• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Vilšanās". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.07.2000., Nr. 272/274 https://www.vestnesis.lv/ta/id/9393

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Darbības pārskati

Vēl šajā numurā

28.07.2000., Nr. 272/274

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

"Vilšanās"

"Rzeczpospolita"

— 2000.07.24.

G–8 valstu grupas vadītāju tikšanās ar katru gadu vairo argumentus, no kuriem izriet, ka tādām "visbagātāko valstu kluba" sanāksmēm zūd jēga.

Interneta, ātro satelītu un mobilo telefonu sakaru pasaulē kontakti starp pasaules visbagātāko valstu politiķiem notiek gandrīz vai ik dienas, un tiem vairs nav nepieciešams rīkot speciālus pasākumus. Tādas tikšanās kā Okinavā tikai apstiprina, ka gadsimta beigās pagājībā aiziet tradicionālā diplomātija, kam bija nepieciešamas lielas starptautiskas, pompozas konferences, kurās sarunas notika franču valodā, kuru laikā frakās tērpti diplomāti dzēra šampanieti un ēda kaviāru. Mūsdienu pasaulē nav jābrauc uz Okinavu, lai sarīkotu tādu konferenci.

Vēl viens arguments pret tādām galotņu konferencēm (ievērosim — ārkārtīgi dārgām: Japāna izdeva gandrīz 800 miljonus dolāru Okinavas konferences sarīkošanai) ir Krievijas piedalīšanās tajās. Kādreiz, aukstā kara laikā vai divu konkurējošo politiski militāro bloku eksistences laikā, Rietumu pasaules līderu tikšanās augstākajā līmenī bija saprātīgs un nozīmīgs pasākums. Padomju Savienība, jo īpaši 70. gados, bija spēcīgs pretinieks. Tad toreizējās G–7 grupas apspriedēm bija jēga. Šajās galotņu konferencēs tika saskaņota stratēģija cīņā pret padomju tipa komunismu.

Atskārsme, ka pasaules visattīstītāko valstu grupas sanāksmēs nekas liels nenotiek, ir nonākusi pat līdz pašiem to dalībniekiem. Okinavas galotņu konferencē nekādas konkrētas vienošanās netika panāktas, tika atkārtotas tikai daudzas labi zināmas un pareizas deklarācijas un tika apspriesti daudzi cēli mērķi. Tika doti solījumi palīdzēt nabadzīgiem. Pēc šī solījuma ir vērts atgādināt, ka konferences sarīkošanai izdotā summa būtu pietiekama, lai norakstītu vairāku, ja arī ne vairāku desmitu valstu parādus. Tādēļ arī nav jābrīnās, ka nevalstiskās organizācijas Okinavas tikšanos ir nodēvējušas par "izšķērdības galotņu konferenci", bet ANO ģenerālsekretārs Kofi Anans to novērtēja tā: "Pārāk daudz solījumu, bet darbības — nekādas."

Pēc tikšanās Okinavā vienīgais apmierinātais cilvēks, ja neskaita konferences saimniekus, kas ir stingri pārliecināts par šādu pasākumu lietderību, bija Krievijas prezidents, kura pirmā uzstāšanās šajā forumā izrādījās ārkārtīgi veiksmīga.

Rišards Maļiks

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!