Rīgas Fondu biržas noteikumi

Biedru un tirdzniecības noteikumi

Apstiprināti Rīgas Fondu biržas padomes sēdē 2004.gada 31.augustā

Stājas spēkā 2004.gada 27.septembrī

1. Noteikumu mērķis

Rīgas Fondu biržas Biedru un tirdzniecības noteikumu (turpmāk — Noteikumi) mērķis ir noteikt finanšu instrumentu tirdzniecības kārtību AS “Rīgas Fondu birža” (turpmāk — Birža) regulētajos tirgos, Biržas biedra statusa iegūšanas, pārtraukšanas un anulēšanas kārtību un citus ar Biržas darbību saistītos jautājumus tādējādi, lai tiktu veicināta Biržas, tās regulēto tirgu un Biedru darbības atbilstība NOREX biržu aliansē noteiktajiem standartiem un darbības principiem. Noteikumi ir izstrādāti saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 28. pantu.

2. Terminu skaidrojumi (definīcijas un saīsinājumi)

Automātiski savietots darījums (Automatically Matched Trade) — darījums, kas tiek izpildīts Uzdevumu grāmatā, veicot automātisku uzdevumu savietošanu.

Automātiska uzdevumu savietošana (Automatic Order Matching) — pirkšanas un pārdošanas uzdevumu automātiska savietošana, kad Uzdevumu grāmatā ievadītajā uzdevumā finanšu instrumentu cena, apjoms un citi darījuma nosacījumi atbilst iepriekš Uzdevumu grāmatā ievadītā uzdevumā norādītajiem darījuma nosacījumiem.

Automatizētā tirdzniecība (Automated Trading) — uzdevumu ievadīšana, tajā izdarīto izmaiņu un uzdevumu atcelšanas reģistrācija Tirdzniecības sistēmā, izmantojot programmnodrošinājumu, kas automātiski apvieno lielu skaitu uzdevumu, kuri atbilst ieprogrammētām īpašām (specifiskām) pazīmēm.

Automātiska uzdevumu maršrutēšana (Automatic Order Routing) — Biedra klienta izveidoto uzdevumu elektroniska un automātiska reģistrēšana Tirdzniecības sistēmā, izmantojot interneta vai citus tīkla savienojumus, kas ir izveidoti starp Biedru un tā klientu.

Biedrs (Member) — juridiska persona, kam ir piešķirts Biržas biedra statuss un kura ar Biržu ir noslēgusi Dalības līgumu.

Biržas brokeris (Exchange trader) — Biedra darbinieks, kas ir pilnvarots piedalīties Biržas organizētajā tirdzniecības sistēmā Biedra vārdā.

Biržas diena (Exchange day) — diena, kurā var veikt darījumus (kurā Biržā notiek tirdzniecība)Biržas regulētajos tirgos.

Biržas paziņojums (Exchange notice) — Tirdzniecības sistēmā ievadīts paziņojums, ar kuru tiek nodota informācija Biedriem vai Tirgum kopumā.

Biržas noteikumi — Rīgas fondu biržas izstrādāti un apstiprināti noteikumi, kas regulē Biržas biedru uzņemšanu, Biedru darbību Biržā, darījumu slēgšanu Biržas regulētajos tirgos un norēķinu veikšanu par Biržā noslēgtajiem vai reģistrētajiem darījumiem, kā arī citus jautājumus, kurus saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu Biržai ir jāregulē, lai nodrošinātu atklātu un regulāru finanšu instrumentu darījumu slēgšanu.

Bloka darījums — Tiešais darījums, kas tiek slēgts par finanšu instrumentu skaitu, kas ir vienāds vai lielāks kā Biržas noteiktais Standarta Lotu skaits.

Cenas intervāls (Spread) — intervāls starp augstāko pirkšanas un zemāko pārdošanas cenu, kas attiecīgajam instrumentam ir norādīta uzdevumā.

Dalībvalsts — Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts.

Darījums (Trade) — vienošanās par finanšu instrumentu pirkšanu vai pārdošanu, kas ir izpildīta kā automātiski savietots darījums vai reģistrēta kā tiešais darījums.

Darījuma laiks (Time of the Trade) — laiks, kurā automātiski savietojams darījums ir savietots (matched) vai Tiešais darījums ir reģistrēts (noslēgts).

Fiksētā ienākuma instrumentu tirgus (Fixed-income market) — tirgus segmenti, kuros notiek tirdzniecība ar fiksētā ienākuma instrumentiem.

Iekšējais darījums (Internal trade) — tiešais darījums, kas tiek noslēgts starp Biedru un tā klientu vai starp diviem Biedra klientiem.

Finanšu instrumenti (turpmāk arī — Instrumenti)(Instrument) — pārvedami vērtspapīri un citi finanšu instrumenti, kas ir iekļauti un tiek tirgoti Biržas regulētajos tirgos.

Kapitāla vērtspapīru tirgus (Equity market) — tirgus segmenti, kuros notiek tirdzniecība ar akcijām, emisijas instrumentiem, varantiem, ieguldījumu fondu apliecībām (daļām) un citiem tiem pielīdzināmiem finanšu instrumentiem.

Kotēšanas solis (Tick Size) — mazākās iespējamās cenas izmaiņas diviem atsevišķiem Uzdevumu grāmatā ievadītiem uzdevumiem.

Komisija — Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Likums — Finanšu instrumentu tirgus likums un citi tiesību akti, kuri regulē finanšu instrumentu publisko apgrozību, regulētā tirgus organizētāja un to izveidoto tirgu darbību un citus ar to saistītus jautājumus.

Labākā cena — zemākā cena, kas ir norādīta finanšu instrumentu pārdošanas uzdevumā vai augstākā cena, kas ir norādīta finanšu instrumentu pirkšanas uzdevumā.

Labākais pieprasījums (Best Bid) — labāko pieprasījumu konkrētajam finanšu instrumentam nosaka, ņemot vērā attiecīgajā Uzdevumu grāmatā reģistrētos pirkšanas uzdevumus, kuros norādītais finanšu instrumentu apjoms ir viena Lote vai lielāks.

Labākais piedāvājums (Best Ask) — labāko piedāvājumu konkrētajam finanšu instrumentam nosaka, ņemot vērā attiecīgajā Uzdevumu grāmatā reģistrētos pārdošanas uzdevumus, kuros norādītais finanšu instrumentu apjoms ir viena Lote vai lielāks.

Lote (Round Lot) — instrumentu minimālais skaits, par kādu noslēgtajos darījumos (Automātiski savietotajos uzdevumos vai Tiešajos darījumos) norādīto cenu ņem vērā, nosakot Pēdējo fiksēto cenu.

Nepilna Lote (Odd Lot)— instrumentu skaits, kas ir mazāks kā Lote.

Pirmstirdzniecības sesija (Pre-trading session) — laika periods Tirdzniecības dienā pirms Tirdzniecības sesijas, kurā Uzdevumu grāmatā drīkst ievadīt uzdevumus un drīkst reģistrēt tiešos darījumus, kā arī veikt citas Pirmstirdzniecības sesijas laikā atļautās darbības.

Pēctirdzniecības sesija (Post-trading session) — laika periods Tirdzniecības dienā pēc Tirdzniecības sesijas, kurā drīkst izdarīt izmaiņas uzdevumos vai darījumos vai atcelt tos un kurā drīkst reģistrēt tiešos darījumus, kā arī veikt citas Pēctirdzniecības sesijā atļautās darbības.

Pēdējā fiksētā cena (Latest Paid Price) — pēdējā tirdzniecības sistēmā noslēgtā darījuma cena par vienu Loti vai reģistrētā (reported) Tiešā darījuma cena, ja darījuma veids ir standarta.

Publiska tirgus informācija — tā informācija par Tirgu, ko iegūst un apkopo, ņemot vērā Tirdzniecības sistēmā esošos datus (Biržas publicētā informācija par tirdzniecību un citiem ar Tirgus darbību saistītiem apstākļiem), kura tiek izplatīta un ir pieejama par brīvu visiem interesentiem.

Standarta Lote — minimālais Lotu skaits, ko nosaka tiem pirkšanas un pārdošanas uzdevumiem, kurus Tirgus uzturētājam ir jāievada uzdevumu grāmatā.

SAXESS — elektroniska tirdzniecības sistēma, kura nodrošina darījumu slēgšanu ar finanšu instrumentiem Kapitāla vērtspapīru un Fiksētā ienākuma instrumentu tirgū.

Tehnoloģiskais aprīkojums (Technology equipment) — Biedra informācijas sistēmas sastāvdaļa, kurā ietilpst sistēmprogrammas, lietojumprogrammas, palīgprogrammas, sistēmfaili, datori, datortīkli, aparatūra un citas iekārtas, kas tiek izmantotas, lai Biedrs varētu piekļūt tirdzniecības sistēmai un veikt tajā darījumus un norēķinus.

Tiešais darījums (Manual trade) — vienošanās par Biržas regulētā tirgū iekļautu finanšu instrumentu pirkšanu vai pārdošanu, par kuru darījuma puses vienojas ārpus Uzdevumu grāmatas un kas ir jāreģistrē Biržā atbilstoši šo Noteikumu prasībām.

Tirgus (Market) — Biržas regulētais finanšu instrumentu tirgus, kas darbojas atbilstoši noteiktām finanšu instrumentu iekļaušanas, tirdzniecības, kotēšanas un norēķinu veikšanas prasībām.

Tirgus uzturētājs (Market maker) — Biedrs, kas, noslēdzot līgumu, ir apņēmies nodrošināt konkrēta finanšu instrumenta aktīvāku tirdzniecību (likviditāti), Tirdzniecības dienas laikā ievadot Uzdevumu grāmatā pirkšanas un pārdošanas uzdevumu vismaz par tādu apjomu, kas atbilst attiecīgajam finanšu instrumentam noteiktajai Standarta Lotei.

Tirgus segments (Sub-Market) —Tirgus daļa, kas darbojas atbilstoši vienādiem tirdzniecības noteikumiem.

Tirdzniecības uzsākšanas izsole (Opening Call Auction) — laika periods Tirdzniecības dienas laikā, kurā Pirmstirdzniecības sesijas laikā ievadītie uzdevumi vai Uzdevumu grāmatā esošie uzdevumi tiek izpildīti (matched) par aprēķināto līdzsvara cenu, t.i. cenu, kas veidojas, kad kopējo pieprasījumu var apmierināt ar kopējo piedāvājumu.

Tirdzniecības sesija (Trading Session) — laika periods Tirdzniecības dienā, kur veic automātisku uzdevumu savietošanu un reģistrē Tiešos darījumus, kā arī veic citas Tirdzniecības sesijā atļautās darbības.

Tirdzniecības diena (Trading Hours) — laika periods Biržas dienā, kurā notiek Pirmstirdzniecības sesija, Tirdzniecības sesija un Pēctirdzniecības sesija.

Tirdzniecības sistēma (Trading System) — elektroniska sistēma (tehniskais nodrošinājums, programmnodrošinājums un ar to saistītās komunikāciju sistēmas), ko administrē Birža un kas nodrošina tirdzniecību ar instrumentiem Biržas regulētajos tirgos. Birža nodrošina tirdzniecību ar SAXESS tirdzniecības sistēmas starpniecību.

Vidējā darījumu cena (Average Traded Price) — vidējā svērtā cena visiem vienā Uzdevumu grāmatā reģistrētajiem darījumiem.

Uzdevums (Order) — saistošs piedāvājums pirkt (Pirkšanas uzdevumus) vai pārdot (Pārdošanas uzdevums) finanšu instrumentus atbilstoši nosacījumiem, kurus Biedrs ir norādījis Uzdevumu grāmatā ievadītajā uzdevumā.

Uzdevumu grāmata (Order book) — Tirdzniecības sistēmā ievadīto pirkšanas un pārdošanas uzdevumu uzskaites sistēma, kas tiek izveidota konkrētam instrumentam un kurā par attiecīgo instrumentu tiek iekļauta (ja tas ir nepieciešams un iespējams) informācija par norēķinu veikšanu, cenas noteikšanu (decimāldaļu skaits), Lotes apjomu, darījuma minimālo apjomu u.c.

3. Vispārīgie jautājumi

3.1. Noteikumu piemērošana un grozīšanas kārtība

3.1.1. Šie Noteikumi regulē Biedru darbību Biržas organizētajos regulētajos tirgos un citus ar to saistītos jautājumus. Noteikumi un to grozījumi ir pieejami Biržas mājaslapā internetā.

3.1.2. Noteikumi ir saistoši Biedram no datuma, kad tam ir piešķirts Biedra statuss un Biedrs ir parakstījis Dalības līgumu. Grozījumi šajos Noteikumos ir saistoši Biržai un Biedriem bez iepriekšēja apstiprinājuma saņemšanas no Biedriem, ja ir ievēroti šo Noteikumu 3.1.3. punkta nosacījumi.

3.1.3. Birža veic grozījumus šajos Noteikumos, ievērojot šādu kārtību:

1) pirms grozījumu veikšanas Noteikumos Birža informē Vērtspapīru tirgus profesionālo dalībnieku asociāciju un Latvijas Komercbanku asociāciju, kā arī citas profesionālās asociācijas (ja ir nepieciešams) par plānotajiem grozījumiem. Šīs personas ne vēlāk kā 10 Biržas dienas pēc paziņojuma saņemšanas drīkst pieprasīt, lai Birža sniedz konsultācijas (paskaidrojumus) par plānotajiem grozījumiem;

2) ja profesionālo asociāciju pārstāvji nav pieprasījuši paskaidrojumus (konsultācijas) par plānotajiem grozījumiem, Birža sagatavo grozījumu projektu un ne vēlāk kā 30 dienas pirms grozījumu apstiprināšanas nosūta to profesionālo asociāciju pārstāvjiem, kā arī Komisijai saskaņošanai;

3) grozījumi Noteikumos stājas spēkā Biržas padomes noteiktajā datumā, taču ne ātrāk kā nākamajā dienā pēc attiecīgo grozījumu publicēšanas Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktajā kārtībā.

3.1.4. Ārkārtas situācijās, ja tās ir izraisījušas nozīmīgas izmaiņas tirgū, tiesību aktu izmaiņas, tiesu lēmumi, valsts iestāžu lēmumi vai līdzīgi apstākļi, pēc Komisijas iepriekšēja saskaņojuma saņemšanas Birža drīkst nolemt, ka grozījumi Noteikumos stājas spēkā bez iepriekšējas to saskaņošanas šo Noteikumu 3.1.3. punktā noteiktajā kārtībā. Šādā gadījumā Birža nekavējoties pēc attiecīgo Noteikumu grozījumu apstiprināšanas informē par to Vērtspapīru tirgus profesionālo dalībnieku asociāciju un Latvijas Komercbanku asociāciju, kā arī citas profesionālo pārstāvju asociācijas (ja tas ir nepieciešams).

3.1.5. Biržai ir tiesības šajos Noteikumos noteiktās Biržas tiesības un pienākumus nodot citai sabiedrībai, kam ir atbilstoša kvalifikācija un pieredze nodoto pienākumu izpildē un kas apņemas nodrošināt Biržas regulēto tirgu darbību un pārvaldīt Tirdzniecības sistēmu, vai uzņēmumu apvienošanās gadījumā — kopuzņēmumam. Šāds piešķīrums stājas spēkā ne ātrāk kā 4 nedēļas pēc datuma, kad Birža ir saņēmusi Komisijas apstiprinājumu un nosūtījusi Biedriem paziņojumu par šādu piešķīrumu. Biedram šajos Noteikumos noteiktās tiesības un pienākumus ir tiesības nodot citai personai, tajā skaitā Biedra reorganizācijas gadījumā, vienīgi ar Biržas iepriekšēju atļauju.

