Nabadzības cirstā plaisa

Pērn salīdzinājumā ar situāciju gadu iepriekš vidēji visu mājsaimniecību ienākumi palielinājās par 8,6 procentiem un sasniedza 87 latus uz vienu mājsaimniecības locekli, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sniegtās ziņas. Ienākumu pieaugums nebija vienmērīgs dažādu tipu mājsaimniecību grupās, pilsētās un laukos.
Palielinājās plaisa starp Rīgu, tās reģionu un pārējo Latviju. Iepriekšminētais varētu radīt pamatu sociālās nevienlīdzības pieaugumam, uzskata speciālisti.
CSP aprēķinus veikusi atbilstoši “Eurostat” ieteikumiem, izmantojot Mājsaimniecību budžetu pētījuma datus. Latvijā nav normatīvi nostiprināta nabadzības līnija, un tāpēc par nabadzības slieksni tiek izmantots “Eurostat” rekomendētais slieksnis.
Nabadzības procesu raksturošanai izmantots nabadzības riska indekss. Sociālās nevienlīdzības raksturošanai izmantots Džini koeficients un ienākumu kvintiļu attiecības indekss. Džini koeficients atspoguļo, cik vienlīdzīgi valstī tiek sadalīti materiālie labumi. Tas variē no 0 līdz 1. Vienlīdzīgs nullei tas ir tad, ja pastāv absolūta vienlīdzība, bet 1, ja pastāv absolūta nevienlīdzība ienākumu sadalē. Savukārt kvintile ir viena piektā daļa no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā kārtībā pēc to rīcībā esošā ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli.
Pērn Džini koeficienta pieaugums bijis neliels. Palielinājies arī ienākumu kvintiļu attiecības indekss, kas izsaka ienākumu attiecību, ko saņem 20% valsts iedzīvotāju ar augstākajiem ienākumiem pret 20% valsts iedzīvotāju ar zemākajiem ienākumiem. Pats par sevi ienākumu nevienlīdzības pieaugums nevar tikt uzskatīts par negatīvu faktu, taču zināmos apstākļos tas var palielināt nabadzības risku, norāda statistiķi.
Laikā no 2000. līdz 2003.gadam tika novērots nabadzības riska pieaugums. Tas gan nav liels. Vīriešu nabadzības riskam ir tendence samazināties, taču sievietēm ir vērojams nabadzības riska pieaugums. Atšķirīgs nabadzības risks ir dažādās vecuma grupās. Visvairāk nabadzības riskam ir pakļauti bērni vecumā līdz 15 gadiem, kā arī jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem.
Nabadzības risks turpina pieaugt arī vecuma grupā no 65 gadiem un vairāk. Tiesa, tas ir pats zemākais starp visām citām vecuma grupām, norāda CSP.
Vismazākais nabadzības risks ir algoto darbu strādājošajiem, bet visaugstākais – nestrādājošiem bezdarbniekiem. Turklāt bezdarbnieku nabadzības risks pērn manāmi palielinājies.
Izvērtējot dažādas demogrāfiskā tipa mājsaimniecības, pārvaldes speciālisti konstatē, ka visaugstākais nabadzības risks ir tajās mājsaimniecībās, kurās bērnu audzina tikai viens no vecākiem – lielākajā daļā gadījumu vientuļā māte, kā arī daudzbērnu ģimenēs. Nabadzības risks ir salīdzinoši augsts arī vienas personas mājsaimniecībās un citu tipu mājsaimniecībās ar apgādībā esošiem bērniem.

“LV” informācija