"Dodiet mums labāku partiju!"

"Aftonbladet"

— 2000.07.24.

Liela neuzticība pret politiķiem — četri no desmit vēlētājiem vēlas jaunu alternatīvu.

Četri vēlētāji no desmit vēlas jaunu politisku partiju, redzams SIFO pētījumā. Vissvarīgākie ir drošības jautājumi.

"Varētu būt noticis tā, ka partijas ir ļoti mainījušās. Ja tas ir skāris tādus svarīgus jautājumus kā labklājības politikas ierobežošana, tad ir grūti saglabāt uzticību partijai", saka Gēteborgas universitātes valsts zinību profesors Bū Rotsteins.

Jaunākie SIFO pētījuma dati publicēti vakardienas "Svenska Dagbladet". Pētījumā atklājas, ka zviedri vēlas, lai jaunās partijas svarīgākie jautājumi būtu:

• skola,

• aprūpe,

• likums un kārtība.

Veseli 60% Vides partijas piekritēju domā, ka ir nepieciešama jauna partija, bet vismazāk ieinteresēti ir Centra partijas atbalstītāji.

Valsts zinību profesors Bū Rotsteins saka "Aftonbladet": "To var izskaidrot kā vispārēju neapmierinātību par aprūpes un skolas jautājumu nodošanu pašvaldību ziņā. Tauta šādu rīcību neatbalsta. Centrālajām valsts iestādēm, kuru uzdevums ir rūpēties par kvalitāti, ir mazākas iespējas veikt pasākumus pret pašvaldībām, kas nepilda savus pienākumus."

Institūts SOM (sabiedrība–viedoklis–mediji) Gēteborgā katru gadu aptaujā 2000–5000 cilvēku. Uz jautājumu, kura grupa no 10 līdz 12 profesijām visvairāk ļaunprātīgi izmanto varu, atbilde bija — pašvaldību politiķi.

"Ārkārtīgi lielu atbalstu saņem vēlme, lai mūsu bērniem, vecajiem ļaudīm un mums pašiem klātos labi. Iedzīvotāji ir gatavi maksāt lielāku nodokli, lai saņemtu šo drošību", Rotsteins norādīja.

"Toties šobrīd nav skaidrs, kas ir atbildīgs par slikto skolas un aprūpes kvalitāti. Politiķi vaino cits citu, un iedzīvotāji ir neapmierināti, ka nav iespēju vainīgos saukt pie atbildības."

Maijā "Aftonbladet/SIFO" veica pētījumu par vēlētāju uzticību lielākajām partijām, un cita starpā izrādījās, ka

• septiņi no desmit zviedriem maz uzticās politiķiem,

• trīs no desmit nav pārliecināti, vai vispār balsotu, ja šobrīd notiktu vēlēšanas.

Bū Rotsteins: "Astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados partiju identifikācija ir samazinājusies, un ir palielinājies partiju piederību nomainījušo un balsu sašķēlēju skaits. Visā Rietumu pasaulē pašreizējā attīstības tendence ir individuālisms, un cilvēki mazāk vēlas uzklausīt autoritātes."

Kā tu skaidro šo rezultātu?

Matss Hammarstrēms (Vides partija): Tas varētu norādīt, ka ļaudīm ir politiska vēlme pārveidot. To vidū, kas grib veidot jaunu partiju, ir Vides partijas piekritēji. Es viņus aicinu veikt šo darbu. Labi, ka jūs esat ieinteresēti un saērcināti.

Jonnijs Magnusons (Konservatīvā jeb moderātu partija): Mums tas ir labs izaicinājums. Mēs strādājam ar šiem jautājumiem. Mums tas ir labs iemesls, lai padomātu, kā mēs iesaistāmies politiskajās debatēs, un parādītu alternatīvas. Jauna partija tomēr neko nedos, tādus piemērus mēs jau esam redzējuši.

Svens Gunnars Persons (kristīgie demokrāti): Man, kā atsevišķai personai, ir jāuzņemas lielāka atbildība par sevi, savu veselību, saviem bērniem un ģimeni. Mēs domājam, ja tiktu paņemti tie resursi, kuri tiek izmantoti bērnu aprūpei, un atdoti ģimenēm, daudzi gribētu, lai saglabājas pašreizējā sistēma.

Laršs Šernkvists (Sociāldemokrātiskā partija): Daudzas mūsu ierosmes saņem spēcīgu atbalstu, tomēr ir cilvēki, kas šaubās par mūsu spējām atrisināt šos jautājumus. Mums ir jāparāda, ka spējam piepildīt cerības pēc lielāka taisnīguma un drošības.

Gudruna Šīmane (Kreisā partija): Nav nekā dīvaina, ja cilvēki reaģē uz jautājumiem, kurus slikti risina ikdienā. Mums ir jāsaņem sevi rokās, taču man tā nav nekāda problēma. Es ar šiem jautājumiem nodarbojos, bet daudzas politiskās partijas strādā, lai nodokļus samazinātu.

Lennarts Daleuss (Centra partija): Cilvēki ir nepacietīgi. Viņi vēlas, lai politiskos lēmumus izpildītu. Mums šie signāli ir jāuzklausa un jādara viss, kas ir mūsu spēkos, lai īstenotu ļaužu cerības. Mana partija mēģina uzklausīt cilvēkus un viņu viedokli.

Ulla Lēne Esterholma