3.2. Tehniskie noteikumi

Tirdzniecības sistēma

3.2.1. Birža lieto SAXESS Tirdzniecības sistēmu tirdzniecības nodrošināšanai Kapitāla vērtspapīru un Fiksētā ienākuma instrumentu tirgū. Šie Noteikumi piemērojami tikai tirdzniecībai ar Biržas regulētajos tirgos iekļautajiem un kotētajiem finanšu instrumentiem.

Birža var izdot atsevišķus dokumentus, kuros ir sniegti SAXESS tehniskie apraksti, kā arī sniegta detalizētāka informācija par Tirdzniecības sistēmas lietošanu.

Pieslēgums Tirdzniecības sistēmai

3.2.2. Biedra pieslēgumu Tirdzniecības sistēmai nodrošina ar datu pārraides tīklu starpniecību atbilstoši Biržas noteiktajai kārtībai. Birža drīkst iecelt konkrētus datu pārraides tīkla piegādātājus. Visas izmaiņas attiecībā uz īpaši ieceltiem tīkla piegādātājiem ir jāapspriež ar profesionālajām asociācijām šo Noteikumu 3.1.3. punkta otrajā un trešajā apakšpunktā noteiktajā kārtībā. Biedrs sedz visas izmaksas, kas saistītas ar Biedra datu pārraides tīkla ierīkošanu un ekspluatāciju.

Biedra Tehnoloģiskais aprīkojums

3.2.3. Pieslēgumu Tirdzniecības sistēmai var arī veikt, izmantojot Biržas sertificētu(-as) datoru lietojumprogrammu(-as). Birža nodrošina, ka Biedriem ir pieejams sertificēto datoru lietojumprogrammu saraksts.

3.2.4. Biedrs ir atbildīgs par piemērota Tehnoloģiskā aprīkojuma ierīkošanu tā pieslēgšanai Tirdzniecības sistēmai un komunikācijai ar to. Tehniskajam aprīkojumam ir jāatbilst prasībām, kuras nosaka Birža. Biedra pienākums ir izstrādāt lietojumprogrammu un režīmus saskaņā ar Biržas protokoliem datoru pieslēgumam Tirdzniecības sistēmai (darījuma, sesijas un piekļuves protokols) un nepārtraukti pielāgot lietojumprogrammas un režīmus, lai nodrošinātu, ka Tehnoloģiskais aprīkojums, kas pieslēgts Tirdzniecības sistēmai, ir projektēts tā, lai vienmēr tiktu ievēroti šie Noteikumi.

3.2.5. Biedru Tehnoloģiskajam aprīkojumam ir jādarbojas atbilstoši noteiktajām prasībām un tā, lai tas būtu pieslēgts un uzturētu pieslēgumu Tirdzniecības sistēmai.

3.2.6. Biedrs sedz visas izmaksas par Tehnoloģisko aprīkojumu un tā ierīkošanu Biedra telpās, tai skaitā izmaksas, kas ir saistītas ar komunikāciju ar Tirdzniecības sistēmu.

Sistēmas pārbaudes

3.2.7. Biedra Tehnoloģisko aprīkojumu (elektronisko pieslēgumu), kuru izmantojot ir paredzēts pieslēgties Tirdzniecības sistēmai, pirms pieslēguma veikšanas pārbauda Tirdzniecības sistēmas testa vidē. Testēšanu veic Biržas noteiktā kārtībā un saskaņā ar Biržas izdotiem norādījumiem. Biržai pirms pieslēguma veikšanas ir tiesības pārbaudīt Tehnoloģiskā aprīkojuma funkcionalitāti un Biedra elektronisko pieslēgumu Tirdzniecības sistēmai. Birža drīkst pieprasīt, lai Biedrs piedalītos šādās pārbaudēs.

3.2.8. Biržai, pamatojot pārbaudes nepieciešamību, ir tiesības pārbaudīt Biedra Tehnoloģiskā aprīkojuma funkcionalitāti un Biedra elektronisko pieslēgumu Tirdzniecības sistēmai arī tad, kad Biedrs ir uzsācis tirdzniecību Tirdzniecības sistēmā. Birža drīkst pieprasīt Biedra klātbūtni šādās pārbaudēs. Turklāt Birža drīkst pieprasīt Biedram pašam veikt šādas pārbaudes. Testēšanu veic atbilstoši Biržas izdotiem norādījumiem.

3.2.9. Biedrs drīkst pieprasīt Biržai veikt Biedra Tehnoloģiskā aprīkojuma pārbaudi Tirdzniecības sistēmas testa vidē. Birža drīkst iekasēt maksu par šādu testēšanu. Birža sniedz saprātīgu palīdzību Biedram saistībā ar Biedra testiem.

3.2.10. Biržai ir tiesības Tirdzniecības dienas laikā un ārpus šāda laika pārbaudīt Tirdzniecības sistēmas funkcionalitāti. Birža drīkst pieprasīt Biedra klātbūtni šādās pārbaudēs. Testēšanu veic atbilstoši Biržas izdotiem norādījumiem. Biedrs savlaicīgi pirms šādām pārbaudēm saņem paziņojumu par Tirdzniecības sistēmas pārbaudi, kas varētu ietekmēt Biedra ikdienas darbību.

3.2.11. Katras puses pienākums ir saglabāt ierakstus par testiem, ko veikusi attiecīgā puse vismaz 3 mēnešus pēc testa veikšanas.

3.2.12. Izņemot saskaņā ar šo Noteikumu 3.2.9. punktu iekasētās maksas, katra no testos iesaistītajām pusēm (Birža un Biedrs) sedz savas izmaksas, kas radušās saistībā ar veiktajiem testiem u.c.

3.2.13. Biedrs drīkst uzsākt tirdzniecību tikai pēc tam, kad Birža ir rakstiski apliecinājusi, ka Biedra Tehnoloģiskais aprīkojums atbilst šo Noteikumu prasībām.

Biedra Tehnoloģiskā aprīkojuma defekti vai trūkumi tajā

3.2.14. Ja, pamatojoties uz veiktajiem testiem vai citādi, Birža secina, ka Biedra Tehnoloģiskais aprīkojums vai tā elektroniskais pieslēgums Tirdzniecības sistēmai nedarbojas apmierinoši vai Biedra Tehnoloģiskais aprīkojums projektēts veidā, kas liecina, ka nav ievēroti vai nav iespējams ievērot Noteikumus, Birža par to rakstiski informē Biedru, norādot konstatētos defektus vai trūkumus. Biedrs novērš konstatētos defektus vai trūkumus Biržas norādītajā termiņā, ko nosaka, ievērojot defekta vai trūkuma novēršanai objektīvi nepieciešamo laiku. Biržai ir tiesības noteikt, ka Tehnisko aprīkojumu vai tā daļu nedrīkst lietot, līdz nav novērsts defekts vai trūkums.

Apsardze

3.2.15. Biedrs nodrošina, ka tā Tehnoloģiskais aprīkojums ir izstrādāts un izvietots tā, lai būtu ievēroti autorizācijas kontroles, izsekojamības un fiziskās apsardzes standarti. Tehnoloģiskajam aprīkojumam jābūt izstrādātam tā, lai būtu novērsta neatļauta piekļūšana Tirdzniecības sistēmai, un jābūt iespējai retrospektīvi izsekot atsevišķu reģistrāciju izcelsmi Tirdzniecības sistēmā. Tehnoloģiskais aprīkojums jāizvieto telpās, kas nav pieejamas nepilnvarotām personām. Birža drīkst noteikt papildu apsardzes režīmus.

3.2.16. Biedram nekavējoties jāinformē Birža gadījumā, ja būtiski pārkāpti apsardzes pasākumi vai pastāv drošības pasākumu būtiska pārkāpuma risks, kas varētu ietekmēt Biedra pieslēgumu Tirdzniecības sistēmai, jebkura cita Biedra pieslēgumu Tirdzniecības sistēmai vai pašu Tirdzniecības sistēmu.

Tirdzniecības sistēmas un Biedra Tehnoloģiskā aprīkojuma izmaiņas

3.2.17. Biržai ir tiesības veikt izmaiņas Tirdzniecības sistēmā, piemēram, mainīt Biržas rīcībā esošo datoraprīkojumu (aparatūru) un tā izvietojumu, mainīt datorprogrammas (programmnodrošinājumu) un mainīt protokolu datu pārraidei Tirdzniecības sistēmā.

3.2.18. Birža savlaicīgi informē tās Biedrus pirms izmaiņu veikšanas Tirdzniecības sistēmā. Nozīmīgu izmaiņu gadījumā, kad nepieciešams mainīt Biedra Tehnoloģisko aprīkojumu, paziņojumā ietver izmaiņu aprakstu, testēšanai plānoto laiku un datumu, kad stājas spēkā attiecīgās izmaiņas. Birža un Biedri ievieš Tirdzniecības sistēmas izmaiņas, grozījumus un pārveidojumus līdz Biržas noteiktajam termiņam un saskaņā ar Biržas apstiprināto kārtību.

3.2.19. Birža, ja to pieprasa visi tās Biedri, var Tirdzniecības sistēmas izmaiņu ieviešanai izveidot speciālistu grupu, kurā ietilpst pārstāvji no Vērtspapīru tirgus profesionālo dalībnieku asociācijas, Latvijas Komercbanku asociācijas un citām profesionālajām asociācijām (ja tas nepieciešams). Speciālistu grupa izvērtē un sniedz priekšlikumus plānoto izmaiņu ieviešanai, kā arī norāda procedūras, termiņus un citus svarīgus nosacījumus, lai tiktu nodrošināts, ka izmaiņu, grozījumu vai pārveidojumu ieviešana notiek atbilstoši Biedru, Biržas un citu tirgus dalībnieku interesēm.

3.2.20. Biedrs apņemas ievērot Biržas savlaicīgi izdotus norādījumus par Tirdzniecības sistēmas izmaiņām, līdz ar to attiecīgi mainīt Biedra Tehnoloģisko aprīkojumu. Pēc Biržas norādījumiem Biedra Tehnoloģiskā aprīkojuma pārveidojumus pakļauj sistēmas testiem saskaņā ar šo Noteikumu 3.2.7. un 3.2.8. punktu.

3.2.21. Biedrs drīkst pārveidot savu Tehnoloģisko aprīkojumu, kas pieslēgts Tirdzniecības sistēmai. Par izmaiņām, kas ietekmē vai kavē Tirdzniecības sistēmu, ir jāpaziņo Biržai. Birža drīkst pieprasīt izmainītā aprīkojuma testēšanu saskaņā ar šo Noteikumu 3.2.7. un 3.2.8. punktu. Biedrs drīkst pieprasīt testēt izmainīto aprīkojumu saskaņā ar šo Noteikumu 3.2.9. punktu.

3.2.22. Birža vai Biedrs katrs pats sedz savas izmaksas, kas radušās saistībā ar izmaiņu veikšanu.

Tirdzniecības sistēmas defektu un trūkumu labošana

3.2.23. Biržai ir tiesības slēgt Tirdzniecības sistēmu vai ierobežot tirdzniecību tajā, ja tas nepieciešams Tirdzniecības sistēmas defektu vai trūkumu novēršanai. Šādu darbu vēlams ieplānot ārpus Tirdzniecības dienas. Birža savlaicīgi informē Biedrus par šādu pasākumu veikšanu, ja defektu un trūkumu novēršanu ir nepieciešams veikt Tirdzniecības dienas laikā.

Tirdzniecības sistēmas lietošana

3.2.24. Biedrs nodrošina, lai nepilnvarotas personas tieši vai netieši nepiekļūst Tirdzniecības sistēmai. Biedrs nodrošina, ka tā darbinieki ievēro piekļuves Tirdzniecības sistēmai procedūru slepenību paroļu veidā un ka šis personāls nekādā gadījumā neizpauž paroles nepilnvarotām personām. Ja Biedram ir aizdomas, ka piekļuves procedūras Tirdzniecības sistēmai ir kļuvušas zināmas nepilnvarotai personai, par to nekavējoties jāinformē Birža.

Sistēmas kontaktpersona

3.2.25. Biedrs no savu darbinieku vidus ieceļ vienu vai vairākas kontaktpersonas, kas atbild par Biedra Tehnisko aprīkojumu un Biedra pieslēgumu Tirdzniecības sistēmai, un šo personu uzdevums ir izskatīt un administrēt Biržas pieprasījumus attiecībā uz Biedra Tehnoloģisko aprīkojumu un pieslēgumu. Biedrs rakstveidā paziņo Biržai iecelto kontaktpersonu vārdus un uzvārdus un šādu personu aizvietošanas gadījumā sniedz rakstisku paziņojumu par jaunieceltajām personām.

Biedra atbildība

3.2.26. Biedrs ir atbildīgs par visām darbībām, kas veiktas, izmantojot Biedra elektronisko pieslēgumu Tirdzniecības sistēmai, neņemot vērā to, vai šādas darbības ir veiktas ar Biedra pilnvarojumu vai bez tā.

3.3. Informācija no Biržas Tirdzniecības sistēmas

3.3.1. Biržai ir tiesības lietot informāciju, kas ir ievietota Tirdzniecības sistēmā par attiecīgo Biedru, lai raksturotu Biedra darbību. Biržai ir izņēmuma tiesības uz Tirdzniecības sistēmā esošo un apkopoto informāciju, tai skaitā izņēmuma tiesības uz šādas informācijas visu veidu izdošanu, publicēšanu, izplatīšanu un pavairošanu. Biržai ir tiesības publicēt un izplatīt šādu informāciju sabiedrībai.

3.3.2. Biedram ir tiesības lietot tikai tādu Tirdzniecības sistēmā esošo informāciju, kas saņemta, izmantojot Biedra elektronisko pieslēgumu Tirdzniecības sistēmai un vienīgi nolūkā veikt tirdzniecību Biržā (Nepubliska tirgus informācija). Turklāt tikai Biedra iekšējie lietotāji drīkst lietot un saņemt šādu informāciju.

Iekšējie lietotāji ir Biedra brokeri, darbinieki, kas iesaistīti Biedra iekšējās norēķinu un uzskaites darbībās, darbinieki, kas iesaistīti Biedra Tehnoloģiskā aprīkojuma uzraudzībā, kas tieši pieslēgts Tirdzniecības sistēmai, kā arī citi darbinieki, kas var būt tieši saistīti ar finanšu instrumentu tirdzniecību, tai skaitā darbinieki, kas iesaistīti Biedra tirdzniecības darbības riska kontrolē un analīzē. Par iekšējiem lietotājiem nav uzskatāmi Biedra citi darbinieki vai tādu komercsabiedrību darbinieki, kas ir vienā koncernā (grupā) ar Biedru. Biedrs pastāvīgi uztur sarakstu, kurā ir norādīti iekšējie lietotāji, un pēc Biržas pieprasījuma iesniedz šādu sarakstu Biržai.

3.3.3. Biedrs Tirdzniecības sistēmā esošo informāciju, kas nav minēta šo Noteikumu 3.3.2. punktā (t.i., informāciju, kas nav tieši saistīta vai izmantojama, lai slēgtu darījumus), drīkst sistemātiski izplatīt apstrādātā vai neapstrādātā veidā, pilnībā vai daļēji tikai pēc tam, kad ir noslēgts atsevišķs līgums ar Biržu vai ar Biržas ieceltu juridisko vai fizisko personu.

Informācijas sistemātiska izplatīšana ir informācijas kopiju regulāra vai bieža izgatavošana un informācijas no Tirdzniecības sistēmas regulāra vai bieža izdošana vai izplatīšana, tai skaitā reālā laika informācijas izraksti un šādas informācijas regulāra vai bieža aktualizācija.

3.3.4. Biedrs drīkst izplatīt tikai Publisko tirgus informāciju. Par Publisko tirgus informāciju ir uzskatāma tā informācija, ko Birža ir publicējusi savā mājaslapā internetā.

3.3.5. Biržai, ja attiecīgie apstākļi to nosaka, ir tiesības noteikt pieslēguma Tirdzniecības sistēmai vietu, no kuras Biedrs drīkst izplatīt informāciju un sniegt šādas izplatīšanas vadlīnijas.

3.3.6. Biedra pienākums ir nodrošināt, ka trešajām personām, kam pašlaik ir vai turpmāk būs pieeja Biedra Tehnoloģiskajam aprīkojumam, tai skaitā informācijai no Tirdzniecības sistēmas, ir zināmi šīs nodaļas noteikumi un ka tās apņemas tos ievērot.

3.4. Intelektuālā īpašuma tiesības

3.4.1. Birža apņemas nepārtraukti uzturēt autortiesības, licences un citas tiesības, lai lietotu Tirdzniecības sistēmā izmantoto programmnodrošinājumu. Biedram ir tiesības lietot Tirdzniecības sistēmu, ievērojot visus šajos Noteikumos paredzētos ierobežojumus un noteiktās prasības, bet šīs tiesības Biedrs nedrīkst nodot citai personai, izņemot šo Noteikumu 3.1.5. punktā minētajā gadījumā un kārtībā, kā arī šīs nav izņēmuma tiesības.

3.4.2. Intelektuālā īpašuma tiesības uz šajos Noteikumos aprakstīto regulētā tirgus darbību, dokumentāciju par Tirdzniecības sistēmu, ar to saistītiem līgumiem, rādītājiem, klasifikatoriem, publikācijām, statistikas datiem un visiem citiem Biržas sastādītiem dokumentiem, kā arī tiesības uz to jebkādām izmaiņām vai grozījumiem pieder Biržai. Turklāt Biržai pieder intelektuālā īpašuma tiesības uz Biržas informāciju no Tirdzniecības sistēmas vai citiem avotiem, kurus sastādījusi vai citādi sagatavojusi Birža, kā arī uz Biržas laiku pa laikam veidotiem rādītājiem un klasifikatoriem.

3.4.3. Biedri drīkst lietot preču zīmes, kas ir Biržas īpašums, tikai kā Biržas produktu un pakalpojumu zīmes.

3.4.4. Lai speciāli lietotu augšminētās preču zīmes un intelektuālā īpašuma tiesības, Biedriem jānoslēdz ar Biržu vai citiem īpašniekiem atsevišķi līgumi, kuros regulē tiesības un saistības, kas saistītas ar konkrēto preču zīmju vai intelektuālā īpašuma tiesību lietošanu.

3.4.5. Šajos Noteikumos piešķirtās tiesības nepiešķir tiesības uz līdzdalību Biržas pārvaldē, īpašumtiesības vai kopīpašuma tiesības uz Tirdzniecības sistēmu vai jebkuru tās daļu, ar Tirdzniecības sistēmu saistītajiem dokumentiem, rādītājiem, klasifikatoriem, publikācijām, tirgus datiem, statistikas datiem vai citiem dokumentiem, ko sastādījusi Birža.

3.4.6. Ja trešā persona ir iesniegusi prasību pret Biedru, pamatojoties uz to, ka Biedrs ir pārkāpis trešās personas intelektuālā īpašuma tiesības Tirdzniecības sistēmas lietošanas rezultātā vai ja Biedrs citādi uzzina, ka ir apdraudētas Biržas vai Biržas pārstāvēta īpašnieka tiesības, Biedram nekavējoties rakstveidā jāinformē par to Birža. Minētie noteikumi attiecināmi, ja Biedrs uzzina par tādu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu, kas pieder Biržai vai Biržas pārstāvētam īpašniekam. Trešās personas prasības pret Biedru par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpšanu izskata Birža vai attiecīgais īpašnieks uz šīs personas rēķina, un Biržai, vienojoties ar Biedru, ir tiesības pārstāvēt Biedru, izskatot trešās personas prasību. Biržai un attiecīgajam īpašniekam ir tiesības bez Biedra piekrišanas, bet apzinoties, ka Biedram nedrīkst radīt kaitējumu, uzsākt tiesvedību ar jebkuru trešo personu.

Biedrs nodrošina, ka tam pieder visas nepieciešamās licences un lietošanas tiesības attiecībā uz Tehnoloģisko aprīkojumu, kas Biedram nepieciešams savienojumam un komunikācijai ar Tirdzniecības sistēmu.

3.5. Dalības maksa

Biedrs maksā dalības maksu Biržai saskaņā ar Biržas padomes noteiktajiem tarifiem. Ja Birža vēlas palielināt noteiktos tarifus, tad šādas izmaiņas stājas spēkā ne ātrāk kā 30 kalendārās dienas pēc attiecīgā paziņojuma nosūtīšanas Biedriem.

3.6. Ārkārtas pasākumi

3.6.1. Iestājoties apstākļiem vai notikumiem, kas varētu būtiski ietekmēt Biržas spēju uzturēt regulāra un nepārtraukta tirgus darbību (piemēram, nemieri, sakaru pārtraukumi vai tehniski pārtraukumi), Birža drīkst veikt šādus pasākumus:

1) pārtraukt tirdzniecību;

2) ierobežot tirdzniecību;

3) aizkavēt tirdzniecības uzsākšanu vai slēgšanu;

4) ierobežot elektronisko pieslēgumu skaitu vienam Biedram;

5) vispārīgi ierobežot darījumu vai uzdevumu skaitu vai apjomu uz vienu elektronisko pieslēgumu;

6) ierobežot darījumu vai uzdevumu skaitu vai apjomu vienā vai vairākos elektroniskajos pieslēgumos;

7) slēgt vienu vai vairākus elektroniskos pieslēgumus.

Šos pasākumus drīkst veikt attiecībā uz visu Tirdzniecības sistēmu, konkrētu Tirgu vai tirgus segmentu, konkrētu instrumentu, automātisko uzdevumu savietošanas sistēmu, automatizēto tirdzniecību vai konkrētu Biedru.

Tehniski pārtraukumi

3.6.2. Turpmāk minētie noteikumi attiecas uz tirdzniecības tehniskiem pārtraukumiem.

3.6.3. Ja ir atslēgti Biedri, kas pārstāv 75% vai vairāk no Biržas tirdzniecības apjoma, uzskatāms, ka nav iespējams uzturēt labi funkcionējošu tirdzniecību, un Birža pārtrauc tirdzniecību vai aizkavē tirdzniecības uzsākšanu.

3.6.4. Ja ir atslēgti Biedri, kuri pārstāv 25% vai mazāk no Biržas tirdzniecības apjoma, uzskatāms, ka ir iespējams uzturēt labi funkcionējošu tirdzniecību, un tirdzniecība netiek pārtraukta, kā arī netiek aizkavēta tirdzniecības uzsākšana.

3.6.5. Ja ir atslēgti Biedri, kuri pārstāv 25% vai vairāk no Biržas tirdzniecības apjoma, bet ne vairāk kā 75%, Birža izvērtē, vai ir iespējams uzturēt labi funkcionējošu tirdzniecību, un pieņem attiecīgu lēmumu.

3.6.6. Ir uzskatāms, ka Biedram vairs nav pieeja Tirdzniecības sistēmai, ja ir atslēgti visi Biedra elektroniskie pieslēgumi Tirdzniecības sistēmai.

3.6.7. Nosakot šo Noteikumu 3.6.3. – 3.6.5. punktā minēto tirdzniecības apjomu, Birža lieto statistikas datus par Biedra veikto darījumu apjomu iepriekšējā mēnesī.

3.6.8. Tirdzniecības uzsākšana netiek kavēta vai tirdzniecība netiek pārtraukta, ja elektroenerģijas piegāde ir traucēta vai pārtraukta Biedra telpās. Ja tirdzniecības apjoms ir samazinājies elektroenerģijas piegādes pārtraukuma dēļ, tas netiek ņemts vērā, pieņemot lēmumu par tehnisko pārtraukumu.

Tirdzniecības atsākšana

3.6.9. Tirdzniecību atsāk, ja Biedriem, kas pārstāv 75% tirdzniecību, ir vismaz viens elektronisks pieslēgums Tirdzniecības sistēmai, un Birža nosaka, ka ir iespējams uzturēt veiksmīgu tirdzniecību.

Pirms tirdzniecības atsākšanas Biedriem ir iespēja anulēt esošos Uzdevumus. Tirdzniecību atsāk no tāda paša stāvokļa, kāds bija pirms tirdzniecības pārtraukšanas. Birža drīkst nolemt atsākt tirdzniecību bez Uzdevumiem Uzdevumu grāmatā, ar izsoli vai bez izsoles, kas ekvivalenta Tirdzniecības uzsākšanas izsolei.

Tirdzniecības dienas pagarināšana

3.6.10. Ja Birža ir pārtraukusi tirdzniecību, neņemot vērā pārtraukuma ilgumu, vai aizkavējusi tirdzniecības uzsākšanu vairāk kā vienu stundu, Birža drīkst noteikt Tirdzniecības dienas pagarinājumu. Pagarinājums nedrīkst pārsniegt tirdzniecības pārtraukuma vai kavējuma laiku, taču Tirdzniecības sesijas pagarinājums nevar būt īsāks kā 15 minūtes. Birža nekavējoties ievieto paziņojumu Tirdzniecības sistēmā par pagarinājumu vai pagarinājuma ilgumu.

3.6.11. Birža pirms ārkārtas pasākumu veikšanas savlaicīgi informē Biedru par šādiem pasākumiem, ja vien pasākumu kavēta izpilde neietver būtisku zaudējumu risku jebkādā veidā. Šādās situācijās Birža pēc iespējas ātrāk informē Biedru par veiktajiem ārkārtas pasākumiem. Ja iespējams, Biedrs informē savus klientus.

3.6.12. Birža informē Biedru, tiklīdz ārkārtas pasākumi ir atcelti un Tirdzniecības sistēma darbojas pareizi. Ja tirdzniecības darbības ir pārtrauktas, tirdzniecības atsākšana nedrīkst notikt ātrāk par 10 minūtēm no attiecīga lēmuma paziņošanas brīža, ja visi Biedri nav pietiekami ātri informēti par agrāku atsākšanu.

3.7. Konfidencialitāte un informācijas sniegšanas pienākums

Biedra pienākumi ievērot konfidencialitāti

3.7.1. Biedrs nodrošina, ka tā darbiniekiem un personām, kas nolīgtas pakalpojumu sniegšanai, ir saistošs konfidencialitātes pienākums un ka tās neatļautā veidā neizpauž vai nelieto informāciju par komercdarbības apstākļiem vai citiem apstākļiem, kas iegūta Biedra darbības laikā Biržā. Konfidencialitātes pienākums attiecināms, neņemot vērā to, ka ir pārtrauktas darba attiecības vai pabeigta pakalpojumu sniegšana.

3.7.2. Ja Biedram ir kļūdaini sniegta citam Biedram paredzēta informācija, Biedrs par to nekavējoties informē Biržu. Biedrs izpilda visus Biržas rīkojumus attiecībā uz šādu informāciju. Šāda informācija ir uzskatāma par konfidenciālu, un to nedrīkst lietot Biedrs.

Biedra pienākumi sniegt informāciju

3.7.3. Pēc pamatota rakstiska pieprasījuma Biedrs sniedz Biržai informāciju par Biedra klientu kontiem un veiktajiem darījumiem, ko Birža uzskata par nepieciešamu, lai uzraudzītu un nodrošinātu šo Noteikumu ievērošanu un izpildītu savas funkcijas saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu un šiem Noteikumiem. Šādu informāciju sniedz Biržas valdes noteiktajā kārtībā.

3.7.4. Biedrs nekavējoties informē Biržu par tādiem apstākļiem, kuru rezultātā Biedrs nevar ievērot šo Noteikumu prasības.

3.7.5. Biedrs nekavējoties informē Biržu gadījumā, ja Biedra finansiālais stāvoklis pasliktinās līdz tādam apmēram, ka pastāv risks, ka attiecīgais Biedrs vairs nebūs spējīgs izpildīt savas saistības saskaņā ar šiem Noteikumiem, vai ja pastāv apstākļi, kas var izraisīt tādas pašas sekas.

3.7.6. Biedrs iesniedz Biržai savu gada pārskatu, kā arī nekavējoties iesniedz Biržai informāciju par izmaiņām Biedra iesniegumā sniegtajos datos (izmaiņām valdes sastāvā, revidenta, tirdzniecības vadītāja maiņu u.c.).

Biržas pienākumi ievērot konfidencialitāti

3.7.7. Birža un Biržas darbinieki, un personas, kurām ir cita veida tiesiskās attiecības ar Biržu, nedrīkst neatļauti izpaust vai lietot informāciju par komercdarbību vai personīgiem apstākļiem attiecībā uz Biržas darbībām. Konfidencialitātes pienākums ir attiecināms, neņemot vērā darba attiecību pārtraukšanu un pakalpojumu sniegšanas pabeigšanu. Taču Biržai ir tiesības un pienākums sniegt informāciju Komisijai, kas uzrauga Biržu, vai citām personām, kurām Biržai ir pienākums sniegt informāciju saskaņā ar tiesību aktiem un šiem Noteikumiem.

3.7.8. Birža drīkst izpaust informāciju šo Noteikumu 3.7.7. punktā minētajām personām, izņemot Komisiju, kas uzrauga Biržu, tikai tad, ja šīs personas ir pakļautas līdzīgam konfidencialitātes ievērošanas pienākumam.

3.8. Atbildības ierobežojums

3.8.1. Biedrs un Birža neatbild par zaudējumiem, kas radušies šo Noteikumu 3.8.2. punktā neminētajos apstākļos, ja Biedrs vai Birža savus pienākumus ir veikuši ar pienācīgu rūpību.

3.8.2. Biedrs un Birža neatbild par zaudējumiem, kas radušies nepārvaramas varas apstākļu vai citu nejaušu (ārkārtas) notikumu dēļ.

Uzskatāms, ka nepārvaramas varas apstākļi vai citi nejauši notikumi pastāv, ja puse pilnībā vai daļēji nespēj izpildīt savas saistības atbilstoši šiem Noteikumiem vai ja to izpildi var uzskatīt par nesaprātīgi apgrūtinošu vietējās vai ārvalstu tiesību aktu dēļ, saistībā ar valsts vai ārvalstu valdības iestāžu darbībām, Dalībvalsts institūciju noteikumiem vai citiem pasākumiem, elektropiegādes pārtraukumiem, ugunsgrēku, ūdens postījumiem, telekomunikāciju pārtraukumiem, streikiem, blokādēm, lokautiem, dabas katastrofām, karu vai citiem līdzīgiem apstākļiem ārpus puses kontroles. Streiki, blokādes, lokauti un boikoti ir uzskatāmi par nejaušiem (ārkārtas) notikumiem arī gadījumos, ja Biedrs vai Birža ir šādu pasākumu objekts vai veic šādus pasākumus.

3.8.3. Ja Biedrs vai Birža šo Noteikumu 3.8.2. punktā minēto apstākļu rezultātā pilnībā vai daļēji nevar veikt šajos Noteikumos paredzētos pienākumus, to veikšanu var atlikt līdz brīdim, kad attiecīgie apstākļi beidz pastāvēt. Ja Biedrs vai Birža nevar savlaicīgi veikt vai saņemt maksājumus šo Noteikumu 3.8.2. punktā minēto apstākļu rezultātā, puses ir atbrīvotas no pienākuma maksāt soda procentus.

3.8.4. Biedrs un Birža nekādā gadījumā neatbild par datu zudumu, negūto peļņu vai ienākumu zudumu vai citiem netiešiem vai no tiem izrietošiem zaudējumiem.

3.8.5. Ievērojot šo Noteikumu 3.8.1. punktā minēto, Birža neatbild par zaudējumiem, kas radušies no vai saistībā ar Publiskās vai Nepubliskās tirgus informācijas izplatīšanu. Biržai nav pienākuma paziņot vai labot kļūdas Publiskā vai Nepubliskā tirgus informācijā, izņemot gadījumus, kad Birža uzskata, ka šāds paziņojums vai labojums ir pamatots un uzskatāms par nozīmīgu Biedriem.

3.8.6. Ievērojot šo Noteikumu 3.8.1. punktā minēto, Birža nekādā gadījumā neatbild par zaudējumiem, kas radušies no vai saistībā ar jebkādiem ārkārtas pasākumiem, kurus Birža veikusi saskaņā ar šo Noteikumu 3.6. punktu.

3.8.7. Zaudējumu prasījumu var samazināt vai atteikties no zaudējumu prasījuma, ja cietusī puse ar savām darbībām ir izraisījusi vai veicinājusi šādu zaudējumu rašanos vai ja tā tieši vai netieši nav mazinājusi savus zaudējumus.

3.9. Piemērojamā likumdošana un strīdu risināšana

3.9.1. Piemērojamo likumdošanu un strīdu risināšanas kārtību nosaka Latvijas Republikas tiesību akti, ievērojot šo Noteikumu 9. nodaļā minēto.

3.9.2. Visas nesaskaņas vai strīdus starp Biedru un Biržu saistībā ar Noteikumu interpretēšanu un izpildi izskata saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem un savstarpēji vienojoties.

3.9.3. Ja puses nevar atrisināt strīdu, savstarpēji vienojoties, visas nesaskaņas vai strīdus starp Biržu un Biedriem saistībā ar tirdzniecību Biržā izskata saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem Biržas šķīrējtiesā vai Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesā (ja Biedrs ir kredītiestāde).

4. Biržas biedri

4.1. Vispārīgie jautājumi par dalību un tirdzniecību Biržā

4.1.1. Darījumus Biržā, ņemot vērā finanšu instrumentu veidu, var slēgt Kapitāla vērtspapīru tirgū vai Fiksētā ienākuma vērtspapīru tirgū. Katrs no šiem tirgiem iedalās vairākos tirgus segmentos.

4.1.2. Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz visiem Biržas organizētajiem tirgiem un tirgus segmentiem, ja vien turpmāk šajos Noteikumos nav noteikts citādi.

4.1.3. Veicot darījumus ar Biržas organizētajos tirgos iekļautajiem instrumentiem, Biedram papildus šajos Noteikumos minētajam ir jāievēro arī specifiskās tirdzniecības prasības, kas ir noteiktas Biržas valdes apstiprinātajā Tirdzniecības nolikumā. Tirdzniecības nolikumā, ievērojot šos Noteikumus, papildus tiek regulēti šādi jautājumi:

1) Tirdzniecības dienas struktūra (Pirmstirdzniecības, Tirdzniecības un Pēctirdzniecības sesiju norises laiki);

2) Tirdzniecības sistēmas specifisko funkciju darbības principu un parametru apraksts (piemēram, līdzsvara cenas aprēķins, dažādu Uzdevumu nosacījumu apstrāde);

3) īpašie nosacījumi Tiešo darījumu paziņošanas kārtībai, kā arī Tiešo darījumu veidi un apstākļi, kam nav piemērojamas šo Noteikumu 5.6. punkta prasības;

4) kotēšanas solis (pieļaujamais instrumentu cenas palielinājums) (tick size);

5) Lotes apjoms;

6) Standarta Lotes apjoms;

7) cenu svārstību apgabals atsevišķiem finanšu instrumentu vai regulēto tirgu veidiem, kā arī nosacījumi, pie kuriem var atcelt Noteikumos noteikto cenu svārstību apgabalu;

8) Bloka darījuma limits;

9) uzdevumu veidi, uzdevumu iesniegšanas nosacījumi un izpildes kārtība (prioritātes);

10) Biržas papildu pakalpojumu, ko sniedz, izmantojot tirdzniecības sistēmu, sniegšanas kārtība;

11) informācijas par Tirdzniecības sistēmā veiktajiem darījumiem apkopošanas un darījumu statistikas sagatavošanas principi;

12) citi tehniskie parametri, prasības vai ierobežojumi, kas attiecas uz darījumu veikšanu.

4.1.4. Tirdzniecības nolikumu un tā grozījumus Birža saskaņo ar Biedriem un profesionālajām asociācijām šo Noteikumu 3.1.3. punktā noteiktajā kārtībā.

4.1.5. Tirdzniecības nolikums un grozījumi nolikumā stājas spēkā Biržas valdes noteiktajā termiņā, bet ne ātrāk kā 10 dienas pēc to publicēšanas (ievietošanas) Biržas mājaslapā internetā. Lai nodrošinātu regulāru un likumam atbilstošu tirgus funkcionēšanu (darbību), ārkārtas gadījumos Biržas valde var neievērot šo Noteikumu 4.1.4. punktu un noteikt, ka nolikuma grozījumi stājas spēkā īsākā termiņā, par to nekavējoties informējot Komisiju un Biedrus.

4.1.6. Birža nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc nolikumu vai to grozījumu apstiprināšanas, elektroniski nosūta Komisijai nolikuma vai tā grozījumu tekstu, kā arī paziņojumu Biedriem par nolikuma vai nolikuma grozījumu apstiprināšanu un informāciju, kur ar šiem grozījumiem var iepazīties.

4.2. Biržas biedra statusa iegūšana

4.2.1. Darījumus Tirdzniecības sistēmā var veikt tikai Biedrs, ievērojot 4.2.2. punktā minēto izņēmumu. Par Biedru var kļūt ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kas ir tiesīga sniegt ieguldījumu pakalpojumus Latvijā vai dalībvalstī un kura saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu ir tiesīga kļūt par Biržas biedru, kuras darbību uzrauga atbilstoša valsts uzraudzības institūcija un kura atbilst šajos Noteikumos noteiktajām prasībām.

4.2.2. Biržas valde var piešķirt tiesības piekļūt atsevišķam Tirgus segmentam Valsts kasei, Latvijas Bankai vai citas valsts analoģiskām valsts institūcijām. Minētajai personai ir pienākums ievērot šo Noteikumu prasības, ja vien līgumā starp šo personu un Biržu nav noteikti papildu ierobežojumi un īpašas, konkrētajai personai piemērojamās prasības.

4.2.3. Lai kļūtu par Biedru, pretendents iesniedz Biržai noteikta parauga iesniegumu, kuram pievieno iesniegumā norādītos dokumentus. Iesniegumā sniedzamo informāciju un tam pievienojamos dokumentus nosaka Biržas valde. Lēmumu par Biržas biedra statusa piešķiršanu Biržas valde pieņem 30 dienu laikā no iesnieguma un tajā norādīto dokumentu saņemšanas.

NOREX aliansē ietilpstošas biržas biedrs var kļūt par Biedru, ja izpilda šādus nosacījumus:

1) pretendentam ir spēkā esoša licence ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai tā reģistrācijas valstī (tanī skaitā ir tiesības izpildīt klienta rīkojumus par darījumiem ar finanšu instrumentiem);

2) pretendents ir veicis tiesību aktos noteiktās darbības, lai varētu kļūt par Biržas biedru, ko var apliecināt ar uzraudzības institūcijas atbilstošu paziņojumu vai citu dokumentu, kas apliecina noteikto procedūru ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas uzsākšanai Latvijā vai dalībvalstī izpildi;

3) pretendents ir parakstījis Dalības līgumu.

4.2.4. Biedrs drīkst uzsākt darbību Biržā tikai pēc Dalības līguma noslēgšanas un Biržas valdes noteiktās iestāšanās maksas samaksas.

4.2.5. Biedrs atbilstoši iesniegumā norādītajai informācijai drīkst darboties vienā vai vairākos Tirgos vai Tirgus segmentos. Ja Biedrs vēlas darboties arī kā Tirgus uzturētājs kādam no Tirgos iekļautajiem finanšu instrumentiem, tas noslēdz attiecīgu līgumu ar Biržu vai emitentu, kura emitētajiem instrumentiem Biedrs vēlas būt Tirgus uzturētājs. Biedrs ne vēlāk kā nākamajā Tirdzniecības dienā pēc līguma ar emitentu noslēgšanas iesniedz Biržai informāciju par šāda līguma noslēgšanu un tiem līguma noteikumiem, kas ir svarīgi, lai Birža varētu kontrolēt Tirgus uzturētāja darījumu atbilstību šiem Noteikumiem un Tirgus uzturētajām noteiktajām prasībām.

4.2.6. Biedra pamatkapitāls nedrīkst būt mazāks kā 730 000 eiro vai tā ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa. Biedrs nodrošina, ka tā organizatoriskā struktūra, informācijas sistēmas, riska pārvaldīšanai nepieciešamās procedūras un citas iekšējās kontroles procedūras atbilst Finanšu instrumentu tirgus likumā, šajos un citos Biržas noteikumos noteiktajām prasībām.

4.2.7. Biedrs drīkst uzsākt tirdzniecību kādā no Tirgiem tikai pēc šādu prasību izpildes:

1) Biedram ir vismaz divi darbinieki, kas ir nokārtojuši Biržas brokera kvalifikācijas eksāmenu un ieguvuši Biržas brokera statusu;

2) Biedrs ir saņēmis Biržas apstiprinājumu par Biedra Tehnoloģiskā aprīkojuma atbilstību Tirdzniecības sistēmas prasībām, un ir veikts Tirdzniecības sistēmas un Biedra programmatūras (informātikas) sistēmas savienojums;

3) Biedrs ir Latvijas Centrālā depozitārija dalībnieks vai ir noslēdzis līgumu ar personu, kas ir tiesīga un apņemas nodrošināt finanšu instrumentu norēķinus par Biedra noslēgtajiem darījumiem;

4) Biedrs ir atvēris un tur naudas norēķinu kontu kredītiestādē (bankā), kuru Latvijas Centrālais depozitārijs ir norādījis kā norēķinu veicēju, vai izmanto tādas kredītiestādes pakalpojumus, kurai ir norēķinu konts Latvijas Centrālā depozitārija norādītajā kredītiestādē;

5) Biedrs ir izpildījis citas Biržas noteikumos noteiktās prasības, kas ir jāievēro, veicot norēķinus par Biržā noslēgtajiem vai reģistrētajiem darījumiem.

4.2.8. Katram Biedram tiek piešķirts identifikācijas kods, ko Biedrs lieto, veicot darījumus Tirdzniecības sistēmā. Īpašos gadījumos Birža vienam Biedram var piešķirt vairākus identifikācijas kodus, kas ļauj identificēt konkrēto darījumu veidu vai Tirgus segmentu, kurā darījumi tiek veikti (piemēram, darījumiem kādā no Tirgiem vai Tirgus segmentiem, tiešajiem darījumiem vai automātiski savietotajiem darījumiem). Biržai ir tiesības piešķirt Biedram vienu tādu identifikācijas kodu, kuru Biedram ir jālieto, veicot darījumus klienta uzdevumā.

4.2.9. Biedrs, veicot darījumus Tirdzniecības sistēmā, izpilda un ievēro Biržas noteikumos un tirdzniecības nolikumā noteiktās prasības par uzdevumu iesniegšanas, uzdevumu izpildes un norēķinu kārtību. Biedra atbildība par noteikumu neievērošanu ir noteikta šo Noteikumu 7. un 8. nodaļā un ir attiecināma uz visiem Biedra veiktajiem darījumiem (t.i., gan darījumiem, kas veikti klienta vārdā un uz klienta rēķina, gan Biedra vārdā un uz tā rēķina veiktajiem darījumiem).

4.2.10. Biedrs ir tiesīgs pēc savas iniciatīvas pārtraukt darbību Biržā. Lai pārtrauktu darbību Biržā, Biedrs ne vēlāk kā 30 dienas pirms plānotās darbības pārtraukšanas iesniedz Biržai rakstisku iesniegumu. Biedra darbība tiek pārtraukta tā mēneša pēdējā darba dienā, kurā ir pagājis minētais 30 dienu termiņš. Dienā, kad Biedrs zaudē Biržas biedra statusu, visi iesāktie darījumi, kuros Biedrs ir viena no darījuma pusēm, tiek pabeigti, veicot naudas un finanšu instrumentu norēķinus, bet Biržai iesniegtie uzdevumi tiek atcelti.

4.2.11. Ja Birža konstatē, ka Biedrs neatbilst šajos Noteikumos izvirzītajām prasībām, Biržas valde var pieņemt lēmumu par Biedra statusa anulēšanu bez iepriekšēja brīdinājuma. Ja attiecīgie apstākļi to prasa un lai pasargātu darījumos iesaistītās puses no iespējamiem zaudējumiem, Biržas valde var pieprasīt Biedram izpildīt Tirdzniecības sistēmā reģistrētos uzdevumus.

4.3. Biržas brokeri

4.3.1. Biedra vārdā darījumus Biržā ir tiesīgs slēgt Biedra darbinieks, ar kuru Biedrs ir noslēdzis darba līgumu un kurš Biržas valdes noteiktajā kārtībā ir ieguvis Brokera kvalifikāciju. Par Biedra darbinieku ir uzskatāma arī persona, kas ir noslēgusi darba līgumu ar dalībvalstī reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi, kura ir ar Biedru vienā koncernā (grupā) esoša sabiedrība.

4.3.2. Biedrs ir atbildīgs par sava Brokera darbībām, kas ir veiktas, izmantojot Biedram nodrošināto pieeju Tirdzniecības sistēmai arī gadījumos, ja Biedrs nav pilnvarojis minētās darbības veikt.

Brokeris nodrošina, ka jebkurš Tirdzniecības sistēmā ievadītais darījums atbilst Noteikumu prasībām. Biedrs nodrošina, ka visiem uzdevumiem, ko Biedra vārdā Brokeris ievada tirdzniecības sistēmā, tiek norādīts attiecīgā Brokera personīgais identifikācijas kods.

4.3.3. Biedram ir jāpārliecinās, vai darbiniekam, kas vēlas kļūt par Brokeri, ir atbilstoša kvalifikācija un pieredze, lai tas sekmīgi varētu pildīt Brokera uzdevumus, un vai darbinieks atbilst šādām prasībām:

1) darbiniekam ir vismaz 6 mēnešu darba pieredze finanšu instrumentu tirgū;

2) darbinieks ir apguvis ekonomiku, finanšu tirgus darbības vai finanšu analīzes jomu, ko var dokumentāri apliecināt (piemēram, iesniedzot atbilstošu izglītību apliecinoša dokumenta kopiju vai darba devēja raksturojumu);

3) ir apguvis un pārzina Biržas noteikumus;

4) sekmīgi ir nokārtojis Biržas organizēto Brokeru kvalifikācijas eksāmenu (testu), lai varētu darboties Tirdzniecības sistēmā.

4.3.4. Pēc Biedra iesnieguma Biedra darbinieks, kas atbilst šo Noteikumu 4.3.3. punkta prasībām, tiek reģistrēts Biržas brokeru reģistrā ar norādi, vai Brokeris ir tiesīgs veikt darījumus visos Tirgos, vai kādā konkrētā Tirgus segmentā. Iesniegumu par Brokera reģistrēšanu Biedrs sagatavo atbilstoši Biržas valdes apstiprinātajam paraugam.

