2004. gada 16. septembra stenogramma
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, sākam 16.septembra sēdi! Sākam izskatīt darba
kārtību!
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto
likumprojektu “Par 1976.gada tirdzniecības kuģošanas
(minimālās normas) konvencijas 1996.gada protokolu” nodot
Ārlietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā
komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu
komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas –
nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto
likumprojektu “Par Lokarno Nolīgumu par dizainparaugu
starptautiskās klasifikācijas izveidošanu” nodot Ārlietu
komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu
komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par
likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju!
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80,
pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto
likumprojektu “Par 1960.gada 21.septembra Līgumu par
savstarpēju slepenības garantēšanu izgudrojumiem, kas saistīti ar
aizsardzību un kuriem iesniegti patentu pieteikumi” nodot
Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un
noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu
deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot
atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav.
Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto
likumprojektu “Par Konvenciju par dažu starptautiskā gaisa
transporta noteikumu unifikāciju” nodot Ārlietu komisijai,
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija!
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai,
nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav.
Likumprojekts komisijai nodots.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par
neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam”.
Iesniedzēju vārdā runās deputāts Jānis Urbanovičs.
J.Urbanovičs (TSP).
Godātā priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Ko vēl var piebilst pie
visa tā, kas ir jau runāts un kas vēl tiks runāts pat šodien par
to, cik nav rīcībspējīga šī valdība? Var piekrist gan Kalvītim,
gan citiem Tautas partijas cilvēkiem un deputātiem, kas cītīgi,
neslēpjoties, atklāti meklē jaunas valdības, jauna premjera
kandidātus. Protams, droši vien, ka var piekrist arī Augustam
Brigmanim, kas atsakās dzirdēt, ko saka viņa partijas
biedrs – premjers. Droši vien viņam ir kaut kas zināms
vairāk, tāpēc viņš vairs ne tikai nedzird, bet atsakās dzirdēt un
ņemt par pilnu, kā viņš televīzijā saka, sava premjera vārdus.
Bet šodien faktiski ir izšķiršanās par kaut ko citu. Vai ir vai
nav mums uzticēšanās šai valdībai? Vai mēs viņu uzskatām par
rīcībspējīgu, vai mēs viņu uzskatām par tādu, kurai uzticam
gatavot nākamā gada budžetu, ko šī valdība drīz mums nesīs uz
šejieni. Un būs ļoti dīvaini, ka vieni, kas šodien uzticēsies šai
valdībai, pēc tam balsos pret šīs valdības sastādīto budžetu. Vai
vēl vairāk – sāks iztirzāt savu lielo... atcerēties par savu
neuzticēšanos, skatot kādu pat šīs dienas kārtības... darba
kārtības jautājumu vai iniciēt kādas neuzticības domas un rīcības
par atsevišķiem ministriem vai pat premjeru. Tāpēc, manuprāt, ir
ļoti svarīga izšķiršanās šodien priekš visiem. Un visi vārdi, kas
būs izteikti šodien šeit no tribīnes par to, ka nu nav īstais
laiks vai arī iesniedzēji nav īstie, bet viņi, vienalga,
neuzticas šai valdībai, bet nebalsos par neuzticību tikai tāpēc,
ka iesniedzēji nav gana smuki. Manuprāt, tas izskatīsies drīzāk
pēc politiskās korupcijas.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Vārds Ministru prezidentam Indulim Emsim.
I.Emsis (Ministru prezidents).
Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti!
Es gribu izmantot šo iespēju un informēt jūs par valdības
padarīto un par mūsu iecerēm, ieplānoto rīcību, lai jums būtu
vieglāk izšķirties – vai šī valdība turpina darbu jeb jūs
gribat veidot labāku.
Mana valdība sāka darbu brīdī, kad Latvija bija piecas minūtes
pirms iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO. Tas bija mūsu valsts
ilglaicīgi uzstādītais ārpolitiskais mērķis, mēs vēlējāmies
padarīt Latvijas neatkarību neatgriezenisku un ekonomikas
augšupeju – pastāvīgu.
Šajā situācijā, no ekonomikas viedokļa raugoties, šis process
tagad ir aizsācies un turpinās. Aizvien attīstās gan politiskās
dimensijas šajā jomā, gan likumdošanā notiek izmaiņas, gan
praktiskajā dzīvē, gan sadzīves līmenī cilvēki pierod pie
jaunajiem apstākļiem.
Tas ir ļoti apjomīgs darbs, kurš tika veikts daudzu valdību
garumā, arī pirms mūsu valdības, un tas ir ilga laika
stratēģiskais mērķis, kuram Latvija konsekventi ir sekojusi jau
sen pirms 2004.gada 1.maija.
Šis darbs turpinās ik dienas. Mūsu mērķis ir panākt attīstītāko
valstu labklājības līmeni.
Domāju, ka visi klātesošie varēs piekrist tam, ka jebkuram jaunam
darbam, jebkuram procesam sākums ir visgrūtākais. Trūkst zināšanu
un pieredzes, kā tas bija arī Latvijai, iestājoties Eiropas
Savienībā un NATO. Taču, visnotaļ ņemot vērā šo sākuma grūtību
periodu, tomēr ir ārkārtīgi grūti piekrist un attaisnot to
situāciju, kāda bija mums pirms iestāšanās Eiropas Savienībā, ka
Repšes valdības laikā mums tika atstāts tik ļoti smags mantojums,
aptuveni 300 dažādu normatīvo aktu, kas nebija pieņemti, un mūsu
valdībai šie pirmie mēneši bija ārkārtīgi grūti, un es esmu ļoti
pateicīgs ministriju ierēdņiem, ministriem, Kabineta darbam, ko
mums izdevās saliedēt un panākt gandrīz neiespējamo, ka tik īsā
laika periodā visi nokavējumi tika likvidēti. Mums izdevās
izvairīties no savstarpējām ķildām, un šie darbi tika darīti
saskaņoti, bez iekšējām pretrunām. Un es gribu izmantot šo
izdevību un izteikt pateicību, īpašu pateicību finanšu ministram
Oskaram Spurdziņam par situācijas izpratni šajā brīdī, par
resursu mobilizāciju, par to, ka mums pietika finansiālo resursu,
lai visus nokavētos darbus izdarītu laikā, un mēs esam fiksējuši
savos lēmumos, ka arī turpmāk Eiropas Savienības un NATO
prioritātēm nauda budžetā tiks atvēlēta pirmām kārtām.
Latvija izpildīja sarunās doto solījumu – līdz ar iestāšanos
mēs bijām pilnībā ieviesuši visu nepieciešamo normatīvo aktu
kopu. Mūsu pozitīvo veikumu novērtēja Eiropas Komisija, pret
Latviju netika piemērotas nekādas sankcijas. Arī vedot uz
Vašingtonu Latvijas iestāšanās līgumu NATO, es varēju justies
pilnīgi drošs, ka mūs uzņems, jo dokumenti bija sakārtoti.
Šajā laika periodā mēs atrisinājām arī robežkontroles punktu
jautājumus – tie tika sakārtoti Eiropas Savienības prasībām
atbilstoši. Tika pabeigts viss neizdarītais darbs, un valdība ir
nodrošinājusi to, ka Eiropas Savienības piedāvātie resursi un
līdzekļi tiek izmantoti projektu īstenošanai un visi
struktūrfondu resursi tiks apgūti. Svarīgi, ka uzņēmēji,
pašvaldības, nevalstiskās organizācijas un citi tagad var
izmantot šo strukturālo fondu līdzekļus. Man ir tiešām patiess
gandarījums par iesniegto projektu skaitu, piemēram,
lauksaimnieki jau tuvākajos mēnešos saņems arī tiešmaksājumus no
Eiropas Savienības. Protams, katram projekta īstenotājam
jāuzņemas atbildība par to, cik efektīvi nauda tiks izmantota,
valsts struktūrām jāpalīdz šo efektivitāti paaugstināt, un
represīvajām struktūrām jāizdara viss darbs, lai novērstu
nelikumības.
Ministru kabinets īsteno politiku, kas veicina un stiprina
sabalansētu un ilgtspējīgu attīstību Latvijā visās nozarēs. Esam
palielinājuši pašvaldību aizņēmuma limitu 2004.gadam par 5
miljoniem latu; tas paver straujākas attīstības iespējas vairākām
Latvijas pašvaldībām. Valdībā ir pieņemtas reģionālās politikas
pamatnostādnes un izveidota Reģionālās attīstības aģentūra. Šogad
pašvaldību investīcijas un citu pašvaldību pasākumu finansēšanai
līdzekļi ir trīskāršoti – vairāk nekā trīskāršoti! –
proti, no 2004.gada sākotnējā budžeta, kur bija paredzēti 4,87
miljoni latu, pēc budžeta grozījumiem šobrīd papildus ir
piešķirti 11,4 miljoni latu, un kopā pašvaldības šādā veidā saņem
16,34 miljoni latu. Pašvaldības arī turpmāk būs mūsu uzmanības
centrā.
Ļoti uzmanīgi un ar vislielāko izpratni mēs esam skatījušies uz
kultūras un vēstures mantojuma saglabāšanu – saglabāšanu
nākamajām paaudzēm. Latvijas Okupācijas muzeja finansējums ir
dubultojies, Rīgas Doma restaurācija, koncertzāle, Laikmetīgās
mākslas muzejs, Nacionālā bibliotēka – tie visi ir projekti,
kuri ir saņēmuši atbalstu no valdības, un es domāju, ka tieši
pateicoties ļoti veiksmīgai sadarbībai ar radošajām savienībām,
kuru ir veidojusi kultūras ministre Helēna Demakova. Viņas darbs
šajā jomā ir bijis perfekts.
Šīs valdības darbs ir arī aktīva līdzdalība ekonomisko procesu
veicināšanā. Pirmkārt, mēs atgūstam kontroli pār nacionālajiem
dabas resursiem. Es gribētu, kolēģi, lai jūs šajā vārdu
savienojumā vēl un vēlreiz ieklausītos: “Latvija atgūst kontroli
pār nacionālajiem dabas resursiem.” Tas ne visiem patīk –
arī šajā zālē droši vien ne.
Esam atteikušies no ilgtermiņa līgumiem mežu iznomāšanā ārvalstu
kompānijām, tātad mežu “skandinavizācija” ir iesaldēta.
Pateicoties vides ministra Raimonda Vējoņa enerģiskajai darbībai,
Latvijai ir ļoti labi panākumi vides sektorā. Mēs bijām pirmā
valsts Eiropas Savienībā, es uzsveru – pirmā valsts Eiropas
Savienībā!, kas apstiprināja “Natura–2000” programmu, kurā vairāk
nekā 300 jauni īpaši aizsargājami dabas objekti tika fiksēti un
ieguva Eiropas Savienības nozīmi. Patiesībā tas nav tik daudz
Eiropas Savienības jautājums, bet gan mūsu pašu –
Latvijas – nacionālā nepieciešamība pēc mūsu dabas resursu,
pēc mūsu dabas vērtību aizsardzības. Mums ir jānosargā arī savas
nacionālās dabas vērtības, un tā ir mūsu identitāte. Dabas
daudzveidība ir viena no mūsu brīnišķīgākajiem mantojumiem, tas
ir zīmols Latvijai. Šo zīmolu mums ir jānes tālāk. Mēs pēc šā
zīmola tiksim atpazīti Eiropā, tiksim atpazīti pasaulē.
Dabas krāšņumam nav tikai ekoloģiska un vides nozīme. Tam ir arī
ekonomiska nozīme, un to ir viegli pārvērst ekonomiskā labumā. To
uzskatāmi pierāda aizvien pieaugošais tūristu skaits Latvijā,
mūsu kultūras vērtības un dabas vērtības aicina šeit tūristus no
visas pasaules.
Manā valdībā politiskie lēmumi par tādiem kardināliem jautājumiem
kā valsts kontroles atgūšana telekomunikācijas un Latvijas
enerģētikas neatkarības nostiprināšana tika pieņemti salīdzinoši
ātri, raiti un vienprātīgi. Kaut arī tie bija diezgan sarežģīti
jautājumi. Un ir ļoti... Tās bija ļoti nopietnas politiskās
izšķiršanās. Ministru kabinets ir panācis, ka “Lattelekom”
tiesvedībā iesaistītās puses visas bez izņēmuma piekrita
mierizlīguma un sadarbības memoranda publiskošanai. Ir panākts
vēl viens būtisks risinājums – ar skaidrojošā līguma
noslēgšanu ir novērsta iespēja, ka sadarbības memorands un
mierizlīgums “Lattelekom” lietā varētu tikt uzskatīts par
savstarpēji saistītiem dokumentiem. Tā ir mums ļoti nepieciešama
un nozīmīga atziņa. Latvijai piespiedu kārtā nebūs jāprivatizē
“Lattelekom” daļas, turklāt Latvija ir saglabājusi tiesības pašai
izlemt šo jautājumu, un valdības nostāja šajā ziņā ir stingra.
Apskatāmā nākotnē telekomunikāciju privatizācija nenotiks.
Lēmums par valsts interešu pārstāvniecības nostiprināšanu
“Lattelekom” bija kardināli nepieciešams. Tagad, kad mums ir
noteicošā balss kompānijā, pateicoties ekonomikas ministra Modra
Lujāna... Jura Lujāna neatlaidībai, no skandināviem esam saņēmuši
apstiprinājumu tam, ka turpmāko triju gadu laikā telekomunikāciju
modernizācija lauku reģionos tiks pabeigta, katru gadu veltot šim
pasākumam 10 miljonus latu.
Beidzot visi mūsu lauku iedzīvotāji saņems kvalitatīvus telefonu
sakaru pakalpojumus, un tiks nodrošināta pieeja mūsdienu
globalizācijas laikmetā ikvienam tik nepieciešamajam
internetam.
Arī “Latvenergo” paliks valsts īpašumā, un vienlaikus tā vadība
tiks pārveidota atbilstoši Eiropas Savienības direktīvu prasībām.
Saglabāsies valsts īpašums arī uzņēmumā “Latvijas dzelzceļš”.
Esam panākuši vienošanos par valsts atbalstu pasažieru
pārvadājumiem, tādējādi mēs noņemam šo kompensācijas smago slogu
no kravu pārvadātājiem un kravu pārvadātāji kļūst
konkurētspējīgāki.
Pirms nepilna mēneša jūs, godātie deputāti, ar 62 balsu pārsvaru
pieņēmāt mūsu valdības piedāvātos sociāli atbildīgos šā gada
valsts budžeta grozījumus, kas papildus piešķir tautsaimniecībai
gandrīz 66 miljonus latu. No tiem lielākās summas ir atvēlētas
lauksaimniekiem, pašvaldību investīciju projektiem un
mērķdotācijām, pedagogu algu palielināšanai un veselības aprūpei.
Valdība nevarēja sarežģītajā Eiropas Savienības iestāšanās
pārejas posmā liegt saviem iedzīvotājiem šo sociālo spilvenu. Mēs
saprotam savu atbildību to cilvēku priekšā, kuri ir sociāli
neaizsargāti, kuru labklājība ir pilnībā atkarīga no valsts
budžeta iespējām. Tiem ir jānodrošina normāli dzīves apstākļi, un
mēs to savu iespēju robežās esam darījuši. Atšķirībā no
iepriekšējās valdības mēs esam uzturējuši un uzturēsim dialogu ar
sociālajiem partneriem.
Par Latviju arī pat visneveiksmīgākajā, sarežģītajā veselības
jomā. Ir ievērojami uzlabojies dialogs ar sabiedriskajām
organizācijām un ārstus pārstāvošajām organizācijām un visiem
partneriem šajā dialogā. Tagad turpināsim jau sen iesākto
veselības aizsardzības sistēmas reformu. Šī reforma ir apturēta,
un mums tās kustība ir jāatjauno. Šī reforma ir vērsta uz
efektīvas medicīnas aprūpes sistēmas izveidi. No 1.oktobra tiks
likvidēta iepriekšējās valdības laikā ieviestā netaisnība –
nevienlīdzīgā atalgojuma sistēma veselības un sociālās aprūpes
darbiniekiem, Labklājības, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes,
Zemkopības, Tieslietu, kā arī Kultūras ministrijas padotības
iestādēs un pašvaldībās. Budžeta grozījumos ievērojami līdzekļi
tiek piešķirti valsts kompensējamo medikamentu iegādes
nodrošināšanai, ātrās palīdzības darbības uzlabošanai un daudziem
citiem neatliekamiem mērķiem.
Tieši šīs valdības laikā Saeima pieņēma lēmumu, un tagad pensijas
tiek indeksētas divreiz gadā – aprīlī un oktobrī. Pirmā
indeksācija bija jau šā gada 1.aprīlī, kad pensijas tika
palielinātas par 2,5 latiem, bet oktobrī vidējais pensijas
pieaugums varētu pārsniegt 5 latus. Tas nav daudz, bet tas ir
tas, ko ir iespējams izdarīt iedzīvotāju labā. Un mēs to esam
darījuši. Esam lēmuši par neapliekamā minimuma paaugstināšanu un
no nodokļa atbrīvojuma par apgādībā esošajām personām. Mēs gribam
palielināt šo nodokļa daļu.
No 2005.gada 1.janvāra ar iedzīvotāju ienākuma nodokli
neapliekamais minimums pieaugs līdz 26 latiem mēnesī, bet turpmāk
neapliekamā minimuma apmērus mēs noteiksim līdz kārtējā gada...
taksācijas gada 30.jūnijam. Darba devēju konfederācija kā
apsveicamu vērtē Finanšu ministrijas un valdības noteikto grafiku
neapliekamā minimuma paaugstināšanai nākotnē.
Pēc vairāku mēnešu garām diskusijām un labklājības ministres
Dagnijas Staķes ieguldītā ļoti lielā darba valdība atbalstīja, ka
no 2005.gada 1.janvāra mazākais jaundzimušā kopšanas pabalsts būs
56 lati, bet lielākais 392 lati. Pabalsts vienam no jaunajiem
vecākiem, jebkuram no viņiem tiks maksāts 70% apmērā no vidējās
algas, no kuras veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas gadu
pirms bērna piedzimšanas. Tātad tās summas apmērā, ko reāli viens
no vecākiem ir saņēmis pirms tam. Paralēli tam bērna piedzimšanas
pabalsts tiks ieviests jau no 1.oktobra, un māmiņas bērna pūriņam
saņems jau 296 latus.
Aktualizēts bērnu pilsonības jautājums. Šeit arī Nils Muižnieks,
Ainars Baštiks ir nosūtījuši aicinājumu dzimušo nepilsoņu un
bezpavalstnieku bērnu vecākiem ar aicinājumu reģistrēt savus
bērnus Latvijas pilsonībā, un sākotnējā informācija liecināja, ka
tas ir uzņemts ar lielu atsaucību. Un tā, piemēram, šā gada maijā
pilsonībā ir reģistrēts tikpat bērnu cik iepriekšējā gadā visa
gada laikā.
Par spīti iepriekšējai izglītības un zinātnes ministra Šadurska
kunga demonstratīvajai bezdarbībai un tai sekojošām
krievvalodīgās sabiedrības protestu akcijām, ir sākusies
izglītības reforma. Manai valdībai un īpaši izglītības un
zinātnes ministram Jurim Radzevičam bija jāsāk veidot dialogs ar
krievu skolotājiem, vecākiem, skolēniem pilnīgi no nulles.
Dažkārt viņi pat nezināja, ko īsti paredz izglītības reforma,
līdz ar to daudzi cilvēki bija pakļāvušies propagandai, tika
gatavotas vērienīgas masu nekārtības, ko mums izdevās novērst.
Bija nepieciešams sešu mēnešu saspringts darbs, lai situācija
izlīdzinātos. Skolu mācību programmas ir akreditētas, un
direktori ir apliecinājuši gatavību īstenot reformu un nodrošināt
apmācību latviešu valodā. Skolēni ir klasēs, nevis uz ielas,
haosa laiks ir pagājis.
Ir piešķirti līdzekļi solītajam algu paaugstinājumam izglītības
darbiniekiem. Tas nozīmē, ka skolotāji saņems ne mazāk kā 160
latus mēnesī, skolu direktori – ne mazāk kā 353 latus, bet
augstskolu rektori – 630 latus. Kopumā 60 000 izglītības
darbinieku saņems algas pieaugumu atkarībā no savas
kvalifikācijas un slodzes.
Ko tad īstenībā var pārmest šai valdībai? Par pirmo plaši
tiražējamo pārmetumu varētu nosaukt it kā promaskaviskumu. Nu,
promaskaviskumu, pēdiņās, šī valdība, kuras laikā par spiegošanu
tika izraidīts krievu diplomāts, tiek izraidīts ar Krievijas
politiskajām aprindām saistīto politisko nemieru cēlājs,
musinātājs Aleksandrs Kazakovs. Galu galā, neskatoties uz visām
grūtībām, tiek realizēta valodas reforma izglītības
sektorā.
