"Latīņamerika ceļas no krīzes"

"Dagens Industri"

— 2000.07.22.

Pilnīgi skaidrs, ka Latīņamerika ir pārvarējusi pēdējo gadu ekonomiskās grūtības. Vislabāk klājas milzu ekonomikām Brazīlijai un Meksikai.

"Ilgtermiņa perspektīvā šis reģions vēl nekad nav tik labi izskatījies", saka "Handelsbanken" darbinieks Kristofers Haldīns, kas bankā ir atbildīgs par Latīņameriku.

Āzijas krīzes izraisītie viļņi 1998. gadā un Brazīlijas valūtas devalvācija pērn atstāja dziļas pēdas Latīņamerikas ekonomikā, tomēr tagad šis reģions atkal virzās uz augšu.

Meksika, ko nekad nav piemeklējusi konjunktūras lejupslīde, savu iekšzemes kopproduktu, IKP, varētu palielināt par 6 procentiem. Tiek prognozēts, ka Čīlē, kur 1999. gadā bija iestājusies recesija, visa gada pieaugums varētu būt 5 procenti. Maijā Čīles ekonomikas izaugsme bija 7,4%, salīdzinot ar atbilstošo mēnesi 1999. gadā.

Argentīnā stāvoklis ir sliktāks. Kristofers Haldīns domā, ka tur pieaugums šogad būs 2 procenti, taču atkopšanās ir gaidāma pavisam drīz. Pēc jaunākās statistikas redzams, ka Argentīnas budžeta pārpalikums jūnijā bijis piecas reizes lielāks nekā pirms gada.

Gaidāms, ka Brazīlijas IKP pieaugums šogad būs 3,5% un inflācija apmēram 6 procenti. Īpaši pārsteidzoša ir zemā inflācija, ja atceramies pagājušā gada devalvāciju ar tai sekojošo valūtas kursa kritumu.

"Brazīlija šogad ir jauks pārsteigums. Šī valsts ir pārspējusi visas cerības, it sevišķi finansu politikā. Jau aprīlī valdība bija sasniegusi SVF pirmajam pusgadam izvirzītos budžeta mērķus", Kristofers Haldīns norādīja.

Procentu likmes, kas pēc pagājušā gada devalvācijas Brazīlijā krietni uzkāpa, ir sākušas tuvoties normālam līmenim, pateicoties neparasti mazajam inflācijas spiedienam. Tikai pēdējā mēnesī Centrālā banka savu procentu likmi ir pazeminājusi par 2 procentiem (līdz 16,5 procentiem).

Arī politiskā ziņā šis gads Brazīlijai bijis labs.

"Vissvarīgākais ir jaunais budžeta likums, kas rada labāku finansu disciplīnu visos valsts politiskajos līmeņos."

Politiskais stāvoklis vispār ir galvenais traucēklis šī reģiona valstīs, kas vēl aizvien cīnās ar lielām problēmām.

"Rūpju bērni ir Kolumbija, Peru un Venecuēla ar saviem dīvainajiem prezidentiem", teica Haldīns. Daži gaismas stariņi tomēr ir manāmi. Vardarbības plosītajā Kolumbijā rūpnieciskā ražošana maijā palielinājās par 10% salīdzinājumā ar pērnā gada maiju. Valdība šim gadam prognozē 3 procentu pieaugumu, ko var salīdzināt ar mīnus 4,5 procentiem 1999. gadā.

"Kopumā var teikt, ka Latīņamerika ir atgriezusies. Stāvoklis šķiet daudz stabilāks nekā agrāk. Tuvākajā laikā svarīga būs attīstība ASV, jo mīksta nosēšanās Amerikā pozitīvi ietekmētu Latīņameriku", Kristofers Haldīns teica.

Viktors Munkhammars