Brokeris, kas ir reģistrēts kādā no NOREX aliansē ietilpstošas biržas reģistriem, var tikt iekļauts Biržas brokeru reģistrā, neņemot vērā noteikumu 4.3.3.punkta prasības.

Brokerim tiek piešķirts personīgais lietotāja identifikācijas kods (ID) un parole, kas apliecina Brokera lietošanas tiesības un nodrošina piekļuvi Tirdzniecības sistēmas attiecīgajam tirgus segmentam.

Brokerim ir aizliegts nodot trešajai personai savu identifikācijas kodu (ID).

Pirmos trīs mēnešus pēc Brokera darbības uzsākšanas Birža var īstenot pastiprinātu pārraudzību pār Brokera veiktajiem darījumiem Tirdzniecības sistēmā.

4.3.5. Biedrs nekavējoties paziņo Biržai par darba attiecību pārtraukšanu ar darbinieku, kas vienlaikus ir Brokeris, vai par tādu apstākļu iestāšanos, kuru rezultātā Brokerim ilgstoši (ilgāk kā mēnesi) nav iespējams piedalīties tirdzniecībā un pildīt savus pienākumus.

4.3.6. Brokeris, kas vairāk kā gadu nav slēdzis darījumus Tirdzniecības sistēmā, zaudē piekļūšanas tiesības Tirdzniecības sistēmai. Birža par šādu faktu paziņo attiecīgajam Brokerim un Biedram, kura darbinieks ir Brokeris.

4.3.7. Izņēmuma gadījumos, ja Biržai ir pietiekams pamatojums, Biržas valde var lemt par atsevišķu Brokeriem noteikto prasību nepiemērošanu.

4.4. Biržas Tirdzniecības diena

Tirdzniecības sesiju struktūra (Pirmstirdzniecības, Tirdzniecības un Pēctirdzniecības sesija) un laika grafiks, atbilstoši kuram ir nodrošināta pieeja Tirdzniecības sistēmai, tiek noteikts Tirdzniecības nolikumā, kas ir pieejams Biržas mājaslapā internetā.

4.5. Uzdevumu ievadīšanas prasības

Biedrs nodrošina, ka, ievadot uzdevumus Tirdzniecības sistēmā un formulējot uzdevumu izpildes kārtību par darījumiem, ko Biedrs veic savā vārdā un uz sava rēķina, Biedrs apzināti neradīs apstākļus, kas varētu ietekmēt citu Tirdzniecības sistēmā ievadīto uzdevumu izpildi.

4.6. Cenas noteikšanas prasības uzdevumiem un darījumiem

4.6.1. Uzdevumu grāmatā ievadītajiem uzdevumiem un darījumiem, kuri Tirdzniecības sistēmā tiek automātiski savietoti vai par kuriem tiek iesniegts paziņojums Tirdzniecības sistēmai, ir jāatspoguļo attiecīgā finanšu instrumenta pašreizējā tirgus vērtība. Biedrs ievada uzdevumus un slēdz darījumus Tirdzniecības sistēmā ar mērķi tos izpildīt.

Pašreizējā tirgus vērtība darījumiem ir cena, kas, veicot piesardzīgu novērtējumu, visprecīzāk atspoguļo instrumenta patieso cenu. Nosakot pašreizējo tirgus vērtību, tiek ņemti vērā šādi faktori: cenu izmaiņas instrumentam tekošajā un iepriekšējā tirdzniecības dienā, instrumenta cenu svārstības un cenu izmaiņas līdzīgiem (pielīdzināmiem) instrumentiem, ja tas ir nepieciešams un attaisnojams, kā arī tiek ņemti vērā citi nosacījumi, kas ļauj precīzāk noteikt pašreizējo tirgus vērtību.

4.6.2. Uzdevumos, kas tiek ievadīti Uzdevumu grāmatā, un darījumiem, kas automātiski tiek savietoti vai par kuriem tiek sniegts paziņojums Tirdzniecības sistēmai, cenu drīkst norādīt cenu svārstību apgabala robežās. Cenu svārstību apgabals ir pieļaujamās finanšu instrumentu cenas izmaiņas robežas vienas tirdzniecības sesijas laikā. Cenu svārstību apgabals visos Biržas Tirgus segmentos ir 15% no iepriekšējā tirdzniecības sesijā attiecīgajam finanšu instrumentam noteiktās vidējās svērtās cenas, ja vien Tirdzniecības nolikumā, ņemot vērā Tirgus segmentam noteiktās atšķirīgās prasības vai finanšu instrumentu veidu, nav noteikts cits cenu svārstību apgabals. Biržas valdei, iestājoties Tirdzniecības nolikumā minētajiem nosacījumiem, ir tiesības vienam vai vairākiem finanšu instrumentiem uz laiku atcelt vai palielināt cenu svārstību apgabalu.

4.6.3. Biedrs nedrīkst veikt negodīgus darījumus un manipulācijas ar Tirgos iekļautajiem instrumentiem, tai skaitā ievadīt uzdevumus, automātiski savietot (izpildīt) darījumus vai paziņot par noslēgtajiem darījumiem, kuri katrs atsevišķi vai kopā var būtiski ietekmēt Tirdzniecības sistēmas cenu struktūru, pieprasījumu un piedāvājumu un kam nav komerciāla pamatojuma, vai kuru rezultātā citam Biedram tiek traucēta vai liegta pieeja Tirdzniecības sistēmai.

Minētā prasība nozīmē, ka ir aizliegts veikt, piemēram, šādas darbības:

1) veikt darījumu ar mērķi darījumā iesaistītos finanšu instrumentus nekavējoties atsavināt par noteikto minimālo cenu, vai darījuma noteikumi un nosacījumi paredz, ka tiks ierobežotas tiesības veikt turpmākus darījumus ar šiem finanšu instrumentiem vai kā citādi tiks veicināta šo finanšu instrumentu izņemšana no publiskās apgrozības;

2) veicināt automātisku uzdevumu savietošanu vai iesaistīties darījumā ar mērķi, lai pircējs un pārdevējs būtu viena un tā pati persona;

3) ievadīt uzdevumu vai automātiski savietot uzdevumu (iesaistīties darījumā) ar mērķi ietekmēt Biedram piederošo vai turējumā esošo citas personas finanšu instrumenta cenu, lai uz kādu noteiktu laika brīdi (piemēram, pirms gada beigām vai mēneša beigām) mainītos šī finanšu instrumenta vērtība;

4) ieteikt citai personai ievadīt uzdevumu vai veicināt automātisku uzdevumu savietošanu (iesaistīties darījumā), ar mērķi radīt citai personai labvēlīgākus nosacījumus (cenu) attiecīgā finanšu instrumenta pārdošanai vai pirkšanai;

5) novilcināt uzdevuma, kas varētu ietekmēt attiecīgā finanšu instrumenta cenu, ievadīšanu Uzdevumu grāmatā ar mērķi uz sava rēķina vai trešās personas rēķina veikt darījumus ar finanšu instrumentiem, automātiski savietojot uzdevumus (iesaistoties darījumā) pirms attiecīgā uzdevuma ievadīšanas;

6) veikt citas darbības vai iesaistīties darījumos, kas neatbilst labas un godīgas tirdzniecības prakses principiem.

4.6.4. Ja Birža konstatē, ka kāds no Tirdzniecības sistēmā ievadītajiem uzdevumiem vai veiktajiem darījumiem atbilst šo Noteikumu 4.6.1. un 4.6.2. punktā noteiktajām pazīmēm, Biržas valde var pieņemt lēmumu atzīt par spēkā neesošiem un atcelt attiecīgos uzdevumus vai noteikt, ka attiecīgais darījums netiek ņemts vērā, nosakot Pēdējo fiksēto cenu.

Birža nekavējoties informē attiecīgo Biedru par pieņemto lēmumu. Atsevišķos gadījumos, ja tas ir nepieciešams Tirgus drošai funkcionēšanai, Biržai ir tiesības ievietot paziņojumu par pieņemto lēmumu savā mājaslapā internetā.

4.7. Tirdzniecības apstādināšana

(Short Trading Halt – Matching Halt)

4.7.1. Birža ārkārtējos gadījumos var pieņemt lēmumu apstādināt uzdevumu automātisku savietošanu vienam vai vairākiem instrumentiem.

Birža lēmumu par tirdzniecības apstādināšanu attiecīgajam instrumentam var pieņemt gadījumos, kad notiek neparastas cenu svārstības, ja ir aizdomas, ka netiek nodrošināta vienlīdzīga informācija visiem tirgus dalībniekiem, vai ir citi apstākļi, kas ietekmē vai pakļauj riskam regulāru un likumam atbilstošu darījumu slēgšanu (tirdzniecību).

Tirdzniecības apstādināšana notiek pēc iespējas uz īsāku laiku.

Ja Tirgū iekļautie instrumenti ir iekļauti arī citos regulētajos tirgos, Biržai ir jāpieņem lēmums par tirdzniecības apstādināšanu tikai tajos gadījumos, ja Birža ir primārais tirgus, kurā uzsākta attiecīgo instrumentu tirdzniecība. Birža nekavējoties paziņo par tirdzniecības apstādināšanu visiem tiem regulētā tirgus organizētajiem, kuru regulētajos tirgos ir iekļauts un tiek kotēts attiecīgais finanšu instruments.

4.7.2. Birža paziņo par tirdzniecības apstādināšanu, par apstādināšanas iemesliem un par tirdzniecības atsākšanu pēc apstādināšanas, ievietojot atbilstošu paziņojumu Tirdzniecības sistēmā.

4.7.3. Tirdzniecības apstādināšanas laikā attiecīgajiem instrumentiem tiek piemēroti šādi ierobežojumi un prasības:

1) tiek pārtraukta automātiska uzdevumu savietošana;

2) Biedram nav saistoši Uzdevumu grāmatā ievadītie uzdevumi;

3) ir aizliegta jaunu uzdevumu ievadīšana vai izmaiņu izdarīšanas esošajos uzdevumos, tomēr ir atļauta uzdevumu atcelšana;

4) Biedram ir pienākums vispārējā kārtībā ziņot Biržai par noslēgtajiem tiešajiem darījumiem.

4.7.4. Pēc tirdzniecības apstādināšanas termiņa beigām tirdzniecība tiek atjaunota un tiek atcelti šo Noteikumu 4.7.3. punktā noteiktie ierobežojumi, kā arī Biedram ir jāizpilda Tirdzniecības sistēmā ievadītie uzdevumi.

4.7.5. Biržai ir tiesības pieņemt lēmumu atsākt tirdzniecību ar Tirdzniecības uzsākšanas izsoli.

Ja finanšu instruments ir iekļauts un tiek tirgots arī citos regulētajos tirgos, lēmumu par tirdzniecības atsākšanu ar izsoli Birža ir tiesīga pieņemt tikai tādā gadījumā, ja Biržas regulētais tirgus ir attiecīgā finanšu instrumenta primārais regulētais tirgus.

4.8. Tirdzniecības apturēšana

(Trading Halt – suspension)

4.8.1. Birža var pieņemt lēmumu apturēt tirdzniecību ar kādu no Tirgū iekļautajiem instrumentiem, ja iestājas viens no šādiem nosacījumiem:

1) tirgus dalībniekiem nav pieejama tāda informācija par finanšu instrumentiem, kas saskaņā ar vispārējām prasībām ir jāpublicē;

2) publiski nav pieejama būtiska informācija par finanšu instrumentu emitentu;

3) ja tirdzniecības apturēšanu paredz likums vai ir iestājušies apstākļi, pie kuriem ir nepieciešams apturēt tirdzniecību.

Birža pieņem lēmumu par tirdzniecības apturēšanu, ja Biržas regulētais tirgus ir primārais regulētais tirgus, kurā attiecīgais instruments tika iekļauts. Birža par tirdzniecības apturēšanu nekavējoties informē tos regulētā tirgus organizētājus, kuru regulētajos tirgos ir iekļauts instruments.

4.8.2. Birža atjauno tirdzniecību, tiklīdz ir novērsti iemesli, kādēļ tirdzniecība tika apturēta.

4.8.3. Birža nekavējoties ievieto Tirdzniecības sistēmā paziņojumu par tirdzniecības apturēšanu ar konkrēto finanšu instrumentu, apturēšanas iemesliem, kā arī par tirdzniecības atjaunošanu.

4.8.4. Birža var noteikt, ka automātiska uzdevumu savietošana pēc tirdzniecības apturēšanas tiek veikta pēc tam, kad ir notikusi izsole, kas tiek veikta atbilstoši Tirdzniecības uzsākšanas izsoli regulējošajiem noteikumiem.

4.8.5. Biedri nedrīkst veikt darījumus par finanšu instrumentiem, ar kuriem ir apturēta tirdzniecība.

Uzdevumi, kas ir ievadīti Uzdevumu grāmatā pirms tirdzniecības apturēšanas, var tikt atcelti. Par tiešajiem darījumiem, kas ir noslēgti pirms tirdzniecības apturēšanas, ir jāpaziņo nekavējoties pēc tam, kad ir atjaunota (atsākta) tirdzniecība.

4.9. Automātiska uzdevumu maršrutēšana

4.9.1. Automātiska uzdevumu maršrutēšana ir process, kurā Biedrs klienta sagatavotos uzdevumus elektroniski un automātiski maršrutē (ievada) Tirdzniecības sistēmā, izmantojot interneta pieslēgumu vai citus Biedra un tā klienta datortīkla savienojumus. Automātisko uzdevumu maršrutēšanu var arī veikt, izmantojot Biedra klienta pieslēgumu Biržas speciāli izstrādātam programmnodrošinājumam.

4.9.2. Lai iegūtu tiesības izmantot Automātisku uzdevumu maršrutēšanu (turpmāk arī — AUM), Biedram ir jāiesniedz Biržai rakstisks iesniegums, kurā Biedrs ietver arī AUM sistēmas aprakstu. Aprakstā ir jānorāda vismaz šāda informācija:

1) AUM izmantojamā savienojuma starp Biedru un klientu drošības pasākumu apraksts, tanī skaitā klienta identifikācijas procedūru apraksts;

2) kārtība, kādā tiks pārbaudīti klienta uzdevumi, pirms to automātiskas maršrutēšanas uz Tirdzniecības sistēmu;

3) Biedra AUM sistēmas iekšējās kontroles procedūru apraksts;

4) procedūru, kas klientam ir jāievēro, lietojot AUM sistēmu, apraksts;

5) kārtība, kādā Biedrs apņemas nodrošināt AUM sistēmā strādājošo klientu ar Tirdzniecības sistēmā esošo informāciju, un informācija par vienošanos starp Biedru un klientu, kurā ir iekļauti noteikumi par turpmāko šādā veidā saņemtās informācijas izmantošanas kārtību.

4.9.3. Biedrs ir atbildīgs par uzdevumiem, kas ir ievadīti, izmantojot Biedra AUM sistēmu.

4.9.4. Biedrs nodrošina atbilstošu tehnisko un administratīvo vadību, lai uzdevumi, kurus tā klienti ievada, izmantojot AUM sistēmu, atbilstu šo Noteikumu prasībām.

4.9.5. Biedram ir jānozīmē tirdzniecības vadītājs vai cita persona ar atbilstošiem pienākumiem, ar kuru Birža var sazināties, lai noskaidrotu jebkuru jautājumu, kas radies saistībā ar AUM sistēmā ievadītajiem uzdevumiem.

4.9.6. Biedram ir jānodrošina, ka tā klientiem nav pieejama tā Biedra rīcībā esošā informācija, kas nav publiski atklāta tiesību aktos noteiktajā kārtībā.

4.9.7. Biedram nekavējoties jāpaziņo Biržai par jebkurām būtiskām izmaiņām vai grozījumiem informācijā, kas skar AUM sistēmu.

4.9.8. Birža var prasīt Biedram atjaunot ar AUM saistīto informāciju.

4.9.9. Biedram ir jānoslēdz ar tā klientu atsevišķs līgums, kurā ir jānosaka kārtība un nosacījumi, kādi ir jāievēro klientam, uzsākot tirdzniecību ar AUM sistēmas starpniecību. Šajā līgumā ir jāiekļauj vismaz šādi noteikumi:

1) maksimālais risks, ko Biedrs uzņemas segt gadījumos, ja ar klientu nav noslēgta vienošanās, kurā klients pilnvaro Biedru pārbaudīt un veikt finanšu instrumentu vai naudas līdzekļu bloķēšanu (rezervēšanu) klienta finanšu instrumentu vai norēķinu kontā;

2) Biedra tiesības nekavējoties apturēt klienta uzdevumu, kas ir ievadīts, izmantojot AUM sistēmu;

3) kārtība, kādā Biedrs nodrošinās, lai klients sekotu, ka tā ievadītie uzdevumi atbilst šo Noteikumu prasībām un līgumā noteiktajos gadījumos atceltu Tirdzniecības sistēmā ievadītos uzdevumus;

4) Biedra tiesības atcelt darījumus, kas neatbilst šo Noteikumu 4.6. punkta prasībām, vai Biržas tiesības atcelt darījumus atbilstoši šo Noteikumu 5.7. un 6.7. punkta noteikumiem;

5) aizliegums klientam ievadīt Tirdzniecības sistēmā uzdevumus, kuri katrs atsevišķi vai kopā būtiski var ietekmēt attiecīgā finanšu instrumenta cenas struktūru vai kuriem nav komerciāla pamatojuma, vai kuru rezultātā citiem Biedriem var tikt kavēta vai liegta pieeja Tirdzniecības sistēmai;

6) aizliegums klientam izplatīt Tirdzniecības sistēmā pieejamo publisko tirgus informāciju;

7) kārtība, kādā var uzsākt un pārtraukt AUM sistēmas lietošanu.

4.9.10. Biedrs nodrošina, ka AUM sistēmas tehnoloģiskais aprīkojums atbilst vismaz šādām prasībām:

1) uzdevumā ir norādīts datums un laiks, kad klients uzdevumu ir ievadījis AUM sistēmā;

2) Biedra AUM sistēma automātiski noraida Uzdevumu grāmatā ievadīto klienta uzdevumu, ja šī uzdevuma izpildes rezultātā tiek pārkāpti viens vai vairāki klientam noteiktie riska limiti norēķiniem vai finanšu instrumentu pārvedumiem. Biedra AUM sistēmai ir nekavējoties jānodrošina Biedrs ar informāciju par šādiem uzdevumiem;

3) Biedram ir jābūt iespējai jebkurā laikā novērtēt kopējo risku, kas var rasties tā klientiem, veicot darījumus un izmantojot AUM sistēmu;

4) Biedram ir pieejami pietiekami datu aizsardzības līdzekļi (firewalls), kas ļauj piekļūt klienta tehniskajam aprīkojumam pašas sistēmas ietvaros vai Biedram saskaņā ar līgumu ir piešķirtas tiesības veikt klienta tehniskā aprīkojuma un sistēmas savienojuma klātienes pārbaudes.

4.9.11. Pirms AUM sistēmas izmantošanas uzsākšanas Biedrs pārbauda (testē) to un apstiprina tās atbilstību šo Noteikumu prasībām. Ja nepieciešams, Biržai ir tiesības pieprasīt veikt atkārtotu sistēmas testēšanu. AUM sistēmas tehniskā aprīkojuma savienošanu ar Tirdzniecības sistēmu drīkst veikt tikai pēc tam, kad Birža ir sniegusi apstiprinājumu šādam savienojumam.

4.9.12. Tehnoloģisko aprīkojumu, kas tiks izmantots AUM, var savienot ar Tirdzniecības sistēmu, izmantojot tā Biedra darbinieka identifikācijas kodu (ID), kas ir atbildīgs par AUM.

4.9.13. AUM var lietot vienīgi tiem instrumentiem, ar kuriem var veikt automātiski savietotus darījumus.

4.10. Automatizēta tirdzniecība

4.10.1. Biedrs, saņemot Biržas apstiprinājumu, var veikt darījumus, izmantojot Automatizēto tirdzniecību.

4.10.2. Biedrs izstrādā procedūras darbībai Automatizētajā tirdzniecībā, kurās ietver noteikumus, kas nodrošina ar šādu uzdevumu ievadīšanu saistīto risku atbilstību Biedram noteiktajiem limitiem, tajā skaitā limitiem, kas ir noteikti Biedra veiktajiem darījumiem, pārvedumiem un norēķiniem.

4.10.3. Biedrs nodrošina, ka tehnoloģiskais aprīkojums, kas tiek izmantots Automatizētajai tirdzniecībai, atbilst šo Noteikumu 3.2. punktā noteiktajām prasībām.

4.10.4. Uzdevumi, kas ir ievadīti, izmantojot Automatizēto tirdzniecību (turpmāk arī — AT), tiek reģistrēti Tirdzniecības sistēmā ar konkrēti šim tirdzniecības veidam piešķirto identifikācijas kodu (kodiem).

4.10.5. Biedrs nozīmē Tirdzniecības vadītāju vai citu darbinieku ar atbilstošiem pienākumiem kā kontaktpersonu, kas ir kompetenta sniegt skaidrojumus par visiem ar AT saistītajiem jautājumiem un kam ir pienākums sekot, lai AT tiktu veikta atbilstoši šo Noteikumu 4.10. punkta prasībām, un uzraudzīt AT rezultātā izveidotos uzdevumus. Biedrs var mainīt kontaktpersonu, par to savlaicīgi paziņojot Biržai.

4.11. Noteikumi pārkāpumi

Biedra uzraudzības noteikumi, soda sankcijas par Biržas noteikumu neievērošanu un strīdu izskatīšanas kārtība ir noteikta noteikumu 7. nodaļā “Uzraudzība“.

4.12. Tirgus uzturētāji

4.12.1. Birža var piešķirt Biedram tiesības darboties kā Tirgus uzturētājam vienam vai vairākiem instrumentiem. Lai iegūtu Tirgus uzturētāja tiesības, Biedram ir jāiesniedz Biržai iesniegums atbilstoši Biržas valdes apstiprinātajam paraugam. Birža iesniegumu izskata 15 (piecpadsmit) darba dienu laikā no iesnieguma saņemšanas.

4.12.2. Biržas valdei ir tiesības noteikt maksimālo pieļaujamo robežu starp pirkšanas un pārdošanas cenu, darījumiem, ko izsludina Tirgus uzturētājs (tirgus uzturētāja kotēšanas soļa lielums).

4.12.3. Biedrs var atteikties no Tirgus uzturētāja statusa, iesniedzot Biržai rakstisku iesniegumu, kuru Biedrs sagatavo atbilstoši Biržas valdes apstiprinātajam paraugam. Biedram ir pienākums veikt Tirgus uzturētāja funkcijas ne mazāk kā četras nedēļas pēc Tirgus uzturētāja funkciju izpildes uzsākšanas, ja vien Biržas valde pēc Biedra lūguma nav pieņēmusi lēmumu saīsināt šo termiņu.

4.12.4. Ja Biedrs neievēro Tirgus uzturētajam noteiktās prasības, Biržas valdei ir tiesības pieņemt lēmumu apturēt vai atcelt Biedram piešķirto Tirgus uzturētāja statusu vienam vai visiem finanšu instrumentiem, attiecībā uz kuriem Biedram tika atļauts veikt Tirgus uzturētāja funkcijas.

4.12.5. Birža savā mājaslapā internetā (Tirdzniecības sistēmā) publicē to finanšu instrumentu sarakstu, kuru likviditāti nodrošina Tirgus uzturētājs, norādot arī Biedrus, kuri ir katra attiecīgā instrumenta Tirgus uzturētāji, un katram finanšu instrumentam noteikto Standarta Loti.

5. Kapitāla vērtspapīru tirgus

5.1. Vispārīgie jautājumi

Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz šādiem Tirgus segmentiem:

5.1.1. akciju tirgus segmentu;

5.1.2. emisijas instrumentu tirgus segmentu;

5.1.3. ieguldījumu fondu apliecību (daļu) tirgus segmentu;

5.1.4. varantu tirgus segmentu.

5.2. Tirdzniecības metodes

5.2.1. Darījumus ar finanšu instrumentiem var slēgt Uzdevumu grāmatā vai kā Tiešos darījumus.

5.2.2. Darījumi, kurus Tirdzniecības sesijas laikā Biedri slēdz savā starpā, uz sava vai uz klienta rēķina un kuru apjoms ir mazāks vai vienāds ar attiecīgajam Tirgus segmentam Tirdzniecības nolikumā noteikto limitu, ir jāreģistrē kā Automātiski savietojami uzdevumi. Birža, ievērojot šo Noteikumu 4.1.3.– 4.1.6. punktu, var noteikt gadījumus, kuros minētā prasība nav piemērojama.

5.3. Tirdzniecības diena

5.3.1. Biržas Tirdzniecības diena iedalās šādās sesijās:

1) Pirmstirdzniecības sesija;

2) Tirdzniecības sesija;

3) Pēctirdzniecības sesija.

5.3.2 Pirmstirdzniecības sesijas laikā Biedrs var ievadīt vai mainīt Tirdzniecības uzsākšanas izsolē izpildīt paredzētos uzdevumus, kā arī atcelt šos uzdevumus.

5.3.3. Tirdzniecības sesijas laikā:

1) Biedrs var ievadīt uzdevumus Uzdevumu grāmatā, kā arī var iesniegtos uzdevumus mainīt vai atcelt;

2) Uzdevumu grāmatā ievadītos pirkšanas un pārdošanas uzdevumus, kuros cena, finanšu instrumentu daudzums un citi nosacījumi ir vienādi, savieto vienā darījumā, veicot automātisku uzdevumu savietošanu;

3) Biedrs paziņo par tā noslēgtajiem Tiešajiem darījumiem, ievērojot šo Noteikumu 5.6. punktu;

4) Biedrs var lūgt atcelt darījumus, ievērojot šo Noteikumu 5.7. punkta noteikumus.

5.3.4. Pēctirdzniecības sesijas laikā:

1) Biedrs var mainīt vai atcelt uzdevumus, kas ir ievadīti Uzdevumu grāmatā;

2) Biedrs paziņo Biržai par noslēgtajiem Tiešajiem darījumiem, ievērojot šo Noteikumu 5.6. punktu;

3) Biedrs var iesniegt Biržai pieprasījumu atcelt darījumu, ievērojot šo Noteikumu 5.7. punktu;

4) uzdevumi, kam ir beidzies derīguma termiņš, atliktie uzdevumi un darījumu paziņojumi (trade reports), uz kuriem nav saņemts apstiprinājums no darījumā iesaistītā Biržas biedra, automātiski tiek atcelti.

5.4. Uzdevumu grāmata un uzdevumi

5.4.1. Katru instrumenta veidu var tirgot vienā vai vairākās Uzdevumu grāmatās. Uzdevumu grāmatā var ievadīt šādus uzdevumus:

1) Lotes uzdevumi — uzdevumi, kuros norādītais finanšu instrumentu apjoms ir vienāds vai lielāks nekā minimālais apjoms, kāds attiecīgajam instrumentam ir noteikts Tirdzniecības nolikumā, un kurus ņemot vērā, tiek noteikta Pēdējā fiksētā cena, veicot darījumu automātisku savietošanu;

2) Nepilnas Lotes uzdevumi — uzdevumi, kuros norādītais finanšu instrumentu apjoms ir mazāks kā minimālais apjoms, kāds attiecīgajam instrumentam ir noteikts Tirdzniecības nolikumā.

5.4.2. Uzdevums ir juridiski saistošs piedāvājums pirkt (pirkšanas uzdevums) vai pārdot (pārdošanas uzdevums) noteiktu instrumentu skaitu atbilstoši uzdevumā minētajiem noteikumiem, kuru Biedrs izsaka savā vai citas personas (klienta) vārdā (uz sava vai citas personas (klienta) rēķina).

5.4.3. Biedrs var ievadīt, mainīt, apturēt vai atcelt uzdevumus. Laika limiti šo darbību veikšanai ir noteikti Tirdzniecības nolikumā.

5.4.4. Uzdevumā ir jāiekļauj šāda informācija:

1) Uzdevumu grāmatas identifikācijas kods;

2) cena ;

3) finanšu instrumentu skaits (apjoms);

4) uzdevuma veids — pirkšanas vai pārdošanas uzdevums;

5) ieguldītāja kategorija: norāde vai uzdevumus ir ievadīts klienta, emitenta vai Biedra vārdā (uz rēķina);

6) cita uzdevumu veikšanai nepieciešamā informācija (piemēram, norāde par darījumu, kuru Biedrs veic iekšējās informācijas turētāja uzdevumā).

Uzdevuma nosacījumi un to izpildes kārtība ir noteikta Tirdzniecības nolikumā.

5.4.5. Uzdevuma izmaiņas ir izmaiņas tāda uzdevuma nosacījumos, kas ir ievadīts Uzdevumu grāmatā (piemēram, izmaiņas cenā vai apjomā). Uzdevuma izmaiņas var ietekmēt uzdevuma izpildes kārtību (prioritāti).

5.4.6. Uzdevuma atlikšanas rezultātā uzdevums Uzdevumu grāmatā tiek deaktivizēts un to nevar izpildīt kā Automātiski savietojamu uzdevumu. Uzdevumu drīkst atlikt uz noteiktu laika periodu vai līdz brīdim, kad Biedrs, kas uzdevumu ir ievadījis, pieprasa to aktivizēt. Uzdevumu nedrīkst atlikt ilgāk kā līdz tekošās dienas Tirdzniecības sesijas beigām, ja Tirdzniecības nolikumā nav noteikts citādi. Uzdevumu grāmatā var ievadīt arī uzdevumus, norādot to statusu “aktīvs” vai “atlikts”.

5.4.7. Uzdevuma atcelšana nozīmē, ka uzdevums tiek izslēgts (dzēsts) no Uzdevumu grāmatas.

5.4.8. Uzdevumā norādītajai cenai jābūt tajos limitos, kas ir noteikti Tirdzniecības nolikumā. Ja rīkojumā, kuru klients ir iesniedzis Biedram, darījuma cena ir norādīta citā valūtā (ne latos), Biedrs ievada Uzdevumu grāmatā uzdevumu, norādot cenu latos, kuru aprēķina atbilstoši valūtas kursam uzdevuma ievadīšanas brīdī.

5.4.9. Tirdzniecības sesijas laikā iesniegtos klienta rīkojumus Biedrs izpilda nekavējoties, bet ne vēlāk kā 5 minūtes pēc klienta rīkojuma saņemšanas, ievadot Uzdevumu grāmatā uzdevumu. Minēto prasību var neievērot, ja klients rīkojumā ir norādījis citu darījuma izpildes termiņu. Ja gandrīz vienlaicīgi Biedrs saņem tādu skaitu klientu rīkojumu, ko objektīvi nav iespējams izpildīt šajā punktā norādītajā termiņā, Biedrs klienta rīkojumus izpilda to iesniegšanas secībā pēc iespējas īsākā laika periodā.

Ja Biedrs klienta rīkojumu ir saņēmis ārpus Tirdzniecības sesijas laika, Biedrs ievada Uzdevumu grāmatā klienta rīkojuma izpildei nepieciešamo uzdevumu, tiklīdz tas ir iespējams.

