Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs J.Radzevičs

Uz jaut. Nr.37 – dok. Nr.3010

Par Izglītības un zinātnes
ministrijas amatpersonu darbu un atbildību par viņu kompetencē esošajiem jautājumiem

Esmu iepazinies ar jūsu 2004.gada 8.septembra vēstulē uzdotajiem jautājumiem un sniedzu šādas atbildes:

1. Izglītības iestāžu reģistra atbildīgās amatpersonas pienākumi ir uzticēti Izglītības un zinātnes ministrijas Informātikas un saimnieciskās vadības departamenta Statistikas nodaļas vadītājai Astrīdai Spuriņai. Saeimas 2004.gada 3.jūnijā pieņemtajos grozījumos Augstskolu likumā netika iestrādāts laiks Izglītības iestāžu reģistrā reģistrēto augstskolu un to filiāļu sniegto ziņu sakārtošanai un informācijas precizēšanai atbilstoši Augstskolu likuma 8.²panta prasībām, kā arī Augstskolu reģistra, kas ir Izglītības iestāžu reģistra daļa, izveidošanai atbilstoši Augstskolu likuma 8.¹, 8.²pantam.
Augstskolu likuma 8.²pants nosaka, kādas ziņas ir ierakstāmas Augstskolu reģistrā, un tās būtiski atšķiras no ziņām, kas tika iekļautas Izglītības iestāžu reģistrā iepriekš.
Lai tiktu izpildītas Augstskolu likuma 8.⁴panta sestā punkta prasības, Izglītības un zinātnes ministrijas Informātikas un saimnieciskās vadības departaments ir uzdevis LIIS projekta vadītājam I.Medvedim veikt esošās izglītības iestāžu reģistra programmatūras izmaiņas, lai Izglītības reģistrā varētu ievietot nepieciešamo informāciju.
2. Izglītības un zinātnes ministrijā par Valsts kancelejā izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē, Ministru kabinetā un Ministru kabineta Komitejā iesniegto normatīvo aktu projektu kvalitāti no juridiskās tehnikas viedokļa ir atbildīgs Administratīvā departamenta Juridiskās nodaļas vadītājs. 2004.gada 11.martā konkursa kārtībā šajā amatā ir iecelta Helēna Kaņepe.
3. Normatīvo aktu projektu izstrāde ir ietverta ļoti daudzu ministrijas amatpersonu amata aprakstos kā viens no amata pienākumiem, tādēļ ministrijas amatpersonas netiek tieši prēmētas par tiesību aktu projektu izstrādi.
Izglītības un zinātnes ministrijai nav bijuši tādi gadījumi, kad tās amatpersonas izstrādātie normatīvo aktu projekti pirms izskatīšanas Ministru kabinetā būtu noraidīti kā juridiski nekvalitatīvi.
4./5. Laika posmā no 2004.gada 9.marta līdz 9.septembrim Izglītības valsts inspekcija ir veikusi divu ārvalstu augstskolu filiāļu darbības atbilstības augstāko izglītību regulējošo normatīvo aktu prasībām pārbaudi.
2004.gada 30.martā inspekcija veica pārbaudi Krievijas Starptautiskā tūrisma akadēmijas filiāles Latvijas Starptautiskā tūrisma institūtā Rīgā, K.Valdemāra ielā 37¹. Pārbaudē piedalījās arī RGPP Ekonomikas policijas pārvaldes inspektori. Pārbaudē tika konstatēts, ka Krievijas Starptautiskā tūrisma akadēmijas filiāles Latvijas Starptautiskā tūrisma institūtā īsteno studiju procesu, pārkāpjot Augstskolu likuma 86.panta otrās daļas,²46.panta pirmās daļas³ un 55.panta sestās daļas⁴ prasības. Tika konstatēts, ka Krievijas Starptautiskā tūrisma akadēmija 2000.gada 27.martā ir noslēgusi līgumu ar SIA “Zilā bulta” par mācību konsultatīvā centra izveidošanu.⁵ Ir pamatotas aizdomas, ka uz augstāk minētā līguma pamata SIA “Zilā bulta” īsteno Krievijas Starptautiskā tūrisma akadēmijas filiāles Latvijas Starptautiskā tūrisma institūta darbību. Izglītības valsts inspekcijai konkrētajā gadījumā nebija juridiska pamata sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu, klasificējot to kā LR Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.⁵²panta⁶ pārkāpumu, jo augstāk minētajā filiālē nebija konkrēta izglītības iestādes vadītāja.
