"Noslaukiet paši savu durvju priekšu"

"Dagens Nyheter"

— 2000.07.20.

Riksdāgs arī ir neveselīga darba vieta, saka ministriem tuvu stāvoši darbinieki.

Vispirms noslaukiet paši savu durvju priekšu - šāda ir reakciju uz vakardienas "Dagens Nyheter" publicēto četru ministru (socialās apdrošināšanas lietu ministres Ingelas Talēnas, finansu ministra Boses Ringholma, ekonomikas ministra vietas izpildītājas Monas Salīnas un sociālo lietu ministra Larša Engkvista) debašu rakstu par pārstrādāšanos darba vietās. Šo aicinājumu ir izteikuši ministriem tuvu esoši darbinieki, ministriju un Riksdāga ierēdņi.

"12 līdz 14 stundu garas darba dienas nav nekas neparasts", saka kāds Riksdāga ierēdnis, kurš nevēlējās sabiedrībai atklāt savu vārdu. "Īpaši grūti iet budžeta izstrādāšanas laikā, kad mums dažkārt ir jāstrādā gandrīz visu diennakti."

Sarunās ar ierēdņiem netālu no Riksdāga nama un premjerministra kancelejas visbiežāk tika norādīts uz divām darba vietām, kas izceļas ar pārāk ilgām darba stundām un ne pārāk labu darba vidi. Tā ir Finansu ministrija un Riksdāga Finansu komisija. Vakara pastaigā gar parlamentu un valdības ēkām arī bija iespējams konstatēt, ka tieši tur telpas ir apgaismotas ilgāk un biežāk nekā citās ministrijās un komisijās.

"Tur viņiem ir jāstrādā, cik jaudas, lai varētu veidot karjeru finansu pasaulē", norādīja kāds informācijas avots valdības kancelejā. Samaksa un papildu darba laika ierobežojumi eksistē tikai uz papīra.

Paši strādājošie tam tomēr pilnībā nepiekrīt:

"Protams, ka daudzi vēlas taisīt karjeru un sasniegt jaunas augstienes. Tomēr tas, ka mēs bieži strādājam garas stundas, nav darba devēja, bet drīzāk mūsu pašu vaina. Te mēs bieži paši esam atbildīgi katrs par savu jomu, un skaidrs, ka darbu vēlamies izdarīt pēc iespējas labāk. Īpaši svarīgi tas ir katra pašcieņai. Lai izvairītos no stresa un pārstrādāšanās, mums pašiem ir jāiemācās izvēlēties prioritātes. Ar valsts finansēm nenotiks nekas slikts, ja mēs neskriesim uz visām konferencēm un sanāksmēm."

Tāpat kā visas citas darba vietas, arī valsts pārvaldi deviņdesmitajos gados ir skārusi štatu samazināsana. Jaunajā ziņojumā redzams, ka 90. gados no darba tika atlaisti 58 500 valsts iestāžu darbinieku, kā rezultātā auga palikušo darba slodze. 1992. gadā tika likvidēts 13 400 darba vietu.

"Skaidrs, ka daudzi ierēdņi zināmu laiku ir slimi, taču nav iespējams pateikt, vai tas ir saistīts ar pārgurumu, vai ko citu. Protams, ka iznāk strādāt virsstundas, tāpat kā visās citās darba vietās, taču mēs tam rūpīgi sekojam un vienojamies par katru stundu, kas pārsniedz likumā noteikto darba laiku", teica Riksdāga ST (Valsts ierēdņu apvienības) priekšsēde Lēna Ālstrēma Magnusone.

Riksdāga komisiju darbiniekiem ir nenormēts darba laiks, un viņi nesaņem piemaksu par virsstundām. Tā jau ir iekļauta viņu pamatalgā, un viņi turklāt ir brīvi laikā, kad Riksdāgs nestrādā.

"Darba apstākļi droši vien nav tie vislabākie, tomēr salīdzinājumā ar deviņdesmito gadu vidu tie ir kļuvuši nesalīdzinami labāki, kaut arī ne tik rožaini, kā vēlas izcelt arodbiedrība. Tagad mēs zinām, ka ārkārtīgi grūti ir divi gada periodi, kad tiek izstrādāts budžets. Pārējais laiks ir gluži pieņemams", teica kāds augsts Finansu komisijas ierēdnis.

Torstens Engmans