Izbeidz ugunsnedrošo periodu

Šovasar degšanu mežos un purvos valstī bijis krietni mazāk nekā aizvadītajos gados, liecina statistika, vakar oficiāli pārtraucot ugunsnedrošo periodu mežos.

Plaša mēroga darbi, lai ierobežotu meža ugunsgrēku Ludzas rajona Ciblas novadā pirms diviem gadiem Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

Ugunsnedrošajā periodā šogad reģistrēti 629 ugunsgrēki, kuros izdeguši 443 hektāri mežu un purvu platību. Savukārt pērn apmēram 900 ugunsgrēkos izpostīti vairāk nekā 500 hektāru meža. Degšanas gadījumu samazināšanās skaidrojama ar lielo nokrišņu daudzumu jūlijā un augustā, kad parasti izceļas visvairāk meža ugunsgrēku, atzīst Valsts meža dienesta ugunsapsardzības daļas vadītājs Arnis Gertners. Vidējais šādu ugunsnelaimju skaits gadā ir 860 – 870.
Visvairāk meža ugunsgrēku, kā ik gadu, šogad reģistrēts Rīgas (219), Daugavpils (107) un Ventspils (29) rajonā. Uguns skartā meža platība vislielākā bijusi Rīgas (103,3 ha), Ventspils (62,6 ha) un Jelgavas (38,1 ha) rajonā. Divi ugunsgrēki izvērsušies lielāki par 10 hektāriem. Ventspils rajonā izdeguši vairāk nekā 40 hektāru meža, bet Jelgavas rajonā uguns izpostījusi 11 hektāru platību. Trīs ceturtdaļas degšanu likvidētas, uguns postījumiem nesasniedzot pushektāra robežu.
“Cilvēku apzinīgums diemžēl gan nav audzis,” atzīst A. Gertners, norādot, ka arī šogad visvairāk meža ugunsgrēku izcēlušies kūlas dedzināšanas dēļ. Turklāt pērnā zāle tikusi dedzināta pa naktīm, kad ar uguni cīnīties ir vissarežģītāk. Redzamus rezultātus nav devis arī īpaši cīņai ar kūlas dedzināšanu vairāku ministriju pārraudzībā esošu institūciju izveidotās darba grupas veikums. Joprojām izplatīta bijusi nevērīga izsmēķu nomešana, cilvēkiem apmeklējot mežu. Arī pašlaik lielās sēņu ražas dēļ daudz cilvēku uzturoties mežos, taču tajos sakrājies mitrums spēj novērst plašāku aizdegšanos. Lielie nokrišņi šogad nodrošināšot purvus ar mitruma rezervi arī nākamajam gadam, savukārt uz mežu ugunsdrošību 2005. gadā tas ievērojamu iespaidu neatstāšot, jo mežos uzkrājusies valgme parasti izzūd jau pirmajā vasaras karstumā. Prakse liecinot, ka gadiem, kuros bijis neliels ugunsgrēku skaits, seko periodi ar krietni biežāku mežu degšanu, atzīst A. Gertners. Tā 2001. gadā reģistrētas tikai 272 meža ugunsnelaimes, bet 2002. gadā – jau 1742, kas vienlaikus ir arī pēdējo gadu ugunsgrēku skaita rekords.
Ugunsnedrošajā periodā, kas parasti ilgst līdz septembra beigām vai oktobra sākumam, tiek ierobežota saimnieciskā darbība mežos, kā arī ir spēkā aizliegums tajos dedzināt ugunskurus un iebraukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv