Trīs dienas Luiša di Kamoiša zemē valstsvizītes dalībnieku vērtējumā
No 13. līdz 16.septembrim notika Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valstsvizīte Portugālē.
Latvijas Valsts prezidente
Vaira Vīķe-Freiberga Latvijas žurnālistiem vizītes noslēgumā Portu.
– Portugāļi paši atzīst, ka viņi
ne vienmēr pašā labākajā veidā izlietojuši ES līdzekļus, kurus
tiem piešķīra. Taču neviens, kas brauc pa Portugāles
brīnišķīgajiem ceļiem un redz, cik ļoti ES palīdzējusi attīstīt
šīs valsts infrastruktūru, nepiekritīs, ka Portugālei klātos tik
slikti, kā viņi paši dažkārt mēdz stāstīt. Taču izglītības jomā
mūsu rādītāji šobrīd ir labāki nekā Portugālei. Mums jādara viss,
lai paturētu un saglabātu šo, ja tā var teikt, avansu, jo
izglītoti cilvēki ir mūsu svarīgākais resurss. Tēlaini varētu
teikt, ka mums Latvijā aug gan koki, gan cilvēki, taču cilvēki
aug ātrāk par kokiem. Un cilvēki ir mūsu zemes īstā bagātība,
īstais pamats mūsu drošai, pārtikušai nākotnei.
Zīmīgi, ka Portugāļi jūt lielas simpātijas pret Latviju.
Galvenokārt sakarā ar mūsu cīņām par brīvību. Arī portugāļi ir
pārdzīvojuši gan revolūcijas un savstarpējus karus, gan
diktatūras periodu. Tādēļ viņus ļoti interesē latviešu tautas
pārdzīvojumi, un viņi jūt lielu interesi par mūsu centieniem
iesaistīties kopējās Eiropas veidošanā. Vienīgi viņi šajā procesā
iesaistījušies agrāk nekā mēs.
– Vai jūs ar Portugāles prezidentu apspriedāt arī starp-tautiskā terorisma eskalācijas briesmas pasaulē?
Pusdienas par godu Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai un Imantam Freibergam, ko Pal?cio das Necessidades sniedz Portugāles premjerministrs oficiālajai delegācijai Foto: Ligita Ieviņa |
– Protams! Tas ir jautājums, kas
rūp visiem. Portugāļi ir ārkārtīgi priecīgi, ka viņiem izdevās
futbola čempionātu novadīt bez incidentiem. Potenciālie terora
draudi taču rada milzīgas galvassāpes jebkura lielāka pasākuma
organizētājiem, un portugāļi atviegloti nopūtās, kad čempionāts
beidzās sekmīgi. Tāpat mēs visi, es domāju, atviegloti
nopūtāmies, kad arī olimpiāde notika bez incidentiem. Saindēt
ļaužu apziņu. Tieši tas jau ir ekstrēmistu mērķis – visu laiku
mūs turēt draudu un nedrošības sajūtā.
Latvijas oficiālās delegācijas loceklis, Nacionālo bruņoto spēku
komandieris, admirālis
Gaidis Zeibots.
– Man šī vizīte bija ļoti nozīmīga. Galvenais – vajadzēja redzēt, kā Portugāle – arī neliela valsts – spējusi ieņemt un saglabāt ļoti striktas un noteiktas pozīcijas NATO struktūrā. Mēs apmeklējām vienu no NATO operatīvās vadības komandcentriem, kas saglabāts situācijā, kad dramatiski samazinājās šo komandpunktu skaits. Nākamais mans uzdevums bija tālāk strādāt ar mūsu sadarbības jautājumiem. Šā gada februārī tika parakstīts saprašanās memorands starp Portugāles un Latvijas Aizsardzības ministrijām. Tagad strādā darba grupas, kas konkrēti domā par reālajām lietām uz zemes. Man bija tikšanās gan Portugāles Aizsardzības ministrijā, gan ar viņu gaisa spēku vadību. Tikos arī ar Portugāles bruņoto spēku komandieri, kas faktiski bija turpinājums mūsu sarunām pavisam nesen Latvijā.
– No kādiem aspektiem Portugālei bija svarīgi saglabāt savā
teritorijā šo NATO komandpunktu?
