1990.gada 15.maija sēdes stenogramma

Vakara sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Tagad mēs apstiprināsim valdības sastāvu, un es palūgtu deputātus pirms darba sākšanas reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Tātad nav kvoruma. Pirmkārt, lūdzu vēlreiz zvanīt, lai deputāti nāk uz sēdi. Otrkārt, varbūt kāds no deputātiem var noiet lejā un pasaukt tos, kuri ir aizkavējušies, jo arī es zvanu nedzirdēju.

I.Bērziņš: Bet šīs balsis mums ir vajadzīgas tikai tad, kad balsojam. Apspriest mēs varam jau tagad.

Priekšsēdētājs: Labāk, lai visi deputāti ir klāt. Atskanēja zvans, mazliet pagaidīsim. Vārds mūsu Ministru padomes priekšsēdētājam Ivaram Godmanim.

I.Godmanis: Cienījamo sapulces vadītāj, cienījamie kolēģi! Tomēr ir ļoti svarīgi, cik mēs patlaban esam klāt, jo jautājums ir ļoti nopietns– būs kandidatūras apspriešana, pēc tam balsošana. Tādēļ, lai šo jautājumu varētu uzsākt, mums tomēr vajadzētu pārliecināties, cik mēs esam zālē.

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs, jūs varbūt sāciet iepazīstināt ar kandidatūru ministra amatam. Līdz apspriešanai mēs pārreģistrēsimies un uzzināsim, vai mums vispār ir vērts sākt.

I.Godmanis: Augsti cienījamie deputāti! Es gribētu jums stādīt priekšā kandidatūru tirdzniecības ministra postenim– Armandu Plaudi. Var būt jautājums, kāpēc tieši šajā brīdī mēs sākam ar tirdzniecību, jo politiskie rezultāti, bez šaubām, ir nonākuši pirmajā plāksnē. Kā jau zināms, ir ažiotāža ar pārtikas produktu iepirkšanu, tāpēc man ir lūgums izskatīt šo kandidatūru un apstiprināt tirdzniecības ministra amatā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Pirms lūgsim ministra kandidātu, man ir priekšlikums vēlreiz reģistrēties, lai būtu skaidrība, vai mēs visi esam. Man ir informācija, ka Likumdošanas jautājumu komisija atrodoties lejā un strādājot. Tātad vēlreiz lūdzu reģistrāciju. Paldies. Varam strādāt– piedalās 109 deputāti. Lūdzu– Armands Plaudis. Acīmredzot mēs rīkosimies tāpat kā iepriekšējās reizēs: ja ministra kandidātam nav nekas īpašs sakāms, varbūt tūlīt sāksim ar jautājumiem, lai raitāk iet darbs.

A.Plaudis: Cienījamie deputāti! Es domāju, ka man pašlaik ir grūti ko teikt. Samērā daudz esmu runājis pastāvīgajā komisijā, un pašreizējais tirdzniecības stāvoklis runā pats par sevi. Varbūt tiešām jautājumi?

Priekšsēdētājs: Kādi būtu jautājumi ministra kandidātam? Kāds ir komisijas viedoklis? Vārds komisijas priekšsēdētājam Čepānim.

A.Čepānis: Es gan vakar ziņoju par komisijas viedokli, bet varu atkārtot. Komisijas darbā no 12 locekļiem piedalījās 9. Par Armanda Plauža kandidatūru nobalsoja 8 deputāti. Viens komisijas loceklis balsošanā nepiedalījās. Tātad komisijas lēmums ir ieteikt Armandu Plaudi iecelšanai par Latvijas tirdzniecības ministru.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mūsu priekšsēdētāja dokumentos es atradu šīs komisijas protokolu. Tagad varam uzdot jautājumus. Lūdzu, deputāt Ozola kungs.

I.Ozols: Sakiet, kāda ir jūsu attieksme pret Rīgas rajonu tirdzniecības decentralizāciju, lai lokalizētu rajonu pašpārvaldes ietekmi attiecīgajos rajonu tirdzniecības uzņēmumos un atbrīvotu tos no Rīgas tirdzniecības orgānu kontroles?

A.Plaudis: Liekas, šie jautājumi jārisina kopā ar vietējo pašpārvaldi, tie jāskata kopumā, jāiziet no koncepcijas, kura ir bijusi un pie kuras es arī palieku, ka šodien ir jānostiprina saimniecisko uzņēmumu, t.i., lielo veikalu un trestu, saimnieciskā patstāvība.
Uz šā pamata jāizdara visas pārējās struktūras izmaiņas. Kādām tām jābūt? Šie jautājumi jārisina kopā ar vietējo pašpārvaldi. Katru Rīgas rajonu izdalīt atsevišķi vēl būtu pāragri. Šeit ir liela specifika, jo izveidosies mazas tirdzniecības pārvaldes. Jāsaka, ka resursi mums pilnā mērā to neļauj darīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pirmais mikrofons.
No zāles: Mūsu jaunais Ministru padomes priekšsēdētājs, izklāstot savu koncepciju, teica, ka viņš iestājas par talonu sistēmu un preču komerctirdzniecību. Kā, jūsuprāt, būtu jāorganizē tāda tirdzniecība pašreizējā deficīta apstākļos?

A.Plaudis: Preču deficīta apstākļos jāiet divi ceļi. Pirmais ceļš: mums jānosaka tas preču resursu klāsts, ar kurām šodien ir jāiztiek jebkuram republikas iedzīvotājam. Šie preču resursi mums ir jānormē un jāsadala vienādi visām pilsētām un visiem republikas rajoniem. Diemžēl tā ir sadale. Tām precēm, kuras zināmā mērā ir luksuspriekšmeti, tas ir, bez kurām ikdienā var iztikt, varētu ieviest komerccenas, varētu organizēt to izsoli. Tādi varētu būt pirmie soļi, kuri tuvinātu tirgus ekonomikai.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Caune.

I.Caune: Sakiet, lūdzu, kādas ir jūsu domas par divu
ministriju– Tirdzniecības ministrijas un Latvijas Patērētāju biedrību savienības apvienošanu, par fondu sadali starp laukiem un pilsētu.

A.Plaudis: Es jūsu jautājumu sapratu. Pašreiz mēs nevaram runāt par divām ministrijām, jo te ir divas īpašuma formas. Pirmkārt, tā ir kooperatīvā īpašuma forma un valsts tirdzniecības forma. Katrā gadījumā es esmu par to, ka ar laiku būs normāli preču resursi, ka izveidosies normāla tirdzniecība. Mums vajadzētu pārskatīt praksi, kāda valdījusi gadiem ilgi. Tika noteikts, ka valsts tirdzniecība var būt tikai septiņās lielās pilsētās. Vajadzētu tomēr normāli attīstīt tirdzniecību, lai mēs šodien redzētu, kura no šīm formām ir progresīvāka. Es neizslēdzu iespēju, ka vajadzētu veidot nelielus tirdzniecības uzņēmumus, vajadzētu tos privatizēt. Tad būtu vēl trešā tirdzniecības īpašuma forma.

Priekšsēdētājs: Deputāts Movels.

I.Movels: Jūs gandrīz atbildējāt uz manu jautājumu. Ko jūs domājat par tirdzniecības organizāciju? Otrs jautājums: kādas varētu būt ministrijas funkcijas privatizācijas gadījumā?

A.Plaudis: Ministrijas funkcijas pildīsim neatkarīgi no tā, vai būs privatizācija vai ne. Ministrijas funkcijas ir izstrādāt tirdzniecības stratēģiju kopumā, kā arī tirdzniecības tehnoloģijas jautājumi, vispārējā tirdzniecības organizācija. Tie ir jautājumi, ar kuriem vajadzētu nodarboties ministrijai un pamazām atteikties no reglamentēšanas un norādījumu došanas, piemēram, kā laukos tirgot, kā netirgot. Šodien ir jāpieņem visi cilvēki, kas nodarbojas ar iedzīvotāju apgādi, jādod resursi, lai viņi varētu brīvi strādāt.

Priekšsēdētājs: Deputāte Zeile.

V.Zeile: Sakiet, lūdzu, cik no visiem republikas gaļas izstrādājumu fondiem šodien aiziet rūpnīcu apgādei? Ko šajā gadījumā domājat mainīt perspektīvā, ņemot vērā to kritisko situāciju, kāda ir, piemēram, Rīgas veikalos?

A.Plaudis: Uz šo jautājumu, cik šodien aiziet slēgtajam tīklam, es precīzi atbildēt nevaru, jo pašreiz es neesmu tirdzniecības aparātā, un man nav šo datu, bet katrā gadījumā mans viedoklis ir tāds, ka šie gaļas resursi mums būs jādala atkarībā no tā, cik lielā mērā rūpniecības uzņēmumi saražojuši virsplāna produkciju, kuru viņi ir tiesīgi pārdot brīvi, un cik no šīs produkcijas viņi pārdos republikas iedzīvotājiem.

Priekšsēdētājs: Deputāts Repše.

E.Repše: Jūs jau daļēji pieskārāties šim jautājumam. Taču šobrīd veikali stipri vien ir atkarīgi no to preču klāsta, kas bāzēs ir. Vai jūs pieļaujat un paredzat krietni vien paplašināt veikalu tiesības un iniciatīvu pašiem sagādāt par līgumcenām preces, kuras varētu pārdot? Šodien tirgū ir dabūjams daudz vairāk preču, piemēram, augļu, taču cenas ir nepieņemamas. Tātad, atbrīvojot iniciatīvu, vai būtu iespējams to lietu normalizēt?

A.Plaudis: Man liekas, ka šodien mēs to varētu atļaut, bet es domāju, ka vajadzētu tomēr nedaudz centralizēt šo funkciju veikšanu. Šodien lielākas iespējas manevrēt ar resursiem būtu tieši vairumtirdzniecībā. Un, ja mēs runājam par tirgus cenām, par augļiem un visu pārējo, tad arī šajā virzienā mēs speram pirmos soļus. Tālākā perspektīvā– uz produktiem, kuri iepirkti no zemnieku saimniecībām, no kolhoziem, uzlikt kalkulācijas cenu. Būs dārgāk, bet es uzskatu, ka paralēli arī šai formai ir jāattīstās. Pircējs pats izvēlēsies, vai viņš par šo cenu varēs pirkt vai ne. Tikai ir jābūt iespējai izvēlēties. Privatizācijas apstākļos ir jādibina nelieli uzņēmumi, it sevišķi sabiedriskajā ēdināšanā.

Priekšsēdētājs: Vai vēl kādam ir vēlēšanās ministra kandidātam kaut ko jautāt? Nav. Tad pārejam pie debatēm. Šobrīd tajās ir pierakstījušies divi deputāti: Klindžāns un Karlsons. Vārds deputātam Klindžānam. Ja kāds vēl grib uzstāties debatēs, lūdzu, pierakstieties.

G.Klindžāns: Cienījamie kolēģi! Es esmu komisijā, kas izskatīja šo kandidatūru. Diemžēl man nav iznācis līdz šim laikam iepazīt Plauža kungu. Esmu tikai dzirdējis ļoti pozitīvas atsauksmes no tiem darba kolektīviem, kuros viņš ir strādājis. Ņemot vērā diskusiju, kas mums bija komisijā, un manus spriedumus, es gribu teikt, ka viņš ir drosmīgs cilvēks, šodien uzņemoties šo darbu, jo tirdzniecība ir sfēra, kur mēs vistuvāk saskarsimies ar cilvēkiem, kas nāks uz mūsu tukšajiem veikaliem. Tāpēc man nav nekādu iebildumu pret šo kandidatūru, un es to visnotaļ atbalstu. Es uzskatu, ka viņš ir speciālists savā jomā, un mēs no viņa varam gaidīt drošus un enerģiskus soļus. Par tiem viņš mūs jau informēja, atbildot uz jautājumiem.
Tomēr arī man ir daži novēlējumi. Es domāju, ka topošajam ministram būtu stingri jānodala tās funkcijas, kas ir pašvaldības sfērā, no tām, kas ir Augstākās padomes kompetencē, no Tirdzniecības ministrijas funkcijām. Es šeit domāju racionēšanas problēmas, sadales un pārdales problēmas. Tirdzniecībai būtu jāpievērš lielāka uzmanība tam, ko pārdot, kas ir tirdzniecībā, kā izpētīt iedzīvotāju pieprasījumu. Lielāka uzmanība būtu jāvelta bāzes sagatavošanai, vajadzētu uzskatīt visas agrofirmas, visus kolhozus un kooperatīvus par saviem sāncenšiem šā vārda labā nozīmē. Es domāju, ka tikai konkurence, un par to jau runājām, ir tirdzniecības attīstības perspektīva. Es visnotaļ atbalstu un aicinu jūs balsot par.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Karlsonam.

J.Karlsons: Cienījamie deputāti! Pirms pāris dienām šajā zālē izskanēja dažādi viedokļi par to, vai vispār viena vai otra ministrija ir nepieciešama. Tas bija tad, kad mūsu premjers stādīja priekšā Ministru kabineta sastāvu. Tādi paši jautājumi izskanēja arī par Tirdzniecības ministriju. Es personiski pievienojos Tirdzniecības un pakalpojumu komisijas viedoklim, ka pastāvošajā situācijā, arī veidojot brīvu tirgu, Tirdzniecības ministrija ir pilnīgi nepieciešama, pat obligāta. Tikai galvenais priekšnoteikums ir šīs, kā arī citu ministriju funkcionālo virzienu pielāgošana attiecīgajam laika periodam, tas ir, pašreizējiem reālajiem apstākļiem. Domāju, ka laikā, kad Latvijas tauta konsekventi iet savas neatkarības atjaunošanas ceļu, mēs ļoti gribētu redzēt tieši Tirdzniecības ministrijas priekšgalā cilvēku, kas būtu enerģisks, kas gribētu un kas spētu atteikties no vecajām dogmām, jo pašreizējo iekšējo un ārējo attiecību rezultātā ir ļoti apgrūtināta resursu radīšana un to sadale. Komisijā, kuras loceklis es arī esmu, tika izskatītas vairākas kandidatūras. Starp tām Plauža kungs izcēlās ar konstruktīvismu un, pēc manām domām, ļoti labi saprata pašreizējo politisko un ekonomisko situāciju. Liela pozitīva nozīme ir pretendenta pietiekami lielajai tirdzniecības darba pieredzei. Vadībā ir nepieciešami jauni, enerģiski un darboties griboši kadri, tādēļ aicinu cienījamos deputātus balsot par mūsu premjera izvirzīto Plauža kunga kandidatūru.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Čepānim.

