Spriež par telekomunikāciju nākotni

Vakar Rīgā beidzās sestais Baltijas jūras reģiona sakaru forums. Tajā skarti un iztirzāti vairāki aktuāli Latvijas telekomunikāciju nozares jautājumi, problēmas un novitātes.

Foruma pirmajā dienā, 20.septembrī, pasākuma dalībnieku un plašsaziņas pārstāvju interesi izraisīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) locekļa Edvīna Karnīša uzstāšanās. E.Karnītis kritiski vērtēja Elektronisko sakaru likuma projekta gaitu. Likums tika pieņemts kā Ministru kabineta noteikumi Nr.304 šā gada 15.aprīlī (“LV” 16.04.2004.) un šobrīd tiek skatīts Saeimā. E. Karnītis norādīja, ka attiecībā uz likumu saņemts vairāk nekā 200 priekšlikumu, no kuriem daudzi ir savstarpēji pretrunīgi. SPRK loceklis pauda uzskatu, ka Elektronisko sakaru likuma pieņemšanas process ir pārlieku sasteigts – tas tika pieņemts tikai 16 mēnešus pēc telekomunikāciju tirgus liberalizācijas, tāpēc vēl ir daudz neatbildētu jautājumu un nesakārtotu sfēru. Kā pozitīvu piemēru E. Karnītis minēja Igauniju, kur elektronisko sakaru jomu regulējošs likums vēl nav pieņemts, kaut arī tirgus brīvai konkurencei atvērts jau 2001.gada 1.janvārī, tātad divus gadus agrāk nekā mūsu valstī. Protams, šobrīd kaimiņvalstī norit darbs pie attiecīga normatīvā akta projekta izstrādes. E. Karnītis arī izteica neizpratni par ieceri Latvijas Valsts elektrosakaru inspekciju pārveidot par peļņas kapitālsabiedrību – šāds solis, pēc SPRK locekļa domām, nozīmē šīs institūcijas virzību privatizācijas virzienā.
Foruma ietvaros notikušajā preses konferencē par Latvijas lielāko fiksēto un mobilo sakaru operatoru nākotni runāja koncerna “TeliaSonera” prezidents Baltijas valstīs, Dānijā un Norvēģijā Kenets Karlbergs. Viņš norādīja, ka Latvijas valstij izdevīgāk būtu pārdot tai piederošās SIA “Lattelekom” un SIA “Latvijas mobilais telefons” (LMT) kapitāldaļas, nevis saglabāt pašreizējo situāciju. Pēc K.Karlberga domām, “TeliaSonera” ietekmes palielināšanās Latvijā dos pozitīvu efektu – būšot iespēja piedāvāt labākas kvalitātes pakalpojumus par zemāku cenu, vairāk līdzekļu ieguldīt izpētē un attīstībā, kā arī turpināt sakaru modernizāciju. Viņš uzsvēra, ka koncernam Latvijā nav politisku nolūku, bet “TeliaSonera” ilgtermiņa ekonomiskie plāni paredz darbību visu Baltijas valstu tirgū.
Ministru prezidents Indulis Emsis gan jau noraidījis valsts īpašumā esošo SIA “Lattelekom” un SIA “LMT” kapitāldaļu privatizācijas iespēju. Viņš sacīja, ka šobrīd nav spiedīgu apstākļu, kas diktētu šāda darījuma nepieciešamību, un norādīja, ka valstij abos telekomunikāciju uzņēmumos ir stratēģiskas intereses. Tāpēc, paskaidroja Ministru prezidents, valdība plānojusi pat palielināt valsts ietekmi SIA “LMT”. Premjers uzsvēra, ka valsts ir ieinteresēta veicināt konkurences palielināšanos telekomunikāciju tirgū, kā arī tarifu samazināšanu iedzīvotājiem un uzņēmumiem. “Valsts interesēs nav gūt maksimālo peļņu, tās atšķiras no uzņēmumu interesēm,” sacīja I. Emsis.
Koncernam “TeliaSonera” šobrīd pieder 49 procenti SIA “Lattelekom” kapitāldaļu un tāds pats daudzums SIA “LMT” kapitāldaļu. SIA “Lattelekom” īpašumā ir 23 procenti LMT kapitāldaļu, tāpēc “TeliaSonera” vadība uzskata, ka koncerna kontrolē ir 60,3 procenti Latvijas lielākā mobilo sakaru operatora kapitāldaļu. Koncerns ir arī simt procentu Lietuvas mobilo sakaru operatora “Omnitel” kapitāldaļu īpašnieks. Savukārt Igaunijā “TeliaSonera” pieder 49 procenti fiksēto sakaru operatora “Elion” un tāds pats daudzums mobilo sakaru kompānijas EMT kapitāldaļu.
Vakar, runājot forumā, par uzņēmuma plāniem pastāstīja arī SIA “Baltkom TV” komercdirektors Juris Ķezberis. Viņš sacīja, ka nākotnē uzņēmums varētu visā Latvijas teritorijā piedāvāt digitālās televīzijas pakalpojumus, taču tas nenotiks tuvākajā laikā. Viņš paskaidroja, ka digitālās televīzijas ieviešanai obligāts nosacījums ir skaidri formulēti “spēles noteikumi”, uzņēmuma tiesības un pienākumi. J. Ķezberis norādīja, ka valsts uzņēmumam varētu sniegt zināmus atvieglojumus, piemēram, raidiekārtu uzstādīšanā. Latvijas Valsts elektrosakaru inspekcijas pārstāvis Inārs Jēkabsons atzina, ka digitālās televīzijas ieviešanai mūsu valstī tehnisku šķēršļu nav. Jāatgādina, ka aizvakar, forumu atklājot, Ministru prezidenta biedrs un satiksmes ministra pienākumu izpildītājs Ainārs Šlesers digitālajai televīzijai prognozēja ļoti nozīmīgu vietu telekomunikāciju biznesa pakalpojumu spektrā.

Juris Bārtulis, “LV”

juris.bartulis@vestnesis.lv