Vai tad tiešām ir grūti aizdomāties par šo ačgārno loģiku? Visa
augšminētā rīcība esot promaskaviska. Bet balsot šobrīd par
neuzticību, pēc būtības sodot valdību par konsekvenci izglītības
reformas īstenošanā... Tātad kas piedāvā šo balsojumu? Tas nav
promaskaviski? Tas tātad ir patriotiski? Savāds patriotisms.
Savāds patriotisms.
Otrs arguments, ko lieto pret šo valdību, ir nepārtraukti
tiražētais stereotips, ka mazākuma valdība pēc definīcijas esot
kaut kas nedabisks un nepieņemams parlamentārajā iekārtā. Šis
pieņēmums arī cita starpā neatbilst Rietumeiropas parlamentārajai
praksei. Vēl šonedēļ interneta portālā “Politika” interesenti var
izlasīt politikas zinātnieka D.Auera pētījumu par Rietumeiropas
reālo praksi šajā jautājumā. Izrādās, ka no visām pēckara Eiropas
valdībām vairāk nekā viena trešdaļa ir bijusi mazākuma valdība.
Tādā demokrātisku tradīciju pilnā valstī kā Norvēģija mazākuma
valdība ir pastāvējusi visus pēdējos desmit gadus.
Kādos gadījumos tad ir jāizšķiras par mazākuma valdību?
Acīmredzot tad, kad parlamentā pārstāvētie spēki nevar tiktāl
savstarpēji vienoties, lai varētu veidot pietiekamo
vairākumu – konsolidētu un nepretrunīgu savā starpā. Tādu,
kas spētu strādāt kā viena komanda. Tiek pārmests, ka mazākuma
valdībai ir jātirgojas parlamentā. Bet padomāsim – vai tad
ir labāk, ja šāds tirgus tiek pārcelts uz valdības iekšpusi, kad
koalīcijas partneri vai Ministru kabineta locekļi apmainās savā
starpā ar tādiem komplimentiem, kādus, piemēram, mēs dzirdējām
Repšes valdības laikā? Un vēl. Mazākuma valdības tā saucamie
kompromisi atsevišķos jautājumos ar to vai citu opozīcijas
partiju īstenībā ir daudz caurspīdīgāki un publiski izvērtējamāki
nekā šis iekšējais tirgus un kompromisi pretrunu plosītā valdības
iekšpusē.
Es, starp citu, nebūt tik izmisīgi neturos pie šī krēsla, tikai
cenšos godīgi pildīt Valsts prezidentes un parlamenta uzticēto
pienākumu.
Bet tā godīgi – vai kāds šodien var uzrādīt nopietnu
konsolidējošu vairākumu šīs koalīcijas alternatīvai? Kur ir šī
alternatīva šībrīža valdībai? Ja ir, lūdzu, runāsim par to!
Bet var jau būt, ka visi publiskie argumenti pret šo valdību ir
tikai tādi aizplīvuroti savā loģikā un patiesībā pastāv citi,
vārdos nenosaukti motīvi? Varbūt kādu neapmierina, ka šī valdība,
piemēram, pieliek punktu mūsu mežu resursu tālākai
“skandinavizācijai” un negrasās atļaut būvēt celulozes
monstru.
Varbūt kādu neapmierina, ka šī valdība neprivatizēs “Lattelekom”
un “Latvijas Mobilo telefonu”, bet – tieši otrādi –
strādā pie valsts kontroles atjaunošanas pār šādiem uzņēmumiem,
tajā skaitā, lai nodrošinātu visu Latvijas reģionu pilnīgu
aprīkošanu ar moderniem sakariem. Varbūt kādam ir arī citi plāni
“Latvenergo” sakarā. Tad nu es gribētu, ja tādi plāni ir, tad
vajadzētu tos šeit, no šīs tribīnes, nosaukt, bet es nedomāju, ka
tie tiks nosaukti. Un parasti jau ir noticis tā, ka patiesie
plāni paliek tā arī nenosaukti.
Es tagad gribu pateikt to, ko es tiešām ar pārliecību domāju: šī
valdība ir rīcības spējīga. Mums ir izšķiršanās, godātie
deputāti: vienā pusē – nenoteiktība, krīze, neskaidras
valdības aprises, neskaidra šīs valdības konceptuālā rīcība; otrā
pusē – sociāla, atbildīga politika, lata un budžeta
stabilitāte, sagaidot jauno eiro divu gadu garumā, mūsu cīņa par
iekšzemes kopprodukta tālāku pieaugumu, par ražotņu atjaunošanos,
par jaunām darbavietām, par veiksmīgu tālāko integrāciju Eiropas
Savienībā. Tā ir virzība, ko piedāvā šī valdība.
Izšķiršanās ir jūsu.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Arturs Krišjānis Kariņš.
A.K.Kariņš (JL).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi!
Draugi! Dzīvē ļoti bieži ir situācijas, kad šaubāmies par to, kas
būtu pareizā rīcība. Bieži ir tā, ka neredzam skaidri ceļu, ka
neredzam melnu vai baltu, bet drīzāk pelēku. Bieži ir tā, ka
vienkārši nezinām, ko darīt.
Taču šodien nav tāda reize. Šodien šaubu mums nav. Šodien
jautājums mums ir skaidrs un vienkāršs: “Vai jūs atbalstāt Emša
valdību?” Atbilde ir tikpat skaidra un vienkārša: “Nē! Mēs
neatbalstām Emša valdību.” Partija “Jaunais laiks” ir par Emša
valdības demisiju. Kopš šīs valdības sastādīšanas brīža “Jaunais
laiks” ir konsekventi paudis viedokli, ka mēs neatbalstām Emša
valdību ne tās paplašinātā, ne tās pamatsastāvā. Līdz šim mūsu
skaļākā kritika ir bijusi par to, ka šai mazākumvaldībai ir
jāpiekāpjas Saeimas kreisajiem spēkiem, lai tā varētu noturēties.
Pusgada laikā ir kļuvis acīmredzams tas, par ko “Jaunais laiks”
brīdināja vēl pirms šīs valdības apstiprināšanas, ka šīs valdības
mūžs ir atkarīgs no promaskavisko spēku labvēlības. Un, kā mēs
visi zinām, neviens jau par baltu velti savu atbalstu nedos.
Kreisie spēki guvuši ne tikai tīkamus amatus Saeimā un valsts
uzņēmumu padomēs, bet tiem ir dotas cerības, ka varēs virzīt mūsu
valsts sabiedrību sašķeltības virzienā.
Šajā sakarā ir jārunā par izglītības reformas īstenošanu
atbilstoši Izglītības likuma normām. Tiesa, šī valdība šo likumu
nav aizskārusi, taču “Jauno laiku” uztrauc masu medijos
aprakstītais neoficiālais moratorijs reformas īstenošanai. Un vēl
vairāk – mums ir nopietnas bažas par to, ko šis Ministru
kabinets savā necaurredzamā darba grupā plāno ar topošo
Mazākumtautību izglītības likumu. Mēs neesam naivi. Mēs labi
saprotam, ka, pieņemot specifisku likumu, šajā gadījumā –
Mazākumtautību izglītības likumu, tas ņemtu virsroku pār
vispārējo likumu, tas ir, Izglītības likumu šajā gadījumā. Un
šādā veidā varētu tikt apturēts process, ka mazākumtautību
vidusskolās visas mācības notiek 60% valsts valodā un 40% –
mazākumtautību valodā. Valdības neskaidrā nostāja šajā jautājumā
liecina ne tikai par tās svārstīgumu, bet arī par tās atkarību no
kreisajiem, tas ir, promaskaviskajiem spēkiem.
Es reizēm esmu dzirdējis, arī šodien, kā Emša kungs, skaidrojot
savu atkarību no kreisajiem spēkiem, runā par tādām lietām kā
sociāli atbildīga politika. Šīs valdības deklarācijā ir rakstīts,
ka stiprināt valsts pensijas kapacitāti virzībai uz pietiekamu
pensiju nodrošināšanu ir mērķis. Bet vai tas tiek darīts
darbos?
Pirms nedēļas Ministru kabinets šai valdībai raksturīgā manierē
klusiņām, ne ar vienu pensionāru organizāciju neapspriežoties,
atcēla Repšes valdības laikā pieņemto lēmumu par piemaksām tiem
vairāk nekā 300 000 pensionāru, kuri pensionējušies pirms
1996.gada, kad nebija iespējams nopelnīt tā saucamās lielās
pensijas.
Tieši šīs grupas pensionāri atrodas vissliktākajā sociāli
ekonomiskajā stāvoklī ienākumu ziņā, bet viņi ir devuši
vislielāko ieguldījumu to vērtību radīšanā un saglabāšanā, kuras
ir tikušas privatizētas un izmantotas citiem ekonomiskajiem
mērķiem. Piemaksas bija plānots izmaksāt jau no nākamā gada
janvāra, un tās būtu sasniegušas 8 latus mēnesī. Bet valdība tās
atsauca. Kur tad ir šīs valdības sociāli atbildīgā politika?
Izrādās, ka tā ir vienkārši atruna. Tiesa, šī valdība ir
noturējusies līdz šim ar kreiso spēku atbalstu, bet tam diemžēl
nav nekāda sakara ar sociāli atbildīgu politiku.
Vērsīsim skatu tālāk uz citiem procesiem, kas notiek mūsu valstī.
Mums nevienam vairs nav noslēpums, ka valstī plosās neredzēti
augsta un bīstama cenu inflācija. Ja vaicājam bieži uzdoto
jautājumu – kad pensionāri varēs cerēt uz cilvēka cienīgu
dzīvi, tad atbilde ir skumja. Jā, valdība turpina jau agrāk
uzsākto pensiju indeksāciju, bet inflācijas rezultātā no katriem
100 latiem, kas krīt kabatā, gandrīz 7 lati inflācijas rezultātā
iet zudumā pirktspējas krišanās dēļ. Pensijas aug, bet reālā
pirktspēja krīt. Laikam tiešām varam teikt, ka šīs Emša cenas
visvairāk jūt valstī maznodrošinātie.
Mani pretinieki tūlīt teiks, ka viens pats premjers nav atbildīgs
par to, ka valstī plosās inflācija. Un taisnība jau ir. Taču
Ministru kabinetam būtu ātri jāreaģē uz šiem notikumiem. Ministru
kabinetam ir jābūt skaidram rīcības plānam, kā šo situāciju
valstī uzlabot. Kur ir šis rīcības plāns? Ko valdība darīs, lai
mazinātu inflāciju valstī? Šādas rīcības nav, jo Ministru
kabinetam nav nekāda plāna. Tas nezina, ko darīt. Tas nav
rīcībspējīgs. Un, lūk, tas ir “Jaunā laika” galvenais arguments,
kāpēc ir jāatbalsta Emša valdības demisija. Šī valdība nav
spējīga risināt valstiski svarīgus jautājumus.
Pagājušo sestdien Limbažu pilsētā grāmatu svētku ietvaros notika
politiska diskusija, kur man bija gods piedalīties kopā ar
premjerministru un citiem politiķiem. Šajā vienkāršajā un
atvērtajā forumā Emša kungs atzina, ka katru dienu šī valdība
strādā kā pēdējo. Lūk, atslēga visām neskaidrībām. Šī valdība
neplāno neko uz rītdienu, jo tā pati netic, ka rītdiena viņai
pienāks. Un tas paskaidro šīs valdības rīcības nespēju.
Bet inflācija nav vienīgā problēma, kura kliedz pēc skaidras
valdības rīcības. Repšes valdības laikā valdība sparīgi centās
uzlabot gadiem ilgu milzu sasāpējušo situāciju veselības aprūpes
sistēmā. Bija iecerēta šīs sistēmas reforma, kurai, protams,
netrūka arī pretinieku. Taču, kamēr valdība strādāja pie šīs
reformas, tā arī sistēmā ieguldīja vairāk nekā 50 miljonu
latu – galvenokārt palielinot netaisnīgi zemās mediķu algas.
Šis process bija jāturpina, un valdībai bija jāatrod labākais
risinājums sistēmai kopumā. Taču pēdējos sešus mēnešus Kabinets
bija pilnīgi aizmirsis, ka te būtu kas darāms.
Tikai tagad, kad ir atsākusies kārtējā krīze medicīnā,
anesteziologi protestē, medmāsas ir gatavas pievienoties,
veselības ministrs paziņo, ka, ja jau beidzot krīze ir klāt, tad
laikam būs jāsāk domāt, kādas reformas veikt.
Kolēģi! Draugi! Tā nav valdības ministra cienīga rīcība. Tas
drīzāk ir kārtējais pierādījums tam, ka šī valdība nav
rīcībspējīga. Bet tas vēl nav viss.
Repšes valdības laikā valdība sāka īstenot 10 gadus iestrēgušo
pašvaldību reformu. Šī reforma nav populāra visiem pagastu
vadītājiem, visu pagastu vadītāju vidū, taču tā valstij ir
nepieciešama pašiem iedzīvotājiem.
Tikai kopā ar reformu var īstenot sakarīgu ceļu infrastruktūras
skolu medicīnas aprūpes sistēmas loģisku pilnveidošanu un
sakārtošanu. Vai pašreizējais Ministru kabinets risina šo
problēmu? Protams, ka atbilde ir – ne. Šķiet, ka šī valdība
sāks reaģēt tikai pēc tam, kad iestāsies kārtējā krīze, un tas
nav pieņemami.
Ir jau vēl cita krīze, kura briest šīs valdības rīcības nespējas
un neizlēmības dēļ. Jautājums par īres griestu atcelšanu. Tagad
jau katru dienu avīzēs lasām par visādām problēmām, kuras saistās
ar šo jautājumu, bet nekur mēs nelasām par valdības rīcības
plānu, jo tāda nav. Valdības premjers iesaka atlikt problēmu uz
trim gadiem. Bet mums ir jājautā – kas tad uzlabosies trīs
gadu laikā? Vai mājās mēs jebkurš varam atļauties netīros
traukus, nemazgātus traukus ielikt atpakaļ skapī? Nu nevaram!
Tāpat jāmazgā vien būs. Un piedevām, ja atļaujam netīrumiem
piekalst, tad darba ir divreiz vairāk. Tātad valdībai ir
jārīkojas un jāatrisina īres griestu jautājums. Taču tā vietā tā
problēmu grib atlikt līdzīgi, kā liekot nemazgātus traukus skapī,
kur acis tos nemanīs. “Jaunais laiks” pat piedāvā valdībai
izstrādāt kompensācijas mehānismu denacionalizēto namu īrniekiem.
Taču valdība negrib neko dzirdēt. Atlikt, nerisināt, un
viss.
Par korupcijas apkarošanu šīs valdības laikā, manuprāt, vispār
nav ko runāt. Ja jau pat premjerministra padomnieks Panteļējevs
vēl vakar atzina, ka cīņa valstī ar korupciju nenotiek. Bet, ja
valdība nav rīcībspējīga un nerisina valstij svarīgas problēmas,
varbūt tā vismaz veicina demokrātijas attīstību. Diemžēl arī tā
nav! Pat gluži pretēji. Šī valdība drīzāk spēj ar šķietami
demokrātiskām metodēm pieņemt visai autoritārus lēmumus. Te nu
man jāpiemin interesantais veids, kā konkursā uzvarējušās Jutas
Strīķes vietā pie KNAB vadītāja amata tika Aleksejs Loskutovs, kā
arī visnotaļ interesanto un diezgan pikanto situāciju ap Sandras
Kalnietes kandidatūras neapstiprināšanu eirokomisāra amatam, par
ko, manuprāt, Emša kungs joprojām ir sabiedrībai paskaidrojumus
parādā.
Izbrīnu izraisa arī šīs valdības izkropļotā izklāsme par vārda un
preses brīvību demokrātiskā valstī. Nereti mēs dzirdam valdības
pārstāvja apvainojumus par Latvijas sabiedriskās televīzijas ziņu
dienesta darbu, kā arī vēlmi izveidot īpašu valdības raidījumu
gan Latvijas televīzijā, gan radio. Nesen valsts sekretāru
sanāksmē tika apspriests projekts par masu informācijas līdzekļu
Ētikas padomi, kuras galvenais mērķis būtu mediju paustās
informācijas cenzūra. Rodas jautājums – kādā valstī mēs
dzīvojam, un uz kurieni šī valdība mūs ved?
Esam apskatījuši šīs valdības darbību daudzās sfērās, un esam
spiesti nonākt pie viena slēdziena – šī valdība nav
atbalstāma, jo tā nav spējīga risināt valstij svarīgus
jautājumus. Piedevām tā pat klusām virzās prom no demokrātijas
pamatprincipiem un lēnām, nemanāmi slīd uz tādu pārvaldes modeli,
kas drīzāk ir atrodams mūsu tuvajos Austrumu kaimiņos.
Šodien valdības turpmāko likteni izšķirs frakciju, nevis
atsevišķi indivīdu rīcība. Jautājums ir skaidrs, un tas ir
vienkāršs: vai nu “par”, vai “pret” demisiju. Aicinu visus balsot
“par” šīs valdības demisiju! (Starpsauciens: Kāp zemē! Kauns!
Viņš jau nav latvietis!”)
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Lai mēs, “tēvzemieši”, skaidri lemtu, kā
rīkoties, mums tomēr ir arī jāizprot iesniedzēju patiesais
nolūks. Jūs, redziet, gribat gāzt šodien. Bet kā tad tā? Nupat
jums bija tik labi ar šo valdību, tik jauki. Un te nu bija! Nu tā
ir jums slikta, un jums tā ir jāgāž. Kā tad bija ar tiem budžeta
labojumiem, Urbanovič? Kur tad jūs tagad palikāt? Aizmukāt, ja?
Kā tad bija ar to Rēzekni? Un kā bija ar to Liepāju, kas dabūja
milzīgas naudas summas, izskatot budžeta labojumus? Visi Tautas
saskaņas partijas piedāvājumi tika apstiprināti. Tātad valdība
bija laba tanī brīdī, un tas nemaz nebija tik sen.
Neticu, ka jūs esat tik naivi un nesaprotat, kāpēc jūs iesniedzāt
šo te pieteikumu! Protams, neapšaubāmi, zaudēts ir iespaids
valstī, zaudēta ir politiskā konjunktūra, neapšaubāmi. Zaudēti ir
pieci deputāti. Tie ir jūsu smagie zaudējumi. Jācīnās kaut kādā
veidā par ietekmes atjaunošanu.
Bet tagad visi tie, kas aicina šodien balsot “pret”. Respektīvi,
pret valdību, par šo iesniegumu.
Man ir skaidrs jautājums jums visiem – frakcijām, kā te tika
teikts. Vai jūs visi esat uz vietas šodien zālē? Paskatīsimies
pēc balsojumiem, vai visas tās frakcijas, kas šodien ir gatavas
balsot “par”, ir nodrošinājušas, lai viņu deputāti nebraukātu pa
pasauli riņķī, bet šodien piedalītos balsojumā. Lūk, tas ir mans
arguments arī. Vai ir nopietna attieksme pret valdības gāšanu vai
izrādīšanās?
Mēs esam parasti vienmēr nodrošinājuši pilnu sastāvu tad, kad ir
bijuši izšķirošie jautājumi. Šodien mēs netaisāmies piedalīties
balsošanā, un mums ir cita attieksme.
Tālāk. Redziet, un ja ir šāda nenopietna attieksme vispār no
frakcijām, kā mēs varam ticēt, ka ir nopietna attieksme pret to
darbu, kas būs jāveic pēc valdības nogāšanas?
Ir jāanalizē tas viss, kas valstī notiek, bezkaislīgi, un tomēr
valsts labā vispirms un tikai pēc tam kāda cita labā. Jā, mums
nepatīk un mēs esam iesnieguši pieprasījumu sakarā ar tādu
īpatnēju stāvokli, kas saistās ar izglītības reformu. Stāvoklis
ir vairāk nekā īpatnējs. Tā ir izvairīšanās no jautājuma skaidras
risināšanas. Tāpēc mūs tiešām interesē, kas tur tālāk notiks. Bet
tas ir konkrēts jautājums, tāpat kā daudzi citi.
Tālāk. Redziet, šī kreiso balsu izmantošana ir nejauka lieta. Un
tā līdz šim visu laiku ir bijusi, un te nu viņus tā un te nu
viņus šitā izmanto. Un kā viņi paši balsos? Tikai viņi paši to,
protams, zina, un tāpēc es nevaru piekrist apgalvojumam, ka
labējā pusē ir 80 balsis un ir milzīga rīcības brīvība. Tā nu
tīri nav! Atļausiet pasmaidīt, ka šie 80 Saeimas deputāti ir ļoti
nacionāli un labēji. Drīzāk viņi ir vēja rādītāju līmenis, kas
grozās uz to pusi, no kurienes vējš uzpūš. Un ja nu tas ir
stiprāks.