A.Čepānis: Komisijas viedokli es jau deputātiem darīju zināmu. Gribu tikai pateikt vienu: lai uzņemtos šīs ministrijas vadību pašreizējā republikas ekonomiskajā situācijā, ir vajadzīga liela pilsoniskā drosme un arī patriotisms. Pārrunas ar Armandu Plaudi mūsu komisijai sākās jau pirms 1.maija, pirms mūsu Augstākās padomes sesijas. Armands Plaudis izteica šaubas, vai varētu šo amatu uzņemties, bet, jo vairāk viņš šaubījās, jo komisijas locekļiem palika par viņu labāks iespaids. Tas ir cilvēks, kas nevis iet uz avantūru, bet labi izprot lielo atbildību, kāda būs personiski viņam un viņa vadītajai ministrijai, un tomēr uzņemas šo darbu. Es domāju, ka tas vien liecina par šā cilvēka garaspēku un par viņa noskaņojumu. Tas pirmkārt.
Otrkārt, Armandam Plaudim ir tirdzniecības darba pieredze, lai gan viņš ir visai jauns. Viņš ir strādājis vairumtirdzniecības posmā, strādājis arī tirdzniecības vadības posmā un mazliet vairāk nekā gadu vada vienu no lielākajām Centrālās patērētāju biedrības un Latvijas Patērētāju biedrību savienības vairumtirdzniecības bāzēm. Laika periodā, kopš man ir saskare ar tirdzniecību, ir nācies būt arī šajā bāzē un dzirdēt speciālistu un bāzes daudzu simtu cilvēku lielā kolektīva atsauksmes par Armanda Plauža darba stilu un metodēm, par viņa kompetenci tirdzniecībā, un varu jums teikt, ka šīs atsauksmes ir visnotaļ pozitīvas.
Mani iepriecina tas, ka, manuprāt, Armands Plaudis ir uztaustījis pašlaik mūsu tirdzniecībā galveno, svarīgāko, gan arī vājāko, gan arī reizē stiprāko posmu– tas ir vairumtirdzniecības posms. Jo acīmredzot šodien nevajag lielu prātu un gudrību, lai sadalītu tos nabadzīgos preču resursus, kādi ir republikas rīcībā, gan Tirdzniecības ministrijā, gan Patērētāju biedrību savienībā un citās organizācijās un iestādēs, kas nodarbojas ar tirdzniecību. Taču Armandam Plaudim ir konkrēti priekšlikumi, kā palielināt preču resursus visā republikā, un es esmu pārliecināts, ka tie arī īstenosies. To izdarīt var vienīgi pašlaik Tirdzniecības ministrijas pārziņā esošais vairumtirdzniecības posms. Tādēļ es vēlreiz lūdzu deputātus balsot par Armanda Plauža kandidatūru.


Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Repšem.

E.Repše: Cienījamie deputāti! Varu tikai atbalstīt iepriekšējā runātāja ierosinājumu balsot par šo ministra amata kandidātu, tāpēc ka man ļoti patika, kā viņa runās sintezējās reālā nepieciešamība pēc zināmas centralizācijas nestabila tirgus apstākļos, lai nodrošinātu cilvēkus ar nepieciešamajām precēm, pēc privātās iniciatīvas atjaunošanas mehānisma, kas varētu nodrošināt konkurences apstākļu radīšanu un funkcionēšanu turpmāk. Jo šodien paturēt to mehānismu, kāds mums ir tirdzniecībā, proti, kad ir cieti noteiktas valsts cenas, bet nav pašu preču, ko par šīm cenām varētu realizēt, kad ir gan kaut kur tirgus, bet tas ir tikai tirgus, kur cenas ir augstas, jo ļoti mazs skaits cilvēku nodarbojas ar šā tirdzniecības procesa organizēšanu. Tātad būtu ļoti nepieciešams, un tas varbūt arī ir novēlējums ministrijai, radīt mehānismu, lai katrs veikals vai tirdzniecības uzņēmums varētu brīvi izvēlēties, vai tas saņems preces no centrāli organizēta tīkla, vai pēc līgumcenām no citiem piegādātājiem. Vienīgais izvēles kritērijs šeit varētu būt– cena. Tas nodrošinātu gan to, ka mums vispār ir nepieciešamās preces, un arī to, ka parādās tādas preces, kas varbūt nav centralizēti sagādājamas. Un piemēri tam mums ir. Visi žēlojas par to, ka Latvijā ir par daudz liekas naudas, ka mēs nevaram šo naudu nosegt ar precēm. Varbūt mēs šo naudu varam laist darbā. Piemēram, viens no kooperatīvajiem veikaliem piedāvā no Lietuvas piegādātos automobiļu stiklus par cenu, kura ir nedaudz augstāka par valsts cenu, tomēr stipri zemāka par patlaban eksistējošo brīvā tirgus cenu. Tādā virzienā novēlu ministrijai strādāt. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Kā pēdējam debatēs vārds deputātam Kodoliņam.

A.Kodoliņš: Godājamie deputāti! Vispirms es pateikšu, ka es atbalstu ministra kandidatūru. Tomēr, manuprāt, jautājums par tirdzniecību ir aktuāls, ka mums jāapzinās, ka ministram vēl ir krietni jāstrādā pie reālas tirdzniecības reorganizācijas programmas. Pirmkārt, ir jāsaprot, ka turpmāk Tirdzniecības ministrijai ir jānodarbojas kopumā ar tirdzniecības politiku, ne vien ar tirdzniecības nozaru vienu sfēru. Otrkārt, mani tomēr neapmierina koncepcija par talonu sistēmu un tirdzniecību šajos apstākļos. Manuprāt, ir jāievieš princips, ka šī talonu sistēma un tirdzniecība ar talonu palīdzību jāsavieno ar komerctirdzniecību tieši tajās preču grupās. Citiem vārdiem sakot, nevar būt komerctirdzniecība ar tādiem produktiem vai precēm, kuru iegādei nav talonu. Citādi viena cilvēku kategorija vispār netiks pie šiem produktiem vai precēm.

Priekšsēdētājs: Līdz ar to debates šajā jautājumā ir pabeigtas, mums atliek tikai balsot. Mēs esam reģistrējušies iepriekš un pirms katras balsošanas, es domāju, reģistrācija nebūs vajadzīga. Jā, mēs redzējām, ka pienāca klāt.
No zāles: Mašīnai ir tādas tehniskās iespējas, ka to balsis, kuri nav reģistrējušies, netiek ieskaitītas. Tā kā daudzi pienāca klāt, mums tomēr vēlreiz jāreģistrējas.

Priekšsēdētājs: Tādā gadījumā vēlreiz reģistrēsimies, jo Likumdošanas jautājumu komisija zālē ienāca vēlāk. Rezultāts– 125. Lūdzu godājamos deputātus izteikt balsojot savu attieksmi par Armandu Plaudi kā Latvijas Republikas tirdzniecības ministru. Es palūgšu rezultātu. Mums atliek tikai apsveikt Plaudi kā Latvijas Republikas tirdzniecības ministru. (Aplausi.) Ar 116 balsīm esam ievēlējuši– iecēluši Armandu Plaudi.
Vārds Ministru padomes priekšsēdētājam Ivaram Godmanim, lai stādītu priekšā nākamo kandidatūru.

I.Godmanis: Augsti cienījamie deputāti! Atļaujiet man stādīt priekšā jums Edgaru Zausājevu kā kandidātu materiālo resursu ministra postenim. Likumā par valdību ir rakstīts, ka tiek likvidēta iepriekšējā Valsts apgādes komiteja. Tās vietā tagad ir paredzēta Materiālo resursu ministrija. Lūdzu iepazīties ar Zausājeva kunga darba gaitu aprakstu. Lūdzu viņu stāties jūsu priekšā.

Priekšsēdētājs: Tribīnē ir Zausājeva kungs. Atgādināšu, ka saskaņā ar mūsu reglamentu 15 minūtēs var izteikt savu programmu, pēc tam 20 minūtes paredzētas jautājumiem. Tas ir maksimālais reglaments. Pēc mūsu tradīcijas, Zausājeva kungs pats izlems, vai viņš iepazīstinās ar savu programmu vai vienkārši atbildēs uz jautājumiem.

E.Zausājevs: Tāpat kā iepriekšējais kolēģis.

Priekšsēdētājs: Komisijas priekšsēdētājs varbūt dos savu slēdzienu. Lai gan ir protokols, es tomēr lūgšu komisijas priekšsēdētāju izteikt komisijas viedokli un paskaidrot sīkāk.

O.Kehris: Ekonomikas komisija rūpīgi izskatīja Edgara Zausājeva kandidatūru materiālās apgādes ministra postenim. Piedalījās 14 komisijas locekļi. No tiem 10 balsoja par šo kandidatūru, 4 atturējās. Tātad komisija rekomendēja Augstākajai padomei apstiprināt šo kandidatūru.

Priekšsēdētājs: Atliek tikai atgādināt, ka jāuzdod jautājumi Zausājevam.

P.Simsons: Es ieskatījos jūsu anketā un konstatēju, ka jums vajadzētu atcerēties PSKP 23.kongresu, kurā bija runa par pāreju uz ražošanas līdzekļu vairumtirdzniecību. Sakiet, kāds pašreiz ir stāvoklis šajā jautājumā un vai mēs tādu virzienu arī turpmāk varam uzskatīt par progresīvu?

E.Zausājevs: Vairumtirdzniecība tika pasludināta, bet sevi tā neapstiprināja, jo būtībā tā ir tā pati limitēšana. Runājot par pēdējiem diviem gadiem, pirmajā gadā vēl resursi vairumtirdzniecībai tika iedalīti, turklāt tos centās iedalīt maksimāli, bet pēdējā gadā un šogad būtībā vairumtirdzniecība ir aizmirsta. Resursi netiek iedalīti pilnībā. Tos resursus, kas ir, iedala, pārējos meklējiet paši– tāda ir Vissavienības nostāja.

Priekšsēdētājs: Deputāts Kurdjumovs.

L.Kurdjumovs: */Man priekšā ir Savienības Valsts apgādes komitejas 1990.gada 23.janvāra lēmums “Par dažiem pasākumiem ražošanas līdzekļu vairumtirdzniecības attīstīšanai”, pamatojoties uz kuru faktiski visa Savienības Valsts apgādes komiteja pāriet uz vairumtirdzniecības režīmu. Vēl vairāk– šajā lēmumā norādīts, ka šis jauno apgādes formu režīms ir saskaņots ar savienotajām republikām, un uzskaitītas pilsētas un republiku galvaspilsētas, kuras pāriet uz šo tirdzniecības režīmu. Kāpēc šeit nav Rīgas? Tas ir pirmais jautājums./

E.Zausājevs: */Mēs arī iesniedzām savus priekšlikumus, taču tikām vienīgi līdz attiecīgo nodaļu līmenim. Kad šis jautājums nonāca līdz Valsts apgādes komitejas vadības līmenim, mums teica: pagaidiet, paskatīsimies, un tā šis jautājums palika, un mūs šeit neiekļāva./

L.Kurdjumovs: */Otrais jautājums. Ko jūs domājat par Valsts apgādes komitejas un tās organizāciju centralizēto līdzekļu apgādes sistēmu, tostarp arī par republikas lauksaimniecības apgādi ar Valsts apgādes komitejas un tās orgānu starpniecību? Es lieliski zinu, ko par to domāja biedrs Poļanskis. Mani interesē jūsu viedoklis./

E.Zausājevs: */Kopā ar agrorūpniecisko kompleksu?/

L.Kurdjumovs: */Tāds bija lēmums. Jūs atceraties. Jūs taču tolaik bijāt vietnieks./

E.Zausājevs: */Ja esmu pareizi sapratis, pacentīšos atbildēt. Savulaik mēs balstījāmies uz koncepciju par to, ka visam, kas ir centralizēts, jāatrodas vienās rokās, tas ir, ja tagad Agrorūpnieciskā kompleksa agroapgādes komiteja tiek nodrošināta atsevišķi,tad mēs gribētu, lai tas viss būtu vienās rokās. Sasaucām visu lauku rajonu sanāksmi, apspriedām šo jautājumu. Lauku rajoni viennozīmīgi teica, ka gribot strādāt ar Agroapgādes komiteju. Taču visticamāk– mēs šeit apmainījāmies domām ar Daini Ģēģeru– šis jautājums vēl būs jārisina attiecībā uz centralizēti sadalāmo nomenklatūru, jo šobrīd iznāk tā, ka agrorūpnieciskajam kompleksam metāls tiek piešķirts atsevišķi, Valsts apgādes komitejai arī atsevišķi, respektīvi, katrs sēž uz sava deficītā metāla. Manevrēšanas iespēju vispār nav, un, domāju, kopējais lēmums būs tāds, ka centralizēti sadalāmajai nomenklatūrai šobrīd, šajos deficīta apstākļos jāatrodas vienās rokās, lai varētu brīvāk manevrēt./

Priekšsēdētājs: Lūdzu– otrais mikrofons.

V.Biķis: Daļēji uz jautājumu, ko es gribēju uzdot, jau ir atbildēts. Bet man vēl ir cits jautājums. Tā kā fondēšana un limitēšana acīmredzot būs vēl turpmākajos gados, kā jūs uzskatāt– vai likvidēs tādu kārtību un sistēmu, kā bija līdz šim, ka fondu iedalīšana bija Apgādes komitejas, tad Plānu komitejas, tad Savienības ministrijas pārziņā? Pie reizes otrs jautājums. Pavisam īss. Kā jūs uzskatāt, cik ilgi pieļaujamas inventarizācijas apgādes komitejas bāzēs? Cik dienu un cik mēnešu?

E.Zausājevs: Iepriekšējā valdība man uzdeva izstrādāt koncepciju par materiāli tehnisko apgādi, un šī koncepcija tika iesniegta. Viens no punktiem tajā bija, ka nav jābūt tā saucamajai valsts plāna nomenklatūrai pie Valsts plāna vai pie tagadējās Ekonomikas ministrijas. Tāpat nav jābūt Vissavienības centralizētās materiāli tehniskās apgādes sadalāmajai nomenklatūrai. Visam jābūt vienās rokās. Ar Āboltiņa kungu mums vienošanās ir panākta. Es domāju, ka, sākot ar 1991.gadu, centralizēti sadalāmā nomenklatūra būs Materiālo resursu ministrijas rokās. Kas attiecas uz inventarizācijām mūsu bāzēs, tās atkarīgas arī no nomenklatūras, piemēram, gabalu skaits. Kur ir elektropreces, tur var to panākt ātrāk. Tomēr domāju, ka ne vairāk par 10 dienām. Es zinu, kāpēc jautājums uzdots, jo tur tiešām dažreiz ievelkas līdz pat mēnesim.

O.Ščipcovs: */Maskavas rajonā ir krāsaino metālu lējumu rūpnīca, tās apgādāšanai tiek organizētas piegādes no tāliem KPFSR rajoniem. Kādas ir šīs rūpnīcas pastāvēšanas un tās vajadzību apmierināšanas perspektīvas patlaban un turpmāk?/

E.Zausājevs: */Par šīs rūpnīcas pastāvēšanu es jums nevaru atbildēt, jo ar ražošanas spēku izvietošanu un šīs rūpnīcas likteni Valsts apgādes komitejai nav nekāda sakara./

O.Ščipcovs: */Jā, bet krāsaino metālu lējumi mums ir vajadzīgi, krāsainā metāla liešanas produkcija republikai ir vajadzīga. Kā šajā aspektā tiks risināts materiālās apgādes jautājums?/

E.Zausājevs: */Krāsaino metālu lējumi, manuprāt, nepieder pie centralizēti sadalāmās nomenklatūras. Precīzi nevaru pateikt, bet ir apmēram sešsimt pozīciju, kas tiek sadalītas centralizēti. Ja tā nav centralizēti sadalāmā nomenklatūra, tad šai rūpnīcai ir nostabilizējušies sakari, kurus nedrīkst saraut, respektīvi, vajadzētu būt tiešiem līgumiem ar to rūpnīcu, no kuras tiek saņemtas piegādes./

J.Freimanis: Vistuvākajā laikā mums jārēķinās ar diezgan lielu izejvielu deficītu. Zausājeva kungs, sakiet, lūdzu, kā jūs skatāties uz iespēju lietot otrreizējās izejvielas, pirmām kārtām metālu, plastmasu, gumiju, makulatūru? Kādos apstākļos šis process varētu būt rentabls?

E.Zausājevs: Mūsu tagadējā sistēmā ir nodaļa, kas nodarbojas ar otrreizējiem resursiem. Daļu šo otrreizējo resursu pārstrādā operatīvi. Pie bijušās Valsts tehniskās apgādes komitejas 42 kooperatīvi ir nodarbināti ar otrreizējo izejvielu apstrādi. Apjomus es diemžēl nezinu, jo pēc iepriekšējā sadalījuma manā pakļautībā šī nozare nebija. Bija 4 vietnieki, katrs atbildēja par saviem jautājumiem. Konkrēti es uz šo jautājumu nevaru atbildi sniegt.

A.Lembergs: Iepriekšējā sasaukuma Augstākā padome pieņēma likumu par sociāli ekonomisko plānu šim gadam. Tur katrai pašvaldībai bija iedalīti celtniecības un montāžas darbu limiti ar materiālo segumu. Šis likums netiek pildīts. Kāda ir jūsu koncepcija par pašvaldības orgānu materiāli tehnisko apgādi?

E.Zausājevs: Būtībā šis jautājums ir saskaņots. Iedalot celtniecības limitus, pie reizes jāiedala arī materiālie resursi. Respektīvi, rajonu un pilsētu izpildkomitejas pēc šo limitu un resursu apstiprināšanas noslēdz līgumu ar darbuzņēmējiem– kooperatīvu, “Latvijas celtnieku” vai kādu citu organizāciju. Pēc tam ar mūsu starpniecību resursi tiks novadīti darba uzņēmējam.

A.Lembergs: Bez jums cita starpnieka nebūs?

E.Zausājevs: Nē.

A.Lembergs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Laiks jautājumiem vēl ir. Lūdzu. Deputāts Gavrilovs.

M.Gavrilovs: */Man ir tāds jautājums jums. Te gandrīz visi deputāti, kas runāja, savās programmās iestājās par tirgus ekonomiku. Kādas ir jūsu domas par izredzēm radīt ražošanas līdzekļu tirgu un konkrēti– veidojot vairumtirdzniecības bāzes, kas galu galā novedīs pie jūsu ministrijas likvidēšanas?/

E.Zausājevs: */Es uzskatu, ka Materiālo resursu ministrijai, īpaši tagad, tik sarežģītā laikā, noteikti ir jābūt. Sakarā ar pāreju uz tirgus attiecībām daži soļi jau ir sperti. Pie mums uz republikas skaitļošanas centra bāzes tika izveidota informatīvi komerciālā nodaļa ar savu komerccentru. Tas notika pagājušā gada februārī. Šā komerccentra preču apgrozījums bija četri miljoni rubļu gadā. Tagad mēs to esam reģistrējuši ar tiesībām dibināt starptautiskus sakarus. Tas, lūk, ir tas, ko mēs esam izdarījuši. Tālāk. Es domāju, ka ap šā gada beigām mūsu vairumtirdzniecības uzņēmumi būs jāpārveido par tirdzniecības starpniekfirmām./

Priekšsēdētājs: Es redzu, ka jautājumu vairs nav. Arī rakstiski neviens debatēs nav pieteicies. Izteiksim savu attieksmi balsojot. Ieslēdziet balsošanas režīmu. Piereģistrēsimies. Rezultāts– 137. Balsošanas režīmu! Lūdzu godājamos deputātus balsot par, pret vai atturoties par Edgara Zausājeva kandidatūru ministra postenim. Vai visi ir nobalsojuši? Lūdzu rezultātu. Mums atliek tikai apsveikt Edgaru Zausājevu ar iecelšanu par Latvijas Republikas materiālo resursu ministru. (Aplausi.) Tātad ar 119 balsīm pirmo reizi Latvijas Republikas vēsturē ir iecelts materiālo resursu ministrs.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Vārds cienījamam Ministru padomes priekšsēdētājam.

I.Godmanis: Augsti cienījamais vadītāj! Augsti cienījamie deputāti! Man ir prieks par to, ka šobrīd zālē deputātu skaits palielinājies, īpaši, ja runā par politiskās opozīcijas pārstāvjiem. Jo jautājumi vairs nav tik daudz politiski, cik tautsaimnieciski, tie skars pilnīgi visus mūs neatkarīgi no politiskajiem uzskatiem. Tāpēc atļaujiet man stādīt priekšā kandidatūru arī jaunas ministrijas– Enerģētikas ministrijas– vadītāja postenim. Kā jūs zināt, tādas ministrijas nebija, bet bija Enerģētikas komiteja. Paredzot daudzus jautājumus un ņemot vērā preses konferencē uzdotos jautājumus par totālo ekonomisko blokādi, man ir liels lūgums izskatīt un apstiprināt manis ieteikto kandidatūru ministra postenim– Ausekli Lazdiņu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu Ausekli Lazdiņu.

A.Lazdiņš: Es domāju, ka labāk būs, ja sāksim ar jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Kam ir jautājumi, lūdzu tos uzdot. Jautājumu nav? Komisijas viedoklis. Deputāts Blumbergs.

O.Blumbergs: 15.datumā, respektīvi, šīsdienas sēdē, otrreiz izskatot kandidatūru enerģētikas ministra amatam, piedalījās 12 komisijas locekļi, no viņiem 10 balsoja par, viens atturējās un viens nobalsoja pret.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputātam Rikardam ir jautājums.

R.Rikards: Kādas ir konkrētās iespējas kurināmā krīzes apstākļos piegādāt gāzi vai pāriet uz TEC kurināšanu ar kūdru? Kā izmantot šīs turbīnas?

A.Lazdiņš: Praktiski TEC kurināšanai kūdru izmantot nevarēsim, jo reāli kūdras vairāk nav. Ar 1993.gadu tiek pārtraukta brikešu ražošana un ar 1994. gadu– jebkāda rezerves iespēja, jo kūdru pagaidām lieto kā rezerves kurināmo tikai TEC–1. Kūdras nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Ziediņš.

Z.Ziediņš: Vai jums ir informācija par to, cik elektroenerģijas patērē mūsu militāristi, kas izvietojušies Latvijas teritorijā, konkrēti– milzīgais Skrundas lokators un citas tamlīdzīgas ēkas? Vai šie elektroenerģijas limiti tiek ierēķināti kopējā pozitīvajā vai negatīvajā bilancē, ko republikā patērējam?

A.Lazdiņš: No aptuveni 11 miljardiem kilovatstundu, ko sadalījām šogad, armijas vajadzībām ir apmēram 4,5 procenti. Ja runā par Skrundas objektu, es noskaidroju, ka uz turieni ved divas 110 kv līnijas. Viena no tām skaitās jaudas līnija, otra– rezerves līnija. Tātad Skrundas objektam ir apmēram 40 megavatu slodze.

Priekšsēdētājs: Deputāts Kiršteins.

A.Kiršteins: Cik nopietns ir priekšlikums, ko izteica ministrs Āboltiņš televīzijas pārraidē, ka Kurzemē kaut kur pie Liepājas iespējams uzbūvēt ļoti lielu termoelektrocentrāli, kas saņemtu brūnogles no Polijas? Tas ir reāli vai tikai teorijas līmenī?

A.Lazdiņš: Nevajadzētu domāt, ka tam jābūt pie Liepājas vai Nīcas. Vienā no enerģētiķu programmas daļām ietverts priekšlikums par kondensācijas elektrostacijas būvi. Diemžēl pašreizējā situācijā stacija ir sagaidāma, ja mēs to būvēsim izmantošanai ar cieto kurināmo– oglēm. Šodien mēs saņemam no Polijas apmēram pusi no tā ogļu daudzuma, ko patērējam– Silēzijas ogles. Ja būs stacija ar cieto kurināmo, tajā varēs kurināt visu veidu ogles– vai tās būtu no Polijas, vai no citurienes. Galvenais, lai šāda stacija mums parādītos. Es neizslēdzu varbūtību, ka kādreiz nākotnē mēs eksportēsim ogles no Rietumiem, ja Austrumi nedos.

J.Vaivads: Lielu daļu elektroenerģijas saņemam no Igaunijas. Ir zināms, ka igauņi gatavojas paaugstināt elektroenerģijas cenu. Sakiet, lūdzu, kā tas atsauksies uz cenu par elektroenerģiju tieši mūsu republikā, vai šī cena, kura jau aptuveni ir zināma, jūs apmierina un ko var darīt šajā jautājumā.

A.Lazdiņš: Cienījamie deputāti! Tā sauktā starprepublikāniskā norēķina cena ar Igauniju mums ir 1,1 kapeika, kaut arī pašizmaksa ir 1,6 kapeikas. Igauņi aprēķinājuši, ka, lai viņi atrisinātu savas ekoloģiskās problēmas, vajadzētu apmēram no 3,6 līdz 3,9 kapeikām. Loģiski, ka tas atsauksies uz visu mūsu ekonomiku. Ko mēs varētu darīt? Pagaidām Igaunija ir mūsu galvenais piegādātājs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu tie, kuriem es piedāvāju mikrofonu, pasakiet savu uzvārdu un vēlēšanu apgabalu, jo es visus nepazīstu.

M.Ivanovs: */Kādi ir tuvākie plāni attiecībā uz energoceltniecību republikā?/

A.Lazdiņš: */Tuvākie plāni ir tādi, ka mums jārada savas jaudas. Tas ir skaidrs. Šobrīd mēs enerģiju patērējam, kā jau jums teicu, vairāk par 10 miljardiem. Un nu jau paredzam 11 miljardus. Paši ražojam tikai 43 procentus no šā apjoma. Faktiski neviena valsts nevar stabili attīstīties, ja tai nav apmēram 80– 85 procentu savu jaudu. Tāpēc ir jārada savas jaudas. Tika izteikti priekšlikumi būvēt kādus lielus objektus, kuros par kurināmo tiktu izmantota gāze. Pagaidām Maskavas organizācijas mums kategoriski atsaka, ja runa ir par kondensācijas stacijām. Taču dod piekrišanu, ja mēs būvējam TEC, kur kurināmo labāk izmantot vienlaikus siltuma un gāzes ražošanai. Tātad kas tiek paredzēts? Pirmām kārtām vistuvākajā laikā, pat jau no nākamā gada, mums jāķeras pie Rīgas TEC–2 rekonstrukcijas vai paplašināšanas. Enerģētiķi pēc saskaņošanas ar Enerģētikas ministriju– jo “Latvenergo” pagaidām ir nevis republikas, bet Savienības ministrijas īpašums– piedāvā divus agregātus pa 250. Vispirms vienu, tad otru. Turpmāk aktīvi jādomā par to, kā uzstādīt mazas, nelielas gāzes turbīnas nelielās TEC– cukurfabrikās, Rēzeknē, teiksim, Bolderājas kokapstrādes kombinātā, Ventspils naftas eksporta uzņēmumos, respektīvi, tur, kur ir attiecīgi tvaika parametri. Tālāk. Jādomā, un enerģētiķi arī domā– bet zinu, ka tā ir gara saruna,– par jaunas TEC–3 celšanu Pārdaugavā un vienlaikus visu to katlumāju slēgšanu, kuras patlaban ir Zasulaukā, Imantā un citur un kuras tiks saglabātas maksimumrežīmam. Tas dos iespēju ar to pašu, tikai mazliet papildinātu gāzes apjomu ražot gan siltumu, gan elektroenerģiju. Un nākotnē, kā es jau teicu, būs jādomā par to kondensācijas staciju, par kuru es runāju. Ja mums to republikā izdosies panākt, tad ap 2000.– 2005.gadu mēs tuvosimies pašu ražošanai un pašu patēriņam pēc bilances./

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Čepānim.

A.Čepānis: Tā kā mūs klausās visa republika, lūdzu, ļoti īsi raksturojiet stāvokli ar benzīnu, īpaši attiecībā uz personisko automašīnu īpašniekiem.

A.Lazdiņš: Varbūt es tomēr runāšu krieviski, lai visi saprot mani. Mūsu šīsdienas autobenzīna bilance ir, ja tā var sacīt, grafika robežās. To, kas bija paredzēts saņemt no Mažeiķiem, aprīlī mēs esam saņēmuši, un tas, kas ir jāsaņem maijā no Mažeiķiem, mums ir pārorientēts uz citiem piegādātājiem. Maija grafiks pildās normāli. Mēs ceram, ka saņemsim visu. Šajā sakarībā mēs šodien jautājumu esam izskatījuši, un ar parītdienu, tas ir, ap 17.datumu, sāks pārdot benzīnu arī individuālajiem patērētājiem– 20 litrus vienreizējā pildījumā.

Priekšsēdētājs: Deputāts Geidāns.

I.Geidāns: Cienījamo ministra posteņa pretendent! Man nav īsti skaidrs ne no jūsu uzstāšanās mūsu komisijā, ne no jūsu atbildēm uz jautājumiem, par kādu koncepcijas ceļu jūs īsti iestājaties– vai par esošo rūpniecības un tautsaimniecības enerģijas patēriņa apmierināšanas ceļu vai par atsevišķu, apjoma ziņā nepamatotu ražojumu daļēju slēgšanu? Un otrs jautājums– varbūt esmu pārklausījies, bet man šķita, ka, pēc jūsu domām, militārajām vajadzībām izmanto tikai četrarpus procentu enerģijas. Mums ir citas ziņas– pat līdz 30 procentiem.

A.Lazdiņš: Tās ziņas par 30 procentiem acīmredzot ir kļūda, jo militārajām vajadzībām tik tiešām izmanto četrarpus procentus, ne vairāk. Tas ir viens. Kas attiecas uz pirmo jautājumu, es domāju, jāskatās vairākos aspektos. Pirmais aspekts: valdība nosaka, kādus objektus būvēt un kādus objektus rekonstruēt. Enerģētikai, kas ir viena no piegādājošajām organizācijām, ir jādod savs slēdziens– vai tā būs spējīga nodrošināt šo objektu ar attiecīgo elektroenerģijas daudzumu vai nebūs. Var rēķināt, ka šodien tautsaimniecībā un arī rūpniecībā nelietderīgi patērē apmēram 30 procentus. Citi min vēl lielākus skaitļus. Mēs ražojam dažādu rūpniecības produkciju, kas republikai tieši nav vajadzīga. No tiem17 miljardiem, kas perspektīvā paredzēti 2005.gada patēriņam, šī produkcija paņem apmēram divarpus miljardus. Tātad varētu būt samazinājums par divarpus miljardiem, līdz ar to attiecīgi jāorientējas uz 14,5 vai pat uz 14 miljardiem. Tātad– ja tiks pieprasīts, ka enerģētiķiem šī enerģija ir jādod atbilstoši izstrādātajam likumam par racionālu enerģijas izmantošanu ar tā saukto labvēlības attieksmi vai, gluži otrādi, ar stingri noteiktiem nodokļiem un tarifiem ir jāregulē šis rūpnieciskais patēriņš. Tā ka nevar būt tā, ka enerģētiķi paliks tie pēdējie, kuri noteiks, vai šī ražošana būs vai ne. Ja šī ražošana ir vajadzīga republikai, tad tai resursi būs jāatrod.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Ābiķis.

Dz.Ābiķis: Kā jūs vērtējat Latvijas iespēju iziet no Apvienotās Ziemeļrietumu energosistēmas un perspektīvā, balstoties uz lielajām jaudām, kas ir Ignalinā un Kohtla–Jarvē, veidot Baltijas energosistēmu?

A.Lazdiņš: Tas nav viegls jautājums. Es gribētu teikt tā, ka šodien, strādājot kopā ar kaimiņiem, mēs gan saņemam no igauņiem, gan dodam Lietuvai, gan atsevišķos režīmos lietuvieši dod mums. Maksimumstundās mēs dodam un vasaras laikā sedzam apmēram 50 procentus no tā sauktās spices jeb maksimumjaudas caur savām hidrostacijām. Sadarbība ar mūsu tiešajiem kaimiņiem acīmredzot ir nepieciešama, jo tā ir rezerve gan avārijas gadījumā, gan remonta laikā, kas ir nepieciešami, normāli gatavojot energoietaises ziemas apstākļiem. Kas attiecas uz Apvienoto Ziemeļrietumu energosistēmu, jāteic, ka iziet ārā jau var, visu ko var izdarīt, tikai jārēķinās ar reālo stāvokli. Ja igauņi pārtrauks mums, kā viņi saka, pagaidām, ap 1993.–1995. gadu, piegādāt enerģiju, būs ļoti grūti. Tāpēc vismaz tuvākajā laikā es neredzu tādu nepieciešamību un iespēju iziet no Apvienotās Ziemeļrietumu energosistēmas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

O.Ščipcovs: */Civilās aviācijas institūtā un Latvijas PSR Zinātņu akadēmijā ir nopietnas izstrādnes vēja elektrostaciju būvniecības jautājumos. Konkrēti, mums ir profesors Vinogradovs. Cik nopietni jūs uztverat šo ideju un vai plānojat to tuvākajā laikā realizēt? Vispār tādas iespējas ir. Tas ir alternatīvs enerģijas avots./

A.Lazdiņš: */Republikā tagad reizēm izskan tāds viedoklis, ka alternatīvie energoresursi, kuri iegūstami mazajās hidrostacijās, no saules enerģijas, no vēja enerģijas, var mūs glābt. Zināmā mērā tas tā var būt. Tas gan prasa milzīgu naudu. Fizikāli enerģētiskais institūts aprēķinājis, ka uz 10 gadiem mums vajag aptuveni 160– 180 miljonus, ja runa ir par visiem alternatīvajiem resursiem. Es, piemēram, uzskatu, ka jāizmanto viss, ko mēs šobrīd enerģētikas, tautsaimniecības vajadzībām varam paņemt no dabas, tikai nenodarot kaitējumu mūsu zemei, mūsu tautsaimniecībai. Pagaidām attiecīgās iekārtas diemžēl ir ļoti dārgas, bet par tām jādomā un šis variants jāizstrādā. Ir zināms, ka ārzemēs pie šā jautājuma tiek daudz strādāts. Nesen es biju Zviedrijā un redzēju, kāda izskatās vēja elektrostacija, kuras jauda ir 2 megavati, taču tā maksā 100 miljonus kronu. Tātad tas viss, protams, ir ļoti dārgi, tomēr domāt par to vajag./

Priekšsēdētājs: Lūdzu– deputāts Zaščerinskis.

J.Zaščerinskis: Ja es pareizi sapratu, jūs teicāt, ka aprīļa mēneša benzīna fondus republika ir saņēmusi pilnībā un tādas pašas cerības arī par maiju. Sakiet, lūdzu, ar ko tādā gadījumā izskaidrojams tas, ka lauksaimniecības uzņēmumi saņems tikai 60 procentus no plānotajiem fondiem un rezultātā liela daļa darbu, ko varētu šajā laikā paveikt, tiek atstāti novārtā?

A.Lazdiņš: Jūs zināt, ka 20.aprīlī tika parakstīta pavēle par degvielas patēriņa ierobežošanu. Tas tika darīts tikai viena iemesla dēļ– sakarā ar Lietuvas blokādi, jo tajā stadijā mēs nebūtu pārorientējušies uz citurieni, mēs būtu ļoti ātri nonākuši ārkārtīgi smagā stāvoklī. Bija zināms, ka lauksaimniekiem ir gan
pietiekami uzkrājumi, lai nodrošinātu sējas darbu veikšanu, gan arī tas, ka viņi saņems pēc vispārējā principa šos 60 procentus.Tasviss kopā deva iespēju šajā posmā, nezinot, kāda būs situācija vēlāk, radīt vēl papildus vairāk nekā 12 tūkstošus tonnu benzīna rezerves, tāpēc mēs varam mazliet atgriezt krānus ar 17.datumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Ulme.

A.Ulme: Uz manu jautājumu par alternatīvajām enerģijām jau atbildēja, bet es tomēr gribu jautāt tādā sakarībā. Mēs zinām: jo vairāk mums būs enerģijas, jo vairāk mēs varēsim ražot, jo vairāk mēs ražosim, jo ātrāk mēs nomirsim. Vai jums ir kaut kāda koncepcija, līdz kādai robežai beidzot mums vajadzēs to enerģiju un vai kādreiz tam galu galā vajadzēs beigties? Un otrs jautājums: vai jums liekas reāla Pļaviņu HES likvidēšana un Staburaga atgūšana?

A.Lazdiņš: Pirmais jautājums. Cienījamie deputāti, pasaules praksē ir izveidojusies tāda stabila formula, ja tā var sacīt, ka viss ir atkarīgs no nacionālā ienākuma attīstības, no nacionālā ienākuma ražošanas. Būtu labi, ja mēs varētu palikt uz šīsdienas līmeņa un vairāk enerģijas patēriņu nepalielināt, nostabilizēt ražošanu, lai mēs paši būtu saimnieki pār šo enerģiju. Palielinot par vienu punktu nacionālo ienākumu, pasaules praksē attīstītajās valstīs palielinās elektroenerģijas patēriņš par 1 līdz 1,2 punktiem. Mēs esam paredzējuši, pagaidām citu koncepciju enerģētiķiem nav bijis kā tās, kas pazīstamas agrākajā periodā. Tur bija teikts, ka šī attīstība būs dubulta. Paredzot, ka ir nepieciešams nodrošināt ekonomiju par 40 procentiem, un ņemot vērā skaitli, ko es jums nosaucu,– 17 miljardi, to mums iesaka Fizikāli enerģētiskā institūta zinātnieki un tas ir pārbaudīts visdažādākajos aprēķinos, mēs esam paredzējuši pieaugumu tikai par 0,6 procentiem, tas ir, mēs jau esam parādījuši savu nabadzības apliecinājumu. Ja arī notiktu tāds brīnums un mēs varētu saņemt šo enerģiju vairāk nekā pieminētos 14, 15, 17 miljardus, diez vai mēs būtu spējīgi praktiski paņemt šo enerģiju. Tas ir viens. Cik tālu jāpieaug šai elektroenerģijai? Zviedrija, kas ir attīstīta valsts un kas daudz vairāk patērē enerģiju nekā mēs, paredz nākamajos 10 gados par 20 procentiem palielināt savu elektroenerģijas patēriņu. Tādas koncepcijas, kur būs tā robeža, cik tālu mēs iesim, man nav. To rādīs nākotne.

Priekšsēdētājs: Paldies. Otrais mikrofons.

J.Endele: Man ir divi jautājumi. Kā krīzes apstākļos būs ar gāzi? Šobrīd ne tikai pilsētā, bet arī laukos ļoti daudz izmanto gāzi. Kas notiks, ja gāzes piegāde tiks boikotēta?

A.Lazdiņš: Tie ir divi momenti. Pieņemsim, ka krāsim bargo naudu, un viss ir normāli. Savienībā ir liela problēma ar gāzi, jo notikusi avārija. Un vismaz kādus gadus četrus gāzes apgādes uzlabojums Savienībā nenotiks. Ne jau velti maksimāli ir samazināts eksports.
Mums 1990.gadam gāzes daudzums paredzēts ciešamās robežās, gāzes piegāde patlaban ir normāla. Ja kaut kur kaut kā trūkst, tad tā ir kāda vietēja rakstura neizdarība, es domāju, vietējā gāzes saimniecības neizdarība. Tā kā mums ir labas attiecības ar tā saukto Sojuzgaz, es pagaidām nekādu trauksmes stāvokli par sašķidrināto gāzi neredzu. Kad atdalīsimies un prasīsim šo gāzi, būs vajadzīgas jaunas kopējas sarunas. Rietumu puse ne visai labprāt grib gāzi pārdot Austrumiem, tā ka cerības saņemt gāzi no Rietumiem ir minimālas. Mums ir jāatrod kopēja valoda ar gāzes koncernu Maskavā. Dabas gāze ir kopējā gāzes sistēmā, tāpēc viss ir atkarīgs no tā, kam attiecīgajā brīdī ir rokā tas krāniņš, tā sauktās gāzes sadales stacijas. Inčukalna gāzes krātuve mums ir ļoti laba regulējoša rezerve. Pagājušajā ziemā mums rezervē bija 7 miljardi, ko mēs varējām saņemt. Pašlaik gāzi šajā krātuvē iesūknē, tā ka ar dabasgāzi it kā būtu normāli.

J.Endele: Otrs jautājums. Es, bez šaubām, zinu, ka Latvijas mežos guļ milzīgs daudzums koksnes, kuru mēs varētu izmantot kā kurināmo. Vai jums šajā jomā ir kāds noteikts nodoms?

A.Lazdiņš: Nodomu ir daudz, bet enerģētiķu nelaime ir tā, ka viņi paši maksā ar saražoto produkciju, bet cenas ir ļoti zemas. Rezultātā saimnieki nav ieinteresēti paņemt to, kas būtu jāpaņem ar minimālām pūlēm. Rezultātā šie koksnes atkritumi vai koksnes pārpalikumi mežos pagaidām iet bojā. Kas ir izdarīts šajā jomā? Kopā ar Politehnisko institūtu izstrādāta Latvijā pirmā tā sauktā priekškurtuve, kura uzstādīta Madonas rajonā un strādā normāli. Rūpnīcā “Komunaļņiks” katli ir jau pārtaisīti un izmēģināti. Visā pasaulē, kā zināms, koksnes atkritumus nepūdē, bet sadedzina. Tātad cenu politika, nodokļu politika un attiecīgi smagāki vai labvēlīgāki apstākļi un nākotnē iespējamās grūtības ar energoresursiem dos to, ka sāksim mazliet savādāk izturēties pret šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Mums jautājumiem palikušas septiņas minūtes, tāpēc– pēc iespējas īsākus jautājumus un īsākas atbildes. Vārds deputātam Kinnam.

J.Kinna: Lazdiņa kungs, līdz šim jūsu pārziņā esošā ražošanas degviela ir nodarbojusies ar cilvēku spīdzināšanu, jo, tiklīdz bija kaut kāda krīze ar degvielu, tā momentāni neatkarīgi no uzpildes punktu skaita strādāja viens punkts un limitēja šo izsniegšanas normu. Šādu pašu cilvēku spīdzināšanas variantu jūs piedāvājat tagad, bet tas ir pretrunā ar to, ko lika priekšā Godmanis,– ieviest talonu sistēmu, lai katrs, nestāvot 7 un 8 stundu garā rindā, var saņemt sev atvēlēto degvielas daudzumu. Kāpēc jums ir pretruna ar premjera piedāvāto koncepciju?

A.Lazdiņš: Atbildēšu. Pirmkārt, šo talonu patlaban vēl nav, otrkārt, talonu ieviešanai vajadzīgs laiks, vajadzīgas deviņas tonnas papīra, vajadzīgi 100 000 rubļu, vajadzīgas divas automašīnas inkasācijai un attiecīgais darba algas fonds. Pieņemsim, ka to visu mēs varam darīt, bet tas nozīmēs, ka mēs nebūsim spējīgi atsākt dot iedzīvotājiem šo benzīnu, bet varēsim dot tikai tad, kad būs ieviesta talonu sistēma. Es minēju visas tās grūtības, kas saistītas ar talonu uzskaiti, noplūdes kontrolēšanu un visu pārējo.
Ir otrs variants. To izmantoja lietuvieši– ieviest attiecīgu zīmogu, lai atzīmētu tehniskajā pasē, cik daudz ir saņemts no atļautā limita. Es piekrītu, ka tā ir spīdzināšana, bet es neredzu reālu iespēju sākt neierobežoti izsniegt benzīnu privāto automašīnu īpašniekiem, vienlaikus iekļaujoties visos režīmos, kādos mums ir jāiekļaujas. Ar jūniju varēs regulēt ar šiem zīmodziņiem, un tas faktiski būtu tas pats, kas talonu sistēma. Un talonus arī taisīsim.

Priekšsēdētājs: Deputāts Dozorcevs.

V.Dozorcevs: */Man ir divi īsi jautājumi, kas faktiski prasa vienzilbīgas atbildes. Vai jūs atzīstat par iespējamu ekonomijas nolūkos paaugstināt elektroenerģijas cenu, jo rodas tāds iespaids, ka mēs to lietojam tikpat brīvi kā Kanādā, kur tās daudzums nav ierobežots? Pirmais jautājums./

A.Lazdiņš: */Esmu pārliecināts, ka elektroenerģijas cena augs. Es jau teicu, ka pat igauņi gatavojas mums to paaugstināt, tātad, dabiski, arī mums nāksies paaugstināt./

V.Dozorcevs: */Otrais jautājums. Tā kā mēs ar jums šodien jau it kā apspriedām iniciatīvu, kas saistīta ar hantu–mansu naftu, vai jūs uzskatāt par iespējamu personiski kontrolēt šo iniciatīvu līdz tās maksimāli drīzai ieviešanai dzīvē, jo runa ir par sesto daļu no naftas patēriņa republikā?/

A.Lazdiņš: */Es uzskatu, ka šis jautājums ir sarežģīts, tomēr šo naftas avotu vajag izmantot. Mums republikā nāksies meklēt iespēju radīt attiecīgu naftas pārstrādes rūpnīcu, bet, kas attiecas uz personisko kontroli, tad esmu personiski kontrolējis līdz šim un kontrolēšu arī turpmāk. Protams, ja vien mani ievēlēs./

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Kide, jo viņš bija pirmais. Mums laiks beidzas.

E.Kide: Republikas ciematos ir uzcelts daudz Līvānu māju, kuras tiek apkurinātas ar destilāta kurināmo, turklāt lielos daudzumos. Vai pastāv kādas problēmas ar šo māju apkuri situācijā, kāda izveidojusies ar degvielu?

A.Lazdiņš: Problēmas pastāv tikai pamatā. Pastāv zināmas bažas, ka nākotnē mums šī destilāta var trūkt, jo pašlaik Savienībā šim kurināmajam noteiktā pašizmaksa ir tik zema, ka neviens naftas pārstrādāšanas uzņēmums nevēlas to ražot. Tas ir viens. Varētu kurināt ar dīzeļkurināmo. Vienīgā problēma, kas individuālajiem patērētājiem var izveidoties nākotnē,– lai mums pietiktu šīs degvielas un lai mēs to varētu attiecīgi iepirkt. Citu problēmu mums nav.

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons.

E.Kide: Sakiet, lūdzu, kā tiek apgādāti tautsaimniecības uzņēmumi ar dīzeļdegvielu?

A.Lazdiņš: Ar dīzeļdegvielu tautsaimniecības uzņēmumiem patlaban problēmu nevajadzētu būt, jo viss ir normas robežās. Degviela tiek izsniegta bez jebkādiem ierobežojumiem, un es gribētu sacīt, ka vismaz pusotram mēnesim degviela mums ir.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mēs varam sākt debates. Debatēs ir pieteikušies deputāts Rogaļs un deputāts Freimanis. Tā kā šodien vairāk pieteicies neviens nav, vārds deputātam Rogaļam.

M.Rogaļs: */Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es strādāju enerģētikas jomā un tāpēc gribēju izteikties tieši sakarā ar nākamā enerģētikas ministra kandidatūras apstiprināšanu. Mūsu republikā, kā zināms, prioritāte tiek atvēlēta lauksaimniecībai. Taču mūsdienās, kā jūs jau jūtat, bez enerģētikas nevar normāli darboties neviena tautsaimniecības nozare. Ir zināms, ka energobruņojuma paaugstināšana par 1 procentu paaugstina darba ražīgumu par 1,5 procentiem. Patlaban Latvija elektroenerģiju patērē divas reizes vairāk, nekā ražo. Neraugoties uz to, republikā gada vidējais elektroenerģijas patēriņš uz vienu iedzīvotāju ir divas reizes mazāks nekā PSRS, Igaunijā, bet salīdzinājumā ar šajā ziņā tik attīstītām valstīm kā Zviedrija un Norvēģija 5– 8 reizes mazāks. Energoresursu deficīts– tā ir vislielākā problēma ekonomiski patstāvīgai Latvijai. Tāpēc enerģētikas attīstībai jāpievērš īpaša uzmanība. Izeja no situācijas, pēc manām domām, ir šāda: nepieciešams attīstīt tieši lielo enerģētiku– termoenerģētiku un, iespējams, kodolenerģētiku, lai gan pēc Černobiļas mēs pret to izturamies ar neuzticību. Tomēr, ja tiktu izmantoti Rietumvalstu sasniegumi drošuma garantēšanā, es domāju, tā būtu izeja no situācijas. Ar vēja, saules enerģētikas un bioenerģētikas palīdzību mēs labākajā gadījumā varēsim apmierināt 3– 5 procentus tautsaimniecības vajadzību. Tā ir alternatīvā enerģija, kas var samazināt kurināmā patēriņu enerģētikas vajadzībām, taču nevar aizstāt un palielināt esošo jaudu. Savukārt, runājot par mazajām HES, uz kurām tiek liktas cerības, ka tās varētu palīdzēt iziet no situācijas, ir dati, ka potenciāli Latvijā hidrostacijās var izstrādāt aptuveni 2,5 miljonus kilovatstundu elektroenerģijas. Tas apmierina pusi no tādas saimniecības vajadzībām, kāda ir “Lāčplēsis”. Turklāt šādās mazās HES elektroenerģijas cena būs 5– 8 reizes augstāka nekā esošajās stacijās.
Otrais ceļš ir energotaupīgu tehnoloģiju ieviešana, energoietilpīgu ražotņu pārprofilēšana. Un vēl, ja mēs negribam zaudēt to, kas mums pašlaik ir, būtiski jāpaaugstina enerģētiķu, pirmām kārtām ražošanas uzņēmumu un energoceltnieku prestižs. Darba kolektīvi jāatbrīvo no administratīvi komandējošā aparāta, kas pieradis dalīt to, ko citi saražojuši. Agrāk mēs par to runājām attiecībā uz Savienības resoriem, taču diemžēl šobrīd to pašu var teikt par republikas resoriem. Es to jūtu gan sakarā ar mūsu ražošanas apvienību “Latvenergo”, gan sakarā ar Daugavas HES kaskādi, kurā ietilpst arī tā stacija, kur strādāju es. Uzņēmumiem saimnieciskā patstāvība jāpiešķir reāli, nevis uz papīra, bet tas vēl līdz šim nav izdarīts. To attiecībām, tiklab savstarpējām, kā arī ar augstāko vadību, jābūt noteiktām līgumos.
Un vēl par vienu jautājumu. Uzņēmumiem– siltumenerģijas un elektroenerģijas ražotājiem– pašlaik ir noteikts simtprocentīgs valsts pasūtījums, bet šim valsts pasūtījumam atbilstoša materiāltehniskā apgāde netiek nodrošināta. Par to ieteikts gādāt pašiem uzņēmumiem. Šāda vienpusīga, diskriminējoša sistēma enerģētikai kaitē. Noteiktais valsts pasūtījums jānodrošina ar materiāltehniskajiem resursiem, bet, ja valsts nevar savu pasūtījumu nodrošināt ar materiāltehniskajiem resursiem, tad tai tas, cik iespējams, jāsamazina– līdz 50, 60 procentiem, lai atlikušo elektroenerģijas vai siltumenerģijas daļu uzņēmumi varētu realizēt paši, par to saņemot arī valūtu un resursus no citiem uzņēmumiem, kuriem tas viss ir. Un vēl. Lai paaugstinātu enerģētikas efektivitāti, jāievieš diferencēti tarifi “spices” un bāzes elektroenerģijai. Tās ir tikai dažas no enerģētiķu problēmām.
Attiecībā uz ministra amata kandidātu es uzskatu, ka teorētiskajā ziņā kandidāts ir sagatavots, viņš daudz strādājis republikas plānošanas darbā, enerģētikas jomā, viņam ir liela darba pieredze, un, ja viņš savus pūliņus veltīs minēto jautājumu risināšanai, es par viņu balsošu. Vēlu nākamajam ministram panākumus republikas enerģētikas patstāvības nodrošināšanā, jo bez patstāvīgas enerģētikas nav un nevar būt saimnieciskas patstāvības. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Freimanim.

J.Freimanis: Godājamie kolēģi, man ir tas prieks mūsu ministra pretendentu pazīt tieši 45 gadus. Tādēļ es gribētu teikt dažus vārdus par viņu kā par potenciālu šā amata kandidātu. Auseklis Lazdiņš pēc izglītības un savām sākotnējām tendencēm neapšaubāmi ir siltumenerģētiķis un savas radošās gaitas viņš ir sācis Zinātņu akadēmijas Fizikāli enerģētiskajā institūtā. Tieši šis faktors ir zināma garantija, ka ministra amata pretendents tiks galā ar visiem daudzpusīgajiem uzdevumiem. Un tieši tādēļ, ka šie sakari vēl pastāv, mēs varam runāt par aliansi– ministrija un akadēmijas institūts, uzskatīt to par garantu, ka tiks atrisināti visi nepieciešamie uzdevumi. Otrkārt, par Ausekli Lazdiņu var teikt to, ka viņš ir ideju bagāts cilvēks, kas apveltīts ar savu radošu domu. Te ir runa par to, ka viņam pieder doma par termoelektrostaciju izveidi Rīgā, par gāzes un šķidrās degvielas lietošanas bilanci un tā tālāk. Tātad šajā sakarībā– tas ir cilvēks ar patstāvīgu domāšanu, ar savām idejām. Mūsu ministra amata pretendents spēj rēķināt uz priekšu kā šaha partijā. Un viņš ir viena no pirmajām amatpersonām, es uzsveru, ir viena no oficiālo iestāžu amatpersonām, kas sāka domāt par enerģijas un naftas blokādes jautājumiem. Un, ja mēs viņam šodien uzticēsimies, tad acīmredzot viņam šajā sakarībā būs tālāki uzdevumi. Un, visbeidzot, ļoti svarīgi ir tas, ka mums vajadzīgs cilvēks, kas prot manevrēt un kas ir labs organizators vai, tautas valodā runājot, cilvēks, kas prot izgrozīties visādās grūtās situācijās. Auseklis Lazdiņš ir ne tikai labs speciālists, bet arī labs organizators. Un tādēļ es jūs aicinu balsot par viņu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Līdz ar to mūsu debates šajā jautājumā ir beigušās. Mums tikai atliek balsot par ministra posteņa kandidātu. Tātad ieslēgsim balsošanas režīmu un izteiksim savu attieksmi. Paldies. Rezultāts: par– 108 balsis, un līdz ar to mēs varam apsveikt Ausekli Lazdiņu kā ministru. (Aplausi.)
Cienījamie deputāti! Es pateikšu jums televīzijas lūgumu– vai mēs nevarētu atļaut televīzijai pārtraukt translāciju, jo vairāk tāpēc, ka radio sesiju translē, bet televīzija varētu uzsākt vakara programmu. Es domāju, ka varam to atļaut un balsot nevajag. Un tagad man ir priekšlikums: līdz septiņiem palikušas 20 minūtes, varbūt paziņosim pārtraukumu. Un tad sēdi turpināsim, lai vēl apstiprinātu vismaz divus ministrus, jo premjeram divi vēl palikuši. Tātad 20 minūšu pārtraukums, bet pēc tam īsa sēde.

(Pārtraukums)

Priekšsēdētājs: Augsti godājamie deputāti, mazākums un vairākums! Būtu laiks sākt mūsu šodienas pēdējo sēdi. Solu rindās ir aizdomīgs tukšums, tāpēc es lūdzu visus reģistrēties, arī tos, kuri tikko ienāca. Turpināsim sēdi. Vārds jums, cienījamais premjerministra kungs!

I.Godmanis: Augsti godātie deputāti! Man būtu lūgums šodien izskatīt vēl viena ministra kandidatūru. Pirmkārt, kā jūs jau zināt, kad tika dibināta valdība, likumā bija runa par Satiksmes ministriju, tāpēc man ir lūgums izskatīt Janovska kandidatūru šā ministra postenim un lūgt viņu apstiprināt. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu mūsu deputātu komisijas slēdzienu.

O.Blumbergs: Mēs 10.maijā izskatījām jautājumu par Jāņa Janovska kandidatūru ministra amatam, balsošanā piedalījās 12 komisijas locekļi no 14. Lēmums tika atbalstīts, kandidatūra pieņemta vienbalsīgi.

Priekšsēdētājs: Tālāk vārds ministra amata kandidātam. Jūs pēc paša vēlēšanās varat minēt īsas tēzes vai arī atbildēt uz jautājumiem.

