Ministru kabineta 2004.gada 21.septembra sēdē

Pieņemti noteikumi “Rīgas Dienvidu tilta būvniecības būvatļauju izsniegšanas noteikumi”.
Noteikumi nosaka būvatļauju izsniegšanas, būvuzraudzības un autoruzraudzības līgumu slēgšanas un būvdarbu žurnālu izsniegšanas nosacījumus Rīgas Dienvidu tilta pirmās kārtas būvniecībai.
Noteikts, ka Rīgas pilsētas būvvalde pēc Rīgas Dienvidu tilta teritorijas detālplānojuma apstiprināšanas izsniedz būvatļaujas šajos noteikumos minētajiem Rīgas Dienvidu tilta pirmās kārtas būvniecības posmiem, ja tiem ir izstrādāts tehniskais projekts (tehniskajam projektam veikta būvprojekta ekspertīze un saņemts pozitīvs ekspertīzes atzinums, tehniskais projekts ir apstiprināts Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumos Nr.112 “Vispārīgie būvnoteikumi” noteiktajā kārtībā) un visai būvei kopumā ir izstrādāts un saskaņots skiču projekts.
Noteikts, ka būvatļaujas var saņemt šādiem Dienvidu tilta pirmās kārtas būvniecības posmiem: tilta balstu un pāļu pamatojuma darbi; tilta laidumu būvdarbi; pievedceļu kompleksa būvdarbi; estakādes būvniecība pāri Krasta ielai un Maskavas ielai.
Lai saņemtu būvatļauju atsevišķiem Dienvidu tilta pirmās kārtas būvniecības posmiem, pasūtītājs būvvaldē iesniedz: būvatļaujas pieprasījumu; noteiktā kārtībā saskaņotu skiču projektu; noteiktā kārtībā apstiprinātu attiecīgā būvniecības posma tehnisko projektu (tehniskajam projektam nepieciešams pozitīvs būvprojekta ekspertīzes atzinums); attiecīgā būvniecības posma darbu veikšanas projektu.
Rīgas Dienvidu tilta pirmās kārtas pasūtītājs slēdz: vienu (kopēju) Rīgas Dienvidu tilta pirmās kārtas būvniecības kompleksa būvuzraudzības līgumu; vienu (kopēju) Rīgas Dienvidu tilta pirmās kārtas būvniecības kompleksa autoruzraudzības līgumu.
Būvvalde vienlaikus ar būvatļauju tilta balstu un pāļu pamatojuma darbiem izsniedz arī vienotu būvdarbu žurnālu Rīgas Dienvidu tilta pirmās kārtas būvniecības kompleksam.
Pieņemts rīkojums “Par Pārskatu par valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu izlietojumu 2004.gada pirmajā pusē”.
Rīkojums izstrādāts, pamatojoties uz likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem”, kurā noteikts, ka valsts īpašuma privatizācijas fonda izlietošanas programmu pārskatu par tā līdzekļu izlietošanu apstiprina Ministru kabinets un divas reizes gadā par šo līdzekļu izlietošanu informē Saeimu.
Valsts īpašuma privatizācijas fondā 2004.gada pirmajā pusē ieskaitīti līdzekļi Ls 298 800, no tiem:
– VAS “Privatizācijas aģentūra” iemaksas no administratoru atmaksātiem līdzekļiem – Ls 65 537;
– pašvaldību iemaksas no pašvaldību īpašuma privatizācijā gūtiem ieņēmumiem – Ls 172 216;
– Latvijas Hipotēku un zemes banka par zemes privatizāciju – Ls 55 131;
– agroservisa uzņēmumu iemaksas no privatizācijas – Ls 6096.
Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu izlietošanas programma 2004.gadam apstiprināta ar Ministru kabineta 2004.gada 31.marta rīkojumu Nr.192 “Par Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu izlietošanas programmu 2004.gadam”, tajā paredzēti līdzekļi 400 tūkst. latu valsts parāda samaksai un pārfinansēšanai.
Ekonomikas ministrija 2004.gada pirmajā pusē pārskaitīja Valsts kasē valsts parāda samaksai un pārfinansēšanai Ls 360 903.
Pēc stāvokļa 2004.gada 30.jūniju privatizācijas fonda kontā līdzekļu atlikums bija 25 tūkstoši lati, kurus kopā ar jūlijā saņemtiem līdzekļiem Ekonomikas ministrija noteiktā kārtībā šā gada 14.jūlijā pārskaitīja programmā noteiktiem mērķiem, nodrošinot programmas izpildi pilnā apjomā.
Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 10.jūlija noteikumos Nr.310 “Kārtība, kādā personas šķērso Latvijas Republikas valsts robežu””.
Grozījumi noteikumos izstrādāti, lai izpildītu Eiropas Savienības Padomes 1994.gada 30.novembra lēmumu par kopīgu rīcību, ko Padome, pamatojoties uz K3. panta 2. punkta b) apakšpunktu Līgumā par Eiropas Savienību, pieņēmusi attiecībā uz ceļošanas iespējām skolēniem no trešajām valstīm, kuri ir kādas dalībvalsts rezidenti.
Grozījums nosaka, ja valsts robežu (Eiropas Savienības iekšējo robežu) vēlas šķērsot izglītojamo grupa, kuras sastāvā ir Latvijas Republikā dzīvojoši izglītojamie, kas nav kādas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņi, tad Eiropas Savienības dalībvalsts ieceļošanas vīzas vai tranzītvīzas šiem izglītojamiem nav nepieciešamas, ja: izglītojamie ceļo vispārējās izglītības iestādes izglītojamo grupā un ir devušies šīs iestādes organizētā ekskursijā; izglītojamo grupu pavada attiecīgās izglītības iestādes pedagogs, kurš valsts robežas šķērsošanas vietā uzrāda atbilstoši šo noteikumu pielikumam sastādītu ceļotāju sarakstu izglītības iestādes ekskursijām Eiropas Savienībā, ko izsniegusi attiecīgā izglītības iestāde un kas apstiprināts Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē; izglītojamais uzrāda Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošanai derīgu ceļošanas dokumentu ar derīgu uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā vai derīgu Latvijas nepilsoņa pasi.
Noteikumi nosaka, ja valsts robežu (Eiropas Savienības iekšējo robežu) vēlas šķērsot izglītojamo grupa, kuras sastāvā ir izglītojamie, kas ir Latvijas Republikas pilsoņi, izglītojamo grupu pavada attiecīgās izglītības iestādes pedagogs, kurš valsts robežas šķērsošanas vietā uzrāda atbilstoši šo noteikumu pielikumam sastādītu ceļotāju sarakstu izglītības iestādes ekskursijām Eiropas Savienībā, ko izsniegusi attiecīgā izglītības iestāde un kas apstiprināts Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. Šajā gadījumā izglītojamiem papildus sarakstā iekļautajam apliecinājumam nav nepieciešama vecāka vai aizbildņa notariāli apliecināta pilnvara bērna izceļošanai no valsts pilnvarotās personas pavadībā.
Pieņemti divi rīkojumi: “Par sliežu ceļa posma Skulte–Aloja–rajona robeža slēgšanu” un “Par sliežu ceļa posma Aloja–Ipiķi – valsts robeža slēgšanu”.
Sliežu ceļa posms Skulte–Aloja – rajona robeža vairākus gadus netiek izmantots un finanšu trūkuma dēļ nav uzturēts atbilstoši dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumiem. Vietējo iedzīvotāju vajadzības pēc pasažieru pārvadājumiem un kravu pārvadājumiem minētajā posmā pilnībā nodrošina autotransports. Izvērtējot minētās dzelzceļa līnijas slēgšanu, tika apzināti un ņemti vērā visu iesaistīto pušu (institūciju) viedokļi.
Zeme dzelzceļa nodalījuma joslā netiks atsavināta līdz lēmuma pieņemšanai par perspektīvo dzelzceļa līniju “Rail Baltica.” Attiecīgais sliežu ceļa posms, pārmiju pārvedas, gulšņi un citi virsbūves elementi atrodas Limbažu rajona pašvaldības īpašumā. Atbilstoši Dzelzceļa likumam pozitīvu atzinumu par minētā dzelzceļa posma slēgšanu ir sniegusi Limbažu rajona padome, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, Valsts dzelzceļa administrācija, Igaunijas dzelzceļa administrācija, Nacionālo bruņoto spēku štābs, valsts aģentūra “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra”, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš”.
Arī sliežu ceļa posms Aloja–Ipiķi – valsts robeža vairākus gadus netiek izmantots un nav uzturēts atbilstoši dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumiem. Šobrīd vietējo iedzīvotāju vajadzības pēc pasažieru pārvadājumiem un kravu pārvadājumiem minētajā posmā pilnībā nodrošina autotransports.
Rīkojums paredz, ka zeme dzelzceļa nodalījuma joslā netiks atsavināta līdz lēmuma pieņemšanai par perspektīvo dzelzceļa līniju “Rail Baltica”. Attiecīgais sliežu ceļa posms, pārmiju pārvedas, gulšņi un citi virsbūves elementi atrodas Valmieras rajona pašvaldības īpašumā. Pēc rīkojuma pieņemšanas attiecīgā pašvaldība demontēs un saskaņā ar normatīvo aktu prasībām realizēs attiecīgos sliežu ceļa posma elementus atklātā izsolē.
Atbilstoši Dzelzceļa likumam pozitīvu atzinumu par minētā dzelzceļa posma slēgšanu ir sniegusi Valmieras rajona padome, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, Valsts dzelzceļa administrācija, Satiksmes ministrija, Ekonomikas ministrija, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.
Pieņemti noteikumi “Noteikumi par Ieslodzījuma vietu pārvaldes specializētā valsts civildienesta ierēdņu un darbinieku obligātās valsts apdrošināšanas kārtību un vienreizēja pabalsta apmēru ierēdnim, kurš guvis ievainojumu vai sakropļojumu vai kura veselībai nodarīts citāds kaitējums”.
Noteikumi nosaka Ieslodzījuma vietu pārvaldes specializētā valsts civildienesta ierēdņu un ieslodzījuma vietā saskaņā ar darba līgumu strādājošo darbinieku obligātās valsts apdrošināšanas kārtību, kā arī vienreizēja pabalsta apmēru atbilstoši darbspēju zuduma pakāpei ierēdnim, kurš guvis ievainojumu vai sakropļojumu vai kura veselībai nodarīts citāds kaitējums, kura dēļ viņš nevar pildīt amata pienākumus.
Ierēdņa un darbinieka obligātā valsts apdrošināšana ietver medicīnas izdevumu un ar rehabilitācijas pasākumiem saistīto izdevumu segšanu, kā arī apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem.
Apdrošinot ierēdņus un darbiniekus, izmanto apdrošināšanas sabiedrību pakalpojumus. Apdrošinājuma summa nedrīkst pārsniegt attiecīgā ierēdņa vai darbinieka 24 mēnešalgu apmēru.
Ja ierēdnis, pildot amata pienākumus, ir guvis ievainojumu vai sakropļojumu vai viņa veselībai nodarīts citāds kaitējums, kura dēļ viņš nevar pildīt amata pienākumus, viņš saņem vienreizēju pabalstu. Pabalsta apmēru (pielikums) nosaka procentos atbilstoši darbspēju zuduma pakāpei saskaņā ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas vai tās struktūrvienības izsniegtu izrakstu no akta par darbspēju zuduma noteikšanu procentos.
Lai saņemtu vienreizējo pabalstu, ierēdnis gada laikā pēc nelaimes gadījuma iesniedz Ieslodzījuma vietu pārvaldē šādus dokumentus: iesniegumu par pabalsta piešķiršanu; Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas vai tās struktūrvienības izsniegtu izrakstu no akta par darbspēju zuduma noteikšanu procentos.
Noteikumi īstenojami no Ieslodzījuma vietu pārvaldei piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 1.janvāri.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”.
Civilprocesa likums ir spēkā no 1999.gada 1.marta. Piemērojot Civilprocesa likumu praksē, konstatēta nepieciešamība grozīt esošo regulējumu Šķīrējtiesu darbības jautājumos.
Lai uzlabotu šķīrējtiesu reģistrāciju un kontroli, paredzot kārtību, kādā šķīrējtiesas reģistrējamas Uzņēmumu reģistrā, grozīts 486.pants, kas nosaka šķīrējtiesas izveidošanas kārtību. Noteikts, ka šķīrējtiesu var izveidot konkrēta strīda izšķiršanai. Šķīrējtiesa var darboties arī pastāvīgi. Pastāvīgā šķīrējtiesa darbojas uz reglamenta pamata, bet šķīrējtiesa konkrēta strīda izšķiršanai tiek izveidota šajā likumā noteiktajā kārtībā. Pastāvīgu šķīrējtiesu var izveidot viena vai vairākas juridiskas personas. Pastāvīgas šķīrējtiesas uzsāk darbību pēc reģistrācijas šķīrējtiesu reģistrā. Šķīrējtiesu reģistru ved Uzņēmumu reģistrs. Valsts nodevas apmēru par ierakstu izdarīšanu šķīrējtiesu reģistrā, samaksas kārtību un atvieglojumus nosaka Ministru kabinets.