Tagad jūs uzstādiet sev jautājumu – kas notiks nevis
nākamajā dienā, bet nākamajā sekundē, ja gadījumā šobrīd tiek
nobalsots par to, ka valdībai ir jākrīt. Vai jūs varat iedomāties
par tiem kārdinājumiem, kas parādīsies dažādu cilvēciņu rokās pie
šīs neskaidrības, ka valdība ir kritusi – man vairs nav
nekādas atbildības, bet es varu šeftēties arī tālāk. Vai tas
turpināsies vienu mēnesi vai divus, vai piecus – ej nu
sazini!
Cienītie kolēģi! Jūs, tie, kas esat strādājuši 6.Saeimā, un arī
tie, kas par to ir interesējušies.... Es jums atgādināšu kaut ko.
6.Saeimas darbības sākumā bija smagi strīdi par to, kāda tad nu
tagad valdība būs. Parādījās viens projekts, tika noraidīts.
Parādījās otrs projekts – balsojuma rezultāts – 50 pret
50. Lūk!
Neizgāja cauri arī Čevera projekts. Kas notika tālāk? Sākās
meklēšana. Vieni meklēja jaunu premjeru un veidoja jaunu valdību,
citi meklēja, cik ir valsts kabatā, no kurienes var kaut ko
pamatīgi savākt. Paskatieties, lūdzu, kāds bija valsts budžeta
deficīts izveidojies 6.Saeimas darbības laikā līdz tai valdībai,
kuru mēs apstiprinājām! Kurš ieguva toreiz? Vai viens nopietns
žurnālists, vai viens nopietns izmeklētājs ir analizējis to, kas
toreiz notika ar valdības budžetu? Ja nemaldos, vismaz 80 miljoni
deficīts bija, varbūt bija vairāk, es neatceros precīzi šo
skaitli, bet deficīts bija drausmīgs. Un neviens par to
neuztraucas šodien. Tā, lūk, ir! (Starpsauciens: “Bet kur tu
biji?”)
Un tāpēc – kā mēs varam šodien atbalstīt
kaut kādu gāšanu gāšanas pēc? Kas notiks tālāk? Divus mēnešus
bija it kā ļoti nopietnas sarunas starp ļoti nopietniem
partneriem, kurus arī mēs uzskatām par galveno kodolu, kam ir
jāveido valdība. Un tas ir “Jaunais laiks”, un tā ir Tautas
partija. Un kāpēc šīs sarunas neturpinās? Valdība nepatīk –
tas nepatīk, šitas nepatīk. Bet tas sarunu partneris arī beigās
nepatīk! Tad man jāprasa: “Kas tad patīk?”
(Starpsaucieni.) Lūk!
Un šeit parādās tā traģikomiskā situācija: ko darīt tālāk? Un
iznāks ārkārtīgi interesanti: šitie nokritīs, tie vēl nebūs
piecēlušies, un šitās (No zāles deputāts J.Pliners: “Mēs
nāksim pie varas!”)... šitās te balstiņas atkal būs kādam
vajadzīgas. Varbūt piecus savāksim no turienes, lai sēž šite?
Jakov, tevi nē...
Lūk, tagad jāsaprot taču ir viena skaidra lieta... Nu, jūs daudzi
esat ar augstāko izglītību, visi laikam Saeimā nav, bet lielākā
daļa ir, un kaut ko no filozofijas taču esat mācījušies...
Jebkura jauna iekārta, jebkura jauna doma veidojas nopietni tikai
tad, kad iedīgļi ir sākuši veidoties vecās klēpī – šīs
valdības klēpī ir jāveidojas tam dīglim, no kura tālāk
attīstīsies cita valdība. Bet dīglis nav šodien izveidojies.
Izmests no vanniņas ir bērniņš, un izliets viss ūdens ārā. Un
vanniņa atkal ir sausa, un kādam ir jālej tas ūdens iekšā, un
kādam tas bērniņš ir jāiesēdina. Un tad var runāt tālāk.
Ko mēs, “tēvzemieši”, varam novēlēt? Mēs varam būt tie, kas
veicinās nopietnu sarunu risināšanu. Es domāju, ka katram Saeimas
deputātam, kam nopietni interesē valsts nākotne, ir skaidrs, ka
jābūt ir nopietnai, labēji orientētai valdībai, kurai ir
pastāvīgs skaitliskais vairākums Saeimā. Ir tam jābūt! Un tāpēc
attopieties, “Jaunais laiks” un Tautas partija! Attopieties abi
divi un sāciet taču vienreiz nopietni veidot jaunu valdību! Bez
jums abiem kopā kā kodolam nekas labs nesanāks! Un tāpēc
vienkārši vicināt dūrītes pa gaisu un pateikt: “Šitie ir slikti
un tie ir slikti,” – bez tālākas darbības... Jūs taču
tiekaties tagad! Es saprotu, tiekas gan kuluāros, gan ārpus tiem,
un kaut kas taču veidojas. Un tāpēc es varu tikai novēlēt
sekmīgas šīs turpmākās sarunas. Ja mēs, “tēvzemieši”, būsim
vajadzīgi, esam gatavi! (Zālē liels troksnis.) Ja mēs
neesam vajadzīgi, mēs atradīsim savu vietu Latvijas politikā. Mēs
esam nacionāli konservatīva partija, mēs esam vienīgā partija,
kas ir palikusi, no 5.Saeimas sākot, vienīgā. Un mūs rindās, kā
redzat, sēž nopietni cilvēki, ar lielu pieredzi, kas nesvaidās un
nemētājas ar solījumiem. Un mēs esam par to, ka Latvija ir un
paliks stipra valsts un nevis kaut kāda tur maza valstiņa, kurai,
ziniet, nav nekādas ietekmes pasaulē.
Un, jūs tur, saprotiet vienu: latviešu valoda būs vienīgā valsts
valoda. To mēs ielikām savā laikā Satversmes 4.pantā, tas nāca no
“tēvzemiešiem”, un jums būs jāiemācās kārtīga latviešu valoda un
nevis “bjudžets”, bet “budžets”. Un to jūs, lūdzu,
atcerieties!
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL).
Deputāts Dobeļa kungs pieminēja filozofiju. Kā jums ir zināms,
filozofija – tā ir gudrības mīlestība, vai mums ir šeit,
Saeimā, daudz gudrības, vai ar to mēs nodarbojamies, vai mēs
neizvēlējāmies no trim ceļiem bieži vien sliktāko, tas, bez
šaubām, ir retorisks jautājums.
Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Diemžēl pēdējos gados
Latvijā nav bijusi, mūsuprāt, neviena valdība, par kuru nebūtu
kauns balsot. Laba valdība dod iespēju strādāt tiem, kas var un
palīdz tiem, kas nevar, – veciem cilvēkiem, invalīdiem,
bērniem. Mēs esam pārliecināti, ka pēc Emša kunga valdības
demisijas pie varas nāks Repšes kungs kopā ar “tēvzemiešiem”. Vai
tad būs labāk? (No zāles deputāts J.Dobelis:
“Būs!”)
Nākamā valdība, protams, būs nacionāli radikāla.
Mums būtu kauns atbrīvot tai ceļu.
Emša kunga valdība pelnījusi demisiju kaut vai ar savu liekulīgo
attieksmi pret izglītības reformu. Ir iztērēti milzīgi līdzekļi
it kā reformas popularizēšanai un izskaidrošanai. Vai var
izskaidrot marasmu, ka krieviski runājošs skolotājs pasniegs savu
priekšmetu latviešu valodā krieviski runājošajiem bērniem, kā arī
attaisnot Saeimas neprofesionālismu vai atriebību, izvirzot
prasību kārtot eksāmenus, sākot ar 2007.gadu, tikai valsts valodā
pat tajos mācību priekšmetos, kurus likuma ietvaros ir iespēja
40% apgūt dzimtajā valodā.
Valdība solīja, ka tiks rakstīts mazākumtautību izglītības
iestāžu likums. Izrādās, likumprojekta rakstīšanas mērķis bija
novērst protesta akcijas. Bet vēl nav par vēlu tiešām spert soli
pretim mazākumtautībām un turpināt uzsākto darbu saistībā ar šo
likumu. De facto izglītības reforma daudzās skolās ir
iesaldēta. Ir jānostiprina šī situācija de iure. Es esmu
pārliecināts, ka tas ir ne tikai cittautiešu, ne tikai
minoritāšu, bet visas Latvijas interesēs.
Emša kunga valdība ir labēji centriska. Tā ir pirmā jaunajā
Latvijas vēsturē, kura mēģina risināt sociālās problēmas. Kaut
arī, kā vienmēr, īstās opozīcijas viedoklis netiek uzklausīts.
Vismaz kaut kas tiek darīts šajā virzienā. Šaubos, ka nākamā
valdība par to domās.
Mūsu skatījumā, bija vērts iesniegt valdības demisijas
pieprasījumu šā gada pavasarī, lai brīdinātu valdību par
iespējamām sekām, ja mazākumtautību izglītības problēma netiks
risināta. Toreiz diemžēl Tautas saskaņas partijas frakcija un
Sociālistiskās partijas frakcija nav atbalstījuši mūsu
ierosinājumu. Šobrīd TSP frakcijas deputāti ierosināja neuzticību
valdībai. Jā, godātie kolēģi, jūs esat piemānīti, bet mēs to
prognozējām krietni agrāk. Vajadzēja atbalstīt mūsu ierosinājumus
un četrus mēnešus pirms reformas īstenošanas uzsākšanas brīdināt
valdību: ja reforma netiks atcelta, būs nepatikšanas. Visi 20 pēc
PCTVL saraksta ievēlētie deputāti nobalsos par valdības demisiju
pēc jebkuras frakcijas priekšlikuma. Diemžēl toreiz tā tas
nenotika. Mūsu valstī valdība mainās ik gadu kā cimdi franta
rokās, un neviens ne par ko neatbild. Vai kāds ir aprēķinājis,
cik nodokļu maksātājiem maksā valdības maiņa? Jāņem vērā, ka mūsu
valstī kopā ar ministriem aiziet arī augsta ranga amatpersonas,
jāmaksā kompensācijas, jādrukā vizītkartes, jāmaina plāksnītes
pie kabinetiem. Vai no tā kādam būs labāk? Vai nākamā iespējamā
valdība atcels reformu?
Frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” nekad
neatbalstīja šo valdību. Mūsu vēlētājiem saskaņā ar mūsu veiktās
aptaujas datiem internetā ir vienalga, kas būs ar to valdību. Mēs
organizējam aptauju PCTVL mājaslapā. Vairāk par 46% respondentu
domā, ka sen ir laiks noņemt šo valdību, bet vairāk par 53%
respondentu uzskata, ka tā nav mūsu problēma un nākošā valdība
būs vēl sliktāka. Tātad mūsu rokas ir brīvas. Patlaban mēs
redzam, ka mīnusu no valdības demisijas ir vairāk nekā plusu,
tajā pašā laikā mums riebjas piedalīties netīrās politiskās
spēlītēs, tāpēc šodien mēs vērosim šo izrādi no malas.
Paldies jums par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (JL).
Godātie kolēģi! 6.Saeimas sēdes stenogramma. Tiek apspriests
Enerģētikas likums, 40.pants. Latvijas Zaļās partijas
līdzpriekšsēdētājs Indulis Emsis ir autors priekšlikumam par
dubultā tarifa ieviešanu mazajām HES. Vienkārši līdz nejēdzībai.
Vispirms ierosināja, bet pēc tam, būdams vides valsts ministrs
Andra Šķēles valdībā, atļāva mazo HES celtniecību. Ornitologs
Māris Strazds to ir nosaucis par lielāko dabas postījumu Latvijas
jaunākajā vēsturē.
Gauja. No Drustiem līdz Sinolei. Šeit uzbūvētas deviņas mazās HES
uz katriem 10 km viena. Augstāres HES. Tās celšanas laikā
bijušais zemkopības ministrs Atis Slakteris solīja, ka tas upi
neietekmēs un upe paliks tāda pati. Kas to deva! Šodien, lidojot
virs Gaujas, pirms šīs spēkstacijas var redzēt pavisam citu ainu.
Upes vidū stāv pusnokaltuši koki – tur kādreiz bijis Gaujas
krasts. Savukārt uzreiz pēc aizsprosta, upe ir pavisam maza
tērcīte. Tieši tāpat izskatās arī pirms Ilzēnu HES. Šīs abas
stacijas pieder Jānim Razminovičam. Viņš ir 7.Saeimas Tautas
partijas deputāta Arņa Razminoviča brālis. Celtniecības laikā
pārkāpts arī Sugu un biotopu aizsardzības likums un dabiskā vide
izpostīta tik tālu, ka vietām Gauju var šķērsot pat ar auto. Tā
saka Pasaules dabas fonda Latvijā direktors Uģis Rotbergs.
Pēdējos gados arvien samazinās zivju krājumi, izzūd nēģi, vimbas,
foreles. Vai tas nebija zināms? Nē. Vienkārši nebija izdevīgi
zināt. Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta valsts
pasūtītajā pētījumā ir teikts: ekoloģiski kaitīga ir gan jaunu
aizsprostu un HES izbūve, gan veco aizsprostu atjaunošana, zivju
resursiem īpaši kaitīgas ir tās HES, kurām ūdeni piegādā pa
pievadkanālu un pa citu kanālu novada atpakaļ upē. Pētījums
veiksmīgi noslēpts ierēdņu rakstāmgaldos. Cik tradicionāls stāsts
atjaunotās Latvijas vēsturē!
Bezatbildīgi pieņemts likums, labvēlības statuss, ko dāsns
ierēdnis citiem dod un citiem liedz. Daži kļūst bagāti. Likumīgi.
Tikai mūsu bērni varbūt brīnīsies – klau, tie veči gan ir
traki, atraduši, par ko dziedāt – par Gauju!
Diemžēl Latvija ilgus gadus ir likumīgi putināta. Likumīgi tāpēc,
ka paši sev likumus lēma, paši sev cēla, paši ministrēja. Ir
saimniekojusi spēcīga komanda. Un diemžēl “zaļais” Emsis ir bijis
šīs komandas loceklis. Man ar to pilnīgi pietiek, lai es nespētu
nobalsot citādi kā par šīs Latviju apkaunojošās valdības
demisiju.
Varu pat nepieminēt Emša valdības šodien minētos un neminētos
labos darbus un to cinismu, kas ļauj premjeram pateikt
pensionāriem – Repše jums solīja, lai viņš jums tos 8 latus
mēnesī pie pensijas dod! Un tas notiek laikā, kad bezatbildīgas
saimniekošanas rezultātā inflācijas prognoze sasniedz jau 7%, jo
ražošanas tempi, salīdzinot ar Einara Repšes valdību, ir
kritušies 3 reizes. (Zālē troksnis.)
Premjera
kungs... Premjera kungs! Vai gribat vienu no daudzajiem jūsu
valdības promaskaviskās darbības piemēriem? Papētiet, kādas
Krievijas augstskolu filiāles, kas līdz šim ir veikušas
nelikumīgu uzņēmējdarbību Latvijā, ir reģistrējis izglītības un
zinātnes ministrs!
Vēl gribu bilst tikai dažus vārdus mūsu partneriem
opozīcijā – tēvzemiešiem. Nu, teikšu Raiņa vārdiem –
kad tauta Totu aicina: izdzen velnus no tās rijas, – nu ir
taču jādzen! Kā kādreiz teica latviešu leģionāri: kaut ar pašu
velnu kopā, bet par brīvu Latviju!
Atbrīvosim taču Latviju no zaļā premjera Emša! Tas ir šodien mūsu
galvenais uzdevums.
Un mazliet... Dobeļa kungs... mazliet bezkaislīgas analīzes. Es
gribu saprast loģiku. Ja “Tēvzemei un Brīvība”/LNNK nebalso divu
motīvu dēļ, viens – iesniedzēja dēļ, un otrs – tāpēc,
ka nav skaidras vīzijas, kas būs tālāk... Ja tēvzemieši ir gatavi
balsot pēc nedēļas, ja demisiju iesniegs “Jaunais laiks”, tad,
piedodiet, šis otrais motīvs tik un tā būs spēkā. Mums joprojām
nebūs skaidras vīzijas, kas būs nākamā valdība. (No zāles
deputāts J.Dobelis: “Vajag sarunāt, lai būtu!”)
Un kas
ir labāk? Vienreiz kopā ar Jurkānu nobalsot, vai lai Latvijā
turpina darboties valdība, kas strādā kā cimds ar roku ar Jurkānu
diendienā? Tēvzemieši, kas ir valstiski? Tad jau mūžam velni tajā
rijā paliks! Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aigars Kalvītis.
A.Kalvītis (TP).
Priekšsēdētājas kundze! Cienījamie “Jaunā laika” deputāti! Es
biju sagatavojis runu un gribēju jūs kaunināt, bet pārdomāju, jo
laikam kaunināt jūs nav vērts, būs jāaicina jūs neliekuļot.
Es noklausījos divas spīdošas runas. Vienu ļoti emocionālu,
Šadurska kunga runu, kur viņš kaunināja “Tēvzemi un Brīvību”, un
uz to es gribētu jums teikt: “”Jaunie laiki”, kur ir jūsu
deputāti?” Jūs taisāties šodien gāzt valdību? Kur ir Paulis
Kļaviņš, Bendrāte, Ostrovska? Jūs taču nemaz negribat un nezināt,
ko jūs vispār gribat darīt! Jūs nespējat ne ar vienu neko runāt,
ne ar vienu neko sarunāt. Jūs pārtraucat sarunas, jūs tēlojat, ka
gribat gāzt valdību. Jums nav pat 26 deputātu šodien! Tas ir
cirks, kas šodien šeit ir izspēlēts!
Jūs neesat ne gatavi gāzt valdību, ne veidot jaunu valdību, ne
strādāt valsts labā! Jūs kļūstiet vienreiz pieauguši!
Runājot par tiem pārmetumiem, ko šodien Kariņš izteica šai
valdībai. Mums var patikt Emsis un var nepatikt Emsis. Bet mēs
varam tos argumentus, ko jūs teicāt, paanalizēt.
Reģionālā reforma. Kam šinī Saeimā bija jāveic reģionālā reforma?
Emsim? Jūsu 15 mēnešu valdības laikā šī reforma bija jābeidz, lai
varētu normāli realizēt pašvaldību vēlēšanas. Ko jūs izdarījāt?
Baudot pilnīgu dominanti iepriekšējā valdībā, jūs vienkārši
sēdējāt bezdarbībā, un tagad savas neveiksmes gribat novelt uz
pārējiem! Kauns!
Par reformu izglītībā. Kur mēs bijām vēl dažas nedēļas atpakaļ?
Es saviem bērniem teicu: “1.septembrī nāciet tūlīt mājās! Nav ko
priecāties, nav ko staigāt pa ielām!” Jo es nebiju drošs, ka viņi
neatnāks ar asiņainām sejām. Kas to izdarīja? Man jāatgādina,
Šadurska kungs, kāpēc mēs šādā situācijā nonācām? Un tagad jūs
gribat balsot kopā ar kreiso opozīciju par izglītības reformas
izdošanos? Atvainojiet... (Starpsauciens: “Pasarg,
Dievs!”) Varat to darīt!
Par inflāciju. Repšes kungs, jūs esat atzīts finansists, vadījis
Latvijas Banku. Jūs nezinājāt, ka, iestājoties Eiropas Savienībā,
būs milzīgs cenu pieaugums – gan saistībā ar nodokļu
palielinājumu, gan arī ar cenām? To zinājām mēs visi! Mēs to
baidījāmies teikt tautai, lai referendumā nedabūtu negatīvu
balsojumu, bet mēs to zinājām. Bet mēs ļoti labi tajā laikā, kad
jūs bijāt pie varas, varējām novērst to regulēto cenu pieaugumu,
kas katastrofāli uzlēca gan elektroenerģijas sektorā, gan arī
gāzes sektorā un citās lietās. Kad cenas pieauga valsts
regulētajā sektorā? Kuras valdības laikā? To mēs nevarējām
novērst? Jūs to nevarējāt novērst, zinot to, ka maijā cenas
pieaugs sviestam, pienam un citiem pārtikas produktiem, benzīnam
par 5 santīmiem? Mēs taču esam politiķi, nevis bērnudārza
audzēkņi!
To mēs visu zinājām, bet diemžēl neizdarījām. Un arī var,
protams, pārmest šai valdībai. Budžeta deficīts? Kurš iesniedza
šīgada budžetu ar 2 procentu deficītu? Jūs iesniedzāt. Emša
valdība saglabāja 2 procentus. Zinot šīs visas briesmas, ja mēs
esam visi tik gudri runāt par inflāciju, kāpēc nebija budžets ar
1 procentu? Nevarējāt, tāpēc ka iepriekšējā gada budžetā tika
sabalsota tāda bāze un tik daudz populistisku priekšlikumu, ka
bija lielas problēmas uztaisīt šodien pat nākamā gada budžetu ar
zemāku deficītu kā 2 procenti. Un to mēs zinām – tie, kas
saprot kaut ko no finansēm. Tie, kas nesaprot, tie var klaigāt un
tēlot.