Uzdevumā Biedrs norāda instrumentu apjomu, par kuru Biedrs ar klientu ir vienojušies un par kuru veicot darījumu, klienta rīkojums tiktu izpildīts ar iespējami labākajiem nosacījumiem un labāko cenu.

5.5. Uzdevumu izpilde Uzdevumu grāmatā

5.5.1. Uzdevumu grāmatā ievadītos uzdevumus izpilda:

1) Tirdzniecības uzsākšanas izsolē, kas notiek Tirdzniecības sesijas sākumā;

2) Automātiskajā uzdevumu savietošanas sistēmā, kas notiek Tirdzniecības sesijas laikā;

3) izsolē, kas notiek Tirdzniecības sesijas beigās un tiek organizēta atbilstoši Tirdzniecības uzsākšanas izsoli regulējošajiem noteikumiem.

5.5.2. Tirdzniecības nolikumā Birža var noteikt specifiskas prasības, kas ir jāievēro, slēdzot darījumus konkrētā Tirdzniecības dienas laika periodā.

5.6. Tiešo darījumu paziņošanas un reģistrēšanas noteikumi

5.6.1. Biedrs saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem paziņo Biržai par visiem Tiešajiem darījumiem, kuru noslēgšanā Biedrs ir piedalījies.

5.6.2. Ir uzskatāms, ka Biedrs ir piedalījies Tiešā darījuma noslēgšanā, ja Biedrs savā vai klienta vārdā ir iesaistījies procesā, kurā darījuma puses vienojas par darījuma būtiskajiem noteikumiem.

5.6.3. Par Tiešajiem darījumiem, kas ir noslēgti par instrumentu apjomu, kurš ir mazāks kā viena Standarta Lote, arī ir jāpaziņo Biržai.

5.6.4. Par Tiešajiem darījumiem, kuros ir iesaistīti vismaz divi Biedri, ir jāpaziņo Biržai šo Noteikumu 5.6.5. punktā noteiktajā kārtībā. Tiešais darījums, kurā ir iesaistīts tikai viens Biedrs, ir jāreģistrē kā iekšējais darījums šo Noteikumu 5.6.6. punktā noteiktajā kārtībā.

Paziņojumā par tiešo darījumu (turpmāk šajā nodaļā — paziņojums) ir jāsniedz šāda informācija:

1) Uzdevumu grāmatas identifikācijas kods;

2) norāde, vai Biedrs darījumā ir iesaistīts kā pircējs vai pārdevējs;

3) darījuma cena;

4) instrumentu skaits;

5) Biedra, kas ir darījuma otra puse, identifikācijas kods (ja darījums ir noslēgts, piedaloties diviem Biedriem);

6) darījuma noslēgšanas datums un laiks;

7) darījuma veids atbilstoši Tirdzniecības nolikumā norādītajai klasifikācijai;

8) norāde vai darījums tiek veikts Biedra, tā klienta vai emitenta vārdā (ja ir iespējams identificēt darījuma pusi);

9) darījumam paredzētais norēķinu datums (norēķinu periods) un norēķinu veicējs;

10) cita Tirdzniecības nolikumā paredzētā informācija.

5.6.5. Ja Biedru, kuri ir piedalījušies Tiešajā darījumā, paziņojumos sniegtā informācija sakrīt, Tiešais darījums tiek reģistrēts Tirdzniecības sistēmā.

Biedram ir pienākums salīdzināt savā paziņojumā sniegto informāciju ar otra darījumā iesaistītā Biedra paziņojumā sniegto informāciju. Ja divu Biedru paziņojumos sniegtā informācija nesakrīt, attiecīgie Biedri nekavējoties izmeklē kļūdas rašanās iemeslu un aizstāj neprecīzo (kļūdaino) paziņojumu ar jaunu paziņojumu. Biedrs, kas iesniedz precizēto paziņojumu, pārliecinās, vai kļūdainais paziņojums par Tiešo darījumu ir atcelts.

Ja Tirdzniecības sistēmā par Tiešo darījumu ievadītais pirmais paziņojums netiek savietots ar otras darījuma puses vēlāk ievadīto paziņojumu, pirmais paziņojums tiek dzēsts no Tirdzniecības sistēmas, un Biedriem, kas ir iesaistīti šajā darījumā, ir jāiesniedz Biržai jauni paziņojumi.

5.6.6. Biedrs, kas ir piedalījies iekšējā darījuma noslēgšanā, reģistrē to Tirdzniecības sistēmā, ievadot Tirdzniecības sistēmā paziņojumu par iekšējo darījumu. Paziņojumā Biedrs norāda Tiešā darījuma veidu. Tiešo darījumu veidi un to piemērošanas kārtība ir noteikta Tirdzniecības nolikumā.

5.6.7. Biedram paziņojumi par Tiešajiem darījumi ir jāievada Tirdzniecības sistēmā nekavējoties, bet ne vēlāk kā 5 minūtes pēc Tiešā darījuma noslēgšanas laika, ja vien Tirdzniecības nolikumā nav noteikti gadījumi, kuros ir jāievēro cita paziņojumu ievadīšanas kārtība.

5.6.8. Tirdzniecības nolikumā var noteikt, ka specifiskos gadījumos atsevišķiem Tiešo darījumu veidiem netiek piemērotas šo Noteikumu 5.6.1. punkta prasības.

5.7. Darījumu atcelšana

5.7.1. Birža var atcelt darījumu tikai pēc darījumā iesaistīto Biedru pieprasījuma.

Biedrs iesniedz Biržai pieprasījumu darījuma atcelšanai ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit) minūtes no darījuma izpildes, ja darījums tiek noslēgts, izmantojot Automātisko uzdevumu savietošanu, vai ne vēlāk kā 10 minūtes pēc Tiešā darījuma reģistrēšanas Tirdzniecības sistēmā.

Pēctirdzniecības sesijā noslēgtos darījumus drīkst atcelt tikai pirmajās desmit (10) Pēctirdzniecības sesijas minūtēs.

5.7.2. Biržas valdes pilnvarotais darbinieks ir tiesīgs pagarināt termiņu, kurā var atcelt darījumu, ja Biedrs ir iesniedzis iesniegumu, kurā ir norādīts pamatojums šāda pagarinājuma nepieciešamībai.

5.7.3. Lai nodrošinātu Tirgus nepārtrauktu un drošu darbību vai citos ārkārtējos gadījumos, Birža var pieņemt lēmumu atcelt kādu no darījumiem, ja:

1) nepārprotami var secināt, ka Biedram, ievadot uzdevumu, vai Biedra klientam dodot rīkojumu, ir pieļauta kļūda;

2) Birža uzskata, ka darījuma izpildes rezultātā būtiski tiks pārkāpti Likuma vai Biržas noteikumu prasības;

3) darījums ir izveidojies tirdzniecības vai norēķinu sistēmas traucējumu (bojājumu) rezultātā, kas ir ārpus Biedra kontroles.

5.8. Norēķinu noteikumi

Norēķini par Biržā reģistrētajiem vai noslēgtajiem darījumiem notiek saskaņā ar Biržas noteikumiem par naudas un finanšu instrumentu norēķiniem.

5.9. Īpašie noteikumi darījumu veikšanai Akciju tirgus segmentā

5.9.1. Ar terminu “akcijas” šajos noteikumos saprot finanšu instrumentus, kas nodrošina līdzdalību komercsabiedrības kapitālā (piemēram, akcijas, daļas), un akciju sertifikātus.

Automātiska uzdevumu savietošana

5.9.2. Ja Akciju tirgus segmentā tirgotajam instrumentam Uzdevumu grāmatā ir noteikts limits, darījumus, kuri tiek veikti ar attiecīgo instrumentu un kuru apjoms ir vienāds vai mazāks nekā noteiktais limits, drīkst veikt vienīgi Uzdevumu grāmatā kā Automātiski savietojamus uzdevumus.

Darījumi ārpus Uzdevumu grāmatas Tirdzniecības sesijas laikā

5.9.3. Cena Tiešajiem darījumiem, kas tiek noslēgti Tirdzniecības sesijas laikā un kuru apjoms ir vienāds vai mazāks kā Bloka darījumiem noteiktais limits, ir jānosaka Cenas intervālā, kas ir spēkā Tiešā darījuma noslēgšanas brīdī.

5.9.4. Ja Cenas intervāls uz Tiešā darījuma noslēgšanas brīdi Uzdevumu grāmatā nav noteikts, darījums ir jāslēdz par pašreizējo tirgus cenu. Tirdzniecības nolikumā var noteikt konkrētus kritērijus, kas ir piemērojami pašreizējās tirgus cenas noteikšanai. Pēc Biržas pieprasījuma Biedram ir jāpamato darījumā noteiktās cenas atbilstība pašreizējai tirgus cenai.

Darījumi ārpus Uzdevumu grāmatas ārpus Tirdzniecības sesijas

5.9.5. Ja Tiešais darījums tiek noslēgts ārpus Tirdzniecības sesijas laika un darījuma apjoms ir vienāds vai mazāks kā Bloka darījumiem noteiktais limits, Tiešā darījuma cenai ir jābūt Tirdzniecības sesijas laikā noteiktā Cenas intervāla zemākās un augstākās robežas ietvaros.

5.9.6. Ja uz Tirdzniecības sesijas slēgšanu Cenas intervāls nav noteikts, darījums jāslēdz par pašreizējo tirgus cenu. Tirdzniecības nolikumā var noteikt konkrētus kritērijus, kas ir piemērojami pašreizējās tirgus cenas noteikšanai. Pēc Biržas pieprasījuma Biedram ir jāpamato darījumā noteiktās cenas atbilstība pašreizējai tirgus cenai.

5.9.7. Biržas Tirdzniecības nolikumā atsevišķiem darījumu veidiem var paredzēt citus ierobežojošos noteikumus, bet tie nevar paplašināt Noteikumu 5.9. sadaļā minētos.

5.10. Īpašie noteikumi darījumu veikšanai Emisijas instrumentu tirgus segmentā

5.10.1. Emisijas instrumenti šo noteikumu izpratnē ir finanšu instrumenti, kuros ir nostiprinātas tiesības iegādāties akcijas parakstīšanās vai maiņas ceļā, un citus tiem pielīdzināmus finanšu instrumentus.

5.10.2. Tirdzniecība ar emisijas instrumentiem tiek veikta, ievērojot šo Noteikumu 5.9.2.–5.9.7. punktu, ja vien citādi nav paredzēts Tirdzniecības nolikumā.

5.11. Īpašie noteikumi darījumu veikšanai Ieguldījumu apliecību (daļu) tirgus segmentā

Darījumus ar ieguldījumu apliecībām (daļām) var veikt, ievērojot šo Noteikumu 5.9.2.–5.9.7. punktu, ja vien citādi nav paredzēts Tirdzniecības nolikumā.

5.12. Īpašie noteikumi darījumu veikšanai Varantu tirgus segmentā

5.12.1. Varanti šo noteikumu izpratnē ir emitenta emitēti atvasināti finanšu instrumenti, kuros nostiprinātas tiesības iegūt emitenta finanšu instrumentus (piemēram, akcijas) par noteiktu cenu noteiktā termiņā.

5.12.2. Darījumus ar varantiem var slēgt atbilstoši šo Noteikumu 5.9.2. – 5.9.7. punktam, ja vien citādi nav paredzēts Tirdzniecības nolikumā.

6. Fiksētā ienākuma instrumentu tirgus

6.1. Vispārīgie jautājumi

Noteikumu 6.1.–6.8. punkts ir piemērojams visiem Biržas regulētajos tirgos iekļautajiem fiksētā ienākuma instrumentiem.

6.2. Tirdzniecības metodes

6.2.1. Darījumus ar fiksētā ienākuma instrumentiem var veikt Uzdevumu grāmatā vai kā Tiešos darījumus.

6.2.2. Darījumus ar fiksētā ienākuma instrumentiem var veikt un par tiem ir jāpaziņo, ievērojot noteikumus par Tiešo darījumu slēgšanu, kā arī ņemot vērā šajā nodaļā un Tirdzniecības nolikumā noteiktos izņēmumus. Biedram ir jāpaziņo par visiem Tiešajiem darījumiem, kuros viņš ir iesaistīts, ievērojot šo Noteikumu 5.6. punktā noteikto kārtību.

6.3. Tirdzniecības diena

6.3.1. Tirdzniecība ar fiksētā ienākuma instrumentiem notiek tajos pašos laikos, kādi ir noteikti kapitāla vērtspapīru tirdzniecībai, ja vien citādi nav paredzēts Tirdzniecības nolikumā.

6.4. Uzdevumu grāmata un uzdevumi

6.4.1. Uzdevumi, kas ir ievadīti Uzdevumu grāmatā par darījumiem ar fiksētā ienākuma instrumentiem, tiek izpildīti atbilstoši noteikumiem, kuri nosaka Tiešo darījumu reģistrēšanas kārtību, ja vien Tirdzniecības nolikumā nav noteikts citādi.

6.4.2. Uzdevumu grāmatā norādītā fiksētā ienākuma instrumenta cena tiek noteikta procentos no instrumenta nominālvērtības. Cenas pārrēķins, lai veiktu norēķinus par darījumiem ar fiksētā ienākuma instrumentiem, tiek veikts atbilstoši Biržas noteikumos un Tirdzniecības nolikumā noteiktajai kārtībai.

6.5. Uzdevumu grāmatā ievadīto cenu piemērošana darījumiem

6.5.1. Biedrs, kas vēlas veikt darījumu ar Biedru, kurš Uzdevumu grāmatā nav ievadījis Labāko cenu, attiecīgo darījumu drīkst noslēgt par cenu, kas darījuma noslēgšanas brīdī nav sliktāka kā Uzdevuma grāmatā ievadītā Labākā cena.

6.5.2. Biedram, kas veic darījumu ar tādu Biedru, kurš Uzdevumu grāmatā ir ievadījis Labāko cenu, ir aizliegts palielināt uzdevumā norādīto instrumentu skaitu (apjomu) vai veikt darījumu par lielāku instrumentu skaitu, ja Uzdevumu grāmatā ir ievadīti arī citi uzdevumi par šādu cenu, un palielinājuma rezultātā tos nevarēs izpildīt.

6.5.3. Ja Uzdevumu grāmatā nav ievadīts neviens pārdošanas vai pirkšanas uzdevums, darījuma cena tiek noteikta atbilstoši Tirdzniecības nolikuma prasībām.

6.5.4. Ir aizliegts veikt darījumus ar fiksētā ienākuma instrumentiem, ja Uzdevumu grāmatā vienlaicīgi nav reģistrēts neviens pārdošanas vai pirkšanas uzdevumus.

7. Uzraudzība

7.1. Uzraudzības vispārīgie jautājumi

7.1.1. Ar terminu “uzraudzība” Biržas noteikumos saprot tās darbības, ko Birža saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu un šiem Noteikumiem ir tiesīga veikt, lai nodrošinātu tās regulēto tirgu un Biedru darbības atbilstību Finanšu instrumentu tirgus likumam un Biržas noteikumiem. Birža savas kompetences robežās uzrauga Biržas Biedru veiktos darījumus ar Tirgos iekļautajiem finanšu instrumentiem un to, vai Biedri ievēro Finanšu instrumentu tirgus likuma un šo Noteikumu, Tirdzniecības nolikuma prasības un Biržas valdes pieņemtos lēmumus.

7.1.2. Birža drīkst izveidot vienu vai vairākas institūcijas (komitejas) uzraudzības pienākumu veikšanai, pilnībā vai daļēji deleģējot savus uzraudzības pienākumus šīm institūcijām; tādā gadījumā komitejas pilnvaru apjomu un darbību organizāciju detalizēti nosaka attiecīgās komitejas darbības noteikumos.