Likums papildināts ar 486.¹pantu, ka nosaka šķīrējtiesas reglamentu. Paredzēts noteikt, ka pastāvīgās šķīrējtiesas reglamentā atbilstoši šim likumam norāda: šķīrējtiesas nosaukumu latviešu valodā, kā arī tā tulkojumu vismaz trīs svešvalodās; šķīrējtiesnešu iecelšanas, noraidīšanas un pilnvaru izbeigšanas kārtību; šķīrējtiesnešu parakstu uz nolēmuma apliecināšanas kārtību; šķīrējtiesas procesa sagatavošanas kārtību; strīda izšķiršanas kārtību – procesuālos termiņus, to atjaunošanas vai pagarināšanas kārtību, pretprasības iesniegšanas kārtību, strīda izšķiršanas atlikšanas, šķīrējtiesas procesa apturēšanas kārtību un citus jautājumus, neizspriežot lietu pēc būtības; citus noteikumus, kas nav pretrunā ar likumu. Paredzēts, ja reglamentā ir izdarīti grozījumi, Uzņēmumu reģistram iesniedz grozījumu tekstu, kā arī pilnu reglamenta tekstu jaunajā redakcijā. Reglamenta grozījumi iegūst juridisku spēku pēc to reģistrācijas.
Lai sakārtotu šķīrējtiesu procesuālo darbību, veikti grozījumi citos pantos, kā arī likums papildināts ar 534.¹pantu, ka nosaka pieteikuma nosūtīšanas kārtību lietas dalībniekiem.
Akceptēts likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” un likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””.
Lai sakārtotu šķīrējtiesu darbību, paredzot tiesības šķīrējtiesām uzsākt darbību tikai pēc reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā, Civilprocesa likumā ir sagatavoti grozījumi. Ar šķīrējtiesu reģistrāciju ir nolūks panākt šķīrējtiesu reglamentu pārbaudi atbilstoši likumam un šo reglamentu pieejamību trešajām personām. Līdz ar to personas, kas izmanto šķīrējtiesas pakalpojumus, varēs iegūt no Uzņēmumu reģistra normatīvajos aktos paredzēto informāciju par reģistrētajām šķīrējtiesām un to reglamentiem.
Civilprocesa likuma grozījumu projekta 486.pantā ir noteikts, ka šķīrējtiesu reģistru ved Uzņēmumu reģistrs, kā arī ir paredzēts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt valsts nodevas apjomu, samaksas kārtības atvieglojumus par ierakstu izdarīšanu šķīrējtiesu reģistrā. Līdz ar to likums “Par nodokļiem un nodevām” ir jāpapildina ar jaunu valsts nodevas objektu – par ierakstu izdarīšanu šķīrējtiesu reģistrā.
Minēto valsts nodevu maksās juridiskās personas, kas pieteikušas šķīrējtiesu reģistrācijai. Nodevas apjomu, samaksas kārtību un atvieglojumus noteiks Ministru kabinets.
Likums “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” ir jāpapildina ar normu, ka šķīrējtiesu reģistru Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ved Uzņēmumu reģistrs.
Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 29.maija noteikumos Nr.217 “Noteikumi par meža aizsardzības pasākumiem un ārkārtas situāciju izsludināšanu mežā””.
Grozījumi noteikumos izstrādāti, jo ir uzsākta meža materiālu izmantošana enerģētiskās koksnes ražošanai. Šim nolūkam izmantotie materiāli ietver galotnes, zarus, zemas kvalitātes stumbrus un mazu dimensiju kokus, kas pēc cirsmas izstrādes tiek sakrauti lielās kaudzēs un atstāti mežā vismaz trīs mēnešus, lai nodrošinātu koksnes izžūšanu. Tika veikts zinātnisks pētījums, lai noskaidrotu iespējamu meža kaitēkļu savairošanās riska paaugstinājumu, kura rezultāti parādīja, ka, sakraujot ciršanas atliekas lielās kaudzēs, kaitēkļu savairošanās risks samazinās.
Grozījums nosaka, ka atstāto svaigo skujkoku un oša ciršanas atlieku (koku daļas, kas rodas cirsmas izstrādē, – zari, galotnes, stumbru atlūžņi) apjoms (ja to diametrs pārsniedz astoņus centimetrus un ja tās nav svītrotas vai sagarumotas nogriežņos līdz metram, vai sakrautas kaudzēs saskaņā ar šo noteikumu nosacījumiem) galvenajās cirtēs, kopšanas cirtēs, sanitārajās cirtēs un rekonstruktīvajās cirtēs nedrīkst pārsniegt piecus kubikmetrus uz hektāra.