Par īres griestiem, Kariņa kungs. Kādu priekšlikumu jūs esat
izteikuši? Nāciet, pasakiet, ko jūs esat izteikuši! Mēs
iesniedzām grozījumus likumā par to... par kompensācijas
mehānismu. Jūs taču nespējat neko piedāvāt! Jūs tikai spējat
nokopēt, ko Tautas partija iesniedza. Un tajā brīdī, kad mēs
iesniedzām, jums bija bailes pat parakstīt, tāpēc ka jūs
negribējāt uzņemties atbildību. (No zāles deputāte I.Rībena:
“Tāpēc, ka s...vien bija!”)
Sēdes vadītāja.
Rībenas kundze, es ļoti atvainojos, vajadzētu izvēlēties
izteicienus arī replikai!
A.Kalvītis.
Tā ka ko es jums gribētu teikt? (Starpsauciens: “Ko viņa
teica? Atkārtot!”) Tā kā ko es jums gribētu teikt, cienījamie
kolēģi? Mēs šeit esam labējā spārnā ļoti daudz deputātu šinī
Saeimā. Nav problēma izveidot valdību. Bet ir jākļūst
pieaugušākiem, pirmām kārtām jāpaskatās paškritiski pašiem uz
sevi. Un, pirms kritizēt citus, vajag uz sevi paskatīties daudz
kritiskākām acīm.
Paldies! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja:
Deputāte Ingrīda Circene.
I.Circene
(JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi!
Sešus mēnešus bija klusums par to, kas notiek veselības aprūpē.
Un ne jau velti tauta ir gudra, latviešu tautas sakāmvārds saka:
“Kas guļ, tas negrēko.” Un līdz ar to likās – visas lietas,
kas netiek pieminētas, tas viss ir ļoti labi. Taču pēdējās divas
trīs nedēļas ir parādījušas, ka tomēr šis ziemas vai vasaras
miegs ir radījis nelielu atmodas periodu un šīs problēmas, kuras
ir bijušas visu laiku, tikai slēptas, ir parādījušās reālā
dzīvē.
Tas, ka uzsāktie darbi tika apstādināti, bija izdevīgi visiem
tiem, kam intereses ir necaurspīdīgā naudas izlietojumā.
Pirmais, par ko man gribētos pieminēt par necaurspīdīgumu, ir
budžeta grozījumi. Veselības aprūpei par pakalpojumu sniegšanu
šajos budžeta grozījumos tika pielikti 4,7 miljoni. Tā nav maza
nauda! Toties, kā šo naudu izlietot, ir ļoti apšaubāmi.
Ja Einara Repšes valdībā ar 3 miljonu budžeta grozījumiem tika
samaksātas visas Latvijas slimnīcām pārstrādes darba apmaksa, tad
no šiem 4,7 miljoniem, kas ir par 50% vairāk, Sociālo un darba
lietu komisijā mēs nesagaidījām atbildi ne uz vienu jautājumu par
naudas izlietojumu.
Par ambulatoro aprūpi – 2 miljoni klātpienākusī nauda. Un
jautājums: cik saņems katrs Latvijas iedzīvotājs ambulatorajā
veselības aprūpē? Atbilde bija, ka uz šādu jautājumu atbildēt
nevar.
Joprojām nav izstrādāts vienots ģimenes ārstu modelis tik lielā
valstī kā Latvija. Tā tiešām ir būtiska problēma, ko nevar
atrisināt gadu gadiem. Nav pakalpojumu pirkšanas programmas, kas
ir pats būtiskākais, lai varētu vispār sākt runāt par tā saukto
struktūrplānu jeb māsterplānu. Tā ir darbības imitācija, kas visu
šo pusgadu ir bijusi. Mūsu valdības laikā tika iesniegti jau visi
šie noteikumu projekti, un viss darbs tika apstādināts. Un ir
iespaids, ka tas ir darīts speciāli, lai radītu imitāciju, ka
viss ir kārtībā. Nav kārtībā!
Neviens no Veselības ministrijas un VOVAA pārstāvjiem nevarēja
atbildēt, par cik palielināsies gultas dienas, kaut pakalpojumu
apmaksai stacionāriem ir pielikti 1,7 miljoni. Tas nozīmē, ka šī
nauda atkal tiks izlietota tā, kā kuram ienāks prātā. Tas skaidri
parāda, ka miljonu pazušanas ceļi ir saglabāti.
Ne velti ar tādu steigu bez reāla pamatojuma tika noņemta jaunā
VOVAA vadītāja Zefirovas kundze, un triju mēnešu laikā nav pat
izsludināts jauns konkurss uz šo vietu. Tās bija bailes no tā, ka
varētu tikt apdraudēta subjektīvā naudas dalīšanas metode.
Nākamais. Anesteziologu streiks. Pareiza un taisnīga prasība.
Iepriekšējā valdība bija pirmā brīvās Latvijas laikā, kura mediķu
algas lika par prioritāti veselības aprūpē. Arī desmitiem miljonu
investīcijas ēkās un aparatūrās nebūs vajadzīgas bez
mediķiem.
Šā gada budžetā papildus algām “Jaunā laika” valdība novirzīja 30
miljonu latu mēnesī un palielināja algas par 20 līdz 25%. Reāli
ārsta alga tika pacelta no 160 uz 220 latiem par slodzi. Protams,
ka tā ir vienkārši nožēlojama samaksa par darbu, kad ārsts ir
atbildīgs par pacienta dzīvību. Katrai valdībai būtu svēts
pienākums sekot “Jaunā laika” uzsāktajam kursam un palielināt
algas pakāpeniski katru gadu līdz Eiropas Savienības minimālajam
līmenim. Taču šī valdība pat neplāno, pat nerunā par tālāku šo
mediķu algu palielinājumu. Tikai tad, kad šīs algas būs paceltas,
tikai tad varēsim cerēt, ka arī vai nu Liepājā vai Rēzeknē, vai
Alūksnē, vai jebkurā citā slimnīcā būs gan anesteziologi, gan
citi speciālisti. Bieži šie ierēdņi vispār nestādās priekšā par
to, kāds stāvoklis ar speciālistiem ir ārpus Rīgas. Varbūt tad
arī vidusskolas absolventam radīsies interese par ārsta vai
medmāsas profesijām. Vislabākais un ģeniālākais ārsts nevar veikt
pilnvērtīgu darbu bez medicīnas māsas palīdzīgas rokas.
Ko piedāvāja veselības ministrs Muciņa kungs? Palielināsim
pacientu līdzmaksājumu līdz 25%. Es uzsveru vēlreiz: 25%! Tā ir
klaja ņirgāšanās par Latvijas iedzīvotājiem! Jau šodien praktiski
80% ir neatliekamā palīdzība. Tā valstij ir jānodrošina bez
maksas! Arī pašreizējais līdzmaksājums par plānveida operāciju ir
25–50 lati, plus visi pārējie izdevumi. Tad, Muciņa kungs, tā arī
pasakiet, lai Latvijā plānveida palīdzību turpmāk saņem tikai
maksātspējīgā daļa un pārējie lai nu dzīvo, kā redz!
Vēl iepriekšējās valdības laikā februārī Ministru kabinetā tika
iesniegts māsterplāna projekts. Izstrādāt pakalpojumu pirkšanas
programmas kritēriju. Seši mēneši ir bijuši par maz, lai darbs
tiktu turpināts. Klusums. Apvienojot pustukšās nodaļas, tiktu
nodrošināts gan darbaspēks, gan nopietni palielinātas algas un
izmantoti esošie resursi. Pusgadu ir apstājusies arī likumdošanas
izstrāde. Jau martā bija publiski apspriests un papildināts
Pacientu tiesību likums. Aprīlī to bija paredzēts iesniegt. Tagad
ir septembris.
Tas pats ir arī ar Psihiatrijas likumu. Nav nonācis šis likums
līdz Saeimai. Ministru kabineta noteikumi ir nekvalitatīvi un
nesaskaņoti ar nevalstiskajām organizācijām.
Un beidzot “Jaunā laika” valdība atstādināja VOVAA ilggadīgo
vadītāju Bluķes kundzi kā neatbilstošu ieņemamajam amatam, bet
par saistību ar korupciju viņas vietniekam ir ierosināta
krimināllieta. Bluķes kundze iesūdzēja... pārsūdzēja Veselības
ministrijas rīkojumu, taču tiesa viņu neatjaunoja darbā. Vienīgā
no visiem augstā ranga ierēdņiem Bluķes kundze pārsūdzēja vēlreiz
Augstākajā tiesā, taču viņas advokāts uz tiesu neieradās un tiesa
tika atlikta līdz 23.novembrim. Taču ko dara Muciņa kungs?
Piedāvā Bluķes kundzei mierizlīgumu. Neskatoties uz visiem šiem
pārkāpumiem, ko viņa ir veikusi, un piedāvā darbu veselības
aprūpes sistēmā. Es domāju, ka tas skaidri parāda šīs valdības
nostāju gan pret veselības aprūpi, gan pret korupciju, gan pret
attīstību valstī kopumā, un man gribas aicināt, ka šāda valdība
nav atbalstāma. Un tas, kas saistās ar mūsu partneriem, –
man gribētos teikt – būtu labi, ja pēc runām par vanniņu
sekotu arī darbi par bērniņa ielikšanu šajā vanniņā.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Cienījamais Repšes kungs, vai jums pietiks ar astoņām minūtēm?
Jā. Labi. Lūdzu, vārds deputātam Einaram Repšem.
E.Repše (JL).
Šodien manāmas diezgan drūmas paralēles ar šodienas situāciju
Latvijā un padomju laiku. Un šīm paralēlēm es vairākkārt šodien
pievērsīšos. Bet viens bija ļoti simptomātiski. Arī padomju laikā
mums bija vislabākā valdība, visdemokrātiskākā Konstitūcija.
Valdība to vien darīja, kā strādāja valsts un tautas interesēs
un, protams, kontrolēja visus masu informācijas līdzekļus un
represīvās struktūras. Meli bija toreizējās valdības propagandas
galvenais instruments. Viņiem gan tas nepalīdzēja ne savest
kārtībā tautsaimniecību, ne arī saglabāt savu varu. Taču tas, ko
es dzirdu šodien, ir kaut kas līdzīgs padomju propagandai.
Redziet, tas, ka Kalvītis melo, tas nav nekāds pārsteigums.
Brīnums tikai, ka šāds cilvēks, kas var atļauties tik rupji
grēkot pret patiesību, pretendēja uz Ministra prezidenta krēslu
un īstenībā tādēļ norāva “Jaunā laika” un Tautas partijas
sarunas. Bet tas ir cits jautājums.
Mani vairāk pārsteidz, ka valsts Ministru prezidents melo. Melo
gan sīkās, gan lielās lietās. Pārspīlē un faktiski melo par
zilajām ugunīm, kurās dega valsts Eiropas kontekstā un NATO
kontekstā tad, kad viņš, lūk, pārņēma varu. Ziniet, es ļoti labi
atceros, ka, kopš Ministru prezidents Emsis pārņēma varu, Saeima
vairs ilgāk par pusdienu sēdēs nepalika. Viņiem tur vairs, šķiet,
nebija ko darīt. Mūsu laikā gan tās darba dienas bija tā kā
garākas. (Starpsauciens.)
Nauda pa labi, pa kreisi,
it īpaši sev tīkamām pašvaldībām, draudzēm, skolām. Bet, dalot
budžeta naudu pa labi, pa kreisi, nevar ierobežot inflāciju.
Nevar samazināt to cenu kāpumu, kas šobrīd ir katastrofāls. Un
mums patiešām šobrīd draud gan nopietnas problēmas ar fiskālo
disciplīnu. Paskatīsimies, kā šī valdība tiks galā ar nākamo
budžetu, gan arī inflācijas dēļ mums ļoti nopietni apdraudēta ir
eiro ieviešana.
Dabas resursi un zaļā tēma jau tika ekspluatēta. Jā, to lieliski
atmaskoja... šo divkosību atmaskoja Kārlis Šadurskis. Paldies
viņam!
Klaji meli par “Lattelekom” mierizlīguma lietu! Taisni otrādi.
Emša valdība bija tā, kas ilgstoši centās saglabāt šī
mierizlīguma un tam klātesošo dokumentu slepenību. Acīmredzami
cerēdami, ka viņiem izdosies kaut kā ar šo mierizlīgumu
manipulēt.
Kategoriski meli ir... mājieni uz to, ka valdība bija paredzējusi
“Lattelekom” privatizēt. Taisni otrādi. Tieši mūsu valdības
pēdējā laikā panāktais nodrošināja, ka šo “Lattelekom” neizdosies
privatizēt par sviestmaizi un par sertifikātiem, kā to varbūt
dažs labs bija iecerējis. Tas netraucē šo tēmu ekspluatēt.
Redziet, Maskavas ietekme... Mēs varam te dažādi analizēt, un tas
arī tika pārliecinoši darīts... Mani pārsteidz, bet bez tā, ka
tātad šeit tiek atvērtas un legalizētas nelegāli darbojošās
Krievijas augstskolu filiāles un tā tālāk, mani pārsteidz, ka
tiek pieminēts vienīgais, kas faktiski ne jau valdības, bet
drošības dienesta darba rezultātā beidzot tomēr ir no valsts
izraidīts, bet toties vietā ielaists Kobzons un diskutēts par
Žirinovski.
Bet simptomātiski ir apstākļos, ka latviešu tauta jau tā iet
mazumā un izmirst, ka mums vajadzētu visus latviešus aicināt
mājās, ka tieši šīs valdības paspārnē top likumprojekts, kas ir
klaji apvainojošs mūsu trimdas tautiešiem. Par to, ka tas top
Emša, Pirmās partijas, kreisās opozīcijas vadītajā un
atbalstītajā valdībā, es neesmu pārsteigts. Es esmu pārsteigts
par to, ka šī likumprojekta iniciatīva nāk no Tautas partijas,
kas it kā bija nacionālās un valstiskās politikas garants.
Par neatrisinātiem jautājumiem te jau runāja. Gan veselības
aprūpē nekas netiek darīts. Mēs vispār lielākā tiesa nemaz neesam
dzirdējuši par to, kas ir mūsu veselības ministrs un ko viņš
šodien dara.
Par tiesībsargājošās sistēmas problēmām un sociālo sfēru jau arī
šeit cilvēki runāja. Es runāšu par dažām simptomātiskām lietām,
kuras atkal ar tādu Gēbelsa cienīgu propagandu, kas tika pārmests
man, un kāda ir faktiskā šīs valdības rīcība. Man tika pārmestas
tīrīšanas. Redziet... jā, mēs atlaidām dažu labu darbinieku, kā,
piemēram, VID ģenerāldirektoru Sončiku, kuram prokuratūra ir
uzrādījusi apsūdzību par valsts amatpersonas pienākumu
nepildīšanu, un viņam tātad... viņš tiek apsūdzēts
kriminālpārkāpumā. Mēs atlaidām vēl dažus citus, tātad Bluķi, arī
tātad Valsts nekustamā īpašuma aģentūras vadītāju Kalvi Brici par
valstij neizdevīgu līgumu slēgšanu.
Godātie kolēģi! Tie visi šodien ir atpakaļ krēslos. Tātad Bricis
ir atpakaļ, atlaists ir Ilmārs Dambe, ko mēs iecēlām kā
godprātīgu Valsts nekustamā īpašuma aģentūras vadītāju. Atpakaļ
amatā ir Sončiks. No amata ir aizdzīts, lai gan formāli, kā to
parasti kulturāli cilvēki dara, aizgājis pats, neizturot šo
spiedienu, Kārlis Ketners, un tā tālāk. Ir aizgājuši labi
cilvēki, ir bez liela trokšņa atjaunoti pat kriminālpārkāpumos
apsūdzētie. Rīgas domes Bojāra partneris un kaimiņš bēdīgi
slavenais Kukuls šobrīd ir kļuvis par iekšlietu ministra
padomnieku. Viens no lielākajiem Zaļo un Zemnieku savienības
ziedotājiem agrāk sodītais Armands Beikmanis tagad ir atkārtoti
aizturēts par 11 000 latu piesavināšanos Jelgavas policijā un tā
tālāk.
Nepanākot vienošanos ne ar koalīcijas partneriem, pilnīgi
ignorējot sabiedrības viedokli, vienpersoniski izvirzot augstas
amatpersonas, piemēram, Eiropas komisāra amatam, un tā
tālāk, – šādi darbojas Emša kabinets, lai gan kādreiz it kā
tādu darbību pārmeta man.
Sēdes vadītāja.
Repšes kungs...
E.Repše.
Tālāk. Pats bīstamākais, par ko es vēlos
runāt.
Sēdes vadītāja.
Repšes kungs...
E.Repše.
Jā, lūdzu....
Sēdes vadītāja.
Repšes kungs, mēs turpināsim pēc pārtraukuma.
E.Repše.
Un tūlīt pēc pārtraukuma es runāšu par
represīvajām struktūrām, par diktatūras atjaunošanos, par to, kā
vara izmanto varas resursus.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu reģistrēsimies ar reģistrācijas kartēm!
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu... Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds
paziņojumam deputātam Staņislavam Šķesteram.
S.Šķesters (ZZS).
Paldies! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti,
lūdzu uz sēdi tūlīt! Paldies!
Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai
deputātam Aleksandram Bartaševičam.
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Silva Bendrāte, Augusts
Brigmanis, Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Visvaldis Skujiņš,
Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Dzintars Jaundžeikars,
Ainars Latkovskis, Ināra Ostrovska, Viesturs Siliņš, Inese
Šlesere, Arvīds Ulme un Dzintars Rasnačs. Paldies!
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas
8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Turpinām debates. Un
debatēs turpina uzstāties deputāts Einars Repše.
E.Repše (JL).
Godātie klātesošie! Latvijai draud reāla diktatūra. Korupcijas
diktatūra. Un es esmu ... es neesmu viens šajā apgalvojumā. Man
tikko pasniedza rakstu no “Frankfurter Allgemeine”. Raksta
nosaukums “Rīgas oligarhi. Latvija draud kļūt par tilta galvu
krievu korupcijai”. Tulkots no šīs cienījamās vācu avīzes, no
vācu valodas. Un tur ir pieminēts ļoti daudzkas no tā, par ko es
arī biju grasījies runāt.
Redziet, es solīju mums vilkt paralēles ar Atmodas laiku. Nekad
Atmodas laikā, neatkarības cīņu sākumā, tad, kad mēs uzstājāmies
pret padomju režīmu, es nejutu tādu pretestību un apdraudējumu,
kādu es jūtu šodien no valsts represīvajām struktūrām un vienotās
korumpētās varas pārstāvjiem.
Es vienreiz draugam jautāju: “Kāpēc? Kāpēc tas ir tā, ka tagad
brāļi letiņi viens otru apkaro nežēlīgāk nekā toreiz PSRS VDK.”
Un man atbildēja: “Ļoti vienkārši, mīļais draugs, toreiz mēs
uzstājāmies tikai pret kaut kādām abstraktām politiskām
interesēm, kas nevienam neskāra viņa personisko maku un
personisko kabatu. Šodien mēs, cīnoties valdībā un Latvijā pret
korupciju, pret valsts izzagšanu, uzstājamies pret ļoti
personiskām ekonomiskām interesēm – dažādiem, kas ir
piezīdušies pie valsts siles, fondiem, budžeta finansējumiem,
celtniecības kontraktiem utt. Un to letiņš letiņam nepiedos. Tas
ir daudz vairāk nekā kāda abstrakta valsts neatkarība un
politiskās intereses.”
Šobrīd ir trakāk nekā Atmodas laikā. Es nemaz nerunāšu par tās
nožēlojamās Šmita vadītās komisijas ķengām, kur es tuvākajā laikā
sagaidu kārtējo apmelojumu vilni. Bet paskatieties, ko šodien
dara represīvās struktūras, piemēram, Korupcijas novēršanas un
apkarošanas birojs! Viņš šodien apkaro ziedotājus opozīcijas
politiskām partijām. Ja padomāsit... Padomājiet mazlietiņ dziļāk!
Vai šodien opozīcijas partijas var jebkādā veidā ietekmēt kaut ko
valsts saimnieciskajā dzīvē vai naudas sadalē? Nevar! Opozīcijas
partijas šodien var ietekmēt tikai politisko situāciju valstī. Ja
uzņēmējs, kuram ir likumīgi ienākumu avoti un visas deklarācijas
iesniegtas un jau atrodas Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā, ziedo
partijai “Jaunais laiks” 1000 latu un pēc nedēļas kā noziedznieks
tiek izsaukts paskaidrojumu sniegšanai uz KNAB, tad to normāls
cilvēks nevar vērtēt citādi kā represīvo struktūru vēršanos pret
tiem, kas šodien ir pietiekami drosmīgi, lai atbalstītu politisko
opozīciju. Vai tiešām šodien KNAB nav svarīgākas lietas, ko darīt
kā iebiedēt vēl neatkarīgas politiskas opozīcijas atbalstītājus.
Ierašanās obligāta! Neierašanās gadījumā tiksiet atvesti ar varu.