J.Janovskis: Labvakar. Ja nav pretenziju, es atbildētu uz jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāti, kādi un kuram ir jautājumi? Tā nemēdz būt, ka to nav.

T.Jundzis: Sakiet, lūdzu, kādi uzņēmumi šodien piedalījās streikā?

J.Janovskis: Šodien es gribu ar visdziļāko cieņu un pateicību pateikties visiem savas nodaļas darbiniekiem, kas ļoti godprātīgi veica savu profesionālo pienākumu un praktiski nepiedalījās ne streika organizēšanā, ne īstenošanā.

Dz.Ābiķis: Mani tomēr īsti neapmierināja jūsu atbilde, ko jūs sniedzāt frakcijas sēdē, runājot par naftas vadu, kas iet uz Ventspili. Jūs teicāt, ka, iespējams, tas varētu būt Kurināmā un enerģētikas ministrijas bilancē, bet tam taču nav nekāda sakara ne ar kurināmo, ne enerģētiku. Tad es gribētu tomēr pajautāt: vai tiešām šis naftas vads nebūs jūsu kompetencē, jo tas ir atkarīgs no Ventspils ostas un tā tālāk.

J.Janovskis: Tā kā šodien tiek izvirzīts jautājums par to, ka ir jāveido transporta komplekss, kā es uzstājoties jau teicu savās tēzēs, tad ir jāveido koncepcija, kurā ietilptu arī jūras, gaisa un dzelzceļa transports, kas atrodas Vissavienības pakļautībā. Tā kā šeit ir jāiegulda ļoti liels darbs, tad es domāju, ka šodien, veidojot šo kompleksu, būtu mērķtiecīgi koncentrēt spēku kompleksa radīšanā. Es jau teicu, ka neizslēdzu iespēju– un perspektīvā tas vispār ir paredzēts– piedalīties šā transporta jautājuma risināšanā un vienotā transporta kompleksa radīšanā. Taču šodien, manuprāt, šajā situācijā varētu aprobežoties ar šā kompleksa izveidi tādā veidā, kādā es teicu.

Z.Ziediņš: Cienījamo ministra kandidāt! Es neslēpšu, ka lauksaimniekiem par jūsu ministrijas līdzšinējo darbību ir ļoti dažādas domas, jo mums, lauksaimniekiem, bieži likās, ka jūs nepamatoti daudz līdzekļu ieguldāt vēl labi ekspluatējamu ceļu rekonstrukcijā, bet ļoti maz līdzekļu dodat, lai mēs, lauksaimnieki, varētu būvēt ceļus pie ražošanas objektiem. Varbūt jūs varētu ar skaitļiem informēt, cik līdzekļu pagājušajā gadā esat ieguldījis tieši ceļu rekonstrukcijā un cik esat atdevis lauksaimniecības vajadzībām, kā arī to, kā turpmāk domājat šos jautājumus kārtot, jo ceļi pie mūsu ražošanas objektiem ir vienkārši katastrofālā stāvoklī.

J.Janovskis: Ja runājam par ceļu attīstības jautājumu, tad jāsaka, ka mums ir stingra ievirze risināt tieši saimniecību iekšējo ceļu būvniecības jautājumus. Pagājušajā gadā saimniecību iekšējie ceļi bija apgūti 14 miljonu apjomā tieši no celtniecības naudām. Jūs zināt, ka šis jautājums tika izstrādāts un ir paredzēts attiecīgs valdības lēmums, un mēs konsekventi vadīsimies pēc šā lēmuma.
Savu darbību reorganizēsim tādā veidā, lai pašvaldība uz vietām ar saimniecību līdzdalību noteiktu, kur jābūvē iekšsaimniecību ceļi, jo līdz šim praktiski pastāvēja tāda sistēma, ka mums, tāpat kā transportā, par ceļiem nebija vienotas ceļu attīstības koncepcijas. Tagad tiek strādāts pie visas republikas ceļu tīkla, neatkarīgi no to pakļautības. Pašlaik ir paredzēts lauksaimniecības ceļu būvniecībai piešķirt 17 miljonus rubļu.

Z.Ziediņš: Liels paldies. Es vēlreiz gribētu kopā ar jums koordinēt šos jautājumus, jo jūs esat tieši īstais ministrs, kas pretendē uz savu amatu otro reizi un līdz šim tas tomēr tā nenotika.

Priekšsēdētājs: Paldies, vienīgi šādu novēlējumu varēja izteikt debatēs. Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis: Kā jūs domājat risināt konfliktu ar Jūrmalas apvedceļu?

J.Janovskis: Šo jautājumu mēs izskatījām, gan izbraucot uz vietas, gan tiekoties pēc kāda laika, kad tika izstrādāti vairāki varianti, izteikti dažādi viedokļi. Un šodien ir jau pienākusi telegramma, ka 17.maijā jautājums tiks izskatīts Jūrmalas izpildkomitejā. Mēs gaidām arī Dabas aizsardzības komitejas slēdzienu, lai varētu pieņemt galīgo lēmumu.

V.Krols: Kāda ir jūsu programma ciematu ielu trotuāru asfaltēšanā?

J.Janovskis: Ciematu ceļu būvniecību mēs risināsim kontekstā ar to, ka valdība, ņemot vērā tās rīcībā esošos līdzekļus, noteiks, cik un kurā vietā jābūvē. Šo jautājumu risināsim kopā ar Ceļu būvniecības pārvaldi, izstrādājot vienotu koncepciju un vienotu plānu.

V.Zeile: Līdz šim pastāvēja tāda prakse, ka par ceļiem līdz pilsētām atbildēja jūsu ministrija, tiklīdz iebrauca pilsētā pa maģistrālo ceļu, tas bija pilsētas pārziņā, bet kādi tie ceļi bija, to mēs visi zinām. Vai ir paredzēts kaut ko mainīt šajā pilsētas ceļu finansēšanas un uzturēšanas kārtībā?

J.Janovskis: Tos maģistrālos ceļus, kuri iet cauri pilsētām, mēs mēģināsim pārņemt savā pārziņā, lai varētu uzturēt pienācīgā kārtībā, lai nebūtu tā, ka, iebraucot pilsētā, ceļu stāvoklis krasi atšķiras no koplietošanas ceļiem.

G.Klindžāns: Sākot ar nākamo gadu, Ekonomikas ministrija visus celtniecības limitus ir novirzījusi izpildkomitejām. Vai jūs domājat to pašu darīt ar ceļu būvniecības un uzturēšanas limitiem?

J.Janovskis: Jā, tiek pārskatīts ceļu finansēšanas jautājums, mēs strādājam pie tā, lai izveidotu ceļu fondu un šo ceļu fondu pat aizsargātu likums. Būs vietējais budžets un būs arī republikas budžets, vietējais budžets būs pašvaldības pārziņā, un, ja trūks līdzekļu, no republikas budžeta tiks attiecīgi iedalīti nepieciešamie līdzekļi, lai varētu tālāk attīstīt ceļu tīklu.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Ivanovam.

M.Ivanovs: */Sakiet, lūdzu, ko paredzēts darīt ceļu uzturēšanas uzlabošanai, ņemot vērā pasaules pieredzi?/

J.Janovskis: */Pirmkārt, ir ļoti nopietni jāstrādā, un šāds darbs tiek veikts, lai reorganizētu pašu pārvaldi– gan attiecībā uz autoceļu būvniecību, gan to uzturēšanu, proti, ir paredzēts radīt departamentu, kas būs ceļu būvdarbu pasūtītājs. Tas būs brīvs un prasīs, lai patlaban veicamie būvdarbi tiktu izpildīti pienācīgā kvalitātē. Tā tiek darīts visā pasaulē. Departaments būs pasūtītājs, un radīsies konkurences princips, respektīvi, tas, kurš darbus veiks labāk, saņems arī pasūtījumus.
Otrkārt, pašlaik mēs strādājam pie tā, lai uzlabotu gan asfalta seguma klāšanas tehnoloģiju, gan uzturēšanu. Ļoti ilgu laiku mēs taču saņēmām tikai 50 procentus no autoceļu uzturēšanai nepieciešamā bitumena. Faktiski, ja runa ir par asfalta seguma uzturēšanu, mums līdz šim nebija tiesību būvēt jaunus ceļus, tomēr mēs to darījām, un, dabiski, nepietika bitumena to ceļu uzturēšanai, kurus šobrīd lietojam. Kad šie uzdevumi būs atrisināti, es uzskatu, kvalitātei vajadzētu paaugstināties./

M.Ivanovs: */Un vēl viens jautājums. Kā, ņemot vērā radušos situāciju, turpmāk tiks risināta problēma, kas saistīta ar autobusu parku materiāltehniskās bāzes nostiprināšanu, to papildināšanu ar autobusiem?/

J.Janovskis: */Jūs skārāt ārkārtīgi svarīgu un grūtu jautājumu. Attiecībā uz parka papildināšanu ar autobusiem, kurus mēs saņemam no Padomju Savienības, problēma daudzmaz tiek risināta, toties ļoti sarežģīta problēma rodas sakarā ar ungāru autobusu saņemšanu. Šobrīd mēs cieši sadarbojamies ar “Autoeksportu”, strādājam ar Ungāriju, tieši ar rūpnīcu, lai vienotos vai nu par bārtera darījumiem, vai par atsevišķu rezerves daļu kopēju ražošanu, lai praktiski uzturētu to parku, kas pašlaik ir mūsu rīcībā. Problēmas šai ziņā mums ir ļoti nopietnas. Tagad mēs nodarbojamies ar autobusu “Ikarus” kapitālā remonta organizēšanu, proti, cenšamies maksimāli uzturēt to parku, kas mums šobrīd ir./

I.Ivanovs: */Jautājums, kas saistīts ar iepriekšējā biedra jautājumu. Cik pašlaik Rīgā vai, pareizāk sakot, Latvijā ir remikseru? Un vai vēl tiek plānota to iepirkšana?/

J.Janovskis: */Mēs ekspluatējam vienu remikseri. Cik man zināms, divi ir Rīgas pilsētas izpildkomitejā un vēl vienu nopirkusi Ventspils pilsētas izpildkomiteja./

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Preinbergam.

G.Preinbergs: Cienījamo ministra kandidāt! Jelgavas apvedceļa un apvedtilta būve ir atpalikusi no grafika par apmēram pusotra vai diviem gadiem. Sakiet, lūdzu, kādas ir perspektīvas konkrēti šajā jautājumā?

J.Janovskis: Pie šā apvedceļa mēs strādājam, tas ir viens no mūsu galvenajiem darba objektiem, taču aizķeršanās ar tilta būvniecību, praktiski šis jautājums ir mūsu darba kārtībā, un mēs darīsim visu iespējamo, lai šo svarīgo trasi attīstītu. Var teikt, ka tas ir galvenais objekts mūsu celtniecības jautājumos.

G.Preinbergs: Bet vai šogad ķersities pie tilta būves?

J.Janovskis: Nē.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tālāk vārds deputātam Smoļukam pie otrā mikrofona.

A.Smoļuks: */Man ir trīs mazi jautājumi. Vai ideja par ātrgaitas transportu Rīgā ir galīgi izplēnējusi? Vai jums ir republikas dzelzceļu tīkla elektrifikācijas programma? Un kā jūs gatavojaties risināt problēmu ar transporta radīto ekoloģisko draudu samazināšanu Rīgā?/

J.Janovskis: */Kas attiecas uz ātrgaitas transportu, jāteic, ka uzdevums jau ir izvirzīts, projektēšanas institūts “Pilsētprojekts” nodarbojas ar Rīgas transporta shēmas attīstīšanu, un šis jautājums acīmredzot tiks izskatīts. Taču man jāteic, ka vēl neesam izsmēluši visas iespējas izmantot to transportu, kas šobrīd ir mūsu rīcībā. Mums ļoti nopietni jāstrādā, lai pilsētā attīstītu elektrotransportu, un vienlaikus mēs atrisināsim arī to jautājumu, kuru jūs uzdevāt, proti, ekoloģisko. Līdz šim paātrinātos tempos attīstījās ekoloģiski kaitīgie autobusu pārvadājumi, turpretī ļoti lēni attīstījās elektrotransports. Pēc šo jautājumu atrisināšanas mēs varēsim nodrošināt pilsētai nepieciešamos pārvadājumus. Kas attiecas uz dzelzceļa transporta elektrifikāciju, šis jautājums jārisina perspektīvā, veidojot vienotu transporta kompleksu. Šodien es vēl neesmu gatavs jums atbildēt, personiski man šādas koncepcijas nav, taču esmu dziļi pārliecināts, ka pie tās jāstrādā, un mēs pie tās strādāsim./

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātei Albertiņai.

S.Albertiņa: Janovska kungs! Karjeru rekultivācija, protams, ir viens no jūsu darbošanās galvenajiem virzieniem. Un mani patlaban interesē jautājums, kā jūs domājat turpmāk darboties šajā virzienā, kā varēsiet nokārtot visus tos jautājumus, kas saistīti ar karjeru rekultivāciju? Pašlaik, konkrēti, Ogres rajonā, Daugavas kreisais krasts būtībā ir ļoti smagā stāvoklī sakarā ar rekultivāciju. Vēl vairāk– es domāju, ka ļoti lieli sarežģījumi radīsies sakarā ar to, ka ir atradušies šīs zemes īpašnieki, tātad šeit nevarēs būt runa par parasti lētāko rekultivācijas veidu, tad būs jāveic lauksaimnieciskā rekultivācija. Kādi ir jūsu turpmākie nodomi karjeru rekultivācijas virzienā?

J.Janovskis: Šis jautājums ir ļoti aktuāls, tas ir ekoloģijas jautājums, un es teikšu tā, ka mēs šajā jomā strādājam un ka mums ir noteikti plāni. Praktiski katrai mūsu ceļu saimniecībai, kas izmanto karjerus, ir uzdevums pēc izstrādes tos rekultivēt, un pie šīs prasības mēs esam stingri turējušies un turēsimies arī turpmāk. Runājot par karjeru sistēmu, jāsaka, ka mums droši vien karjeru izstrādāšanā ir jāievieš noteikta tehnoloģija un noteikta kārtība, jo pašlaik karjerus izmantojam ne tikai mēs, tos izmanto arī celtnieki, lauksaimnieki, melioratori un varbūt arī citi, kuri nodarbojas ar būvniecības jautājumiem, un bieži vien karjeri paliek neizstrādāti. Mēs uzskatām, ka karjers ir maza saimniecība, kurā, tāpat kā visos citos jautājumos, ir jābūt noteiktai tehnoloģijai un tas pēc lietošanas ir jāatstāj kārtībā.

S.Albertiņa: Paldies. Taču es šoreiz runāju konkrēti par Birzgales karjeriem, kur patiešām ir ļoti daudz sarežģījumu. Tāpēc es lūgšu jūs tiem pievērst īpašu uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Biezajam.

J.Biezais: Cienījamo pretendent! Lauksaimniekiem dažkārt rodas grūtības ar kravu mehanizēto izkraušanu, ar attiecīgiem pakalpojumiem preču stacijās. Vai šie jautājumi perspektīvā varētu būt jūsu ministrijas kompetencē vai ar tiem nodarbosies cita ministrija?

J.Janovskis: Dzelzceļa stacijās? Jāsaka, ka mēs perspektīvā strādāsim pie tā– tas ir viens no tautsaimniecības apkalpošanas pamatvirzieniem,– lai izveidotu transporta pakalpojumu kompleksu, tas ir, lai organizētu gan iekraušanas, gan izkraušanas darbus, arī, teiksim, ekspedīcijas darbus, informācijas darbu. Tātad, ja ir noslēgts līgums– un mēs veidosim tādu bāzi un pie tā mēs strādāsim –, tad šādus darbus varētu izpildīt. Taču šajā gadījumā, manuprāt, lauksaimniekiem ir lielas iespējas šos jautājumus risināt pašiem. Katrā ziņā, ja līgums būs noslēgts, mēs pie šī jautājuma strādāsim.

A.Rešetņikovs: */Sakiet, lūdzu, vai, domājot par ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanu pilsētās, tiek plānota autobusu pāreja no dīzeļdegvielas uz balonu gāzi?/

J.Janovskis: */Pie šīs problēmas mēs strādājam, mums ir tādi autobusi, mēs strādājām pat pie autobusu “Ikarus” transformēšanas uz šādu ciklu, taču izrādījās, ka autobuss “Ikarus” nav piemērots mūsu ļoti smagajiem baloniem un autobusa karkass to svaru neiztur. Pagaidām mēs šo problēmu esam atlikuši malā un pašlaik strādājam ar ungāru rūpnīcu, lai šo jautājumu atrisinātu./

S.Rāzna: Godātais Janovska kungs! Daugavas kreisajā krastā, konkrēti, Sēlijas novadā, nav neviena ceļa ar asfalta segumu, kas savienotu šo novadu ar Rīgu. Sakiet, kad sāks un kad pabeigs būvēt ceļu pa maršrutu Ilūkste–Aknīste–Nereta–Rīga?

J.Janovskis: Ļoti slikta dzirdamība. Ja nemaldos, šo jautājumu sāks risināt šajā gadā. Vairākas reizes tas jau ir skatīts. Es domāju, ka risinājums būs šogad. Katrā ziņā es atzīmēju šo jautājumu un paskatīšos papildus.

B.Salītis: Kā jūs skatāties uz jūras transporta pārņemšanu Satiksmes ministrijas pārziņā un kā būs ar uzņēmumiem, kuri apkalpo šo jūras transportu?

J.Janovskis: Lai pārņemtu savā pārziņā jūras transportu, mums, pirmkārt, jāatrisina īpašuma jautājums. Tam jāpāriet republikas īpašumā. Tas jārisina valdības līmenī. Paralēli mēs strādāsim ar Savienības ministriju. Šis darbs igauņiem jau ir uzsākts. Lietuvieši arī, kā jūs zināt, ir izveidojuši Satiksmes ministriju. Ir iesniegts arī mūsu lēmumprojekts par šādas ministrijas un departamenta izveidošanu. Izveidojot departamentus, mēs strādāsim, lai republika slēgtu līgumus ar attiecīgo Savienības ministriju par šā īpašuma izmantošanu. Arī pašiem uzņēmumiem jābūt ekonomiski patstāvīgiem tāpat kā visiem pārējiem– uzņēmumiem, kuri strādā saskaņā ar likumu un var brīvi slēgt līgumus un attīstīties kā normāli tautsaimniecības uzņēmumi.

D.Vanags: Vairākkārt ir runāts par apvedceļu veidošanu
Bauskas pilsētai, bet tālāk par runāšanu nav tikts, tāpēc ir jautājums: kad mēs varam cerēt, ka sāksies darbs šā apvedceļa veidošanā?

J.Janovskis: Jautājums tiek risināts kontekstā ar maģistrāles M–12 attīstību. Mēs strādājam pie liela projekta– Via Baltica– izveidošanas. Tā ir starptautiska maģistrāle, un trases jāveido ir gan Saulkrastiem, gan Ķekavai, gan Bauskai, kur ir apeja. Praktiski pašlaik šis projekts tiek izstrādāts. Darbs uz trases sāksies 1991.gadā. Projekts ir ļoti liels.

Ģ.Krūmiņš: Vai jūs uzskatāt par lietderīgu un iespējamu sīku kravu pārvadāšanai Rīgas centrā izmantot rūpnīcas RAF ekoloģiski tīros automobiļus? Kā jūs vērtējat šo pārvadājumu pieredzi?

J.Janovskis: Pašlaik mums elektromobiļu nav, bet katrā ziņā es tos vērtēju ļoti pozitīvi. Ja mēs tos varētu izmantot, tas ļoti atvieglotu mūsu problēmas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumu vairāk nav. Bet nav neviens pieteicies arī debatēs. Sekretariāts saka, ka debatēs neviena nav, un mēs varētu balsot. Vispirms, protams, reģistrējoties.
Lūdzu reģistrēšanās rezultātu: 127. Varam balsot. Balsosim par ministra amata pretendenta apstiprināšanu. Izteiksim savu attieksmi! Rezultāts... Mēs varam apsveikt Janovski ar ievēlēšanu ministra amatā.
Vārds Ministru padomes priekšsēdētājam deputātam Godmanim.

I.Godmanis: Augsti godātie deputāti! Man ir lūgums izskatīt šodien vēl vienu kandidatūru, kuru, apzinoties visu situācijas
nopietnību, es lieku priekšā lauksaimniecības ministra postenim.

Priekšsēdētājs: Lūdzu komisijas slēdzienu.

No komisijas: Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija izskatīja D.Ģēģera kandidatūru. No 17 locekļiem, kuri piedalījās, 13 bija par, viens atturējās.

Priekšsēdētājs: Lūdzu ministra amata kandidātu atbildēt uz jautājumiem vai īsi izstāstīt savas darbības mērķus.

D.Ģēģers: Cienījamie deputāti! Es vairākkārt esmu ticies ar deputātiem vecajās komisijās. Varbūt arī šeit būtu lietderīgi, ka es atbildētu uz jūsu jautājumiem, kā pretendents, apzinoties savu atbildību par to, ka mūsu lauki, lauksaimniecība ir mūsu republikas tautsaimniecības pamatsfēra, apzinoties to, ka tieši no lauksaimniecības lielā mērā ir atkarīgs, kā notiks republikas tautsaimniecības atveseļošana.

Priekšsēdētājs: Lūdzu jautājumus.

G.Grūbe: Cienījamo ministra kandidāt! Mani vēlētāji Ogres rajonā ļoti negatīvi izturas pret pašreizējo streika organizēšanu pilsētā. Vai jūs varat pateikt, kāda situācija un kāda attieksme ir laukos kopumā pret šiem streikiem?

D.Ģēģers. Šeit acīmredzot atbildei būs jāsastāv no divām daļām. Lauku ļaužu attieksme pret šiem streikiem ir ļoti negatīva. Lauki paši nav noskaņoti uz streikiem, bet, ja mūsu rūpniecības uzņēmumi pilsētās izmantos šo tautai nepieņemamo politiskās cīņas ieroci, es domāju, ka tad lauku ļaudis nepaliks vienaldzīgi.
Otrkārt, gan lauksaimniecības, gan pārtikas ražošanas uzņēmumos streiki šodien nenotiek, izņemot Daugavpils piena kombinātu, kur mītiņu rīkoja Daugavpils Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs biedrs Vidavskis un kur no 620 strādājošajiem mītiņā piedalījās 120 cilvēku.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātei Briņķei.

I.Briņķe: Cienījamais Ģēģera kungs! Mēs visi esam aculiecinieki tam, ka padomju sociālisma raksturīga iezīme ir vispārēja nabadzība. Tomēr es gribu riskēt un uzdot tādu jautājumu: ko jūs varētu darīt, lai mēs, sevišķi mazi bērni, saņemtu ekoloģiski tīru produkciju? Spriežot pēc tās informācijas, kas nāk no preses, radio, televīzijas, man liekas, mēs vispār nemaz neesam apzinājušies bīstamo stāvokli. Viena pati Dabas aizsardzības komiteja neko izdarīt nevarēs.

D.Ģēģers. Lauksaimnieku attieksme un atbildība ļoti strauji mainās. Es arī personiski apzinos, ka mums nav tiesību turpmāk indēt tautu un ka ļoti krasi jāmaina attieksme un jārealizē valsts pārvaldes funkcijas attiecībā uz ekoloģiski tīras produkcijas ražošanu un vispār ekoloģisko prasību ievērošanu. Pirmkārt, ir jārealizē dabas rekreācijas programmas. Otrkārt, krasi jāmaina mācību programmas, sevišķi Lauksaimniecības akadēmijā, lai speciālisti būtu apmācīti un sagatavoti tādu ražošanas tehnoloģiju realizēšanai, kas pirmām kārtām nodrošinātu dabas aizsardzību un ekoloģiski tīras produkcijas ražošanu. Treškārt, jāizveido laboratoriju tīkls, kas republikā nodrošinātu kontroli. Praktiski mums ir jau pirmās vienošanās gan ar Dāniju, gan ar Vācijas Federatīvo Republiku par kooperēšanos un ekoloģiski tīras produkcijas ražošanu.

I.Briņķe: Paldies. Bet sakiet, lūdzu, vai šī kontrole būs pakļauta jums? Kā jūs to iedomājaties?

D.Ģēģers. It kā ir pakļauta mums, bet es gribu piebilst, ka mēs šajā jautājumā esam tik tālu atpalikuši, ka mums pat nav atbilstošu pamatotu normatīvu šā laboratoriju tīkla izveidošanai un laboratoriju iekārtošanai.

K.Šļakota: Biedri nākamais ministr, ja tā varētu teikt! Kā jūs domājat, kādus pasākumus jūs varētu veikt kā nākamais ministrs, atbalstot Latgales zemkopjus? Latgales lielais attālums no tirgiem un tirgus ekonomikas apstākļos būs liela bremze šo saimniecību attīstībai.

D.Ģēģers. Es nesaprotu vienu vārdu.

K.Šļakota: Latgales zemnieku lielā attālinātība no tirgiem viņiem stipri traucēs. Kā jūs varētu viņus atbalstīt?

D.Ģēģers: Katrā ziņā, pārejot uz tirgus attiecībām, ir skaidrs, ka mums jānosaka galvenajiem produkcijas veidiem– graudiem, pienam, cukurbietēm, liniem– vienotas valsts iepirkuma cenas, kuras ir tuvinātas tirgus cenām, tādējādi panākot ražošanas ieinteresētību tur, kur nav atbilstošu ražošanas līdzekļu. Šeit izmantojams valsts budžets, lai veidotu šo mehānismu, atbalstītu atsevišķas programmas, panāktu ieinteresētību produkcijas ražošanā. Tautsaimniecības struktūra un ekonomiskais mehānisms jāpārkārto tā, lai visi republikas uzņēmumi piedalītos šā budžeta veidošanā neatkarīgi no pakļautības. Tātad šos budžeta līdzekļus pirmām kārtām izmantos tieši šo problēmu risināšanai, kas ir jārisina Latgalē.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Smoļukam.

A.Smoļuks: */Man ir divi mazi jautājumi. Pirmais. Vai jums ir kāda programma attiecībā uz lauksaimniecības produktu pārstrādes rūpniecības attīstību? Un otrais nelielais jautājums. Kāda īpašuma forma šobrīd ir visvitālākā un kāda, pēc jūsu prognozēm, visvairāk nostiprināsies mūsu republikā?/

D.Ģēģers. */Pārstrādes nozares attīstības programma ir. Tā vērsta ne tikai uz mūsu lielo pārstrādes uzņēmumu pilnveidošanu, bet arī un pat galvenokārt uz decentralizētu ražotņu attīstību.
Kas attiecas uz otro jautājumu par īpašuma formām, šeit, protams, ļoti svarīga nozīme ir agrārās reformas kompleksam un to problēmu kompleksam, kuras saistītas ar īpašuma formu un ražošanas attiecību maiņu. Es uzskatu, ka agrārā reforma– tā zināmā mērā ir privatizācija, privatizācija, kas tiek īstenota dažādos veidos, tādos kā fermeru saimniecību, zemnieku saimniecību attīstīšana, kā arī pāreja uz akciju sabiedrībām pēc tam, kad būs pieņemti likumi par akciju sabiedrībām./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Čepānim.

A.Čepānis: Pagājušajā gadā republikas agrokompleksa uzņēmumos tika papildus saražoti pārtikas produkti par apmēram 300 miljoniem rubļu. Republikā realizēts no šā apjoma tikai apmēram par 50 miljoniem rubļu. Pārējie produkti aizgāja ārpus republikas tiešo ekonomisko sakaru uzturēšanai. Vai jūs esat gatavs izskatīt jautājumu par daļas vai visas šīs produkcijas nodošanu republikas Materiālo resursu komitejai vai kādas citas organizācijas pārziņā, kas jūsu vietā meklētu jums nepieciešamos resursus apmaiņā pret pārtiku?

D.Ģēģers. Bilance mums ir tāda, ka lauksaimniecības un agrorūpniecības kompleksa nozarē ievedam republikā apmēram par 1500 miljoniem un izvedam par 1300 miljoniem rubļu. Kas attiecas uz šo apjomu, var būt dažādas formas. Piemēram, pirms divām nedēļām pieņemtajā Savienības lēmumā par ekonomiskās reformas paātrināšanu ir noteikts, ka turpmāk Savienība centralizēti neiepirks graudus lopbarībai un tas ir jādara katrai republikai par republikas valūtu. Risinot šo problēmu, šodien nav vairs svarīgi, vai mēs praktiski esam Savienības sastāvā vai neesam. Attīstoties tiešiem sakariem decentralizētas apgādes sistēmā, mums katrā ziņā jāpiedalās šā republikas vienotā preču apmaiņas fonda veidošanā. Es domāju, ka republikas apgādes sistēmas centralizācija tikai pie Materiāli tehniskās apgādes ministrijas diez vai spēs dot vajadzīgo rezultātu, tādēļ esmu par to, ka agrorūpniecības kompleksam vajadzīga sava decentralizēta apgādes sistēma, ko mēs pašreiz veidojam. Jau šajās dienās mūsu pārstāvji vairāk nekā 100 dažādos uzņēmumos, arī Kazahijā un Uzbekijā, piedalās sarunās par tiešiem līgumiem, lai risinātu un nokārtotu lopbarības graudu problēmu.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātei Albertiņai.

S.Albertiņa: Ģēģera kungs! Jums droši vien ir zināms, ka, pirms izveidojās Agrorūpnieciskā komiteja, Lauksaimniecības ministrijā savā laikā bija Dabas aizsardzības pārvalde, kas samērā labi tika galā ar ļoti daudziem uzdevumiem. Es nedomāju, ka šajā brīdī dabas aizsardzības tiešā darba vadīšanas lietas būtu gājušas mazumā, gluži otrādi. Tad, kad Latvijā sāks attīstīties zemnieku saimniecības, kuras bieži vien atrodas upju krastos vai to tiešā tuvumā, šis darbs būs īpaši nozīmīgs. Sakiet, lūdzu, vai jums ir kādi nodomi šajā sakarībā par ministriju, kuru jūs nākotnē vadīsit?

D.Ģēģers. Jā, Lauksaimniecības ministrijā ir tādi nodomi tieši par šo problēmu, par šo jautājumu un ir arī priekšlikumi par šo jautājumu nokārtošanu rajonos, rajonu Tautas deputātu padomēs.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Ābiķim.

Dz.Ābiķis: Kāda, jūsuprāt, nākotne paredzama milzīgajiem cūku nobarošanas kompleksiem Latvijā, piemēram, Ulbrokas nobarošanas kompleksam? No dabas aizsardzības viedokļa tam vispār nebūtu jēgas pastāvēt.

D.Ģēģers. Šis jautājums ir, manuprāt, jāskata kompleksā. Tiek pārskatīta ražošanas struktūra lauksaimniecībā, arī lopbarības augu struktūra. Mūsu koncepcija ir tāda, ka jāmaina piena un gaļas ražošanas attiecība no 1:6, kā tas ir šodien, un 1:9 par labu piena ražošanai, ņemot vērā koncentrētās spēkbarības bilanci. Mēs paredzam nepieciešamības gadījumā samazināt cūku skaitu, lielsaimnieciskajai cūkgaļas ražošanai paralēli attīstot decentralizēto cūkkopību. Līdz ar to viens no pirmajiem uzdevumiem ir Ulbrokas kompleksa likvidēšana.

L.Alksnis: Godājamais ministra amata kandidāt! Es paredzu, ka jums kā ministram būs sava stingra teikšana lauksaimniecības apbūves jautājumā. Šajā sakarībā es gribētu dzirdēt jūsu viedokli par to, kā jūs vērtējat mūsu republikas tagadējo lauku dzīvojamās apbūves praksi Līvānu dzīvojamo mājiņu veidā, kā arī novecojušo saliekamo dzelzsbetona paneļu mājiņu veidā?

D.Ģēģers. Līvānu mājas varu vērtēt tikai negatīvi. Ņemot vērā to dārdzību un arī ekoloģiju, šis kombināts acīmredzot tiks pārprofilēts un vairāk virzīts uz dažādu kokapstrādes pasūtījumu izpildi, attīstot decentralizētu būvmateriālu ražošanu, kā to šodien dara Talsu un Ludzas rajonā. Zināmā mērā es esmu par to un darīšu visu iespējamo, lai mūsu būvmateriālu kombināti šo būvkonstrukciju ražošanu pārorientētu uz to būvmateriālu ražošanu, kas nepieciešami laukiem.

G.Klindžāns: Cik ilgs laiks, jūsuprāt, paies, līdz esošā Agrokomiteja pārtaps par ministriju, un kādas jūs redzat savas ministrijas funkcijas?

D.Ģēģers. Pāreja no Agrokomitejas uz ministriju jāizdara tā, lai otrajā pusgadā mēs strādātu kā ministrija. Lai sakārtotu ražošanas funkcijas, katrā ziņā būs vajadzīgs zināms pārejas periods, jo mēs nedrīkstam apvienības veidot mehāniski. Tādēļ ir jāizaug pašpārvaldes blokam, kā mēs sakām, veidojoties šīm pašpārvaldes sistēmām no ražotājiem. Galvenais uzdevums ir nodrošināt Agrokomitejas kompleksa kā vienota veseluma kopējās ekonomiskās un zinātniski tehniskās attīstības stratēģijas un republikas mēroga programmu izstrādāšanu, lai apgādātu iedzīvotājus ar kvalitatīviem pārtikas produktiem, rūpniecību– ar lauksaimniecības izejvielām.

I.Geidāns: Ierosinu pārtraukt debates pēc tam, kad jautājumu būs uzdevis deputāts Geidāns.

Priekšsēdētājs: Vērojot zāles nogurumu, kas, manuprāt, izpaužas izklaidībā un pļāpībā, es domāju, ka varbūt tiešām beigt jautājumu uzdošanu. Tā kā deputāts Geidāns ir pieteicies uz jautājumu, mēs viņam atļausim uzdot, ja pārējie neprotestē.

I.Geidāns: Man ir nopietns un reizē jautrs jautājums šādā plāksnē. Zinot, ka agrāk Lauksaimniecības ministrija aizņēma piecus stāvus, pilnus ar ierēdņiem, bet Agrorūpnieciskā komiteja– 23 stāvus, kā jūs domājat ar šo “monstru” tikt galā?

D.Ģēģers. Viennozīmīgi es par to esmu izteicies, tiekoties komisijā ar deputātiem. Šis reorganizācijas process, ļoti vienkāršoti atbildot, sāksies ar to, ka visi Agrokomitejas darbinieki tiks atbrīvoti un Lauksaimniecības ministrijas personāls tiks komplektēts no jauna. Šajā mājā, kurā ir 23 stāvi, veidojoties Lauksaimniecības ministrijai, ieņems vietu pamatā visas tās organizācijas, kas saistītas ar laukiem. Domāju, ka šo organizāciju nevajadzēja saukt par Lauksaimniecības ministriju. Nosaukumu mēs acīmredzot precizēsim.

Priekšsēdētājs: Tā kā deputāti izskatās noskaņoti beigt jautājumu uzdošanu, mums vajadzētu pāriet uz debatēm. Paldies ministra amata kandidātam par atbildēm. Man ar prieku jāpaziņo, ka debatēs ir pieteikušies tikai 8 runātāji. Visi ir lauksaimnieku pārstāvji. Tātad stunda un divdesmit minūtes. Deputāts Smoļuks gribēja kādu priekšlikumu izteikt, jo es skatos, ka nav neviena no mazākuma frakcijas.

A.Smoļuks: */Mans priekšlikums varbūt ieinteresēs visus. Es domāju, ka komisijā ministrs saņēma arī jūsu frakcijas atbalstu, tātad, es uzskatu, var balsot./

Priekšsēdētājs: Tas bija ļoti konstruktīvs priekšlikums. Tātad mums jāvienojas: ja kāds no cilvēkiem, kas pieteikušies debatēs, neuzstāj, lai viņam dod vārdu, šo vārdu arī nedosim. Vārds deputātam Strīķim.

V.Strīķis: Mani no komisijas pilnvaroja runāt kā komisijas priekšsēdētāju.

Priekšsēdētājs: Tas būtu loģiski, ka komisijas priekšsēdētājs runātu un pateiktu, kas bijis “par” un “pret” komisijā. Vai vēl kāds no tiem, kas pierakstījušies uzstāj? Deputāts Preinbergs. Ja deputāti neuzstāj, vārds jādod. Ministru apstiprina uz ilgu laiku. Mēs esam panākuši labu kompromisu– divi deputāti un tad beidzam debates. Deputāts Strīķis, gatavoties deputātam Preinbergam. Cilvēki grib zināt par nākamo ministru.

V.Strīķis: Godātie kolēģi! Es izteikšos ļoti īsi, jo par komisijas viedokli informēju. Lauku deputāti komisijā diskutēja par vadīšanas struktūru un par personālijām. Nācām pie secinājuma, ka jāatbalsta premjera ieteiktā kandidatūra. Mēs to arī darījām. Atļaujiet šajā sakarībā man izteikt dažus apsvērumus ne tikai par kandidatūru, bet kopumā pa nozarēm, ko ministrs pārstāvēs. Proti, ļoti žēl, ka mēs lauksaimniecības ministra kandidatūru izskatījām pēdējo un esam noguruši, bet lauku jautājums ir viens no tiem, kam agrākajā totalitārajā sistēmā nodarīts lielākais posts. Tāpēc lauku deputāti bija tie, kas balsoja par neatkarīgo Latviju, jo lauku deputātiem visvairāk tā neatkarīgā Latvija ir nepieciešama. Šajā sakarā arī Latvijai ir nepieciešami lauki, meži un pārtika, tāpēc lauksaimniecības loma republikas tautsaimniecībā ir turpat 50 procenti. Mēs šim ministram uzkraujam pusi republikas. Tāpēc būtu daudz labāk, ja šeit atrastos visi jaunie ministri, bet, tā kā viņi jau aizgājuši, man jāsaka, ka lauku jautājumu mēs varēsim atrisināt tikai tad, ja arī valdība veltīs no sava laika, no savām pūlēm šim jautājumam 50 procentus. Tad būs atdeve, tad arī to, ko gaida no laukiem, mežiem un lauku cilvēkiem, mēs tomēr varēsim saņemt. Mēs neapšaubām premjera darba spējas un pūliņus, kas tiks veltīti šo nozaru attīstībai, bet mēs zinām, ka pārejas periodā vajadzēs ļoti daudz enerģijas veltīt citiem jautājumiem. Tāpēc ir nepieciešams, kā jau mēs šeit runājām, padomes priekšsēdētāja vietnieks lauku problēmās un vesela virkne departamentu.

G.Preinbergs: Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi deputāti! Es nebūtu runājis, ja nebūtu viena lieta, un, proti, paverieties, kas jums ir mugurā, kas jums ir kājās, kas ir no rīta, pusdienās, vakariņās jūsu azaida šķīvī. Tie visi ir lopkopības produkti, kuri gājuši caur veterinārārstu rokām. Šeit es gribētu uzsvērt, ka veterinārārsta darbs tādējādi ir galvenais. Galvenā dominante šai darbā ir rūpes par cilvēku, rūpes par cilvēku caur lopkopību. Lopkopības neveiksmes pēdējos gados bieži vien tiek saistītas ar veselu virkni dažādu problēmu. Galvenais, ka rodas pretrunas starp darbu un ekonomiskajām neveiksmēm. Tad visās šajās lietās tiek vainots veterinārārsts, kas it kā nestrādā, slikti strādā vai tamlīdzīgi. Katrā ziņā to saka visos līmeņos, pat Augstākās padomes kā likumdevēja līmenī. Es runāju par to, ka jau pārbūves laikā tika likvidēts pat Nopelniem bagātā veterinārārsta nosaukums. Viss stāvoklis ir nenormāls un veido situāciju, ka veterinārārsts paliek neaizsargāts un pakļauts dažādu resoru ietekmei. Sarunās ar mūsu ministra kandidātu gan frakcijas sēdēs, gan privātā kārtā esmu konstatējis, ka viņš ir no tiem cilvēkiem, kas veterināro dienestu, kurš iekļaujas pagaidām Lauksaimniecības ministrijas sistēmā, saprot vairāk nekā jebkurš cits priekšsēdētājs. Mēs ceram, ka ministra kandidāts atbalstīs veterināro dienestu tā reorganizācijas ceļā. Galvenais ir nodibināt autonomu veterināro dienestu, lai tas nebūtu pakļauts nevienam resoram, lai veterinārārsts varētu strādāt veterinārā ārsta darbu, sanitāro darbu. Neskatoties uz neveiksmi autosacīkstēs, es gribētu novēlēt mūsu ministra kandidātam Dainim Ģēģeram, lai viļņojošās druvas, lai kūtis, pildītas ar raženiem dzīvniekiem, būtu arī viņa nopelns.

Priekšsēdētājs: Tātad ar tādu īsu veterinārārsta novēlējumu jaunajam ministram mēs varam beigt debates. Šobrīd mums ir jāizsaka sava attieksme balsojot. Paldies, rezultāts 110. Apsveicam lauksaimniecības ministru Ģēģeru. (Aplausi.)
Cienījamie deputāti! Rīt paredzēts skatīt Ministru padomes ministru jautājumus. Premjerministram lūdzu gatavot ministru amatu pretendentus, lai viņi šeit būtu un lai mēs viņus varētu apstiprināt.
Ir priekšlikums, lai Augstākā padome pieņemtu lēmumu, ko ierosināja Latvijas Tautas frontes rūpniecības kolektīvu nodaļas pagājušajā piektdienā,– noteikt atvaļinājumu strādniekiem 24 darba dienas un atcelt darba sestdienas. Šo priekšlikumu es nododu Likumdošanas jautājumu komisijā. Kad tas būs gatavs, mēs varēsim to izskatīt.
Nobeidzot šo darbadienu, kurā mums gājis ļoti karsti un spraigi, ir ienācis deputāta Bērza ierosinājums– sesijas vārdā izteikt atzinību milicijas darbiniekiem, kuri šodien ar atzīstamu profesionalitāti izpildīja savus dienesta pienākumus pie Augstākās padomes ēkas kārtības nodrošināšanā. (Aplausi.)
Vēlreiz visas sesijas vārdā paldies milicijas darbiniekiem! Mēs centīsimies panākt, lai viņu darbs būtu iespējami labāk materiāli nodrošināts, lai šī milicijas darbinieku strādāšana nebūtu tāda, kāda varbūt tā bijusi līdz šim. Rīt sākam sesiju pulksten 10.00.