"Mijazavas ierosme"

"Die Welt"

— 2000.07.14.

Daži procesi, kas iesākās G – 8 ārlietu ministru tikšanās laikā, varētu būt svarīgi arī 21. jūlijā Okinavā.

Tas ir pašsaprotami: septiņu svarīgāko industriālo valstu un Krievijas ārlietu ministri grib pastiprināti iestāties par konfliktu novēršanu. Taču skaistais princips detaļās nav pamanāms: pasākumos pret nelegālo tirdzniecību ar dimantiem un nekontrolētu mazo ieroču izplatīšanu; pret bērnu kā karavīru izmantošanu; jā, arī pasākumos nabadzības apkarošanai. Katra šī tēma ir pūliņu vērta, starp citu, arī nākamajā gadā ieplānotā ANO konference. Taču starptautiskajiem konfliktiem ir citi cēloņi. Tie ir saistīti ar attiecīgo varu interesēm un ar atšķirīgo realizācijas potenciālu.

Runājot par Balkānu krīzi, G – 8 valstu ārlietu ministri gan izsaka nožēlu par Miloševiča izdarītajām izmaiņām konstitūcijā, kas Dienvidslāvijas vadītājam piedāvā jaunu pilnvaru termiņu šajā amatā, un brīdina Dienvidslāviju no varas eskalācijas, taču viņi nespēj vienoties, vai Rambujē sarunu apstākļi, kādi bija pirms NATO Kosovas kara — ANO atbīdīšana malā un norobežošanās no Krievijas un Kosovas protektorāta ierīkošana, ja vispār par to tiktu runāts, — varētu pastiprināt konflikta potenciālu.

Otrs piemērs ir ASV plāni izveidot nacionālo pretraķešu aizsardzības sistēmu (NMD) un reģionālo pretraķešu aizsardzības sistēmu (TMD). Tie nav aprakti arī pēc neveiksmīgā izmēģinājuma pagājušajā nedēļā. Krievi, vācieši un francūži ārlietu ministru tikšanās reizē Mijazavā aicināja neaizmirst visaptverošos centienus veicināt kodolatbruņošanos. Vietu pie galda neredzami ieņēma arī numur deviņi un deviņarpus: Ķīna, kura kā vienīgā no atomvarām, kas nepieder pie šī kluba, kā arī Taivāna.

Ķīna sašutumu par to, ka ASV NMD un TMD plānos runa ir par Ķīnas ierobežošanu un par hegemoniju pasaulē, izteica ASV aizsardzības ministram Viljamam Koenam tieši sejā. Taivānu no savas puses saista intereses – tā drošības apsvērumu dēļ nedrīkst sadusmot ASV. Tomēr bažas par iespējamajām sekām izjūt visi: šķietami augstākā militārā drošība var izraisīt lielāku politisko nestabilitāti; pārējie, kuri tad arvien vairāk nonāktu pretējā pusē, uzskatītu, ka ir jābruņojas.

Drošības padarīšana galvenokārt par ieroču sistēmas funkciju var novest bīstamā teritorijā. Supervaru aptuvenais līdzsvars aukstā kara laika bipolārajā pasaulē gan aizkavēja lielo karu starp abām varām, jo tādā gadījumā draudēja savstarpēja iznīcināšanās. Taču tas neaizkavēja nevienu no mazajiem kariem. Pat pretēji: abas supervaras, neriskējot tikt nopietni iesaistītas nopietnos konfliktos, svešās teritorijās ar citu rokām aizstāvēja savas intereses. Nav gaidāms, ka pēdējā vēl palikusī supervara varētu pārlēkt pāri savu interešu ēnai. Tās pārmērīgā militārā drošība tieši nosaka pārējo nedrošību.

Tāpēc daži ierosinājumi, kas tika izteikti ārlietu ministru tikšanās laikā Mijazavā, varētu būt svarīgi arī valstu vadītāju sanāksmē Okinavā 21. jūlijā. Eksistē norādes jaunas ANO nostiprināšanas un atbruņošanās iniciatīvu (START III) virzienā, tā ranga paaugstināšanas virzienā, ko var ieņemt Krievija (ne tikai pie atsevišķa galda viesībās, kā pie Borisa Jeļcina), Korejas galotņu sanāksmes loģisko secinājumu un jau minētās nabadzības apkarošanas virzienā.

Protams, ka sākotnējā G – 7, kas pārstāv bagāto pasauli ar tās interesēm, un astotais numurs Krievija, kuras rīcībā ir ievērojams atomarsenāls, pieder pie tiem, kam ir ko zaudēt. Tagad vairs nepietiek tikai ar to vien, ja ņem vērā valstu teritoriālo vienotību; bagātie valstu varas īpašnieki nekad vēl nav aizmirsuši ar ieroču spēku aizstāvēt savas privilēģijas pret pašu sabiedrībām, un viņi visbiežāk gūst labumu arī no ekonomiskās globalizācijas.

Par šo tēmu G – 8 vadītāji diez vai parūpēsies. Viņi savās sabiedrībās aizstāv savas pozīcijas, viņi atkal grib būt ievēlēti un baidās no jebkādām izmaksām, ko prasa sociālā un ne tikai militārā drošība.

Karls Grobe