Nedēļu pēc atklāta un likumīga, atļauta ziedojuma. Un tas nav
izolēts gadījums. Tā ir masveida politika, kas šodien tiek
īstenota. Un lai man varas pārstāvji nestāsta, ka tas notiek bez
viņu akcepta.
Tālāk nemaz nerunāsim par vairāk nekā dīvainajiem Ministru
prezidenta biedra, iedomājieties, Ministru prezidenta biedra,
izteikumiem par televīziju, par Sorosu, kurš šeit mēģina sagrābt
varu un tamlīdzīgi. Bet iekšlietu ministrs ļoti konkrēti mēģināja
norādīt uz to, ka pret sabiedrisko organizāciju “Delna”, pret
nevalstisku organizāciju, ir nepieciešams uzsākt bezmaz vai
Drošības policijas izmeklēšanu tikai tāpēc, ka tā ir paudusi
varai netīkamu, bet sabiedrībai ļoti saprotamu un tīkamu
viedokli.
Mīļie draugi, ja mēs tā turpināsim, tad vairs drīzumā runāt šeit
par kādu demokrātiju vai brīvību nebūs iespējams, valdīs un jau
faktiski tagad valda viena labi saskaņota, korumpēta varas
mašīna, kurā patiešām šķiet, ka “Jaunais laiks” ar savu godīgo un
alternatīvo pieeju politikai paliek viens. It īpaši mani šodien
pārsteidz kolēģa Dobeļa uzstāšanās un mūsu partneru, līdzšinējo
partneru “Tēvzemei un Brīvībai”, nostāja.
(Starpsaucieni.)
Mīļie draugi, tas, ko mēs dzirdējām, šķiet vairāk pēc tādas
iegansta meklēšanas un atrunāšanās. Ja divi mūsu deputāti ir...
viens ir slimnīcā, un otrs ir līdzi Valsts prezidentei
valstsvizītē, vai tas ir iegansts, kāpēc atraut arī septiņas jūsu
balsis? Argumenti Plineram un Dobelim bija ļoti līdzīgi, kāpēc
abi viņi atbalstīs Emša valdību. Atbalstīs Emša valdību, lai kādi
nebūtu tie formālie iegansti un darbi.
Un, mīļie draugi, saskaņā ar Latvijas Satversmi, ja valdībai ir
nepieciešama Saeimas uzticība, lai viņa turpinātu darboties, ja
mēs šodien dāvājam valdībai arvien turpmāk uzticību, tad tādā
gadījumā tas viss, par ko mēs runājām, tas viss var tikt īstenots
vēl nesodītākā veidā.
Par nesodāmību jau mēs šodien maksājam. Tie korumpētie dažādu
resoru un iestāžu pārstāvji, kas mūsu laikā bija pierāvušies,
šobrīd ir tā kā no ķēdes norāvušies. Ja kāds pēdējā laikā ir
mēģinājis Rīgā kaut ko bīdīt cauri oficiālām valsts iestādēm, tad
viņi zina, ka ir ļoti konkrēta takse par viena stāva uzcelšanu
virs tai vietā it kā formāli atļautās… plānojumā paredzētā
augstuma. Ir šī takse. Maksājiet tik un tik simtus tūkstošus par
stāvu, un jums būs visas atļaujas. Un par to runā pilnīgi
atklāti, un par to raksta vācu prese. Mēs izliekamies to nezinām.
Mēs šodien grasāmies dāvāt uzticību šai valdībai. Un par to runā
arī “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Mani tas patiešām pārsteidza.
Vai tiešām taisnība būs tām baumām, ka īstenībā šī politika no
mūsu partneru puses, no “Tēvzemei un Brīvībai” puses, arī ir
finansiāli motivēta? (Starpsaucieni.)
Vai tiešām taisnība būs tām baumām, ka arī “Tēvzemei un Brīvībai”
ir striķītī? Varbūt ne tik īsā kā zaļie zemnieki, bet tomēr
striķītī? Nu tad noraidiet šīs baumas, nevis meklējot kaut kādus
ieganstus, kāpēc kopā ar Plineru balsot par uzticību šai
valdībai, jeb nodrošinot to netiešā veidā, izņemot kartes. Bet
nobalsojiet šodien par neuzticību Ministru kabinetam, un
atbilstoši Latvijas Satversmei šis kabinets turpinās strādāt,
kamēr tiks izveidota jauna valdība. Rīkojieties tā! Nevis
mēģiniet netiešā veidā stutēt pašreizējo, pilnīgo absurdu varas
galvgalī. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jānis Straume. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Parādi,
kur tev tas striķis? Parādi!”)
J.Straume (TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es domāju, ka
diezgan skaidri šobrīd iezīmējas dažas lietas. Drosmes un
principialitātes trūkums. Tas diemžēl šobrīd ir raksturīgs mūsu
tuvākajiem partneriem. Drosmes trūkums varbūt atzīt dažkārt savas
kļūdas un rīkoties konsekventi tad, kad tas ir iespējams. Kur jūs
bijāt, godātie kolēģi, brīdī, kad varēja iesniegt demisiju no
“Jaunā laika” un “tēvzemes” puses? Jūs ilgi domājāt, un rezultāts
ir tāds, ka šodien jūs piedalāties spēlē kopā ar no PCTVL
saraksta ievēlēto deputātu iniciatīvā. Principialitātes trūkums,
Šadurska kungs!
Jūs sakāt: “Ar pašu velnu – uz brīvu Latviju!” Bet es redzu,
ka ar pašu velnu – dziļāk purvā.
Mēs esam noskaņoti būt kopā ar partneriem, kuri ir monolīti,
valstiski, konstruktīvi noskaņoti. Ja jūs tādi būsiet, mēs
nonāksim pie stabilas vairākuma labējas valdības. Paldies!
(Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jānis Strazdiņš.
J.Strazdiņš (ZZS).
Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātie kolēģi! Es domāju,
mums šodien ir lielu pārbaudījumu diena. Gan mūsu prātam, gan
mūsu tālredzībai, gan mūsu godīgumam, gan mūsu atbildībai pret
mūsu tautu un pret Latvijas sabiedrību kopumā.
Man gribētos jūs visus aicināt. Es saprotu, ka mēs visi esam ļoti
dažādi. Bet mēs visi parakstījām zvērestu, kad sākām savu darbu.
Mēs apsolījāmies strādāt Latvijas interesēs. Kas notiek šodien?
Šodien mēs šūpojam laivu, kurā mēs visi sēžam, kur sēž mūsu
Latvijas sabiedrība. Mēs stimulējam patoloģisko tieksmi visur
meklēt ienaidniekus, ļaundarus, kaitētājus, un būtībā mēs sarīdam
dažādās Latvijas sabiedrības grupas vienu pret otru. Kam ir
izdevīga šī šķelšana? Kam ir izdevīga šī kūdīšana, šī rīdīšana,
šī apvainošana? Tā ir izdevīga tikai mūsu ienaidniekiem.
Mēs esam aizgājuši par tālu. Vakar Sarkanajā zālē mēs turpinājām
darbu pie Deputātu ētikas kodeksa. To, ko iesāka cienījamais
Latkovska kungs. Mēs turpinām šo darbu. Un es tagad, kā vēl
nekad, saprotu, cik svarīgs mums visiem ir šis dokuments un tā
pieņemšana. Mēs pārkāpjam rupji deputāta ētiku, kāda pastāv citās
valstīs. Es saprotu, vieni ir pieredzējušāki, vieni mazāk
pieredzējušāki. Mums visiem ir jāmācās. Jāmācās ir mūža garumā.
Biežās valdības maiņas traucē mūsu valsts attīstību. Padomāsim,
kāpēc mūsu Valsts prezidente nominēja Induli Emsi? Centriskās
partijas pārstāvi. Cerībā, ka šo šķelšanu Emša kungs varbūt kaut
kādā veidā pārtrauks, ka valdība sāks strādāt, un viņa to ir
sākusi darīt. Un es vēlreiz aicinu cienījamās lielās
frakcijas – runājiet konstruktīvi! Un ja jūs esat
izveidojuši tiešām spēcīgu nākošo valdību, Emša kungs jums šodien
pateica, ka viņš ir gatavs tādam pavērsienam... Mēs visi gribam
strādāt. Mēs negribam šeit, Saeimā, bļaustīties! Tauta mūs
klausās, man ir kauns mūsu vietā viņas priekšā.
Un tad ir interesantas sakritības. Cienījamais Repšes kungs! Jūs
bijāt premjers mūsu pirmajai koalīcijas valdībai, šīs sarežģītās
koalīcijas valdībai. Tajā grūtajā brīdī, vai tas bija prāta darbs
jums izlekt no valdības? Pie kā mēs pirmie griezāmies, kad Emša
kungs tika nominēts par premjera kandidātu? Mēs teicām: “”Jaunais
laiks”, nākat ar mums kopā! Mēs gribam strādāt.” Zaļo un Zemnieku
savienība piedzīvoja to pārbaudījumu, ka mēs arī tāpat kādreiz kā
jūs “izlecām” no koalīcijas un aizgājām opozīcijā. Opozīcijā var
tikai klaigāt, bet opozīcijā ir ļoti grūti strādāt, un jums ir
pašreiz tā situācija. Jūs mūsos neieklausieties. Un interesanta
sakritība, ka tieši arī pirms Eiropas Savienības nez kāpēc pēkšņi
izjūk mūsu valdība un Lietuvā nogāž Valsts prezidentu. Kam tas
viss ir izdevīgi?
Un tagad man ir jāatgriežas pie tā desmit kreisā spārna deputātu
iesnieguma par pieprasījumu neuzticības izteikšanai Ministru
kabinetam, kur nav nekādas motivācijas. Es nezinu, vai īpaši
Urbanoviča kungs negribēja šodien gari runāt, bet man, atklāti
sakot, īsti... (No zāles deputāts J.Urbanovičs: “Kārtības
rullis aizliedz to darīt!”) Nē... labi. Paldies! Es mācīšos
no jums... Bet tas man rada neizpratni. Cik es sapratu no preses,
galvenokārt izglītības reformas dēļ.
Cienījamie kolēģi! Neaizmirsīsim, ka reforma turpinās – jau
daudzus gadus. Šajā gadā ir viens mazs papildinājums: no
1.septembra mūsu skolēni 10.klasēs papildus mācīsies divus
priekšmetus. Ja ņem vērā, ka lielus procentus veido vēl
svešvalodas, tas nav nekāds būtisks pavērsiens. Ļausim mūsu
skolotājiem strādāt, veidot programmas, un mūsu bērniem mācīties!
Beigsim musināt mūsu vecākus! Un es domāju, ka kādreiz būs
jāpieprasa arī atbildība no tiem, kas visu šo laiku izmantoja
savu politisko interešu apmierināšanai un cilvēku musināšanai. Un
paņemiet nupat izrakstu no avīzes “Izvestija”, ko no Latvijas
izraidītais Kazakova kungs ir pateicis, kādi ir viņa patiesie
mērķi. Izglītības reforma bija tikai līdzeklis, kā sasniegt šos
patiesos mērķus. Un ko viņš grib? Viņš visiem jau ir Maskavā un
plašajā Krievijā paziņojis, ka martā Latvijā būs divkopienu
valsts, ka paralēli esošajām vēlēšanām – pašvaldību, mūsu
likumīgajām, viņi organizēs citas vēlēšanas, kurās pieņems visu
krāsu pases, un ka viņiem būs, respektīvi, dubultā šeit
pašvaldību sistēma. Tā ka viņi arī nākamo solījumu ir
apsolījušies izpildīt: Latvijā ieviest divvalodību. Tas nozīmē,
ka viņi grib sašķelt Latviju – šo mazo zemi – divās
savstarpēji naidīgās kopienās un turpināt mūs savstarpēji naidot.
Kam tas ir izdevīgi? Tas ir izdevīgi mūsu lojālajiem Latvijas
pilsoņiem vai mūsu ienaidniekiem? Nu būsim tomēr apdomīgi! Un es
tiešām gribu pievienoties “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK šodienas
aicinājumam, ka tādā situācijā, kad nekas nav sarunāts, kad nekas
nav izveidots, ārdīt kaut ko ārdīšanas dēļ ir neprātīgu cilvēku
darbs. To nedrīkst darīt! Mēs esam atbildīgi savu vēlētāju
priekšā.
Un tāpēc es jūs lūdzu no labākās sirdsapziņas visus, un arī mūsu
kolēģus no “Jaunā laika”, ar kuriem mums ir daudz kopīgu labu
darbu darīts, mēs strādājām iepriekšējā koalīcijā, es negribu
nosaukt jūs visus, cienījamos cilvēkus, šeit uzvārdus pieminēt...
Bet jūs tīri labi zināt, ar ko mēs esam kopā strādājuši, un
turpināsim strādāt valsts labā, un beigsim šo patoloģisko
procesu, kas šeit notiek mūsu Saeimā! To es jums gribu teikt kā
ārsts. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāte Liene Liepiņa.
L.Liepiņa (JL).
Godājamie deputāti! Dzirdējām ļoti nopietnus vārdus no Strazdiņa
kunga. Bet es gribu teikt, ka mēs kopā varam strādāt tikai tad,
ja mums ir kaut cik kopīga vērtību sistēma. Ja mēs redzam, ka
šitas kuģis šobrīd... tam ir cita vērtību sistēma nekā mums, un
tas iet nepareizā virzienā, tad mums ir jādara viss, lai to
mainītu, nevis vienkārši jāsēž bezdarbīgiem un jānoskatās, ka tas
aiziet kaut kur pavisam greizi.
Bet es gribu runāt mazliet par Eiropas Savienību. Man šķiet, ka
Emša valdība vai nu nav sapratusi, cik nopietnu soli mēs esam
spēruši, iestājoties Eiropas Savienībā, vai arī tās ministri nav
spējīgi aizstāvēt Latvijas intereses. Jā, es pastāstīšu
galvenokārt trīs notikumus, kas man ir palikuši atmiņā.
Viens ir par zivsaimniecību. Lauksaimniecības ministrs Roze
nespēja aizstāvēt Latvijas zvejniekus tad, kad vajadzēja gādāt
par to, ka tīklu aprīkojums un garums un tā tālāk, ka tas tiktu
noformēts tā, ka mūsu zvejnieki var turpināt strādāt.
Otra lieta. Tieslietu ministre Muižniece pat nebija atnākusi uz
Eiropas lietu komisiju tad, kad bija runa par autortiesībām
datorprogrammām. Varbūt ka mēs daudzi no tām lietām nekā
nesaprotam. Es arī ļoti daudz no tā nesaprotu, bet es saprotu, ka
tā ir ļoti būtiska lieta Latvijai. Es saprotu, ka, ja mēs gribam
ar savu intelektuālo potenciālu ieiet Eiropā, tad tas mums ir
vitāli būtiski – šādi punkti. Un tie netika aizstāvēti.
Latvija šos punktus neaizstāvēja.
Un pats pēdējais un pats bēdīgākais punkts ir sestdienas notikums
ar mūsu finanšu ministru Spurdziņu, ka viņš nepozicionēja Latviju
to valstu starpā, kas ir pret nodokļu bāzes harmonizāciju. Šis
punkts nu arī ir ļoti, ļoti būtisks, un tās izrunas, ka tā ir
neformāla saruna, tas absolūti nekam neder, to, es domāju, visi
politiķi zina, ka neformālās sarunās tiek pieņemti ļoti nopietni
lēmumi. To mēs redzam šajā gadījumā konkrēti no tā, ka ir
izveidota jau darba grupa, kas strādās tieši ar šo punktu. Un
Eiropā darba grupas izveido nevis, lai nogremdētu jautājumus, bet
lai tos izstrādātu.
Tāpēc manas bažas ir ļoti nopietnas par to, cik nopietni mēs
ņemam šo mūsu soli – iestāties Eiropas Savienībā – un
kādā līmenī mēs saprotam, ko tas faktiski praktiski mūsu dzīvē,
mūsu iedzīvotājiem Latvijā nozīmē.
Man šiem ministriem nav nekādas uzticības šajā sakarā. Un mēs kā
“Jaunais laiks”, protams, ka mēs neko ar savām 26 balsīm, pat ja
mēs visi būtu šeit, mēs neko, nekādu valdību negāzīsim, neko
nemainīsim, bet mēs esam cilvēki, kas turamies pie saviem
principiem. Un mēs esam pret šo valdību, tāpēc mēs arī
netaisāmies to atbalstīt tagad, vienalga, kurš to ir
iesniedzis – šo demisijas pieprasījumu – un kāpēc.
(No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Varat nebalsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es klausījos Emša kunga
runu. Žēl, ka viņš ir aizgājis un vairs neklausās to, ko mēs šeit
runājam, lai gan katru vārdu vajadzēja noklausīties, lai pēc tam
vērtētu. Un man bira “laimes asaras”, cik skaisti tagad dzīvo
tauta, cik droša ir valsts, pēc viņa vārdiem, stabilitāte,
dzīvotspēja milzīga valdībai, rīcībspēja un tā tālāk un tā
joprojām. Pārsteidzoši. Bet šajā brīdī būtu jāizsaucas: “Karalis
ir pliks!” Un šis “karalis” sēž uz krēsla, kuram ir palikušas
divas kājas. Viena kāja ir nolūzusi pilnīgi. Lūk, tur viņa sēž.
Pilnīgi! Tātad trīs it kā. Bet trīs arī nav kājas. Trešā ir
aizlūzusi. Tā ir Tautas partija, kura visu laiku, un pareizi viņa
to dara, ka viņa saka, ka Latvijai, latviešu tautai ir
nepieciešama labējā vairākuma valdība.
Jā, tikai labējā vairākuma valdība šajā valstī var darīt tādus
darbus, kādi ir nepieciešami šai valstij un tautai. Bet
neskatoties uz to, vēl šī “trešā kāja” tomēr kaut kā stutē šo
krēslu, uz kura sēž pliks karalis, un viss notiek. Bēdīgi notiek.
Valdība ir darba nespējīga, draugi mīļie!
Paskatieties, kas notiek apkārt. Kas notiek! (Starpsauciens:
“Kas tad notiek?”) Veselības aizsardzība ir iebraukusi vēl
dziļākā grāvī. Paskatieties, jau streiko dakteri, kuri
nodrošina... un medmāsas, kuri nodrošina operācijas,
neatliekamas, steidzamas operācijas. Kas viņiem atliek? Budžeta
grozījumos valdība dalīja visādām muļķībām naudas. Es toreiz no
tribīnes teicu, es negribu atkārtoties, visādiem jocīgiem
integrācijas variantiņiem, bet veselības aizsardzībai nedeva
neko.
Laukiem it kā iedeva naudu, bet šī nauda varbūt skars 0,1% no
tiem zemniekiem. Bet kas notiek laukos? Indikators tam ir
internātskolas, kurās bērniņi vienīgo vietu atrod, kur paēst,
nomazgāties un mācīties. Un šīs internātskolas grib taisīt ciet.
Jā. Mēs trešdien, vakar, Pieprasījumu komisijā bijām uzaicinājuši
gan Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjus, gan pārstāvjus
no citām iestādēm. Tas taču nav normāli. Un Emša kungs ir
laimīgs, ka vēl aizvien viņš sēž uz šī kuģa, ja citu
salīdzinājumu teiksim, bet faktiski kuģi nevada. Priecājas par
to, ka viņš vēl ir šajā statusā. Kāpēc tā tas notiek? Un žēl, ka
nav premjera šeit. Es gribētu viņam vaicāt, un pēc šī dienas
kārtības jautājuma izskatīšanas, ir “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
un “Jaunā laika” parakstīts pieprasījums Ministru prezidentam par
Izglītības likuma nepildīšanu. Un es premjeram gribētu jautāt,
skatoties acīs, ar kādām tiesībām jūs, Emša kungs, nepildāt šo
likumu? Kas jums ļāva to, izpildvaras galvenajam pārstāvim,
vadītājam? Kas ļāva? Jo ir zināms, skaidri un gaiši, ka skolās
divus priekšmetus, un arī pārējos, godīgi sakot, kuri jāmāca
latviešu valodā, māca lielākoties krieviski. Varbūt tur daži
vārdi parādās latviski. Un kas gan cits, laikam Izglītības un
zinātnes ministrija ar Emša kunga svētību ir izsludinājusi
moratoriju. Lūk, avīzē, redziet pat no tribīnes, virsraksts:
“Reformai noteikts neoficiāls moratorijs”. Un šīs ministrijas
attiecīgās struktūrvienības vadītājs Grinpauka kungs skaisti
skaidro žurnālistiem, ka, redziet, ir izsludināts moratorijs,
līdz novembrim paskatīšoties, kas tur notiek skolās ar šo
latviešu valodu, pēc tam līdz pavasarim – martam,
aprīlim – papētīšot vēl dziļāk, un tad noteikšot, vai šie
bērni var mācīties, spēj mācīties latviešu valodā vai ne. Kas
ļāva izpildvarai nepildīt likumdevēja pieņemto likumu? Kas? Ar
kādām tiesībām šāda patvaļa notiek? (Starpsauciens: “Kas tad
notiek?”) Es gribu dzirdēt, ja ne šoreiz, tad, kad mēs
izskatīsim pieprasījumu ar visu atbildību, un pēc tam mēs
skatīsimies par tālāko rīcību. Tas ir precedents!