2004.gada 18.maijā Izglītības valsts inspekcija⁷ vērsās Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības iestāžu reģistrā ar lūgumu, pamatojoties uz LR Ministru kabineta 2004.gada 3.februāra noteikumu Nr.66 “Augstākās izglītības iestāžu reģistrācijas un reģistrācijas atlikšanas un atteikšanas kārtība, kā arī kārtība, kādā augstākās izglītības iestādi svītro no Izglītības iestāžu reģistra” 19.3.punktu,⁸ svītrot no izglītības iestāžu reģistra Krievijas Starptautiskā tūrisma akadēmijas filiāles Latvijas Starptautiskā tūrisma institūtu.
2004.gada 16.jūnijā inspekcija veica Sanktpēterburgas ārējo ekonomisko sakaru, ekonomikas un tiesību institūta Rīgas filiāles Rīgā, Elizabetes ielā 31, pārbaudi.⁹ Pārbaudē tika konstatēts, ka Sanktpēterburgas ārējo ekonomisko sakaru, ekonomikas un tiesību institūta Rīgas filiāle īsteno studiju procesu, pārkāpjot Augstskolu likuma 86.panta otrās daļas, 8.panta septītās daļas,¹⁰ 46.panta pirmās daļas un 55.panta sestās daļas prasības.
Sakarā ar to, ka Sanktpēterburgas ārējo ekonomisko sakaru, ekonomikas un tiesību institūta Rīgas filiāle 2004.gada 25.maijā ar iesniegumu Nr.69-01/11 bija vērsusies Izglītības un zinātnes ministrijas Informācijas un saimnieciskās vadības departamentā par augstāk minētās filiāles reģistrēšanu Izglītības iestāžu reģistrā, Izglītības valsts inspekcija 2004.gada 21.jūnijā vērsās Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības iestāžu reģistrā ar lūgumu, pamatojoties uz LR Ministru kabineta 2004.gada 3.februāra noteikumu Nr.66 “Augstākās izglītības iestāžu reģistrācijas un reģistrācijas atlikšanas un atteikšanas kārtība, kā arī kārtība, kādā augstākās izglītības iestādi svītro no Izglītības iestāžu reģistra” 13.4.punkta¹¹ prasībām atteikt Sanktpēterburgas ārējo ekonomisko sakaru, ekonomikas un tiesību institūta Rīgas filiālei reģistrāciju Izglītības iestāžu reģistrā. Inspekcijas rīcībā ir informācija, ka augstāk minētā filiāle tika reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā.
Uz 2004.gada 9.septembri Izglītības iestāžu reģistrā ir reģistrētas četras ārvalstu augstskolu filiāles:
1. Laterāna Pontifikālās Universitātes filiāle Rīgas Augstākais Reliģijas zinātņu institūts;
2. Laterāna Pontifikālās Universitātes filiāle Rīgas Teoloģijas institūts;
3. Krievijas Teātra mākslas akadēmijas Baltijas filiāle;
4. Sanktpēterburgas Ārējo ekonomisko sakaru, ekonomikas un tiesību institūta Rīgas filiāle.
Pievērst vēl lielāku inspekcijas uzmanību ārvalstu augstskolu filiāļu darbībai pēdējā pusgada laikā praktiski nav bijis iespējams, jo no 1.jūnija inspekcijā ir tikai viens inspektors augstākās izglītības jautājumos, jo inspektore A.Pope pārslodzes un zemā atalgojuma dēļ (Ls 167 mēnesī) no darba inspekcijā aizgāja.
Jūnijā izsludinātais konkurss bija neveiksmīgs, jo nepieteicās neviens konkursa prasībām atbilstošs pretendents. 25.augustā ir izsludināts atkārtots konkurss.
Inspektors A.Stankevičs šajā periodā ir nodarbojies praktiski tikai ar sūdzību izskatīšanu un informācijas sagatavošanu. Epizodiski ar sūdzību izskatīšanu saistītajās pārbaudēs tika iesaistīts arī inspektors vispārējās izglītības jautājumos U.I.Lasis, kuram ir augstskolu darba pieredze.
Šā gada 26.augustā Saeima ir piešķīrusi Izglītības valsts inspekcijai papildus budžeta līdzekļus, un inspekcija paredz pēc budžeta grozījumu izsludināšanas izveidot jaunu struktūru ar Augstākās un profesionālās izglītības daļu ar pieciem darbiniekiem, kā arī vadītāja palīgu juridiskajos jautājumos.
6. Izglītības iestāžu reģistrā no 2004.gada 9.marta ir reģistrētas šādas koledžas un augstskolu filiāles:

