Ārzemju presē

Vācu “Welt am Sonntag”: “Krievijas prezidents Vladimirs Putins pārmet Rietumiem, ka tie cīņā pret terorismu ir pārāk piekāpīgi un nepietiekami atbalsta viņa valsti. Aicinājumus uzturēt sarunas ar separātistiem Putins salīdzināja ar neveiksmīgo nomierināšanas politiku iepretī nacistu režīmam pirms Otrā pasaules kara. Paziņojums par militārajām akcijām visā pasaulē un stingro iekšpolitisko kursu izraisīja kritiku ASV un Eiropas valstīs. Tomēr Vācijas valdība pagaidām atsakās no atklātas Putina kritizēšanas. Šādu izturēšanos kritizē CDU/CSU ārpolitikas eksperts Frīdberts Pflīgers. Kancleram esot Putinam skaidri jāpasaka, ka sadarbībai tiks noteiktas robežas, ja viņš nepieļaus kaut vai minimālu demokrātiju.”

•

Krievijas “The Moscow Times”: “Krievijas Valsts domei rudens sesijā steidzamības kārtā nāksies pieņemt pret terorismu vērstus likumus, kas tajā pašā laikā nostiprinās drošības dienestu varu.”

•

Vācu “Die Welt”: “Un atkal NATO ir strīds. Un atkal tas ir stingrais kara pretinieku kodols, kas aliansē bloķē lēmuma pieņemšanu – šoreiz par apmācības centra ierīkošanu Bagdādē... NATO klātbūtne karam Irākā nodrošinātu kaut nelielu politisko leģitimitāti.”

•

Krievijas “The Moscow Times”: “Krievijai būtu jāatturas no vēlmes atriebties par Beslanas notikumiem. Tajā pašā laikā Putina ierosinātās reformas nedos nekādu efektu cīņā pret terorismu.”

•

Angļu “Financial Times”: “Pēdējā laikā saasinās Krievijas retoriskais karš ar Rietumiem. Tas var novest līdz ārpolitiskā kursa pārmaiņām izolācijas virzienā. Daži novērotāji domā, ka rezultāts varētu būt atteikšanās no atvērtākas, uz Rietumiem orientētas politikas. Sliktākais scenārijs varot būt atgriešanās pie attiecībām, kādas bija no 1970. līdz 1980.gadam – tātad atgriešanās aukstā kara laikā. Rietumu diplomāti uzskata, ka Krievija arvien vairāk kļūst par partneri, ar ko nav iespējams atrast kopēju valodu. Sadarbība ar Krieviju esot ļoti svarīga, taču tai jābalstās uz savstarpēju uzticēšanos.”

•

Krievijas “Inosmi.ru”: “Ukrainā 31.septembrī notiks prezidenta vēlēšanas. Tajās izšķirsies, vai beigsies pašreizējā prezidenta Leonīda Kučmas ēra vai arī teritorijas ziņā lielākā Eiropas valsts orientēsies uz Rietumiem. Abās politisko pretinieku nometnēs jūtama nervozitāte. Opozīcijas bloks “Mūsu Ukraina” pirmo reizi saskata izdevību tikt pie varas. Saskaņā ar aptaujām uz Rietumiem orientētais bijušais premjers Viktors Juščenko par dažiem procentu punktiem apsteidz “sistēmas” kandidātu, pašreizējo valdības vadītāju Viktoru Janukoviču.”

•

Franču “Le Figaro”: “Šobrīd uz zemeslodes dzīvo 1,2 miljardi cilvēku, kas dienā patērē mazāk par 1 dolāru.”

•

Krievijas “Ņezavisimaja gazeta”: Intervijā laikrakstam pazīstamais amerikāņu politologs un Maskavas Kārnegi centra direktors Endrū Kačins stāsta par ASV prezidenta vēlēšanu cīņas īpatnībām un to ietekmi uz ASV un Krievijas attiecībām. Viņš domā, ka abu valstu attiecībās pēc vēlēšanām radikālas pārmaiņas nav gaidāmas.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem