
Spriež par telekomunikāciju nākotni
Vakar Rīgā beidzās sestais Baltijas jūras reģiona sakaru forums. Tajā skarti un iztirzāti vairāki aktuāli Latvijas telekomunikāciju nozares jautājumi, problēmas un novitātes.
Foruma pirmajā dienā,
20.septembrī, pasākuma dalībnieku un plašsaziņas pārstāvju
interesi izraisīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas
(SPRK) locekļa Edvīna Karnīša uzstāšanās. E.Karnītis kritiski
vērtēja Elektronisko sakaru likuma projekta gaitu. Likums tika
pieņemts kā Ministru kabineta noteikumi Nr.304 šā gada 15.aprīlī
(“LV” 16.04.2004.) un šobrīd tiek skatīts Saeimā. E. Karnītis
norādīja, ka attiecībā uz likumu saņemts vairāk nekā 200
priekšlikumu, no kuriem daudzi ir savstarpēji pretrunīgi. SPRK
loceklis pauda uzskatu, ka Elektronisko sakaru likuma pieņemšanas
process ir pārlieku sasteigts – tas tika pieņemts tikai 16
mēnešus pēc telekomunikāciju tirgus liberalizācijas, tāpēc vēl ir
daudz neatbildētu jautājumu un nesakārtotu sfēru. Kā pozitīvu
piemēru E. Karnītis minēja Igauniju, kur elektronisko sakaru jomu
regulējošs likums vēl nav pieņemts, kaut arī tirgus brīvai
konkurencei atvērts jau 2001.gada 1.janvārī, tātad divus gadus
agrāk nekā mūsu valstī. Protams, šobrīd kaimiņvalstī norit darbs
pie attiecīga normatīvā akta projekta izstrādes. E. Karnītis arī
izteica neizpratni par ieceri Latvijas Valsts elektrosakaru
inspekciju pārveidot par peļņas kapitālsabiedrību – šāds solis,
pēc SPRK locekļa domām, nozīmē šīs institūcijas virzību
privatizācijas virzienā.
Foruma ietvaros notikušajā preses konferencē par Latvijas lielāko
fiksēto un mobilo sakaru operatoru nākotni runāja koncerna
“TeliaSonera” prezidents Baltijas valstīs, Dānijā un Norvēģijā
Kenets Karlbergs. Viņš norādīja, ka Latvijas valstij izdevīgāk
būtu pārdot tai piederošās SIA “Lattelekom” un SIA “Latvijas
mobilais telefons” (LMT) kapitāldaļas, nevis saglabāt pašreizējo
situāciju. Pēc K.Karlberga domām, “TeliaSonera” ietekmes
palielināšanās Latvijā dos pozitīvu efektu – būšot iespēja
piedāvāt labākas kvalitātes pakalpojumus par zemāku cenu, vairāk
līdzekļu ieguldīt izpētē un attīstībā, kā arī turpināt sakaru
modernizāciju. Viņš uzsvēra, ka koncernam Latvijā nav politisku
nolūku, bet “TeliaSonera” ilgtermiņa ekonomiskie plāni paredz
darbību visu Baltijas valstu tirgū.
Ministru prezidents Indulis Emsis gan jau noraidījis valsts
īpašumā esošo SIA “Lattelekom” un SIA “LMT” kapitāldaļu
privatizācijas iespēju. Viņš sacīja, ka šobrīd nav spiedīgu
apstākļu, kas diktētu šāda darījuma nepieciešamību, un norādīja,
ka valstij abos telekomunikāciju uzņēmumos ir stratēģiskas
intereses. Tāpēc, paskaidroja Ministru prezidents, valdība
plānojusi pat palielināt valsts ietekmi SIA “LMT”. Premjers
uzsvēra, ka valsts ir ieinteresēta veicināt konkurences
palielināšanos telekomunikāciju tirgū, kā arī tarifu samazināšanu
iedzīvotājiem un uzņēmumiem. “Valsts interesēs nav gūt maksimālo
peļņu, tās atšķiras no uzņēmumu interesēm,” sacīja I.
Emsis.
Koncernam “TeliaSonera” šobrīd pieder 49 procenti SIA
“Lattelekom” kapitāldaļu un tāds pats daudzums SIA “LMT”
kapitāldaļu. SIA “Lattelekom” īpašumā ir 23 procenti LMT
kapitāldaļu, tāpēc “TeliaSonera” vadība uzskata, ka koncerna
kontrolē ir 60,3 procenti Latvijas lielākā mobilo sakaru
operatora kapitāldaļu. Koncerns ir arī simt procentu Lietuvas
mobilo sakaru operatora “Omnitel” kapitāldaļu īpašnieks. Savukārt
Igaunijā “TeliaSonera” pieder 49 procenti fiksēto sakaru
operatora “Elion” un tāds pats daudzums mobilo sakaru kompānijas
EMT kapitāldaļu.
Vakar, runājot forumā, par uzņēmuma plāniem pastāstīja arī SIA
“Baltkom TV” komercdirektors Juris Ķezberis. Viņš sacīja, ka
nākotnē uzņēmums varētu visā Latvijas teritorijā piedāvāt
digitālās televīzijas pakalpojumus, taču tas nenotiks tuvākajā
laikā. Viņš paskaidroja, ka digitālās televīzijas ieviešanai
obligāts nosacījums ir skaidri formulēti “spēles noteikumi”,
uzņēmuma tiesības un pienākumi. J. Ķezberis norādīja, ka valsts
uzņēmumam varētu sniegt zināmus atvieglojumus, piemēram,
raidiekārtu uzstādīšanā. Latvijas Valsts elektrosakaru
inspekcijas pārstāvis Inārs Jēkabsons atzina, ka digitālās
televīzijas ieviešanai mūsu valstī tehnisku šķēršļu nav.
Jāatgādina, ka aizvakar, forumu atklājot, Ministru prezidenta
biedrs un satiksmes ministra pienākumu izpildītājs Ainārs Šlesers
digitālajai televīzijai prognozēja ļoti nozīmīgu vietu
telekomunikāciju biznesa pakalpojumu spektrā.
Juris Bārtulis, “LV”