"Tikšanās Okinavā un Lielbritānijas reakcija"

"Radio Svoboda"

— 2000.07.22.

Lielbritānijā par galveno G–8 sanāksmes apspriešanas tēmu ir kļuvusi parādu atlaišanas problēma pasaules trūcīgākajām valstīm.

Šajā jautājumā britu sabiedrība praktiski ir sašķēlusies. Lielbritānija ir gājusi tālāk nekā citas "lielā septiņnieka" valstis jautājumā par parādu nastas atvieglošanu pasaules nabadzīgākajām valstīm un deviņām no tām jau ir norakstījusi parādus 167 miljonu mārciņu apmērā. Lielbritānijas premjers Tonijs Blērs ir aicinājis savus kolēģus sanāksmē sekot britu piemēram. Pēdējos trīs mēnešos Blērs ir saņēmis 150 tūkstošus atklātnīšu un 100 tūkstošus elektroniskā pasta sūtījumu par to. Tomēr ne visi angļi atbalsta šo iniciatīvu. Daudzi uzskata, ka parādu norakstīšana nabadzīgākajām valstī nav prātīgs solis cīņā pret to ekonomisko atpalicību.

Pamatojot šādu viedokli, britu biznesa aprindu laikraksts "Financial Times" savā redakcijas slejā rakstīja: "Beznosacījumu un pilnīga parādu atlaišana nabadzīgākajām valstīm nevar kļūt par loģisku formulu cīņā pret nabadzību. Būtībā parādu norakstīšana nav nekas cits kā vēl viena ekonomiskās palīdzības forma. Daudz efektīvāka cīņā pret nabadzību būtu kompetenta saimniecības vadīšana. Dažas ar parādiem apkrautas Trešās pasaules valstis tagad ir iesaistījušās dārgos karos. Citās valstīs līderi ir korumpēti un nekompetenti. Tādās valstīs jebkura palīdzība pavisam viegli ieslīd diktatoru kabatās vai arī tiek iztērēta militāriem mērķiem. Būtu daudz prātīgāk izmantot parādu atlaišanu kā līdzekli, lai piespiestu pasaules nabadzīgākās valstis īstenot politiskās un ekonomiskās reformas. Vienīgā iespēja tikt galā ar nabadzību ir saprātīgi un kompetenti izmantot Rietumu finansu palīdzību," apgalvo "Financial Times".

Tomēr daudzās humanitārās un žēlsirdības organizācijas aktīvi kritizē "lielā septiņnieka" līderus par kavēšanos norakstīt parādus Trešās pasaules valstīm un vērš pret britu premjeru stingru spiedienu, aicinot viņu nemazināt savus centienus parādu krīzes atrisināšanā. Tomēr, kā atzīmē laikraksts "The Guardian": "Pat tādā gadījumā, ja parādu krīze atrisināsies, joprojām paliks cīņas pret nabadzību problēma. Šī problēma ir plašāka nekā parādu norakstīšana. Nabadzības apkarošanas stratēģija ir jāizstrādā ārkārtīgi rūpīgi."

Lielbritānijā tiek apspriesti arī Tonija Blēra un Vladimira Putina tikšanās rezultāti. Jau ir ziņots, ka britu premjers, kam ar Krievijas prezidentu ir izveidojušās īpaši draudzīgas un uzticības pilnas attiecības, ir piedāvājis Krievijai palīdzību vairāk nekā 100 miljonu dolāru apmērā ķīmisko ieroču likvidācijai un izmantotā plutonija glabātavu būvei. Lielbritānija ir atbalstījusi Putina lūgumu par Krievijas parāda Rietumiem restrukturizāciju. Savas tikšanās laikā piektdien Blērs un Putins nolēma, ka Lielbritānija un Krievija uzstāsies ar kopīgu iniciatīvu par starptautiskas konferences sasaukšanu, kurā tiktu apspriesta cīņa pret dimantu kontrabandas tirdzniecību, ar kuras līdzekļiem tiek uzturēti ilgstošie kari Āfrikas kontinentā.

Vēl viena Tonija Blēra ideja ir guvusi atsaucību britu sabiedrībā: viņš ir ierosinājis šā gada beigās vai nākamā gada sākumā Londonā organizēt starptautisku konferenci cīņai pret narkotiku izplatīšanos.

Anglijā nopietnu interesi ir izraisījusi "lielā septiņnieka" valstu iniciatīva par starptautiskas programmas izveidošanu cīņai pret infekcijas slimībām trūcīgajās valstīs, kur šo slimību dēļ ik gadu bojā iet 13 miljoni cilvēku. Visbeidzot — daudzas britu korporācijas ir izteikušas savu atbalstu līdzdalībai informācijas bezdibeņa pārvarēšanā, kas šķir bagātās un nabadzīgās valstis. Runa ir par Japānas iniciatīvu paplašināt nabadzīgo valstu iedzīvotājiem pieeju informācijas tehnoloģijām. Tomēr skeptiķi atzīmē, ka, pirms Rietumi sniegs šādu palīdzību, pasaules nabadzīgākajām valstīm ir jāatrisina gandrīz vispārējā analfabētisma problēmu.

Natālija Goļicina