Grozījums nosaka, ka silā, mētrājā un lānā galvenās cirtes un rekonstruktīvās cirtes cirsmas satīra šādos veidos: ciršanas atliekas sadedzinot; ciršanas atliekas atstājot izklaidus; ciršanas atliekas savācot un izvedot; ciršanas atliekas sakraujot kaudzēs saskaņā ar šo noteikumu nosacījumiem.
Grozījums nosaka, ka pārējo augšanas apstākļu tipu mežos galvenās cirtes un rekonstruktīvās cirtes cirsmas satīra šādos veidos: ciršanas atliekas ieklājot pievešanas un treilēšanas ceļos; ciršanas atliekas sadedzinot; ciršanas atliekas atstājot izklaidus; ciršanas atliekas savācot un izvedot; ciršanas atliekas sakraujot kaudzēs saskaņā ar šo noteikumu nosacījumiem.
Noteikumi papildināti, nosakot, ka, kraujot ciršanas atliekas kaudzēs žāvēšanai, ievēro šādus nosacījumus: kaudzes minimālais augstums ir trīs metri, minimālais platums – četri metri; skujkoku ciršanas atliekas, kas ir resnākas par 15 cm diametrā, iekrauj kaudzē tā, lai virs tām būtu vismaz 0,5 metru slānis ar mazāka izmēra ciršanas atliekām; cirsmās, kuras izstrādā kaitēkļu lidošanas laikā (15.aprīlis–1.septembris), kaudzes krauj reizē ar cirsmas izstrādi; kaudzes izvedamas no meža ne vēlāk kā gadu pēc cirsmas izstrādes termiņa beigām; kaudzes krauj ne tuvāk par 30 metriem no skujkoku mežaudzes, ja starp kaudzi un mežaudzi neatrodas autoceļš; kaudzes krauj ne tuvāk par 50 metriem no egļu mežaudzes, ja mežaudzes vecums pārsniedz 50 gadus.
Noteikumi izstrādāti darba grupā, kurā piedalījās Valsts meža dienesta, VAS “Latvijas valsts meži”, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silva” un Rīgas Meža aģentūras pārstāvji.
Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienests sniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai ziņas par veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”.
Noteikumi nosaka: kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests sniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai ziņas par veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (no 1991.gada 1.janvāra līdz 1997.gada 31.decembrim – par sociālo nodokli); kārtību, kādā aģentūra reģistrē veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un pārrēķina valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu, ja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas nav veiktas pilnā apmērā.
Valsts ieņēmumu dienests aģentūrai sniedz šādu informāciju: ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem; Ministru kabineta 2000.gada 14.novembra noteikumu Nr.397 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” 1.pielikumā minētās ziņas par darba ņēmējiem; ziņojumu par pašnodarbinātā vai iekšzemes darba ņēmēja pie darba devēja ārvalstnieka vai ārvalstu darba ņēmēja pie darba devēja ārvalstnieka valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām pārskata ceturksnī; izziņu par darba devēja veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām; izziņu par darba devēja veiktajiem sociālā nodokļa maksājumiem; izziņu par Valsts ieņēmumu dienesta pārbaudē (auditā) aprēķinātajiem darba ienākumiem un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (sociālo nodokli), kā arī ziņas par kapitalizēto sociālā nodokļa maksājumu parādu: finanšu ministra rīkojuma apliecinātu kopiju par kapitalizētā sociālā nodokļa pamatparāda un ar to saistītās soda naudas un nokavējuma naudas dzēšanu; kapitalizāciju veicošajā institūcijā iesniegtās izziņas apliecinātu kopiju par privatizējamā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nodokļu maksājumu parādiem; kapitalizāciju veicošajā institūcijā iesniegtās izziņas apliecinātu kopiju par privatizētā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nodokļu maksājumu parādiem; ziņas par privatizēto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) sociālā nodokļa maksājumu pamatparādu, kas izveidojies līdz 1996.gada 1.janvārim, pēc stāvokļa uz šo ziņu sniegšanas brīdi.
Valsts ieņēmumu dienests reizi gadā līdz pārskata gadam sekojošā gada 1.martam sniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai informāciju par darba devēju pārmaksātajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kuras ieskaitītas nākamo periodu maksājumos.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas reģistrē šādā secībā – maksājumi, kuru samaksas termiņš beidzies pēc 1999.gada 1.oktobra, un maksājumi, kuru samaksas termiņš beidzies līdz 1999.gada 1.oktobrim.
Atzīti par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1999.gada 12.janvāra noteikumi Nr.11 “Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienests sniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai ziņas par veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”.

Valsts Kancelejas Komunikācijas departaments