7.1.3. Biržas pienākums ir ikdienā uzraudzīt Biedru darbības un to, vai viņi ievēro Biržas noteikumu un tiesību aktu, kas regulē finanšu instrumentu tirgu, prasības, lai organizētu lēmumu un rīkojumu izpildi un organizētu šo lēmumu un rīkojumu izpildes uzraudzību.

7.1.4. Lai izpildītu Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktās funkcijas un pienākumus, Biržai savas kompetences ietvaros ir tiesības:

1) Finanšu instrumentu tirgus likumā, šajos Noteikumos un citos Biržas noteikumos paredzētajos gadījumos un kārtībā, rakstiski pamatojot, pieprasīt no Biedriem informāciju un dokumentus par Biedra darbībām Tirgū un ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu ar Tirgū iekļautajiem finanšu instrumentiem;

2) pieprasīt no Biedriem citu informāciju, kas nepieciešama, lai Birža varētu novērtēt to, vai Biedri ievēro Finanšu instrumentu tirgus likumu un Biržas noteikumus un vai viņu darbības atbilst tajos noteiktajām prasībām;

3) izgatavot no Biedriem saņemto dokumentu un informācijas kopijas un norakstus.

7.1.5. Birža nosaka pienākumu visiem Biržas valdes locekļiem, darbiniekiem un pārstāvjiem nenoteikta termiņa laikā ievērot slepenību visai informācijai, kas saņemta saistībā ar Biedru darbības uzraudzības īstenošanu. Šis pienākums neattiecas uz informāciju, kas ir publiski pieejama, kā arī uz publicējamu informāciju saskaņā ar Likuma vai Noteikumu prasībām.

7.2. Pārbaudes

7.2.1. Pamatotu šaubu gadījumā Birža drīkst pieprasīt Biedram veikt iekšējo auditu un/vai revīziju jebkurā brīdī, lai pārbaudītu konkrētu darījumu, dokumentu vai darbību atbilstību Finanšu instrumentu tirgus likuma un Biržas noteikumu prasībām vai citām Biržas attiecīgi noteiktām prasībām.

7.2.2. Biedram ir pienākums pēc Biržas rakstiski pamatota pieprasījuma iesniegt dokumentus attiecībā uz ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu ar Biržas regulētajos tirgos iekļautajiem finanšu instrumentiem vai dokumentus, kas pamato darījumus ar finanšu instrumentiem, kā arī citus dokumentus pārbaudes mērķim.

7.3. Rīkojumi

7.3.1. Birža drīkst izdot obligātus rīkojumus Biedriem, lai novērstu Likumu vai Biržas noteikumu prasību pārkāpumus, kas atklāti Biedra darbībās. Birža drīkst pārbaudīt, vai Biedrs ir izpildījis Biržas rīkojumu.

7.3.2. Ja Biedrs neizpilda Biržas rīkojumu, Birža drīkst piemērot Biedram sankcijas atbilstoši šo Noteikumu 8. nodaļai.

7.3.3. Biedrs, kam Birža ir izdevusi rīkojumu, sniedz rakstisku atbildi uz rīkojumu Biržas valdei. Ja Biedrs nepiekrīt Biržas rīkojumam, Biedrs to pamato atbildes vēstulē. Birža drīkst pieaicināt Biedra pārstāvi, lai apspriestu atbildi.

7.3.4. Ja Biržas valde pēc atbildes izskatīšanas ir pārliecināta, ka finanšu instrumentu tirgus un ieguldītāju intereses ir atbilstoši aizsargātas, pat ja nav izpildītas rīkojuma prasības, Birža anulē rīkojumu vai to daļēji vai pilnībā groza.

7.3.5. Biedrs drīkst apstrīdēt lēmumu, kuru Birža pieņēmusi pēc atbildes izskatīšanas, Biržas šķīrējtiesā vai Latvijas Komercbanku šķīrējtiesā (ja Biedrs ir kredītiestāde).

7.3.6. Rakstiskas atbildes uz rīkojumu iesniegšana, rīkojuma apstrīdēšana vai prasības iesniegšana Biržas šķīrējtiesai vai Latvijas Komercbanku šķīrējtiesai neatbrīvo Biedru no viņa pienākuma izpildīt Biržas rīkojumu.

7.4. Papildu ierobežojumu noteikšana Biedriem

7.4.1. Birža drīkst noteikt papildu prasības vai ierobežojumus Biedriem, ja šādu papildu prasību vai ierobežojumu piemērošana ir nepieciešama ar mērķi nodrošināt Biedra spēju atbilstoši izpildīt savas saistības vai nodrošināt finanšu instrumentu tirgus nepārtrauktu darbību vai ieguldītāju interešu aizsardzību. Papildu prasības vai ierobežojumus Birža var noteikt, piemēram, Biedra iekšējās kontroles sistēmas organizēšanai, darbinieku kvalifikācijai vai darījumu veikšanai Biržas tirdzniecības sistēmā.

7.4.2. Biržas valde ar lēmumu drīkst piemērot ierobežojumus Biedram, ja:

1) Biedrs atkārtoti nav izpildījis savas saistības pret klientiem vai citiem Biržas Biedriem, vai Biržu, kuras izriet no darījumiem Biržā;

2) Biedrs neievēro Likumu, šos Noteikumus vai citus Biržas noteikumus;

3) Biedra finansiālais stāvoklis rada iemeslu uzskatīt, ka nav atbilstoši aizsargātas Biedra klientu intereses.

8. Sodi

8.1. Sodu veidi

Ja Biedrs vai tā darbinieks ir pārkāpis Finanšu instrumentu tirgus likumu vai Biržas noteikumus, Biržas valde Biedram drīkst piemērot šādus sodus:

8.1.1. izteikt brīdinājumu;

8.1.2. uzlikt soda naudu;

8.1.3. apturēt darbību Biržā;

8.1.4. anulēt Biedra statusu Biržā.

8.2. Brīdinājuma izteikšana

8.2.1. Biržas valde ar tās lēmumu drīkst izteikt brīdinājumu Biedram gadījumā, ja ir pārkāpts Finanšu instrumentu tirgus likums vai Biržas noteikumi vai, ja Biedrs, tā valdes locekļi vai darbinieki nav izpildījuši vai atbilstoši nepilda Biržas rīkojumu.

8.2.2. Birža nekavējoties rakstveidā brīdina Biedru par brīdinājuma izteikšanu un veicamajām darbībām pārkāpuma novēršanai.

8.3. Soda naudas uzlikšana

8.3.1. Biržas valde ar tās lēmumu drīkst uzlikt soda naudu Biedram, ja Biedrs, tā valdes loceklis vai darbinieks atkārtoti ir pārkāpis Likumu vai Biržas noteikumus, atkārtoti neievēro vai neizpilda Biržas rīkojumu vai ir būtiski pārkāpis Finanšu instrumentu tirgus likumu vai Biržas noteikumus. Soda naudu Biržas valde var uzlikt arī gadījumos, ja Biedra darbības ir kaitējušas ieguldītāju vai cita Biedra interesēm. Valde drīkst uzlikt soda naudu arī par katru konstatēto pārkāpumu atsevišķi.

8.3.2. Biržas valde par šo Noteikumu 8.3.1.punktā minētajiem pārkāpumiem var uzlikt soda naudu no 50 līdz 2000 latiem. Pieņemot lēmumu par soda naudas apmēru, Biržas valde ņem vērā pārkāpuma raksturu, kā arī izvērtē iespējamās sekas, kas varētu rasties savlaicīga pārkāpuma nenovēršanas gadījumā.

8.3.3. Birža rakstveidā informē Biedru par soda naudas uzlikšanu un norāda termiņu, kurā jāveic soda naudas samaksa.

8.4. Biedra darbības Biržā pārtraukšana

8.4.1 Biržas valde drīkst aizliegt Biedram lietot Tirdzniecības sistēmu un pārtraukt Biedra darbību Biržā, ja:

1) Biedrs neizpilda Biržas izdoto rīkojumu;

2) Biedrs neievēro ierobežojumus, kurus Birža saskaņā ar Noteikumu 7.4. punktu ir piemērojusi Biedram;

3) Biedrs ir zaudējis tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus (ir anulēta licence);

4) Biedrs būtiski vai atkārtoti ir pārkāpis šo Biržas noteikumu vai Finanšu instrumentu tirgus likuma prasības;

5) Biedrs nepilda Biržas noteikumu vai Finanšu instrumentu tirgus likuma prasības;

6) pēc Biržas domām, Biedra finansiālais stāvoklis neļauj turpināt attiecīgā Biedra ieguldījumu darbības, neapdraudot ieguldītāju, citu Biedru un Biržas intereses vai nekaitējot tām.

8.4.2. Birža nekavējoties rakstveidā informē Biedru par lēmumu pārtraukt attiecīgā Biedra darbību vai aizliegt Biedram izmantot Tirdzniecības sistēmu, pamatojoties uz gadījumiem, kas minēti šo Noteikumu 8.4. punktā, norādot nosacījumus, kas Biedram ir jāizpilda, lai Birža anulētu šādu lēmumu.

8.4.3. Veicot būtiskus grozījumus norēķinu līguma nosacījumos, kuru Biedrs noslēdzis ar Latvijas Centrālā depozitārija dalībnieku, kas ir kredītiestāde, Biržas valde drīkst piemērot ierobežojumus Biržas darījumu apjomam, kādu drīkst veikt Biedrs, un/vai pārtraukt Biedra darbību Biržā, līdz Birža ir pārliecinājusies par Biedra spēju izpildīt no darījumiem Biržā izrietošās saistības.

8.4.4. Biržas valde drīkst pārtraukt Biedra darbību Biržā uz laiku līdz sešiem (6) mēnešiem. Ja Biedrs Biržas noteiktajā laika posmā novērš apstākļus, uz kuriem pamatojoties Biedra statuss tika pārtraukts, Biržas valde anulē lēmumu par Biedra statusa pārtraukšanu un atjauno Biedra tiesības izmantot Tirdzniecības sistēmu.

8.4.5. Biedra darbības pārtraukšana, pamatojoties uz šo Noteikumu 8.4.3. punktā minētajiem gadījumiem, neatbrīvo Biedru no pienākuma samaksāt dalības maksu arī par to laika periodu, kad Biedra darbība bija pārtraukta.

8.4.6. Birža nekavējoties ievieto paziņojumu Tirdzniecības sistēmā par attiecīgā Biedra darbības pārtraukšanu.

8.5. Biedra statusa anulēšana

8.5.1. Biržas valdei ir tiesības anulēt Biržas biedra statusu ja:

1) Biedrs, tā valdes vai padomes loceklis vai darbinieks ir būtiski vai atkārtoti pārkāpis Biržas noteikumu vai Likuma prasības;

2) Biedra finansiālais stāvoklis neatbilst Biržas noteikumu prasībām;

3) Biedra darbinieku, kuri veic darbību Tirdzniecības sistēmā, kvalifikācija neatbilst šajos Noteikumos noteiktajām prasībām;

4) Biedrs neizpilda Biržas valdes lēmumu vai Biržas rīkojumu noteiktā termiņā, saskaņot Biedra darbību atbilstoši Biržas noteikumu vai Finanšu instrumentu tirgus likuma prasībām;

5) Biedrs apzināti ir sniedzis nepatiesu informāciju Biržai, Biedra statusa iegūšanai vai darbības laikā Biržā;

6) Biedra statuss ir pārtraukts uz sešiem mēnešiem, un Biedrs nav spējis novērst apstākļus, kas izraisījuši šādu pārtraukumu.

8.5.2. Biržas valdei ir tiesības anulēt Biržas biedra statusu, ja Biedrs sešus mēnešus nav izmantojis Tirdzniecības sistēmu un veicis darījumus ar finanšu instrumentiem.

8.5.3. Biržas biedra statusu var anulēt, ja ir uzsākts Biedra likvidācijas process vai Biedrs ir pasludināts par maksātnespējīgu, ir uzsākta bankrota procedūra, kā arī ja pieņemts lēmums izbeigt Biedra darbību.

8.5.4. Birža nekavējoties ievieto paziņojumu Tirdzniecības sistēmā par Biržas biedra stausa anulēšanu attiecīgajam Biedram.

8.5.5. Biedru rakstveidā informē par lēmumu anulēt viņa biedra statusu. Šādā lēmumā norāda anulēšanas iemeslu un Biedra tiesības pieprasīt lēmuma papildu izskatīšanu Biržas valdē.

9. Biržas valdes lēmumu apstrīdēšana un strīdu izskatīšana

9.1. Biedram ir tiesības apstrīdēt Biržas valdes lēmumu par Biedra statusa pārtraukšanu vai statusa anulēšanu Biržas šķīrējtiesā vai Latvijas Komercbanku šķīrējtiesā (ja Biedrs ir kredītiestāde).

9.2. Ja Biržas valde ir pieņēmusi lēmumu apturēt Biedra darbību, Biedram ir tiesības lūgt atkārtoti Biržas valdei izskatīt jautājumu, iesniedzot pamatojumu šādam lūgumam.

9.3. Ja Biržas valde nemaina lēmumu anulēt Biržas biedra statusu pēc šāda lēmuma otrreizējas izskatīšanas, Biedram ir tiesības iesniegt prasību Biržas šķīrējtiesai vai Latvijas Komercbanku šķīrējtiesai (ja Biedrs ir kredītiestāde).

9.4. Visus strīdus starp Biržu un tās Biedriem, un starp Biedriem, kurus nevar atrisināt ar pušu vienošanos, risina Biržas šķīrējtiesa saskaņā ar Biržas šķīrējtiesas noteikumiem vai Latvijas Komercbanku šķīrējtiesa, ja vismaz viena no strīdā iesaistītajām pusēm ir kredītiestāde. Biržas šķīrējtiesas vai Latvijas Komercbanku šķīrējtiesas spriedumi ir galīgi un nepārsūdzami.

9.5. Ja Biržas noteikumos nav noteikts citādi, Biedram ir tiesības iesniegt prasību Biržas šķīrējtiesā vai Latvijas Komercbanku šķīrējtiesā (ja Biedrs ir kredītiestāde) par Biržas rīkojumu vai Biržas valdes lēmumu, saskaņā ar kuru Biedram piemēroti sodi trīs mēnešu laikā no lēmuma par rīkojumu vai soda uzlikšanas datuma.

10. Nobeiguma jautājumi

10.1. Noteikumi stājas spēkā ar atsevišķu Biržas padomes lēmumu, bet ne agrāk kā nākamajā dienā pēc to publicēšanas Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktajā kārtībā.

10.2. Ar šo Noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē šādi Rīgas Fondu biržas noteikumi:

10.2.1. “Par Biržas biedriem” (publicēti “Latvijas Vēstnesī” 2004. gada 30. janvārī);

10.2.2. “Par brokeriem” (publicēti “Latvijas Vēstnesī” 2004. gada 26. martā);

10.2.3. “Tirdzniecības noteikumi” (publicēti “Latvijas Vēstnesī” 2004. gada 30. janvārī).

Pārejas noteikumi

1. Biedri, kas neatbilst šajos Noteikumos Biedriem izvirzītajām prasībām, sešu mēnešu laikā no noteikumu spēkā stāšanās var veikt darbības, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu šo prasību izpildi.

2. Līdz Biržas šķīrējtiesas izveidei un Biržas šķīrējtiesas noteikumu apstiprināšanai Biržas valdes pieņemtos lēmumus, kas ir pieņemti attiecībā uz Biedriem, kuri nav kredītiestādes, var apstrīdēt Biržas padomē 30 dienu laikā no Biržas valdes lēmuma pieņemšanas dienas. Biržas padomes lēmumu var apstrīdēt tiesā Latvijas tiesību aktos noteiktajā kārtībā.