Par Latvijas pozīciju cukura jautājumos
Pēc atkārtotas cukura jautājuma
saskaņošanas ar cukurbiešu audzētājiem, cukurbiešu
pārstrādātājiem un saldumu ražotājiem Zemkopības ministrija
precizējusi Latvijas pozīciju Eiropas Savienības (ES) Kopējās
lauksaimniecības politikas reformas jautājumā un virza precizēto
pozīciju apstiprināšanai Ministru kabinetā. “Cukura nozarei
Latvijā ir svarīga sociālā un ekonomiskā nozīme, jo cukura
sektors lauksaimniecībai gadā dod aptuveni 6 miljonus latu peļņu,
kas ir vairāk nekā 6 procenti no kopējā lauksaimniecības sektora
neto ienākuma, tāpēc bija svarīgi par šo jautājumu nozarē
diskutēt atkārtoti, lai izstrādātu precizētu Latvijas pozīciju ES
cukura reformas kontekstā. Ņemot vērā faktu, ka pašreizējais
cukura koptirgus organizācijas režīms ES iekšējā un ārējā tirgus
spiediena dēļ vairs nevar pastāvēt, Latvija konceptuāli atbalsta
cukura reformas nepieciešamību. Protams, intereses cukura sektorā
Latvijā ir tik dažādas, ka šī pozīcija ir kompromiss,” uzsver
zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.
Skaidrojot pozīciju nosacījumus cukura sektorā, zemkopības
ministrs norāda, ka Latvija iestājas par ES cukura reformas
sākšanu 2006./2007. gadā saskaņā ar Pievienošanās ES līgumu un tā
jāievieš pakāpeniski piecu gadu periodā divās kārtās, pirmajos
trijos gados veicot cenu samazinājumu par 10 procentiem un
pēdējos divos – cenu samazinājumu par 15 procentiem. Tāpat
pakāpeniski samazināmas kvotas. “Latvijas cukurbiešu audzētājiem
un pārstrādātājiem pirms iestājas ES nebija zināms ES cukura
reformas scenārijs, un Latvija ES pievienojās, pamatojoties uz
tobrīd spēkā esošā cukura koptirgus organizācijas pamata, kura
darbības laiks ir līdz 2006. gada 1. jūlijam. Bez tam, atšķirībā
no ES piecpadsmit valstu ražotājiem, Latvijas cukurbiešu
audzētāji un pārstrādātāji ir veikuši pamatieguldījumus ražošanā
laikā no 2000. līdz 2003. gadam, un, ja reforma tiks sākta
2006./2007. gadā, Latvijai būs iespēja sakārtot tirgu brīvai un
vienlīdzīgai konkurencei, kā arī amortizēt nozarē ieguldītos
līdzekļus,” skaidro M.Roze.
Jautājumā par intervenci Latvijas pozīcija paredz intervences
mehānisma saglabāšanu ar pakāpenisku cukura cenu galējo
samazinājumu ne vairāk par 20 procentiem no pašreizējās cukura
intervences cenas, kā arī paredz pakāpenisku cukurbiešu minimālās
cenas galējo samazinājumu ne vairāk par 25 procentiem no
pašreizējās cukurbiešu minimālās cenas, jo tikai ar šādiem
nosacījumiem nozare Latvijā varētu pastāvēt. Tāpat Latvijas
nostājā pausts viedoklis, ka cenu samazinājuma gadījumā
kompensācija no ES budžeta ir jāsedz 100 procentu apmērā no
ienākumu zaudējuma, turklāt nodrošinot maksājumu saņemšanu tieši
cukurbiešu audzētājiem. Zemkopības ministrija uzskata, ka
zaudējumu segšana no valstu nacionālajiem budžetiem nav
paredzama. Latvijas nostāja paredz, ka kvotu pārdošanas vai
likvidācijas gadījumā cukurbiešu audzētājiem jāpiešķir
kompensācija no ES budžeta 250 eiras par tonnu kvotas cukura,
sedzot nozarē ieguldītos līdzekļus, savukārt kvotu likvidācijas
gadījumā no ES budžeta jāparedz kompensācija cukura ražotājiem
vismaz 350 eiru apmērā par tonnu kvotas cukura.
ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa