Viena ābece četrkājaino Eiropas sargu skološanai gudrībā

Valsts robežsardzes (VRS) kinologu un dienesta suņu sasniegumi novērtēti tālu aiz mūsu valsts robežām, ko īpaši veicināja panākumi NATO mēroga sacensībās vairākus gadus pēc kārtas. Kinoloģijas dienesta augstais līmenis bija dzinulis, lai izlolotu ieceri rosināt nākotnē veidot Latvijā Eiropas Savienības (ES) robežsargu Kinoloģijas centru. Pavasarī izkristalizējies priekšlikums, ka sākotnēji Latvija varētu sagatavot ES dienesta suņu kopējās apmācības rokasgrāmatu, jo kopējās stratēģijas četrkājaino robežsargu apmācībā Eiropā nav. Nule šis priekšlikums izskatīts Briselē.

Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Minētais priekšlikums izskatīts Briselē Stratēģiskās komitejas par imigrāciju, robežām un patvērumu rīkotajā ārējo robežu praktiķu kopīgās vienības sēdē. Tiesa, to izskatīt bija plānots jau iepriekšējā sēdē jūlijā Roterdamā. Jautājums par dienesta suņu kopējās apmācības rokasgrāmatas sagatavošanas iespējām toreiz atlikts, jo sanāksmi galvenokārt veltīja Nīderlandes prezidentūras laikam, diskutējot par prioritāriem jautājumiem.
Aizvadītajā nedēļā Briselē lemts, vai Latvijai uzticēt izstrādāt minēto rokasgrāmatu. Sēdē dalībnieki ierosinājuši ieceri par rokasgrāmatu īstenot kā reģionālo projektu Latvijai sadarbībā ar vēl citām ES dalībvalstīm, skaidro VRS priekšnieka vietnieks imi-grācijas un ES lietu jautājumos robežsardzes pulkvedis Konstantīns Šarigins. Proti, mūsu robežsardzei jāatrod vismaz divas partnervalstis. Robežsardze ir gatava turpināt iesākto darbu.

Idejai dzirdīgas ausis

Visu 25 ES dalībvalstu attiecīgo dienestu vadītājiem nosūtīts lūgums sniegt atzinumu par rokasgrāmatas ieceri. Šobrīd atbildes saņemtas no deviņu valstu – Polijas, Vācijas, Francijas, Ungārijas, Beļģijas, Somijas, Lielbritānijas, Igaunijas, Nīderlandes – dienestiem. “Kopumā lielākā daļa atbalsta šādas rokasgrāmatas nepieciešamību, atšķiras vien redzējums, kādai tai jābūt,” teic K.Šarigins. Kā jau minēts, Eiropā nav vienotas suņu apmācības, katrā valstī savas tradīcijas un atšķirīgi sasniegumi, tādēļ arī priekšlikums apkopot labāko praksi no labākajām arī izpelnās atzinību. Turklāt tas radītu priekšnoteikumu, lai atrastu pareizo atslēgu, kā attīstīt šo ļoti specifisko jomu.
Pagaidām neviena valsts vēl nav bildusi, vai tā gatava kļūt par līdzpartneri projekta iniciatoriem, taču VRS priekšnieka vietnieks ir optimistisks – partneri būs. Tas ir priekšnoteikums, lai turpinātu darbu.
Ja viss virzīsies veiksmīgi, kur gūt līdzekļus? K.Šarigins min speciālo fondu ARGO, kas domāts, lai ES finansiāli atbalstītu pasākumus robežapsardzības, robežkontroles un imigrācijas jomā un tādējādi uzlabotu to kapacitāti. No Baltijas valstīm pagaidām nevienai nav pieredzes, kā apgūt līdzekļus ARGO programmu ietvaros. Tāda ir, piemēram, Vācijai, Spānijai, Itālijai, Grieķijai un Somijai. Tikko Latvijas robežsardze atradīs partnerus un ar tiem vienosies par tālāko sadarbību, varēs gatavot pieteikumu par finansējuma piešķiršanu projektam, teic VRS priekšnieka vietnieks, uzsvērdams, ka līdz tam laikam jābūt skaidrībai, kad tiks pabeigta Valsts robežsardzes koledžas celtniecība Rēzeknē, kur izvietots Kinoloģijas centrs. Pašreiz koledžas infrastruktūra nav pilnībā izveidota, un tas varētu kļūt par šķērsli sekmīgai projekta īstenošanai.

Atlasīt labāko no labākā

K.Šarigins, ieskicējot robežsardzes redzējumu, kā praksē īstenot ieceri par rokasgrāmatu, skaidro, ka tas ir sākotnējais rīcības plāns, kas, protams, vēl var tikt koriģēts. Rokasgrāmatu var radīt tikai kopīgiem pūliņiem, jo process ir darbietilpīgs.
Kad projektam būs zaļā gaisma, vispirms iecerēts ES Robežsargu apmācības centrā Austrijā pulcēt sanāksmē kinologus un izskaidrot projekta būtību un pilnveidot koncepciju. Tālāk jau darbs ar dažādu dalībvalstu kinologiem – piemēram, izzināt apmācības metodes, kādi ir panākumi, ar kādām sugām utt. Ar vārdu sakot, apkopot visu labāko pieredzi ES. Turklāt paralēli sistematizēt augstas klases profesionāļu priekšlikumus kopējās mācību programmas izveidei.
Kad izstrādāts tās plāns, kinologi, labākie sava amata meistari, tiktu aicināti uz Rēzekni, kur viņi paveikto izvērtētu un dalītos priekšlikumos. Tālāk jau darbs pie pašas rokasgrāmatas. Paralēli vairāki atlasītie kinologi, arī no partnervalstīm, jau strādātu pēc tās jaunās apmācības sistēmas, kura galu galā būs izkristalizējusies kā labākā. Tikko projektu īstenos, četrkājaino daudzfunkcionālo partneru sagatavotība būs uzskatāmākais apliecinājums jaunās apmācības pareizai izvēlei.
Kad rokasgrāmata būs sagatavota, Rēzeknē atkal pulcēsies profesionāļi, kuri vētīs rezultātu un izteiks galīgos priekšlikumus. Nepieciešamais tiks apkopots un ielabots, rokasgrāmata būs noslīpēta. Daudzfunkcionālo dienesta suņu sagatavošanas gudrība tiks izdota brošūrā. Komplektā ar to būs videomateriāls, kā tas notiek praksē.

Ilze Apine, “LV”
ilze.apine@vestnesis.lv