Atklāj pirmās palīdzības sniegšanas spēju trūkumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nav gatavi sniegt pirmo palīdzību. Par to liecina gan autoavārijas imitēšana uz Rīgas apvedceļa aizvadītās nedēļas nogalē, gan speciālistu teiktais par situāciju darbavietās.

Satiksmes drošības mēneša ietvaros Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) un Rīgas rajona ceļu policijas veiktā eksperimenta mērķis bija noskaidrot autovadītāju atsaucību ekstremālā situācijā. “Negadījuma vietai” uz galvaspilsētas apvedceļa Tallinas virzienā vienas stundas laikā garām pabrauca 156 automašīnas. Apstājās un palīdzību sniegt bija gatavi tikai astoņi autovadītāji, no kuriem gandrīz visi izrādījās mediķi vai sociālie darbinieki, informē LSK.
Eksperimentā noskaidrotā autovadītāju spēja sniegt pirmo palīdzību ir vairāk nekā neapmierinoša, atzīst LSK pirmās palīdzības programmu koordinatore Pārsla Binava-Binaus. Tam esot gan objektīvi, gan subjektīvi iemesli. Pirmkārt, cilvēki baidās no neikdienišķas situācijas, kad var būt darīšana ar cietušajiem un asinīm, kā arī vairās uzņemties atbildību, rīkoties saskaņā ar godaprātu. Otrkārt, daudz ko nosaka pašreizējais laikmets, kuram raksturīgs laika trūkums un steiga, turklāt cilvēkiem nepietiek kompetences – gan praktiskas, gan teorētiskas, lai vispār spētu sniegt pirmo palīdzību. Nereti viņi vispār nezina, kā sazvanīt palīdzības dienestus.
Uz iedzīvotāju, arī autovadītāju, izplatītu neprasmi rīkoties situācijās ar cietušajiem norāda arī Latvijas Katastrofu medicīnas centra direktors Mārtiņš Šics. Viņš skaidro, ka daudzi autovadītāji tiesības saņēmuši vēl padomju laikā, taču zināšanas pirmās palīdzības sniegšanā tā arī nav atsvaidzinājuši. Pašlaik neviens Ministru kabineta akts neparedzot, ka būtu jāveic atkārtota apmācība. Taču zināšanas un iemaņas veikt kvalitatīvu pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanu ar laiku zaudējot ne tikai autovadītāji, bet pat mediķi, policisti un ugunsdzēsēji, kuriem tā ir ikdienas darba obligāta sastāvdaļa. Pirmās palīdzības sniegšanas iemaņu trūkums, kā uzsver KMC vadītājs, esot arī viens no galvenajiem iemesliem ļoti augstajai mirstībai nelaimes gadījumos Latvijā.

Darba devēji vairās no apmācības

Prasme pirmās palīdzības sniegšanā ir obligāta arī uzņēmumu un organizāciju darbā, kur spēkā esošie noteikumi prasa, lai to zinātu un spētu veikt vismaz puse strādājošo, stāsta P.Binava-Binaus. Diemžēl praksē tā nenotiek, jo daudzi darba devēji minēto prasību pildot formāli vai aizbildinoties ar dažādiem attaisnojumiem, bet reaģējot tikai tad, kad jau notikusi nelaime. Arī tagad, kad LSK uzņēmumiem un iestādēm piedāvājis noturēt divu nodarbību kursu pirmās palīdzības sniegšanā, 99% aicināto atteikušies, lai arī maksa par šo apmācību ir 7–8 lati.
Gan P.Binava-Binaus, gan M.Šics norāda: lai veicinātu medicīniskās palīdzības sniegšanas praksi darbavietās līdz kaut vai paredzētajiem 50%, būtu nepieciešama arī aktīvāka Valsts darba inspekcijas iesaistīšanās šajā procesā.

Gatavo kvalificētu apmācību skolās

Visatsaucīgākie apmācībai pirmajā palīdzībā esot bērni un jaunieši, atzīmē LSK pārstāve. Aktīvi par to interesējoties skolēni. Nereti izglītības un citās iestādēs tiekot aicināti neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) speciālisti, taču tieši pirmās palīdzības sniegšanā, kas ir atšķirīga, tie varot nebūt pietiekami kompetenti. Proti, NMP nozīmē kvalificētu speciālistu ar attiecīgu medicīnisko aparatūru sniegtu palīdzību, bet pirmā palīdzība – efektīvu palīdzību bez speciālām zināšanām un ierīcēm uzreiz pēc negadījuma. Tādēļ LSK šobrīd ir gatavs aicināt Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) darbam skolās piesaistīt profesionālus pirmās palīdzības pasniedzējus. Speciālistu kvalifikāciju kā ļoti būtisku akcentē arī M.Šics. Esot jau sagatavota eksperimentāla grupa, kurā vairāk nekā 20 skolu fizkultūras pasniedzēji tiks sagatavoti tieši profesionālai pirmās palīdzības sniegšanai un apmācībai izglītības iestādēs.
Kā jau “Latvijas Vēstnesis” informējis, IZM, kuras vadībā izveidota dažādu institūciju pārstāvēta darba grupa metodiskā līdzekļa sagatavošanai drošības jautājumu mācīšanai pamatskolās, sola 2005.gada sākumā daļēji, bet ar nākamo mācību gadu pil-nīgi veikt skolēnu izglītošanu par drošību esošajos mācību priekšmetos. Tādējādi pirmā palīdzība, visticamāk, tiks mācīta sporta jeb fiziskās kultūras nodarbībās.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv