstnesim” stāsta Uzņēmumu reģistra (UR) galvenais valsts notārs Jānis Endziņš.

Pārreģistrējas arvien vairāk

– Līdz Komerclikuma pārejas posma beigām atlicis pavisam maz – tikai 101diena. Kāda ir uzņēmēju aktivitāte? Vai pārreģistrācija Komercreģistrā notiek, kā iecerēts?

– Pašlaik mēnesī tiek pārreģistrēts aptuveni 1600 uzņēmumu. No šā gada sākuma pārreģistrācijas tempi arvien pieaug. Pat vasarā, kas tradicionāli ir atvaļinājumu laiks, pārreģistrēto uzņēmumu skaits auga.
Pārreģistrēto uzņēmumu apjoms atbilst Uzņēmumu reģistra (UR) prognozēm. Gaidāms, ka uzņēmēju aktivitāte arvien pieaugs. Vislielāko pieplūdumu gaidām decembrī. Piemēram, pēdējos mēnešos UR vidēji saņem 5600 pieteikumu. No tiem tā sauktie kārtējie pieteikumi ir 4000 un 1600 ir pārreģistrācijas pieteikumi. Mēs plānojam, ka decembrī varētu saņemt aptuveni 12 tūkstošus pieteikumu. Tātad decembrī saņemsim vismaz divas reizes vairāk pieteikumu nekā pašlaik.

– Tātad prognozējat, ka daļa uzņēmēju pārreģistrāciju atliks uz pēdējo brīdi. Kā UR tiks galā ar darba apjoma pieaugumu?

– Jāatzīst, ka jau labu laiku esam strādājuši uz mūsu kapacitātes robežas. Esam aprēķinājuši, ka ar esošajiem resursiem spējam izskatīt mēnesī aptuveni 6000 pieteikumu. Pēc mūsu prognozēm, sākot ar septembri, varētu saņemt vairāk pieteikumu. Vienīgais, kā iespējams atrisināt kapacitātes problēmas, – pieņemt darbā jaunus darbiniekus. Jau sākot ar augustu, UR sāka strādāt papildus 13 jauni darbinieki, tajā skaitā septiņi valsts notāri. Bet, sākot ar šā gada novembri, darbu sāks vēl 17 jauni darbinieki. Šie darbinieki tiek pieņemti uz pagaidu laiku – līdz nākamā gada janvāra beigām. Tātad kopumā laikā, kad UR saņems visvairāk pieteikumu, papildus strādās 30 cilvēki.

– Vai jaunie darbinieki tiks galā ar darba pienākumiem? Vai viņi ir speciāli apmācīti?

– Protams, jūs pareizi atzīmējāt, ka jaunajiem darbiniekiem ir jābūt apmācītiem. Pirms valsts notāri sāk izskatīt pieteikumus, viņi tiek speciāli apmācīti. Īpašos kursos viņi ir apguvuši iemaņas, kas nepieciešamas tieši pārreģistrācijas pieteikumu izskatīšanai. Ar apmācības procesu mēs panākam to, ka kvalitāte necieš, – mūsu darbinieki ir sagatavoti darbam.

Pēdējais brīdis

– Vēlreiz atgādināsim mūsu lasītājiem, kurš ir pēdējais brīdis, kad iesniedzami pārreģistrācijas pieteikumi.

– Nedaudz īsāks termiņš pārreģistrācijai ir valsts un pašvaldību uzņēmumiem. Pēdējā diena, kad iesniedzams pārreģistrācijas pieteikums, ir šā gada 31.oktobris. Tātad šiem uzņēmumiem pārreģistrācijai atlicis tikai nedaudz vairāk nekā mēnesis.
Savukārt pārējiem uzņēmējiem pēdējais termiņš pārreģistrācijai ir līdz gada beigām, t.i, 31.decembris.
Īpašu uzmanību pārreģistrācijai aicinu pievērst tiem uzņēmējiem, kuru sabiedrības būs jāreorganizē. Reorganizācijas noteikumu izpildei nepieciešams noteikts laiks. Tiem, kas vēlas ierakstīties komercreģistrā un kam nepieciešama reorganizācija, ir pēdējais brīdis. Par reorgnizāciju jāziņo laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Savukārt pieteikumu pārreģistrācijai nevar iesniegt agrāk kā trīs mēnešus pēc publikācijas. Tā ka septembra beigas šiem uzņēmumiem tiešām ir pēdējais brīdis.
Reorganizācija nav nepieciešama sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, akciju sabiedrībām un līgumsabiedrībām. Savukārt pārējiem vienīgais ceļš, kā ierakstīties komercreģistrā, ir reorganizācija. Piemēram, paju sabiedrībām, valsts vai pašvaldības uzņēmumiem, ārvalstu komersanta patstāvīgajām pārstāvniecībām u.c. nepieciešama reorganizācija. Te gan jāatgādina, ka arī nākamgad var turpināt darboties zemnieku saimniecības, zvejnieku saimniecības un arī daļa individuālo uzņēmumu.

Pārreģistrācija vai likvidācija

– Kas notiks ar uzņēmumiem, kuriem bija jāpārreģistrējas, bet kuri to nebūs izdarījuši?

– Sabiedrību saraksts, kurām bija jāpārreģistrējas, bet kuras to nebūs izdarījušas, tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Trīs mēnešu laikā no publikācijas dienas varēs paziņot UR par prasījumiem pret sarakstā iekļautajiem uzņēmumiem. Ja par konkrētu uzņēmumu UR šādi prasījumi netiks saņemti, sabiedrība tiks izslēgta no reģistra bez jebkādām likvidācijas procedūrām un uzņēmums beigs eksistēt kā juridiska persona. Savukārt sabiedrības, par kurām UR saņems kreditoru prasījumus, uzreiz no reģistra netiks izslēgtas. Tiks atzīmēts, ka šīs sabiedrības saimniecisko darbību ir izbeigušas. Šie uzņēmumi vēl kādu laiku atradīsies reģistrā kā juridiskas personas, bet tām nebūs tiesību nodarboties ar komercdarbību. Tālākais process ir atkarīgs no konkrētā gadījuma. Ja sabiedrībai parādās maksātnespējas pazīmes, droši vien aizsāksies maksātnespējas process. Būs arī tādi uzņēmumi, kas gribēs veikt likvidāciju utt.
Tātad, ja termiņš – 31.oktobris vai 31.decembris – tiks nokavēts, darbība būs jāizbeidz.

Jaunums Komerclikumā

– Jūs minējāt, ka citur pasaulē prokūras ir jau vairākus gadu desmitus. Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas prokūras Latvijā nebija. Kā mēs varējām iztikt bez tās līdz šim?

– Jā, kopš neatkarības atjaunošanas ir pagājis vairāk nekā desmit gadu. Šos desmit gadus varēja bez prokūras iztikt, jo tik daudz netika domāts par trešo personu vai darījuma partneru aizsardzību. Protams, demokrātiskā valstī tam ir jābūt vienam no galvenajiem komerctiesību aspektiem. Nav noslēpums, ka pēc neatkarības atjaunošanas gandrīz visas privāttiesības bija jābūvē no nulles. Milzīgā ātrumā tika pieņemti ļoti daudzi likumi. 1990., 1991.gads bija laiks, kad tika radīti visi uzņēmējdarbību regulējošie likumi. Tas ir milzīgs temps. Šie likumi bija labi pārejas periodam un savu laiku ir kalpojuši godam. Pierādījās, ka laiks iet tālāk un jādomā par kreditoru un darījuma partneru aizsardzību.

– Komerclikuma grozījumos paredzēts, ka statūtos vairs nav jānorāda sabiedrības darbības veids. Kāpēc šādas izmaiņas?

– Atzīmēšu, ka, ja komersants vēlas, šādu informāciju statūtos var iekļaut, bet tā nav obligāta. Darbības veidu norādīšanai statūtos no tiesību viedokļa nav juridisku seku. Proti, komercsabiedrība var nodarboties ar visu, kas nav aizliegts. Ne tagad, ne iepriekš nav bijis tā, ka, lai ar kaut ko nodarbotos, tas jānorāda statūtos. Un praksē daudzos gadījumos izpratne bija nepareiza. Piemēram, izsniedzot licenci,

dažkārt tika prasīts, lai darbības veids būtu norādīts statūtos. Lai pārtrauktu nepareizo praksi, nonācām pie slēdziena, ka sabiedrība var pati izvēlēties – norādīt vai nenorādīt statūtos sabiedrības darbības veidu.

– Komerclikuma spēkā stāšanās likumā noteikts, ka nedrīkst grozīt statūtos noteikto tiesību apjomu. Kā tas ir praksē? Vai esat saņēmuši sūdzības?

– Jā, likumā noteikts, ka, pārreģistrējoties komercreģistrā, nedrīkst grozīt statūtos akcionāriem noteikto tiesību apjomu. Ir bijuši atsevišķi šādi strīdus gadījumi. Ja ir konstatējams, ka grozīts statūtos noteiktais tiesību apjoms, lēmums, protams, ir prettiesisks. Manuprāt, pašlaik rit vairāki tiesas procesi.
Šāda norma tika iekļauta tāpēc, ka pēc likuma pārreģistrācijai vajadzīgs vienkāršs balsu vairākums, vienkāršs kvorums. Tātad sanāk, ka ar vienkāršu balsu vairākumu var grozīt statūtus. Lai, šo normu izmantojot, netiktu aizskartas kāda tiesības, likumā paredzēts minētais regulējums.

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv

Uzziņai

Nav jāpārreģistrējas:

– kooperatīvajām sabiedrībām;
– individuālajiem uzņēmumiem, kuru saimnieciskās darbības kritēriji nepārsniedz Komerclikuma 75.pantā noteiktos kritērijus;
– zemnieku saimniecībām;
– zvejnieku saimniecībām.

Reorganizācija nav nepieciešama:

– sabiedrībām ar ierobežotu atbildību;
– akciju sabiedrībām;
– līgumsabiedrībām.

Avots: Uzņēmumu reģistrs