Godīgi sakot, tā bija izpatikšana... (Starpsauciens: “Kur tas
ir redzams?”) Tā bija izpatikšana tiem tur, Tautas saskaņas
partijai, šai ceturtajai kājai, kura nolūza tomēr, jo viņi
gribēja vēl vairāk. Nāca pretī jau ļoti, ļoti... Redziet,
izsludināja faktisko moratoriju. Nav jāmācās latviešu valodā šie
divi priekšmeti. (No zāles deputāts J.Pliners: “Bet ir jāmāca
latviešu valoda!”)
Lūk, tāda ir valdība. Bet redziet... un te ir runa, ko darīt
tālāk. Labi. Pieņemsim, ka arī “tēvzemieši” atbalsta šīs valdības
krišanu. Un mans kolēģis Dobeļa kungs jau ļoti pārliecinoši
parādīja šo situāciju. Es atvainojos.... kas notiks? Mēs ļausim
šim kuģim pilnīgu vaļu dreifēt un kaut kur lai viņu uznes uz
klintīm vai uz kaut kādiem aisbergiem, nezinot, kas notiks.
Es pašlaik, kamēr jūs, kolēģi, no divām lielākajām partijām,
kurām tauta ir uzticējusies visvairāk Saeimas vēlēšanās, nevarat
vienoties un nevarat pateikt, ka jūs esat gatavi strādāt, tikmēr
es nevaru piekrist arī, lai gan gribētos nogāzt šo valdību, jo tā
nav spējīga strādāt, bet es domāju, ka divas nedēļas, kurās mēs
mēģināsim arī sekmēt, lai šī valdība nepastāvētu, ir jāatrod...
Tauta ir devusi mandātu! Tauta ir prasījusi šo labējo vairākumu!
Un tautas griba ir jāpilda! Un vajag norīt rūgtumus bijušos un
esošos, un nav ko plēsties, šeit no tribīnes katrā plenārsēdē
apvainot citam citu, bet rast kopīgu valodu un rast kompromisus.
Tāds ir politiķa darbs! Tāds ir politiķa darbs... Rast
kompromisus, nenododot sirdsapziņu, nenododot savu tautu un
valsti.
Bet kas šajā brīdī var notikt? Es prognozēju sekojošo: nokrīt
valdība šodien, un rīt šādā pašā sastāvā, kādā pastāv valdība, te
jau Pliners pieteicās par ceturto stabilo kāju šim krēslam,
pavisam traks sarkanais ar saviem kolēģiem, pievienosies...
Sēdes vadītāja.
Tabūna kungs... Lūdzu izvēlieties izteicienus, neaizvainojošus
personību...
P.Tabūns.
... pievienosies tātad šai koalīcijai, un
šāda valdība turpinās strādāt ar citu premjeru. Nu un tad? Bet
valsts un tautas interesēm neatbilstoša valdība. Vai tad, kad mēs
šodien nogāzīsim šo valdību, jūs spēsiet rīt atrast kompromisu?
Un sākt normāli sarunāties bez apvainojumiem, norijot šos
apvainojumus. Šadurska kungs! Es jūs cienu, cienījis esmu un
cienu šodien. Tos velnus ir jāizdzen no rijas ārā! Un jāsaliek
visi spēki kopā, ja arī mums ir dažādas domstarpības, lai šos
velnus izdzītu no rijas ārā.
Izdarīsim tad to! Tuvākajās nedēļās, attaisnojot tautas un valsts
cerības. Tāds ir mūsu uzdevums!
Bet savādāk... Redziet, mēs jau esam slikti tagad “tēvzemieši”
arī, tāpēc ka rīkojamies, kā vienmēr esam rīkojušies, vienmēr
visas šīs Saeimas – apdomīgi, gudri, nemētājoties no viena
grāvja otrā, un to apliecināja Eiropas Parlamenta vēlēšanas,
kurās tauta mums uzticējās – viena trešdaļa no vēlētājiem
uzticējās mums. Tas ir tikai atgādinājums tam, ko grib
tauta.
Tāda, lūk, ir visa tā lieta! Un mēģināsim sadūšoties visi un
darīsim tā, lai attaisnotu tautas cerības! Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Einars Repše, otro reizi.
E.Repše (JL).
Nē, Tabūna kungs, jūs neesat slikti! Jūs esat, kā latvieši to
mēdz teikt, “baigi labiņie”. Straumes kungs, un kas jums traucēja
iesniegt šo otro – alternatīvo pieprasījumu demisijai? Vai
tad jums balsu nepietiek? Kāpēc jūs slēpjaties aiz citu mugurām?
Nu ja jūs gribat atbalstīt Emša valdību, dāvāt viņai turpmāk
uzticību, tā taču arī var pateikt!
Redziet, mums šķita neloģiski iesniegt divus lēmuma projektus
vienā plenārsēdē par to, ka ziema ir auksta, vai par to, ka mēs
neuzticamies valdībai. Redziet, no saskaitāmo kārtības summa
nemainās. Un arī mūsu uzticība vai neuzticība valdībai nav
atkarīga no tā, ka varbūt vēl kāds tai neuzticas.
Tabūna kungs, jums bija lieliska runa. Un, ja jūs tā nemīlat šo
valdību, nu tad gāziet to un tad palīdziet mums sastādīt jaunu
valdību! Tas ir politiķa darbs. Jūs baidāties, ka kuģis, tātad
Emša vadītais vai faktiski Emša un Šlesera vadītais kuģis,
uzskries tātad klintīm gadījumā, ja mēs viņiem vairāk nedāvāsim
Saeimas uzticību, bet jūs aizmirstat, ka šobrīd tas iet pilnā
sparā nepareizā virzienā.
Strazdiņa kungs, es jūs patiešām cienu, un tāpēc es nemēģināšu
nekādā veidā pat izteikt aizdomas, ka jūs varbūt apzināti sakāt
nepatiesību, jo jūs ticat tam, ko sakāt. Un vienā ziņā es jums
pilnīgi piekrītu: mēs tiešām jau esam aizgājuši par tālu, un ir
pēdējais brīdis apstāties. Un to mēs redzēsim, ja neapturēsim šo
lietu, tad mēs to redzēsim vēlāk paši uz savas ādas. Bet vienā
lietā gan, Strazdiņa kungs, kur es tiešām ticu, ka jūs maldāties.
Lūdzu, netiražējiet maldīgo informāciju vai mītu par to, ka Repše
pats atkāpās! Tā nebija taisnība! Repšes valdība tika nogāzta, un
tajā brīdī, kad mēs iesniedzām demisiju, mums bija pilnīgi
skaidrs, un tā bija nepārprotama informācija, kas bija jau ar
faktiem apstiprināta, ka jaunā valdība ir jau sastādīta. Un, ja
mēs tajā brīdī nebūtu iesnieguši savu demisiju, tad jau tajā
ceturtdienā būtu divi ministri nomesti no mūsu valdības, tādējādi
valdībā laupot kvorumu, un Ministru kabinets nevarētu pat sanākt
vairs uz sēdi līdz jaunas valdības sanākšanai, jo tur nepietiktu
ministru. Tāda bija reālā situācija! Varbūt ka mums no
populistiskā viedokļa būtu pareizi stāvēt līdz galam, lai mūs
nomet šeit, tribīnē, bet tad mēs nebūtu varējuši strādāt vēl
nepieciešamās četras nedēļas, ko mēs rezultātā strādājām, līdz
tika izveidota Emša valdība, un izdarījām daudzus ļoti svarīgus
darbus. Tad mēs būtu pārstājuši strādāt tajā pašā nedēļā, jo mums
būtu nomesti divi ministri, neviens jau neiedrošinātos vērsties
tieši pret mani, tas būtu nepopulāri tajā laikā. Bet divi
ministri – Šadurskis un Gulbis konkrēti – un valdība
būtu vienkārši bez kvoruma. Un tāpēc mēs neaizgājām paši, es
neatkāpos, un noteikti ne no laba prāta. Tas bija apstākļu
spiests un oligarhu puča organizēts pasākums.
Mīļie draugi, kad es esmu to divkārt atkārtojis no Saeimas
tribīnes, un tas ir nofiksēts stenogrammās, lūdzu, lūdzu, vismaz
labticīgi šo mītu vairs netiražēsim! Un šodien, ja mēs runājam
par to, ka Emša valdība tādu vai citādu iemeslu dēļ nebauda
nedalītu Saeimas uzticību, tad, politiķi, strādāsim pie jaunas
valdības izveidošanas – pie tādas, kas atbilstu vismaz
8.Saeimā ievēlēto deputātu viedoklim par labēju nacionālu
valdību, nevis ļausim šim kuģim iet pilnā gaitā nepareizā
virzienā. Citas izdevības mums varbūt arī nebūs. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Oskars Kastēns.
O.Kastēns (LPP).
Labdien, cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Vispirms es
gribētu pateikt lielu paldies “Jaunā laika” runātājiem par to, ka
viņi nepieminēja tos koalīcijas deputātus, kuru radinieki un
draugi ir tiesāti par dažādiem noziegumiem. Es domāju, ka šāds
uzskaitījums ļoti labi demonstrētu sarkani zaļās koalīcijas
noziedzīgo raksturu. Un es tiešām augsti novērtēju šo soli.
Bet tikko mēs dzirdējām vismaz divus, ja ne trīs dučus iemeslu,
kāpēc “Jaunais laiks” šodien atbalstīs valdības demisijas
pieprasījumu. Un man gan sāk likties, ka, ņemot vērā to, cik
aktīvi “Jaunais laiks” jau iepriekš ir vērsies pret valdību un
arī pieprasījis atsevišķu ministru demisijas, tad tieši
situācijas destabilizācija ir kļuvusi par “Jaunā laika” līdera
hobiju, bet tādu savdabīgu hobiju. Vienalga, ar ko, kaut vai to
pašu Maskavas spalvaino roku, ka tikai varētu kaut ko gāzt. Vienu
dienu runātāji no tribīnes ar galvas paklanīšanos vēršas pret
kreiso konstruktīvo opozīciju, otrā dienā tā ir Maskavas piektā
kolonna, nākamajā dienā tie jau atkal ir savi līdzgaitnieki, lai
sasniegtu valdības gāšanas mērķus.
Un mēs patiešām šodien esam liecinieki ļoti boļševistiskai
pieejai: kas nav kopā ar mums, tas ir pret mums! Par “Jaunā
laika” Dieva dusmu objektiem ir kļuvuši faktiski visas Saeimā
pārstāvētās frakcijas – no dziļas mīlestības līdz
naidam – šeit mums tiešām tā robeža ir ļoti, ļoti
izplūdusi.
Un, ja mēs tiešām paskatāmies pragmatiski un paskatāmies uz
dažādos laikos teiktajiem izteicieniem, tad bieži vien iezīmējas
orientieru trūkums; teiksim, cienījamais kolēģis Artis Kampars
kādā intervijā nesen teica, ka “Jaunajam laikam” izvēle starp
Tautas saskaņas partiju un Tautas partiju ir apmēram tas pats, kā
izvēlēties starp holēru un mēri. Nu, medicīnisks salīdzinājums,
mēs esam pieraduši no “zelta roku” laikiem jau pie šādu medicīnas
terminu ievazāšanas Latvijas politikā, un konsekvences trūkums
lielā mērā diemžēl tiek kompensēts arī ar demagoģiju. Mēs
dzirdējām vaimanas par to, cik slikta ir situācija, ka trūkst
naudas, ka finanšu ministrs tagad Eiropā vairs neaizstāv ideju
pret šo uzņēmumu ienākuma nodokļa vienādošanu.
Mazliet skaitļi, mazliet skaitļi, un tie runā pavisam kaut ko
citu. 2003.gadā pensiju no 60 līdz 65 latiem saņēma apmēram 100
000 pensionāru. Šovasar šādu pensiju saņem 150 000 pensionāru. Un
tas ir, lielā mērā tieši pateicoties pensiju dubultajai
indeksācijai, pret kuru tik ļoti kaislīgi iestājās “Jaunā laika”
deputāti gan komisijās, gan arī ar saviem balsojumiem. Ja
neticiet, apskatieties to!
Un šodien mēs dzirdējām arī dažādus faktus, ka ražošanas kritums
esot trīs reizes, ja es nemaldos, to Šadurska kungs teica,
realitātē, apskatieties šodienas presē, pirmajā pusgadā apstrādes
rūpniecības apjomi ir pieauguši par 8,5 procentiem, ieguves
rūpniecībā – par 62%. Es domāju, par tādiem skaitļiem daudzu
valstu ekonomikas varētu tikai priecāties.
Un nobeigumā. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka pēc šodienas
balsojuma valdība turpinās darbu. Un tā ir zīme, ka Latvijas
parlamentārā iekārta nav meitene, kas ir gatava mirt kopā ar
vadoni. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Viesturs Šiliņš.
V.Šiliņš (JL).
Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šeit jau šodien vairākkārt
tika piesaukts medicīnas vārds. Es šodien, man liekas, varu
teikt, ka neviena valdība nav pārdzīvojusi nestabilitātes mirkli,
kad nebūtu runāts par veselību.
Un tomēr es šodien gribētu šeit mazliet pieskarties šim
jautājumam. Par šo valdību īsi var teikt ar Ēriha Marijas Remarka
vārdiem: “Burvība ilgst tikmēr, kamēr cilvēks nekā nevēlas.”
Mazākumvaldībā, kuru premjers solīja pārveidot par vairākuma
simts dienu laikā, ir sākušās problēmas, kuras rada spriedzi,
neizpratni un haosu sociālā sfērā, īpaši veselības aprūpē. Un šīs
problēmas ir mazākuma valdības koalīcijas radītas, partiju
politiska bezatbildība šīs sfēras sakārtošanā. Tās nav iespējams
sakārtot ar vienas partijas palīdzību. Un šobrīd, manuprāt,
galvenā problēma ir privātu ambīciju apmierināšana, ko mēs
skaidri un gaiši redzam Veselības aizsardzības apakškomisijas
sēdēs. Un šeit skaidri un gaiši iezīmējās balsu pirkšana uz
veselības budžeta rēķina.
Budžeta labojumos iedalītā nauda ir burtiski izniekota. Haoss
farmācijā, veselības aprūpes pakalpojumu apmaksā, struktūrfondu
realizēšanā, likumdošanas aktu sagatavošanā un pilnīgs vīzijas
trūkums sistēmas attīstībai ir rādītājs tam, ka Emša kunga
valdība uz budžeta deficīta rēķina cenšas sasniegt Eiropas
attīstīto valstu labklājības līmeni. Attīstītajās valstīs
uzskata, ka katrs eiro, kas ieguldīts veselībā, desmitkārtīgi
atpelnās ekonomikā.
Tas, ka šeit profesionāli politiķi jau desmit gadu garumā ir
runājuši par sadarbību ar profesionālām nevalstiskām
organizācijām medicīnā, ir klaji meli. Klaji meli. Apvainojums
veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, tiem atlikušajiem
ārstiem un māsām, kuri izmisīgi cenšas godprātīgi pildīt savu
darbu.
Muciņa kungs ir jauns ministrs. Šajā vecumā mūsu nozarē vēl
studē. Un es nekādā gadījumā nevērsīšos pret viņu. Un nevērsīšos
pret viņu tāpēc, ka viņa gan dzīves pieredze, gan arī
profesionālās iemaņas šajā sfērā, protams, vēl nav izveidojušās.
Bet ar Muciņa kungu notiek tas pats, kā Emsis ir izdarījies ar
Ainažu jūrmalu – atļaus sapostīt un pametīs.
Es aicinu neatbalstīt šo haosa turpināšanu un balsot pret šīs
valdības demisiju… (Aplausi, ovācijas.)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jānis Jurkāns.
V.Šiliņš.
Paldies par aplausiem, bet visiem mēdz būt kļūdas, un es
atvainojos. Es balsoju par šīs valdības demisiju.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu, deputāts Jānis Jurkāns.
J.Jurkāns (TSP).
Godātie deputāti! Iedomājieties, ka kāds bezkaislīgs politologs,
kas slikti zina Latvijas politisko vēsturi, klausās šīsdienas
plenārsēdē mūsu runās, un kādu secinājumu viņš var izdarīt.
Vispirms jau Latvija kā kuģis iet ļoti nepareizā virzienā.
Liepiņas kundze zināja stāstīt, ka Latvijas ministri neprot
aizstāvēt Latvijas intereses Strasbūrā. Iepriekšējais runātājs
runāja par to, ka ir ļoti liela spriedze un haoss sociālajā
sfērā, Tabūna kungs zināja runāt par to, ka medicīna ir totālā
grāvī, Repšes kungs runāja, ka demokrātija brūk, valstī valda
korupcija, un kontrabanda te zeļ, un tā tālāk, un tā tālāk. Tanī
pašā laikā šis klausītājs dzird uzsaukumus, ka no visa šī haosa
valsti var izvest stabilais labējais vairākums. Skaisti! Bet
droši vien viņš pie sevis domās: “Jā, nu ļoti bieži dzirdēju
runājam: “Maskavas spalvainā roka”, “piektā kolonna”, droši vien
tie svoloči ir bijuši visus šos gadus pie varas un noveduši
valsti tur tādā stāvoklī, par ko šodien šeit deputāti runā”. Bet
mēs taču zinām, ka visus šos neatkarības gadus pie varas esat
bijuši jūs – stabilā labējā koalīcija, valdība, sauciet, kā
gribiet.
Spalvainā Maskavas roka, protams, jau ir kļuvusi tāda kā preču
zīme. Es arī tieku pieskaitīts pie šīs spalvainās Maskavas rokas,
lai gan ar šīm rokām es veicināju valsts neatkarības atgūšanu,
Šadurska kungs, un neredzēju tanī laikā jūs kaut kur tuvumā. Bet
tas nu tā.
Šinī Saeimā sēž 25 deputāti, tas nozīmē, ka apmēram 25% no visiem
vēlētājiem balsoja par šo Maskavas roku. Latvijā ir 1,7 miljoni
pilsoņu, no tiem ceturtā daļa, parēķiniet, cik tas ir, balsoja
par Maskavas spalvaino roku. Parēķiniet vēl, pielieciet klāt....
Valstī dzīvo apmēram pusmiljons nepilsoņu. Lielākā daļa, esiet
droši, ir tie, kas būtu par mums – tādiem, kas pieskaitāmi,
jūsuprāt, pie Maskavas spalvainās rokas. Cik iznāk? Rupji rēķinot
kaut vai... pusmiljons iedzīvotāju atbalsta Maskavas spalvaino
roku. Un tad es jautāju: kā jūs, stabilā, labējā valdība, domājat
pārvaldīt šo valsti, kur viena trešā daļa ir Maskavas roka? Jūs
domājat, ka jūs to izdarīsiet ar varu? Ir tādi pasaulē
mēģinājumi. Pat mūsdienās spēcīgās Amerikas Savienotās Valstis,
vai tās ar varu kaut ko ir izdarījušas Irākā? Cik gadus ar varu
tiek mēģināts sakārtot lietas Čečenijā? Paskatieties, kas notiek
bijušajā Dienvidslāvijā, kur ar varu mēģina ieviest demokrātiju!
Un padomājiet... padomājiet arī par to, ko sauc par atbildību. Jo
vēsturē vienmēr un arī politikā pienāk viena diena, kad ir
jāatbild par to, par ko šodien mēs visi esam šeit
atbildīgi.
Viens svaigs piemērs. Spānijas bijušais premjers tiek tagad
saukts pie atbildības par to, ka pieļāvis terorisma aktu Spānijā,
un mēs nezinām, kā tas viss vēl tur beigsies.
Paklausieties, ko runā šodien Apvienoto Nāciju Organizācijas
ģenerālsekretārs! Un tā tālāk. Un padomājiet par šo vārdu –
atbildība, pirms jūs lokat vārdu “kreisie”, “Maskavas spalvainā
rokā” un tā tālāk, jo par visu būs jāatbild vienu dienu, ātrāk
vai vēlāk.
Es saprotu, ka šodien šis priekšlikums netiks atbalstīts. Es
saprotu, kāpēc tas tā notiks vai nenotiks, arī jūs visi ļoti labi
saprotiet. Bet tā... tas vienīgais droši vien labums no visa tā,
no visas šīs mūsu politiskās akcijas droši vien būs tas, ka ļoti
daudzi šodien, sākot no šī labā spārna, beidzot ar kreisajiem,
būs ļoti smuki atkailinājuši savas politiskā spēka pēcpuses.
Paldies!
Es ceru, ka tas nebija rupji, vai ne?
Sēdes vadītāja.
Varēja būt pieklājīgāk.
Deputāts Kārlis Šadurskis. Otro reizi.
K.Šadurskis (JL).
Paldies, Jurkāna kungs, par apvaicāšanos par manu politisko
biogrāfiju, kur es biju tajā laikā, kad jūs darbojāties Latvijas
interesēs.
Jā, man patiesi šķita, ka jūs darbojāties Latvijas interesēs, un
es uzskatīju, ka tās ir drošās rokās, un no LNNK un no Vides
aizsardzības kluba aizgāju mierīgi atpakaļ uz Rīgas Tehnisko
universitāti, kur strādāju savā pamatdarbā.
Tagad, kad redzu, ka tā īsti nav, esmu atpakaļ politikā. Un
atšķirībā no jums, Jurkāna kungs, pirms vēlēšanām es nesēdēju pie
viena galda ar Vladimiru Vladimiroviču Putinu. Tāpēc viss, ko jūs
sakāt no šīs tribīnes, ir vērtējams vismaz skeptiski, godātais
Jurkāna kungs. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu.
Cienījamie kolēģi, lūdzu balsosim par lēmuma projektu “Par
neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam”! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret –
45, neviens deputāts neatturas. Lēmums nav atbalstīts.
Nākamais darba kārtības jautājums – Saeimas deputātu Māra
Grīnblata, Jura Dobeļa, Dzintara Rasnača, Annas Seiles, Imanta
Kalniņa, Pētera Tabūna, Kārļa Šadurska, Ainara Latkovska, Artura
Krišjāņa Kariņa un Gunta Bērziņa pieprasījums Ministru
prezidentam Indulim Emsim par Izglītības likuma normu
izpildi.
Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts
“Grozījumi likumā “Par aviāciju””. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Dzintars Jaundžeikars.
Dz.Jaundžeikars (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar
dokumentu Nr.2977!
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju””.
Pavisam tika saņemti 8 priekšlikumi.
1. – deputāta Tolmačova priekšlikums. Komisija
neatbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem … Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 59, neviens
deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Jaundžeikars.
2. – arī deputāta Tolmačova priekšlikums. Komisijā netika
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
3. – arī deputāta Tolmačova
priekšlikums. Komisijā arī netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
4. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Komisija
atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
5. – arī Satiksmes ministrijas priekšlikums. Deputāti
atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
6. – deputāta Tolmačova
priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
7. – Satiksmes ministrijas
priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (JL).
Godājamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Pie šī jautājuma mēs jau
atgriežamies kārtējo reizi. Kā jau tas arī tika runāts, un arī
šobrīd es to gribu apgalvot, šī ir viena no pozīcijām, kur šajā
likumā ir noticis politiskais tirgus. Un, ja jūs uzmanīgi
izlasīsiet, kā skanēja šis pants pirmajā lasījumā, šajā pantā ir
runa par iespējamiem gaisa kuģu kapteiņiem. Pirmajā lasījumā tika
teikts, ka par kuģa kapteini var būt tikai Latvijas pilsonis. Uz
otro lasījumu mēs izlabojām šo un teicām, ka par kuģa kapteini
var būt Latvijas pilsoņi un citu Eiropas Savienības dalībvalstu
pilsoņi, kas šķiet ļoti loģiski. Uz pēdējo lasījumu ar diezgan
dedzīgu Satiksmes ministrijas aizstāvību, zinām, kas ir šobrīd
satiksmes ministrs, tiek tomēr komisijā atbalstīts priekšlikums,
kas atļauj par kapteiņiem būt tiem, kuriem ir tiesības saņemt
Latvijas Republikas nepilsoņa pasi, tātad faktiski nepilsoņiem.
Par šo mēs jau brīdinājām, un šobrīd mēs redzam, ka praksē ir
īstenojies tas, par ko mēs runājām, respektīvi, ir noticis viens
reāls tirgus, un šī tirgus rezultātā nepilsoņiem ir iedotas
tiesības kļūt par gaisa kuģu kapteiņiem.
Vai šis solis veicina integrāciju, vai šis solis ir tas, par ko
mēs esam runājuši un cīnījušies iepriekš? Paldies!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams?
Dz.Jaundžeikars.
Komisijas vārdā vienīgi varu teikt, ka komisija šo jautājumu
apsvēra un tomēr atbalstīja Satiksmes ministrijas
priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 7. – Satiksmes ministrijas
priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 54, pret – 26, atturas – 3. Priekšlikums ir
atbalstīts.
Dz.Jaundžeikars.
8. – deputāta Tolmačova
priekšlikums. Komisija neatbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
Tātad ir izskatīti visi priekšlikumi. Lūdzu pieņemt trešajā
lasījumā likumprojektu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā
lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 69, pret – 1, atturas – 6. Likums “Grozījumi
likumā “Par aviāciju”” pieņemts. Paldies!
Dz.Jaundžeikars.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts
“Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas
pilsētās””. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Krišjānis Peters.
K.Peters (LPP).
Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu,
kura reģistrācijas numurs ir 771, likumprojekts “Grozījumi likumā
“Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
ir apkopojusi priekšlikumus. Kopā ir saņemti 28
priekšlikumi.
Tātad 1. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 20, pret – 44, neviens neatturas.
Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Peters.
2. – deputāta Tolmačova priekšlikums.
Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 15, pret – 67, neviens neatturas.
Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Peters.
3. – deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums. Arī nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 16, pret – 65, atturas – 2.
Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Peters.
4.– deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 15, pret – 64, atturas – 1.
Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Peters.
5.– deputāta Urbanoviča priekšlikums. Arī nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 19, pret – 66, neviens neatturas.
Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Peters.
6.– deputāta Tolmačova priekšlikums. Arī nav guvis
atbalstu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 17, pret – 67, neviens neatturas.
Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Peters.
7.– deputāta Tolmačova priekšlikums. Daļēji atbalstīts un
papildināts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
8.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
9.– deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 16, pret – 67, neviens neatturas.
Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Peters.
10.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
11.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
12.– deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 16, pret – 69, neviens neatturas.
Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Peters.
13. – deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
14. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
15. – deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 19, pret – 63, neviens deputāts
neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Peters.
16. – deputāta Pietkeviča kunga priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
17. – deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 17, pret – 65, neviens deputāts
neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Peters.
18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
20. – deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu
zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16,
pret – 67, neviens depu-
tāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Peters.
Arī 21. – deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav
atbalstsīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
Kā arī 22. – deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
23.priekšlikums – deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 17, pret – 64, neviens deputāts
neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Peters.
24. – Juridiskā biroja priekšlikums.
Daļēji atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
25. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
26. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
27. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
28. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un aicinu pieņemt
otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā
lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 64, pret – 17, atturas – 1 deputāts.
Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam!
K.Peters.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam –
23.septembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam
lasījumam – 23.septembris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par
Latvijas Republikas un Ķīnas Tautas Republikas līgumu par
savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās”. Otrais
lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Silva Golde.
S.Golde (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Izskatām dokumentu
Nr.2988 – likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Ķīnas
Tautas Republikas līgumu par savstarpējo tiesisko palīdzību
krimināllietās”. Šis līgums tika parakstīts Valsts prezidentes
vizītes laikā Ķīnā šā gada 15.aprīlī, un priekšlikumi uz otro
lasījumu nav saņemti, tāpēc es lūdzu atbalstīt otrajā, galīgajā,
lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā
lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 81, pret un atturas – nav. Likums “Par Latvijas
Republikas un Ķīnas Tautas Republikas līgumu par savstarpējo
tiesisko palīdzību krimināllietās” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts
“Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā”. Pirmais
lasījums.
Tā kā šim likumprojektam nav referenta, mēs pārejam pie... Ā,
pārejam pie nākamā alternatīvā likumprojekta “Grozījumi
Sabiedrības integrācijas fonda likumā”. Pirmais
lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā –
deputāte Ina Druviete.
I.Druviete (JL).
Godājamie kolēģi! Šis likumprojekts ir alternatīva iepriekšējam
Ministru kabineta iesniegtajam likumprojektam. Atšķirība ir šāda.
Ministru kabineta iesniegtajā likumprojektā “Grozījumi
Sabiedrības integrācijas fonda likumā” bija paredzēts vienkārši
minēt ministru skaitu, kas darbosies Integrācijas fonda padomē,
bet šajā alternatīvajā likumprojektā komisija izmantoja savas
tiesības saskaņā ar Kārtības ruļļa 85.panta pirmo daļu izstrādāt
alternatīvu, kas paredz nosaukt, tieši kuri ministri darbosies
šīs respektablās institūcijas padomē.
Šādu lēmumu ir atbalstījusi arī pati Integrācijas fonda padome.
Tādēļ lūdzu cienījamo Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto
alternatīvo likumprojektu.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, mums jābalso par abiem likumprojektiem.
Tātad vispirms mēs balsojam par likumprojekta “Grozījumi
Sabiedrības integrācijas fonda likumā” pieņemšanu pirmajā
lasījumā Ministru kabineta iesniegtajā priekšlikumā. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 6, pret – 66,
atturas – 5. Likumprojekts ir noraidīts.
Un tagad balsojam par alternatīvo likumprojektu “Grozījumi
Sabiedrības integrācijas fonda likumā” pirmajā lasījumā
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas variantā. Lūdzu
zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un
atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam
lasījumam.
I.Druviete.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2004.gada
21.septembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
šī gada 21.septembris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts
“Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā”. Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas vārdā – deputāts Pēteris Ontužāns.
P.Ontužāns (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Likumprojekta
reģistrācijas numurs 892 – “Grozījumi Vēlētāju reģistra
likumā”.
Grozījumu būtība. Vēlētāju reģistrā tiek iekļautas aktualizētas
ziņas par Eiropas Savienības pilsoņiem, kas nav Latvijas pilsoņi,
bet ir reģistrēti Iedzīvotāju reģistrā. Reģistrā tiek iekļautas
ziņas par vēlēšanām pieteiktajiem kandidātiem, lai novērstu
iespēju kandidēt vairākos vēlēšanu apgabalos. Tāpat tiek
iekļautas un akumulētas ziņas par vēlētāju piederību noteiktam
vēlēšanu iecirknim.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija likumprojektu ierosina
atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74,
pret – 9, atturas – 1. Likumprojekts par steidzamu
atzīts.
P.Ontužāns.
Atbildīgā komisija aicina likumprojektu pieņemt pirmajā
lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā
lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 75, pret – 4, atturas – 5. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam
un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.
P.Ontužāns.
Priekšlikumu iesniegšana otrajam lasījumam – 23.septembris
un izskatīšana – 30.septembrī.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam
lasījumam – 23.septembris, izskatīšana – 30.septembra
plenārsēdē. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts
“Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes
vēlēšanu likumā”. Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – Pēteris
Ontužāns.
P.Ontužāns (JL).
Likumprojekts reģistra numurs 893 – likumprojekts “Grozījumi
Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu
likumā”.
Likumprojekts izstrādāts atbilstoši Latvijas Republikas vēlēšanu
sistēmas pilnveidošanas koncepcijā izvirzītajiem problēmas
risinājumiem.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalsta likumprojektu
un lūdz pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL).
Cienījamais Prezidij!
Godātie deputāti! 2005.gada martā Latvijā notiks kārtējās
pašvaldību vēlēšanas. Jau sen vairs nav noslēpums, ka Latvijas
valdošā elite bez stingras un striktas iejaukšanās no ārpuses nav
spējīga ieklausīties starptautiskajās rekomendācijās un piešķirt
šajās vēlēšanās tiesības balsot nepilsoņiem un personām ar
pastāvīgu uzturēšanās atļauju. Šādas personas pašreiz sastāda
gandrīz 54% no visiem Latvijā dzīvojošajiem nacionālo minoritāšu
pārstāvjiem un 22% no visiem valsts iedzīvotājiem.
Valdības iesniegtie grozījumi neparedz Latvijas nepilsoņu
piedalīšanos pašvaldību vēlēšanās, neskatoties uz to, ka
lielākajai daļai nepilsoņu uzturēšanās laiks Latvijā pārsniedz 30
gadus. Daudzi šeit ir dzimuši un dzīvo jau vairākās paaudzēs. Kad
Saeimā otrajā lasījumā notika Satversmes grozījumu izskatīšana,
kolēģi noraidīja priekšlikumus par nepilsoņu tiesībām balsot,
kurus izvirzīja tie 20 deputāti, kas Saeimā tika ievēlēti pēc
vienota PCTVL saraksta. Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kurā
vairāk nekā pusei pie mazākumtautībām piederošajām personām ir
pilnīgi liegtas tiesības balsot. Savukārt ārvalstnieki, kuri ir
nesen nonākuši Latvijā, saņems priekšrocības salīdzinājumā ar
tiem cilvēkiem, kuri ir šeit dzimuši vai nodzīvojuši gandrīz visu
mūžu.
Mēs uzskatām, ka Saeimas deputātu vairākuma atbalstītās Eiropas
Savienības direktīvas par tiesībām balsot vietējās vēlēšanās
interpretācija ir atklāta ņirgāšanās par šīs direktīvas garu un
Eiropas Savienības pamatprincipiem.
PCTVL frakcija uzskata, ka ir nepieciešams piešķirt nepilsoņiem
un personām ar pastāvīgo uzturēšanās atļauju tiesības balsot
pašvaldību vēlēšanās. Kamēr valdības partijas nav gatavas šim
solim, tikmēr mēs balsosim pret šādiem un līdzīgiem
likumprojektiem. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Tad, kad mēs vēlamies kādam piešķirt pilsonību,
tad viens no pamatnosacījumiem ir Satversmes zināšanas. Nupat
jums deputāts Jakovs Pliners nodemonstrēja, ka, arī sēdot
ilgstoši Saeimā, Satversmi var nezināt. Viņš ir aizmirsis, ka ir
Satversmē nosacījums, ka pašvaldības vēl tikai pilsoņi. Un, lai
šādi Satversmi grozītu, ir nepieciešamas divas trešdaļas no
Saeimas deputātiem, lai viņi par šiem grozījumiem nobalsotu, pie
tam izskatot Satversmi trijos lasījumos.
Redziet, kā ir: ja negrib pilnveidot savas valodas zināšanas un
negrib pilnveidot savas zināšanas šeit, Saeimā, tad gadās
aizmirst to, kas ir ierakstīts Satversmē. Tas nu būtu
viens.
Un, redziet, atkal jūs velkat ārā to pašu bēdīgi slaveno
nepilsoņu jautājumu. Tajā pašā laikā daļa no šiem tā saucamajiem
“nepilsoņiem” sen ir Krievijas pilsoņi, un to viņi slēpj no
Latvijas varas iestādēm, un to slēpj no Latvijas varas iestādēm
arī Krievijas varas iestādes, ieskaitot vēstnieku šeit, un
mierīgi turpina šo kārti spēlēt tālāk. Un tāpēc ir mans
jautājums: “kam ir izdevīgi, ka pie tik mīksta Pilsonības likuma,
kuru ir atzinušas visas valstis, kādas tik vien ir, nu, Krievija,
to par pilnu nekad nevar ņemt, un arī viņiem nav ko prasīt, ko
viņi domā par šīm lietām, visas Eiropas Savienības dalībvalstis,
visur ir atzīts mūsu mīkstais Pilsonības likums, pret kura
mīkstināšanu savulaik apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
uzstājās, panāca tautas nobalsošanu. Diemžēl, kā jūs atceraties,
augstas amatpersonas pat balsošanas dienā vēlēšanu iecirknī rupji
pārkāpa likumu un aicināja mūs neatbalstīt. Ar nelielu balsu
pārsvaru tika iebalsoti šie grozījumi, kas aizvēra logu sistēmu
un atļāva naturalizēties visiem, kam tik ienāk prātā, ārkārtīgi
mīkstas prasības, zināšanas latviešu valodā, nemaz nerunājot par
vēsturi un Satversmi.
Lūk! Un tik mīksti naturalizācijas noteikumi! Tiesa,
naturalizēties vēlējušos skaits nedaudz pieauga, tas ir redzams,
bet tajā pašā laikā ir šī nepilsoņu kārts. Un baidīšana ar kaut
kādu starptautisko iestāžu iejaukšanos, ar kaut kādām sankcijām,
ar kaut kādām, es nezinu, kādām te mūsu drausmīgajām pretenzijām.
Nu, pamēģiniet šodien iesniegt grozījumus Satversmē! Jūs
redzēsiet, ka tikai jūs daži, varbūt pat ne vairs 20, to
atbalstīsiet. Pat no jūsu rindām – no PCTVL rindām – ir
aizgājuši 5 deputāti. Kādi viņi ir, tādi viņi ir, bet viņi jūs ir
pametuši. Ko tad jūs te sapņojat! Es jums pateikšu, kā teica
kādreiz vācu barons: “Kamēr tev nav mugura zila, tu nesapņo par
Gaismas pili!” Un man liekas, ka šeit apmēram šis pantiņš ir
vietā. Lūk! Un tāpēc man vienmēr ir jāprasa šādos gadījumos: kam
tas ir izdevīgi? Izdevīgi ir tiem, kas vēlas, lai valstī būtu
kaut kas tāds, kas it kā runā par konfliktu. Lūk! Te badosies
līdz uzvarai. Uzvara nebija, badošanās arī vairs nav. Acīmredzot
veselības kūre ir pabeigta. Vairs nav jābadojas. Lūk!
Un tāpēc, cik ilgi jūs turpināsiet šo nepilsoņu jautājumu skatīt
no vienas puses, skatīt… Es uzskatu, ka tā ir viena nekaunīga
demagoģija, kaut kādi izmisīgi centieni daļu no Latvijas
Republikas pilsoņiem tomēr kaut kā vēl pavirzīt uz savu pusi un
pateikt: “Nu, ziniet, mēs te joprojām jūs aizstāvam!” Šī augstā
nepilsoņu procenta uzrādīšana, taisni otrādi, liecina par PCTVL
apzinātu vēlēšanos cilvēkus nepārliecināt ne par ko.
Un jūs jau, no vienas puses, te mūs baidāt visu laiku: kas tad
notiks, kad visi naturalizēsies, tad “tēvzemieši” vairs nebūs
Saeimā. Te jūs mūs tā baidāt un baidāt, tanī pašā laikā šausmīgi
aizstāvat nepilsoņus kā tādus.
Redziet, man jau ir drusku asāka pārliecība. Es uzskatu, ja
cilvēks šeit nav spējīgs iekļauties valsts dzīvē, ja viņš visu
laiku pieprasa tikai savas tiesības un nedod neko valstij, kāpēc
viņš te dzīvo vispār? Viņam tādas lielas iespējas tagad ir braukt
uz visām četrām debesu pusēm – augšā, lejā, kur viņš grib.
Nē, viņš sēž šeit, uztraucas, protestē, pats reizēm nezina, pret
ko. Un turpina kaut kā sēt neuzticību, naidu un aicināt uz kaut
kādiem konfliktiem.
Tā ka šad un tad, protams, apnīk šī nepilsoņu tēma un nemaz
negribas nākt un runāt, visi tā kā tā nobalsos “pret”. Bet tajā
pašā laikā šad un tad tomēr tas ir jāatgādina. Uz kurieni tad
aicina tie cilvēki, kas reizē baida ar nepilsoņu naturalizēšanos
un reizē rūpējas, lai šo nepilsoņu būtu pietiekams skaits visu
laiku, visu laiku, lai visu laiku būtu, ko aizstāvēt. Līdz ar
to – uz kuru pusi tad šādi cilvēki skatās?
Tā ka ko jūs te iesniedzāt. Jūs tur kaut kādu vēstuli esat
sacepuši tā vietā, lai rūpētos par to, lai būtu kaut kāda, nu, es
nezinu, normāla saruna starp cilvēkiem, nostājas pozā, protams,
paņemiet tos pašus, kas naturalizējas, viņu valodas zināšanas, es
nemaz nerunāšu par tiem visiem nepilsoņiem. Es pateikšu tā
šodien – ja cilvēks, kā jūs te nupat no tribīnes teicāt, 30
gadus ir nodzīvojis Latvijā, tad man jājautā: mīļo draudziņ, kā
ir ar tavām latviešu valodas zināšanām? Un tad mēs sāksim runāt,
ko tad šis te ir darījis visus šos 30 gadus. Jakov, krievi nāk,
uzmanies! Lūk, tā ka tādas ir tās lietiņas. Un tāpēc es vēl vienu
reizi gribētu teikt. Kolēģi, kādi nu mēs te nebūtu. Kā jūs zināt,
“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir asāki uzskati, un mēs uzskatām, ka
to jautājumu, kas saucas “dekolonizācija”, ir jāprot vienkārši
pasniegt šeit un apskatīt, bet tas ir tā vērts, lai to
apskatītu.
Sēdes vadītāja.
Tuvāk likumprojektam, lūdzu!
J.Dobelis.
Un visas šīs runas arvien vairāk mani sāk par to pārliecināt, ka,
jo ātrāk mēs par to runāsim, jo labāk. Jebkurā gadījumā, šo
jautājumu izskatot, nezinot Satversmi, man vienkārši ir jāsaka
tā – izlasiet, lūdzu, Latvijas Republikas Satversmi, un tad
nāciet šeit un runājiet.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, pirms turpinām debates, ir saņemts 10
deputātu – Pietkeviča, Šņepstes, Lagzdiņa un citu
deputātu – iesniegums ar lūgumu – izskatīt
Saeimas 2004.gada 16.septembra sēdes darba kārtību bez
pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir
iebildumi? (Starpsaucieni: “Nav!”) Deputātiem iebildumu
nav. Turpinām debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Es
gribētu aizstāvēt savas frakcijas priekšsēdētāja godu un paust
neizpratni par Jura Dobeļa runu. Jo patiešām viņš nesaprot, par
ko mēs šeit apspriežam, un viņa atsauksme uz mūsu Latvijas
Republikas Satversmi ir pilnīgi nepareiza. Jo esošajā redakcijā
piedāvātais likumprojekts ir tieši pretrunā ar Satversmi, jo tas
paplašina to vēlētāju loku, kas var piedalīties pašvaldības
vēlēšanās. Papildina ar Eiropas Savienības pilsoņiem. Bet mūsu
Satversmē esošā redakcija neparedz šā loka paplašināšanu, un
saskaņā ar to šobrīd skatām izmaiņas Satversmē. Un tieši nākamajā
plenārsēdē mēs skatīsim priekšlikumus trešajam lasījumam.
Starp citu, šeit arī ir PCTVL priekšlikumi – paplašināt šo
vēlētāju loku ne tikai ar Eiropas Savienības pilsoņiem, bet arī
ar nepilsoņiem un cilvēkiem, kas saņem pastāvīgās uzturēšanās
atļaujas. Saskaņā ar to PCTVL frakcija strādāja tieši saskaņā ar
Saeimas reglamentu, bet, ja mēs šodien skatījām likumprojektu,
kas neatbilst Satversmes esošajai redakcijai, tad mēs darījām
nepareizi, un Dobeļa kunga uzstāšanās no Saeimas tribīnes
liecina, ka viņš vispār nesaprot, ko mēs šodien redzam. Un
diemžēl es esmu ļoti... nesaprotu, kā vispār var runāt ar tādu
kvalifikāciju. Jau 12 gadu šeit sēdēja deputāts. Un es varētu
piebilst, ka faktiski mēs gribējām dot tiesības vēlēt un būt
ievēlētiem pašvaldībās patiešām ārzemniekiem, kas vispār Latviju
neredzēja un neko nesaprot. Un viņiem būtu priekšrocības saskaņā
ar cilvēkiem, kuri ir šeit piedzimuši vai dzīvo šeit 20, 30 un tā
tālāk gadu. Nekādi nevar saprast, kas vispār Saeimā var atbalstīt
tādu lēmumu.
Šodien starp jums, cienījamie kolēģi, bija izplatīts 15 krieviski
runājošo sabiedrisko organizāciju aicinājums, un šajā aicinājumā
ir atsauksmes uz dažām Eiropas Padomes, Eiropas Savienības un
līdzīgām Eiropas struktūru rekomendācijām, un visas šīs
rekomendācijas ne mazāk kā septiņas, visas šīs rekomendācijas,
satur pieprasījumu Latvijai nodrošināt nepilsoņiem iespējas
piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Un, ja mēs to neizdarīsim
šodien pirms 2005.gada marta, tad mēs faktiski esam pret visu
Eiropu, uz kurieni mēs tikām integrējušies.
Un saskaņā ar to es aicinu kolēģus šodien neatbalstīt šo
likumprojektu un gaidīt, ka Ministru kabinets sagatavos
likumprojektu, kas atbilst visām Eiropas rekomendācijām.
Aicinu balsot pret šo likumprojektu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Kāda ir šā likuma būtība? Šā likumprojekta
būtība ir dot iespēju ārzemniekiem balsot mūsu vēlēšanās. Dod
iespēju balsot tām personām, kuras nodzīvojušas šeit, Latvijā, ne
mazāk kā 6 mēnešus vai nu viņām ir šeit īpašums. Ļoti labi.
Tajā pašā laikā mēs nedomājam par savējiem Latvijas Republikas
subjektiem, tas ir, par tām personām, kuras saņēma Latvijas
Republikas pases, kuras visu mūžu nodzīvojušas šeit, Latvijas
Republikā, un kurām mēs ar šo likumu nedodam iespēju
balsot.
Šeit var būt vēl viens apsvērums. Šeit šis likumprojekts dod
iespēju balsot un būt vēlētām tām personām, kuras ir ārzemnieki,
vācieši, franči, grieķi un citas personas, bet man nav saprotams,
ar ko tās personas atšķiras no baltkrieviem, krieviem, kuri ir
citas valsts pilsoņi.
Bet šeit Dobeļa kungs ļoti labi citēja Satversmi. Dobeļa kungs,
stājoties amatā, jūs devāt zvērestu pildīt Satversmi. Jūs devāt
zvērestu pildīt Satversmi. Jūs ar to, ka pašreiz atbalstāt šo
likumprojektu, negribat Satversmi pildīt, un tas, kurš nobalso
pret Satversmi, ir noziedznieks.
Sēdes vadītāja.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nekas nav piebilstams,
lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā
lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 70, pret – 12, neviens neatturas. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam
lasījumam.
P.Ontužāns.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam –
2004.gada 1.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas... Ā, es
atvainojos... Ieslēdziet mikrofonu deputātam Staņislavam
Šķesteram!
(Kāds kaut ko saka no zāles.) Tātad mums ir divi
priekšlikumi: pirmais ir 1.oktobris, komisijas vārdā tas tika
izteikts, un Šķestera kungs izteica priekšlikumu –
24.septembris.
Tad lūdzu balsosim par 1.priekšlikumu – priekšlikumu
iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 1.oktobris! Lūdzu
zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18,
pret – 65, atturas – 4. Tātad priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 24.septembris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts
“Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”. Pirmais
lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Dainis
Turlais.
D.Turlais (LPP).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Likumprojekts
“Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”, reģistrācijas
Nr.866. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisija ir izskatījusi iesniegto
likumprojektu un pilnvarojusi komisijas vārdā aicināt atbalstīt
pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 79, pret – 1, neviens deputāts neatturas.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam
lasījumam!
D.Turlais.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam –
30.septembris 2004.gada.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam
lasījumam – šā gada 30.septembris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts
“Grozījumi Civilās aizsardzības likumā”. Pirmais
lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Dainis
Turlais.
D.Turlais (LPP).
Izskatāmā dokumenta numurs 2882 un 2979. Aizsardzības un
iekšlietu komisija ir izskatījusi doto likumprojektu un
pilnvarojusi aicināt atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam
lasījumam!
D.Turlais.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam –
4.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam
lasījumam – 4.oktobris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts
“Grozījums Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Dainis
Turlais.
D.Turlais (LPP).
Likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā”, izskatāmā dokumenta
numurs 2776 un 2980. Aizsardzības un iekšlietu komisija ir
izskatījusi doto likumprojektu komisijas sēdē un ir atbalstījusi.
Aicinu atbalstīt doto likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Nikolajs Kabanovs.
N.Kabanovs (PCTVL).
Kolēģi deputāti! Saskaņā
ar likumu “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas
kārtību” smagas sekas nozīmē, ka noziedzīgā nodarījuma rezultātā
izraisīta cilvēka nāve, nodarīti smagi miesas bojājumi vai
psihiskas dabas traucējumi vismaz vienai personai, mazāk smagi
miesas bojājumi vairākām personām, mantiskais zaudējums lielā
apmērā virs 4000 latu vai radīts cits smags kaitējums ar likumu
aizsargātām interesēm un tiesībām.
Šajā likumprojektā, kas ir piedāvāts, ir vēlme, teiksim,
paplašināt šo terminu un to attiecināt uz masu pasākumiem. Vai
jūs tiešām domājat, ka, teiksim, demonstrācijas par krievu valodu
skolās ir tādi, teiksim, tādi noziedzīgi nodarījumi? Nekad nebija
ne miesas bojājumi, ne nāves gadījumi, nekas. Bet, manuprāt, tas
ir tīri politiskais un represīvs likumprojekts.
Tāpēc es ceru, ka mūsu Saeima to neatbalstīs. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Ir latviešiem tāda paruna: “Kas vainīgs, tas
bailīgs.” Tāpēc arī šādas uzstāšanās. Pilnīgi pareizi. Šā
likumprojekta jēga ir ieviest jēdzienu “būtiskais kaitējums”, kas
nozīmē brīdinājumu tiem, kas vēlas izraisīt jebkura veida
konfliktus, kas vēlas kaut kādā veidā graut iekārtu, aizplīvurotā
veidā darbojoties, viltīgi darbojoties, skaidri parādīt viņiem
viņu vietu. Tieši tā.
Tas, ka teksts būs nedaudz jāpalabo tālāk, jo nepieciešamas
zināmas juridiskas precizitātes, tā ir cita lieta. Bet pārāk
bieži sākas šo publisko pasākumu izmantošana, kuru laikā īsi
pirms tam skan visādas aizdomīgas runas, musināšanas. Un jūs esat
izvēlējušies, tie, kas šos pasākumus rīko, visļaunāko metodi.
Ļaunākas vairs nav!
Civilizētā pasaule jūt līdzi tiem, kas ir cietuši Beslanā.
Galvenokārt tāpēc, ka tur bērni cieta. Bet šeit, Latvijā, nav
nekādas cieņas pret bērniem, jo ir nepārtraukti mēģinājumi
nepilngadīgus bērnus iesaistīt apšaubāma līmeņa pasākumos. Un
tieši vienreiz tam ir jāpieliek punkts, un jābūt ir preventīvai
normai, kas brīdina šādus “varoņus” (pēdiņās), kas, aiz
nepilngadīgu bērnu mugurām slēpjoties, mēģina kaut kādā veidā
īstenot savas politiskās tieksmes. Tieši tāpēc ir nepieciešams
domāt par šādiem grozījumiem Krimināllikumā.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nav,
lūdzu, deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 74, pret – 12, neviens neatturas. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam
lasījumam!
D.Turlais.
Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 25.oktobrim.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
šā gada 25.oktobris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts
“Grozījums Nacionālās drošības likumā”. Pirmais
lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Dainis
Turlais.
D.Turlais (LPP).
Likumprojekts “Grozījums Nacionālās drošības likumā”, izskatāmā
dokumenta Nr.2901. Aizsardzības un iekšlietu komisija ir
izskatījusi savā sēdē šo likumprojektu un ir atbalstījusi.
Aicinu komisijas vārdā atbalstīt likumprojektu pirmajā
lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 62, pret – 5, atturas – 12. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam
lasījumam.
D.Turlais. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz
4.oktobrim.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
šā gada 4.oktobris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts
“Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”. Pirmais
lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā –
deputāte Ina Druviete.
I.Druviete (JL).
Godājamie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija
izskatīja grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, šos
grozījumus atbalstīja un lūdz Saeimu atbalstīt šo grozījumu
izskatīšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam
lasījumam!
I.Druviete.
Priekšlikumus otrajam lasījumam gaidīsim
līdz 2004.gada 23.septembrim.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
šā gada 23.septembris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts
“Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums”. Otrais
lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Krišjānis Peters.
K.Peters (LPP).
Godātie kolēģi, strādājam ar dokumentu ar reģistrācijas
Nr.761 – likumprojekts “Informācijas sabiedrības pakalpojumu
likums”.
Tautsaimniecības komisija ir pastrādājusi ar šo likumprojektu.
Ļoti kvalitatīvs likumprojekts, jo nav saņemts neviens
priekšlikums. Aicinu atbalstīt otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā
lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam!
K.Peters.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam –
23.septembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam
lasījumam 23.septembris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts
“Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”.
Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Sergejs Fjodorovs.
S.Fjodorovs (LSP).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2985. Kopā tika
iesniegti 35 priekšlikumi. Komisija savā sēdē šos visus
izskatījusi.
1.priekšlikums. Iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais
sekretārs Kārlis Leiškalns. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
2. – Satiksmes ministrijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
3. – Satiksmes ministrijas
priekšlikums. Tiek atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
4. – Satiksmes ministrijas
priekšlikums. Tiek atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
5. – Satiksmes ministrijas
priekšlikums. Tiek atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
6. – Satiksmes ministrijas
priekšlikums. Tiek atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
7. – Satiksmes ministrijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
8. – Satiksmes ministrijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
9. – Satiksmes ministrijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
10. – Satiksmes ministrijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
11. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
12. – Satiksmes ministrijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
13. – Satiksmes ministrijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
14. – Satiksmes ministrijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
15. – Satiksmes ministrijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
16. – Satiksmes ministrijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
17. – Satiksmes ministrijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
18. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
19. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
20. – Satiksmes ministrijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
21. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
22. – Satiksmes ministrijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
23. – Satiksmes ministrijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
24. – Satiksmes ministrijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
25. – Satiksmes ministrijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
26. – Satiksmes ministrijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
27. – Satiksmes ministrijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
28. – Satiksmes ministrijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
29. – Satiksmes ministrijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
30. – Satiksmes ministrijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
31. – Satiksmes ministrijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
32. – Satiksmes ministrijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
33. – Satiksmes ministrijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
34. – Satiksmes ministrijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
35. – Satiksmes ministrijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
Ar šo visi priekšlikumi tiek izskatīti.
Komisijas vārdā lūdzu apstiprināt likumprojektu otrajā
lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā
lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam!
S.Fjodorovs.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš
trešajam lasījumam ir piedāvāts 24.septembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
24.septembris. Paldies!
S.Fjodorovs.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts
“Grozījumi Valsts darba inspekcijas likumā”. Otrais
lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Jevgenija
Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Labdien, cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.2986.
Likumprojekts “Grozījumi Valsts darba inspekcijas likumā” ir
sagatavots uz otro lasījumu.
Otrajā lasījumā ir sagatavojusi vienu priekšlikumu Sociālo un
darba lietu komisija.
Lūdzu Saeimu šo priekšlikumu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
Vairāk priekšlikumu nav iesniegti, un komisija lēma šo
likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā
lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
J.Stalidzāne.
Trešajam lasījumam priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
21.septembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
šā gada 21.septembris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts
“Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības
apdrošināšanu””. Pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Jevgenija
Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.2919. Šo
likumprojektu ir sagatavojis Ministru kabinets, un likumprojekts
paredz novērst tās nelikumības, neprecizitātes, kas var rasties
maternitātes un slimības pabalstu aprēķināšanā. Un sakarā ar to
arī šis likumprojekts ir tapis, un šie skaitļi, kas ir minēti
anotācijā, tie ir diezgan tādi graujoši, jo šobrīd likumdošana
paredz ļoti neobjektīvu šo pabalstu aprēķināšanas iespēju.
Komisija lēma šo likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā
lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 60, pret – nav, atturas – 21. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam
lasījumam.
J.Stalidzāne.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam –
24.septembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam
lasījumam – 24.septembris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par
Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982.gada 10.decembra Jūras
tiesību konvenciju un Līgumu par Apvienoto Nāciju Organizācijas
1982.gada 10.decembra Jūras tiesību konvencijas XI daļas
piemērošanu”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Godātie kolēģi! Likumprojekts ir nepieciešams, lai Latvija varētu
pievienoties konvencijai, un konvencijai ir vispārējs raksturs,
un tā aptver daudzas nozares: ekonomiku, tieslietas, jūrlietas,
vidi, zivsaimniecību un tā tālāk.
Ārlietu komisija nolēma minēto likumprojektu atbalstīt un virzīt
izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā
lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam
lasījumam.
I.Solovjovs.
24.septembris.
Sēdes vadītāja.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam –
24.septembris. Citu priekšlikumu nav. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par
Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības
līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību un Protokolu
Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības
līgumam par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību”. Pirmais
lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Silva Golde.
S.Golde (TP).
Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.2850. Arī šis līgums
ir parakstīts Valsts prezidentes vizītes laikā Ķīnā šā gada
aprīlī, un likums ir nepieciešams, lai šis apstiprinātais līgums
veidotu līgumtiesisko pamatu ar investīcijām saistītos jautājumos
starp Latviju un Ķīnu.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam
lasījumam!
S.Golde.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 22.septembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
22.septembris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par
Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības
nolīgumu par jūras transportu”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Silva Golde.
S.Golde (TP).
Jā, kolēģi, izskatīsim dokumentu Nr.2841. Pašlaik starp Ķīnu un
Latviju nepastāv divpusējas tiesiskas attiecības, kas regulē
jūras pārvadājumus. Taču, ņemot vērā to, ka pieaug Ķīnas
tranzītkravu apjoms cauri Latvijas ostai, tiesiskais regulējums
ir nepieciešams. Un arī šis līgums tika parakstīts Valsts
prezidentes vizītes laikā Ķīnā šā gada aprīlī. Lūdzu atbalstīt
pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam
lasījumam!
S.Golde.
22.septembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam
lasījumam – 22.septembris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts
“Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”.
Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Kolēģi, likumprojekts nosaka kārtību, kādā tiek izvērtēti Ārlietu
ministrijas pārzinātie diplomāti, kas norīkoti darbā Eiropas
Savienības institūcijās, paredzot, ka ar šiem diplomātiem netiek
izbeigtas Valsts civildienesta attiecības un viņiem tiek maksāta
mēnešalga un piemaksa par diplomātisko rangu visu norīkošanas
periodu.
Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā un
atbalstīja. Tātad ierosinu arī atbalstīt jums.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam
lasījumam!
I.Solovjovs.
27.septembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam
lasījumam – šā gada 27.septembris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts
“Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””. Pirmais
lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (TP).
Kolēģi deputāti! Komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā
lasījumā minēto likumprojektu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam
lasījumam!
J.Lagzdiņš.
Godātie kolēģi, komisijas vārdā ieteiktu noteikt priekšlikumu
iesniegšanas termiņu 1.oktobri.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam
lasījumam – 1.oktobris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts
“Grozījumi Notariāta likumā”. Otrais lasījums
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Kolēģi, izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā”!
Kopsummā saņemti 48 priekšlikumi. Juridiskā komisija ir
izskatījusi tos un 1.priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
2.priekšlikumu komisija neatbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret –
58, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
3.priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 14, pret – 61, neviens neatturas.
Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
4.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
5.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret –
28, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.
M.Segliņš.
6.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem... Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 59,
atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
7.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
8.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
9.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
10.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
11.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
12.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
13.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
14.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 20, pret – 59, atturas – 1.
Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
15.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
16.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
17.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
18.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
19.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
20.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
21.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
22.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 17, pret – 65, atturas – 1.
Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
23.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 58, pret – 28, neviens neatturas.
Priekšlikums ir atbalstīts.
M.Segliņš.
23.priekšlikums. Atbalstīts. Atvainojos!
24.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 13, pret – 63, neviens neatturas.
Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
25.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
26.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
27.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
28.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
29.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
30.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
31.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
32.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
33.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
34.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
35.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
36.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
37.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
38.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
39.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
40.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
41.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
42.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
43.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
44.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
45.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
46.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
47.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
48.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
49.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā
lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā
lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 84, pret – 1, neviens neatturas. Likumprojekts
otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam!
M.Segliņš.
29.septembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam
lasījumam – 29.septembris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts
“Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret
nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””. Otrais
lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Jevgenija
Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2996. Komisija šo
likumprojektu ir sagatavojusi uz otro lasījumu, un ir iesniegti 3
priekšlikumi.
1.priekšlikumu ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija.
Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
2.priekšlikumu arī ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu
komisija. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Stalidzāne.
3.priekšlikumu arī ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu
komisija. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Stalidzāne.
Vairāk priekšlikumi nav iesniegti. Komisija lēma likumprojektu
iesniegt Saeimai pieņemšanai otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā
lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam!
J.Stalidzāne.
Trešajam lasījumam priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
24.septembris.
Sēdes vadītāja.
Vai deputāts Krišjānis Kariņš grib noteikt citu priekšlikumu
iesniegšanas termiņu? Nē.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam –
24.septembris. Paldies!
Cienījamie kolēģi, visa darba kārtība ir izskatīta. Lūdzu
deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu!
Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds
paziņojumam deputātei Jevgenijai Stalidzānei. Nevajag
vārdu?
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra
biedram Aleksandram Bartaševičam!
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Silva Bendrāte, Boriss
Cilevičs, Juris Dalbiņš, Sergejs Fjodorovs, Silva Golde, Māris
Gulbis, Aleksandrs Kiršteins, Uldis Mārtiņš Klauss, Andrejs
Klementjevs, Paulis Kļaviņš, Ainars Latkovskis, Linda Mūrniece,
Andrejs Naglis, Vitālijs Orlovs, Ināra Ostrovska, Valdis Ģīlis,
Andrejs Radzevičs, Einars Repše, Mareks Segliņš, Viesturs Šiliņš,
Inese Šlesere, Dzintars Rasnačs. Paldies!