7. Studiju programmas licencēšana notiek pirms studiju programmas īstenošanas uzsākšanas. Šādā gadījumā apgalvot, ka kāda programma veicinās vai nodrošinās juristu vai jebkuras citas profesionālās kvalifikācijas kāpumu vai kritumu Latvijā, būtu pārdroši. Licence šajā gadījumā apliecina augstskolas tiesības uzsākt studiju programmas īstenošanu, turpretim akreditācija, kas ir nākamais solis, – studiju programmas kvalitāti. Pirms lēmuma pieņemšanas par Sociālo tehnoloģiju augstskolas profesionālās augstākās izglītības studiju programmas “Tiesību zinātnes” licencēšanu Augstākās izglītības studiju programmu licencēšanas komisija (turpmāk AISPLK) 23.04.2004. vēstulē Nr.1Š10/398 nosūtīja studiju programmu Tieslietu ministrijai ekspertīzei. Pirms tam attiecībā uz citas augstskolas studiju programmu tiesību zinātnēs AISPLK konsultējās ar Juristu biedrību un saņēma Latvijas Juristu biedrības prezidenta A.Borovkova parakstītu atteikumu sniegt atsauksmi, uzsverot, ka šis jautājums ir tikai un vienīgi IZM kompetencē. Saskaņā ar Ministru kabineta 08.03.2004. noteikumiem Nr.133 “Augstākās izglītības iestādē īstenojamo studiju programmu licencēšanas kārtība” AISPLK pienākums nav pienākums konsultēties ar jūsu vēstulē minētajām institūcijām. Bez tam AISPLK sastāvā ir Zinātņu akadēmijas prezidents un Augstākās izglītības padomes pārstāvji.
8. Nav taisnība.
9./10. Valsts izglītības galveno inspektoru kompetenci izglītības iestāžu un programmu akreditācijas procesā nosaka Ministru kabineta 2002.gada 23.aprīļa noteikumi Nr.170 “Kārtība, kādā akreditējamas vispārējās izglītības un profesionālās izglītības programmas, izglītības iestādes un eksaminācijas centri”.
Pēdējos gados valsts izglītības galvenie inspektori vidēji ir veikuši akreditācijas ekspertu komisiju vadītāju pienākumus 250 izglītības iestāžu akreditācijās. Tas ir vienam inspektoram vidēji 7 izglītības iestādes gadā. Akreditācijas eksperta komisijas vadītāja pienākumi ir:
1) pirms akreditācijas veicamie organizatoriskie darbi;
2) izvērtēšanas process izglītības iestādē;
3) atzinuma un priekšlikumu sagatavošana, akreditācijas noslēguma sanāksmes.
Izglītības iestāžu akreditācijas kritēriji satur arī izglītības iestādes darbības likumdošanas ievērošanas atbilstību, un akreditācijas ietvaros inspektors veic arī Izglītības likumā un amata aprakstā noteiktos pienākumus. Ja akreditācijas ietvaros tik konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi, inspektors atbilstoši darba pienākumiem sastāda pārbaudes aktu un veic citus atbilstošus pasākumus. Jau vairākus gadus inspekcijas darba plānā tiek paredzēti pārbaudes uzdevumi, kurus inspektori veic akreditācijas procesa laikā, padziļināti pārbaudot akreditējamo izglītības iestādi.
Atkarībā no klašu komplektu skaita izglītības iestādēs un akreditējamo programmu skaita vienā akreditācijā inspektors savā darba laikā ir aizņemts no trīs līdz četrām dienām, respektīvi, gada laikā akreditācijās vidēji pavada 10Š15% no darba laika. Akreditācijas eksperta komisijas priekšsēdētāja darbs ir cieši saistīts ar inspektora darbu, jo dod iespēju padziļināti iepazīties ar izglītības procesu un izglītības darba problēmām.
Likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” atļauj valsts amatpersonas amatu savienot ar pedagoga darbu. Ņemot vērā zemo atalgojumu valsts izglītības galvenajiem inspektoriem, ar inspekcijas vadītāja saskaņojumu ir atļauts papildus pedagoģiskais darbs. Pamatojoties uz piešķirto papildu finansējumu 2004./2005.mācību gadā šis darba apjoms ir noteikts līdz 8 mācību stundām. Inspektors kā noteikta priekšmeta skolotājs piedalās arī metodiskās apvienības darbā un var būt ievēlēts par apvienības vadītāju, ja skolotāji izsaka šādu uzticību. Metodiskās apvienības vadītājs ir pedagoģisks darbs, un tā pamatā ir metodiski izglītojošas funkcijas. Civildienesta likums nenosaka ierobežojumus tikt ievēlētam par deputātu vietējās padomēs un domēs un pildīt deputāta pienākumus. 2004.gada 29.martā Rīgas Centra rajona tiesā Izglītības valsts inspekciju pārstāvēja valsts izglītības galvenais inspektors augstākās izglītības jautājumos A.Stankevičs, par kura lēmumu iesniegtā sūdzība tika skatīta šajā tiesas sēdē. Pilnvaru izsniedz Izglītības inspekcijas vadītājs.
11. Esmu izvērtējis Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās A.Baštika sekretariāta 15.04.2004. atzinumu Nr.2Š31/1475 un konstatējis, ka šie jautājumi ir Bērnu un ģimenes lietu ministrijas kompetencē.
12. Jautājums nav Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē.
13. Sakarā ar to, ka Preiļu rajona Aglonas internātvidusskolā, kas atrodas Preiļu rajona Jaunaglonā, Rušonas ielā 11, ir pabeigti rekonstrukcijas darbi un ir saņemti attiecīgi atzinumi par tās atbilstību tehnisko normatīvu prasībām un nodošanu ekspluatācijā, 2004.gada 23.augusta rīkojums Nr.483 ir atcelts.
14. Manā rīcībā šādas informācijas nav.
15. Bijušās RAU bibliotēkas telpās ir nepieciešams steidzami veikt remontdarbus un izveidot tajās darbam atbilstošu vidi. Līdz šim pastāvējusī situācija pilnībā ierobežoja nepieciešamo darbu efektīvu realizāciju. Par likvidējamās Rīgas Aviācijas universitātes lietošanā esošo valsts nekustamo īpašumu stāvokli un to lietošanas kārtības noteikumiem bijušajam izglītības un zinātnes ministram tika sniegta vispusīga informācija, kā arī šī informācija tika papildināta, bijušajam izglītības ministram personīgi veicot nekustamo īpašumu apsekošanu. Rezultātā tika pieņemti Rīgas Tehniskās universitātes solījumi sakārtot Rīgā, Lomonosova ielā 1, atrodošās bibliotēkas telpas. Šo solījumu īstenošana netika pildīta. Izglītības un zinātnes ministrija vairākkārt tika saņēmusi sūdzības un veikusi šo telpu apsekošanu. Par attiecīgajiem pārkāpumiem tika informēts Rīgas Tehniskās universitātes rektors, taču bez rezultātiem. Rīgas Tehniskajai universitātei šāda veida pārkāpumi tās darbības vai arī ļaunprātīgas bezdarbības rezultātā ir konstatēti tās pārziņā esošajos valsts īpašuma objektos. Izglītības jomu reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumus Rīgas Tehniskajā universitātē konstatējusi Valsts kontrole. Tajā skaitā Latvijas Republikas Valsts kontroles Privatizācijas procesa revīzijas departamenta 2004.gada 29.aprīļa revīzijas atzinumā tika konstatēts, ka RTU nav ievērojusi Izglītības likuma, Augstskolu likuma, RTU Satversmes u.c. tiesību aktu prasības, bez saskaņošanas ar Izglītības un zinātnes ministriju pretēji valsts interesēm neefektīvi, nelietderīgi un neekonomiski izmantojusi vai iznomājusi valsts nekustamos īpašumus un noslēgusi nomas līgumus tikai nomnieka interesēs. Tādēļ, lai tiktu izbeigtas šīs nekārtības un valsts nekustamie īpašumi netiktu izdemolēti vai nesankcionēti nodoti citu juridisko vai fizisko personu lietošanā Rīgas Tehniskās universitātes atsevišķu amatpersonu interesēs, Izglītības un zinātnes ministrija izskata jautājumu par bibliotēkas telpu nodošanu lietošanā ar noteikumu veikt nepieciešamos remontdarbus likumā noteiktajā kārtībā dibinātai un reģistrētai juridiskai personai, ievērojot spēkā esošajos normatīvajos aktos noteikto kārtību šī procesa īstenošanai. Rezultātā Izglītības un zinātnes ministrija ir pieņēmusi lēmumu noslēgt līgumu par telpu nomu ar Transporta un sakaru institūtu, kā primāro izvirzot uzdevumu – nodrošināt visu augstskolu studentu piekļūšanu bibliotēkai, kas līdz šim bija liegts.
Izglītības un zinātnes ministrijas šā gada 25.augusta rīkojums Nr.488 nosaka valsts finansēto vietu skaitu uzņemšanai profesionālās izglītības iestādei.
16. Rīkojuma projekts “Par sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Izglītības un zinātnes nami” dibināšanu” ir sagatavots, ievērojot spēkā esošos normatīvos aktus, tajā skaitā noteikumus par sabiedrības pamatkapitālā ieguldāmo mantu novērtēšanas kārtību – Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētu sertificētu speciālistu uzdevums. Dokumenti par nekustamo īpašumu vērtību ir zināmi arī bijušajam izglītības un zinātnes ministram, kura vadībā arī tika sagatavots sabiedrības dibināšanas projekts. Tā būtība nav mainīta vai kā citādi grozīta, tajā skaitā arī norādes par sabiedrības pamatkapitālā ieguldāmajiem īpašumiem, sabiedrības darbības mērķi, pārvaldes un izpildinstitūcijām.
17. Veidojot valsts kapitālsabiedrību “Izglītības un zinātnes nami”, plānots nodrošināt pastāvīgu un stingru pārraudzību ar valdes un atbildīgās amatpersonas nozīmēšanu un regulāru kapitāla daļu pārraudzīšanu.

¹ 2004.gada 30.marta Izglītības valsts inspekcijas pārbaudes akts Nr.101-609/4.

² Augstskolu likuma 86.panta otrā daļa nosaka, ka ārvalstu augstskolu filiāles Latvijā darbojas, ievērojot šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumus, kā arī saskaņā ar šajā likumā noteiktajā kārtībā akreditētām studiju programmām.
³ Augstskolu likuma 46.panta pirmā daļa nosaka, ka augstskola ir tiesīga uzņemt studējošos noteiktā studiju programmā tikai pēc tam, kad saņemta licence attiecīgās studiju programmas īstenošanai.
⁴ Augstskolu likuma 55.panta sestā daļa nosaka, ka ikvienas studiju programmas īstenošanai jāsaņem licence Izglītības un zinātnes ministrijā Izglītības likuma noteiktā kārtībā.
⁵ 2004.gada 30.marta Izglītības valsts inspekcijas pārbaudes akts Nr.101-609/5.
⁶ LR APK 201.⁵²pants paredz, ka par izglītības programmas īstenošanu bez licences uzliek naudas sodu izglītības iestādes vadītājam.
⁷ Izglītības valsts inspekcijas 2004.gada 18.maija vēstule Nr.1-13/61.
⁸ 2004.gada 3.februāra LR MK noteikumu Nr.66 19.3.punkts nosaka, ka, ja gada laikā pēc izglītības iestādes (filiāles) reģistrācijas nav saņemta licence studiju programmas īstenošanai, izglītības iestāde (filiāles) no Izglītības iestāžu reģistra tiek svītrota.
⁹ 2004.gada 16.jūnija Izglītības valsts inspekcijas pārbaudes akts Nr.101-609/15.
¹⁰ Augstskolu likuma 8.panta septītā daļa nosaka, ka augstskolas rektors mēneša laikā no senāta lēmuma par filiāles atvēršanu pieņemšanas dienas iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā iesniegumu par augstskolas filiāles reģistrāciju izglītības iestāžu reģistrā.
¹¹ 2004.gada 3.februāra LR MK noteikumu Nr.66 13.4.punkts nosaka, ka, ja Izglītības valsts inspekcija konstatē normatīvo aktu pārkāpumus, atbildīgā amatpersona pieņem lēmumu par atteikumu reģistrēt izglītības iestādi (filiāli).
Cieņā –

izglītības un zinātnes ministrs J.Radzevičs

Ministrs Ē.Jēkabsons

Uz jaut. Nr.38 – dok. Nr.3032

Par Krievu skolu aizstāvības štāba aktīvista Aleksandra
Kazakova aizturēšanu
un izraidīšanu no Latvijas

Iekšlietu ministrija 2004.gada 10.septembrī saņēma Jūsu vēstuli ar lūgumu sniegt atbildes uz jautājumiem par Krievijas Federācijas pilsoņa Aleksandra Kazakova izraidīšanu.

Atbildot uz Jūsu jautājumiem, Iekšlietu ministrija paskaidro:
1) 2004.gada 3.septembrī A.Kazakovam tika izsniegts nevis izbraukšanas rīkojums, bet gan lēmums par piespiedu izraidīšanu.
2) Imigrācijas likuma 41.pantā regulēti jautājumi, kas attiecas uz izbraukšanas rīkojumu, nevis lēmumu par piespiedu izraidīšanu, tādējādi šī tiesību norma nav attiecināma uz konkrēto lietu. Papildus paskaidroju, ka normatīvajos aktos nav paredzēta iespēja personai lēmumu par piespiedu izraidīšanu noteiktā termiņā izpildīt brīvprātīgi.
3) Aizturēšanas brīdī Valsts robežsardzes amatpersonas A.Kazakovu iepazīstināja viņam saprotamā – krievu – valodā ar Imigrācijas likuma 56.pantā noteiktajām tiesībām. A.Kazakovs realizēja savas tiesības un, izmantojot Valsts robežsardzes dienesta mobilo tālruni, sazinājās ar savu juristu.
4) Informācija, ka A.Kazakovs ar savu darbību Latvijas Republikas teritorijā rada draudus valsts drošības vai sabiedriskās kārtības un drošības interesēm, iegūta saskaņā ar Valsts drošības iestāžu likumu un Operatīvās darbības likumu un satur valsts noslēpumu.

Iekšlietu ministrs Ē.Jēkabsons