– Tas ir ārkārtīgi svarīgi gan no politiskā, gan ekonomiskā
viedokļa. Politiskais jautājums lai paliek politiķu rokās, bet
skaidrs, ka ir ļoti svarīgi, ja tavas valsts vārds skan vienmēr
un visur. Taču ļoti svarīga ir arī ekonomiskā puse, kas tādai
nelielai valstij kā Latvija arī ir ļoti svarīgs. Tas ir nozīmīgs
pienesums vietējai ekonomikai. Mēs tagad daudz domājam par
Lielvārdes attīstību. Ja Lielvārdē būtu izvietota, teiksim, NATO
aviācijas treniņgrupa, kuras pastāvīgais apjoms būtu kādi 50 – 60
cilvēki, tas būtu ļoti nozīmīgi vietējai ekonomikai.
Valsts prezidentes pavadītājs vizītē dzejnieks
Leons Briedis.
–
Valstsvizīte Portugālē, atšķirībā no visām citām valstīm, sākās
nevis ar oficiālo sagaidīšanas ceremoniju pie prezidenta pils,
bet ar portugāļu 16. gadsimta dzejnieka Kamoiša atdusas vietas
apmeklējumu. Acīmredzot, lai izprastu šo Portugāles valsts
protokola savdabību, jāatceras, kas bija Kamoiša un ko viņš
nozīmē portugāļu tautai.
– Kamoišs ir viens no izcilākajiem – ne tikai portugāļu –
renesanses laika dzejniekiem, kas ierindojams līdzās Dantem,
Petrarkam, Torkvato Taso... Kamoiša darbs “Luziādes”, kas iznāca
1572. gadā, ir līdzīgs Homēra “Iliādai” un “Odisejai”. Tajā ir 9
tūkstoši vārsmu, kas sarakstītas ļoti sarežģītajā oktāvu formā.
Eposa sižetu veido slavenā portugāļu jūras braucēja Vašku da
Gamas ceļojums uz Indiju. Arī Kamoišs pats izbraucis visu šo
ceļu, bet eposa varonis ir drosmīgā portugāļu tauta, kas apgūst
pasauli. Sena teika vēsta, ka eposs nosaukts par godu mītiskajam
Lūzam, vīna dieva Bakha dēlam, no kura esot cēlušies portugāļi.
Tāpēc arī šo Pireneju daļu sauc par Luzitāniju. Bet Luišs di
Kamoišs bija arī viens no portugāļu lielo jūras atklājumu
ideologiem, gan vairāk filozofiskā rakursā.
– Vai Kamoiša tēls, jūsuprāt, atstāja arī iespaidu uz vizītes tālāko gaitu?
– Es domāju, noteikti. Īpaši tas sasaucās ar Portu pilsētas apmeklējumu, kas noritēja galvenokārt kultūras un garīguma zīmē. Kopumā es uzskatu, ka šī bija ļoti vērtīga vizīte, un esmu ļoti pateicīgs mūsu Valsts prezidentei Vairai Vīķei– Freibergai, kura spēja īstenot tik daudzveidīgi izveidoto vizītes programmu. Brīnišķīgi, ka mūsu prezidente zina tik daudzas valodas, tas ir liels ieguvums arī mūsu valsts prestižam. Daudzi zina, ka Vaira Vīķe-Freiberga teicami pārvalda spāņu valodu, taču viņa labi runā arī portugāliski.
– Ko jums pašam nozīmēja šīs trīs dienas Portugālē?
– Mani īpaši priecē fakts, ka Portugāles valdība ir gatava sponsorēt un atbalstīt cilvēkus, kuri grib braukt uz Latviju studēt latviešu valodu un – otrādi – sponsorēt arī latviešus, kas Portugālē gribētu studēt portugāļu valodu. Ir vienošanās, par piecu līdz septiņu studentu apmaiņu. Tas ir cerīgs projekts.
– Vizītes spriegajā ritmā gandrīz aizmirsu jūs apsveikt ar gadskārtējo Dzejas dienu balvu – Jura Gagaiņa kalto Pegaza pakavu un Kultūrkapitāla fonda prēmiju par portugāļu dzejnieka Euženiu de Andrades dzejas grāmatas “Ūdens lakstīgala” atdzejojumu.
– Paldies!
Portugāļi bija ļoti priecīgi par šīs grāmatas atdzejojumu
latviešu valodā. Jo portugāļi ļoti mīl savus dzejniekus, un
jebkura veida atzinība, kas tiek izteikta portugāļu dzejai,
Portugālē tiek ļoti augstu novērtēta.
Valsts prezidentes pavadītājs vizītē Latvijas Universitātes
Polimeru mehānikas institūta direktors Dr.
habil.sc.ing.
Juris Jansons.
– Man vizīte liekas ļoti vērtīga, jo visi – gan oficiālie, gan neoficiālie pasākumi notika gludi, ar izpratni no abām pusēm, un, atklāti sakot, es no šīs vizītes vairāk arī negaidīju.
– Kā vērtējat savas tikšanās ar portugāļu kolēģiem?
– Man bija
interesantas tikšanās ar kolēģiem nozarēs, kurās gan pats neesmu
speciālists, tāpēc man bija jo interesantāk izvērtēt viņu devumu.
Tie bija galvenokārt lāzerfizikas un optoelektronikas
speciālisti. Ļoti īsa vizīte mums bija arī biotehnoloģiju
departamentā.
Praktiskie kontakti ar kolēģiem dod iespēju jau tuvākajā nākotnē
apmainīties ar informāciju, uzaicināt viņus pie mums, tā ka
sadarbība tikai sākas, un tai būs labs turpinājums. Nenoliedzami,
mums būs īpaši interesanti sadarboties polimēru un
kompozītmehānikas jomā, jo ir virkne problēmu, kas tiek risinātas
gan mūsu institūtā, gan arī Portugālē, un šajās jomās mēs varētu
sadarboties īpaši labi.
– Ko, jūsuprāt, Latvijas zinātnes attīstībai dos mūsu valsts jaunais – ES dalībvalsts – statuss?
– Manuprāt,
praktiski nekas nemainīsies. Jāņem vērā, ka ES likumdošana nekādi
neregulē atsevišķu valstu likumdošanas politiku zinātnē. Latvija
sarunu sadaļu “Zinātne”, tēlaini izsakoties, no rīta atvēra un
vakarā aizvēra, un tur praktiski nekādas sarunas nenotika. Bet
Latvijas zinātnieki jau kopš, liekas, 1995./1996.gada startē
Eiropas zinātnes programmās uz līdztiesīgiem pamatiem. Tātad no
zinātnieku viedokļa mūsu pievienošanās ES neko jaunu neievieš.
Bet te ir viena nianse: mēs tagad kā līdztiesīgi ES lēmēji varam
ietekmēt vai vismaz mēģināt ietekmēt gan Eiroparlamentā, gan
Eiropas Komisijā sev vai savai valstu grupai, kuru mēs varētu
izveidot, labvēlīgus lēmumus kopējas stratēģijas izstrādāšanai ES
mērogā.
Latvijas uzņēmēju grupas dalībnieks valsts vizītē Valkas uzņēmuma
“Valhalla” direktors
Atis Videmanis.
– Jūsu
Latvijas un Dānijas kopuzņēmums ražo baļķu namiņus un dārza
mēbeles. Vai jums valstsvizīte Portugālē bija sekmīga?
– Šodien man Portugālē bija septiņas lietišķas tikšanās. Grūti
pateikt, vai un cik auglīgas tās bijušas. Taču uzskatu, ka allaž
jācer uz to labāko. Citādi var iznākt kā tam vīram, kurš Dievam
sūdzējās, ka nekad nevinnē loterijā. Bet, kad Dievs paprasīja,
vai viņš pērk loterijas biļetes, šis vīrs atbildēja: “Nekad!” –
tāpat jau nevinnēšot. Man šī ir pirmā valstsvizīte, kurā
piedalos.
– Portugālē nav koka ēku, par guļbūves namiem nemaz nerunājot. Gan pilsētās, gan laukos ir tikai akmens celtnes.
– Jā, un akmens sienas viņi vēl mēdz apšūt ar flīzītēm visās iespējamajās un neiespējamajās vietās. Tāda ir šejienes tradīcija, bet kāpēc lai portugāļi to nelauztu? Optimismu rada interese par mūsu ražojumiem ārzemēs. 95 procenti no visas mūsu produkcijas aiziet uz ārzemēm. Domāju, pēc tā var spriest, ka mūsu produkcija ir pietiekami laba.
•
Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga gandrīz tūdaļ pēc valstsvizītes Portugālē, jau svētdien, 19. septembrī, devās uz Ņujorku, kur piedalās ANO Ģenerālajā asamblejā. Šodien, 21. septembrī, viņai Ņujorkā paredzēta tikšanās ar Kanādas premjerministru Polu Martinu. Pēc tam Latvijas Valsts prezidente piedalīsies ANO Ģenerālās asamblejas vispārējās debatēs, bet vakarā – ASV prezidenta Džordža Buša rīkotā pieņemšanā.
Jānis Ūdris, “LV”