Uzskatot, ka īres griesti jāsaglabā vēl 2,5 gadus

Vakar, 22.septembrī, Ministru prezidents Indulis Emsis tikās ar darba grupas locekļiem, kas gatavo priekšlikumus steidzama – īres griestu –jautājuma risināšanai. Valdības vadītājs uzsvēra, ka šis jautājums ir samilzis un tas ir sabiedrībai nozīmīgs: “Vairākus gadus visi zināja, ka no 2005.gada plānots atcelt īres griestus, bet nekas netika darīts, lai risinātu situāciju un lai pēc cenu atbrīvošanas mazinātu sociālo spriedzi.”
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Andrejs Radzevičs pastāstīja, ka darba grupa izvērtējusi daudzus priekšlikumus. Ministrs situāciju ar īres griestiem salīdzināja ar ažiotāžu, kas tika radīta ap izglītības reformu. Turklāt šie paši spēki tagad izmanto īres griestus, lai mēģinātu sašķelt sabiedrību ne vairs pēc etniskiem principiem, bet par sociāliem jautājumiem. I.Emsis uzsvēra, ka atsevišķi opozīcijas politiķi nekaunīgi spekulē ar īres griestu jautājumu un ar populistiskiem apgalvojumiem krāj sev politisko kapitālu. Vēl viņš piebilda, ka īres griestu atcelšanas gadījumā labējās nacionāli domājošās partijas, pateicoties atsevišķu kreisi noskaņotu cilvēku populismam, varētu zaudēt kā gaidāmajās pašvaldību, tā arī nākamās Saeimas vēlēšanās: “Tas ir valstiski un politiski tuvredzīgs solis.”
A.Radzevičs uzsvēra, ka ne valsts, ne pašvaldību rīcībā pašlaik nav tādu līdzekļu, lai nodrošinātu citas dzīvojamās platības denacionalizēto namu īrniekiem, ja īres griesti tiktu atcelti jau no 2005.gada 1.janvāra. Vispirms būtu jāveic darbs un ieguldījumi, lai izveidotu mājokļu bāzi. Līdz ar to īres griesti būtu saglabājami līdz 2007.gada vasarai, vienlaikus palielinot to apmēru, kas varētu svārstīties no 70 santīmiem līdz 1 latam par kvadrātmetru.
Taču jau tagad jārisina jautājumi, ar kuriem attiecīgā sabiedrības daļa saskarsies pēc griestu atcelšanas. Ministrs uzsvēra Mājokļu aģentūras lomas palielināšanu dzīvokļu jautājuma risināšanā, valsts un pašvaldību sadarbības stiprināšanu, kredītu saņemšanas iespējas maksātspējīgajiem iedzīvotājiem, visu valsts rīcībā esošo brīvo dzīvokļu apzināšana.
Pašvaldībām jāveic mazturīgo iedzīvotāju uzskaite, lai zinātu, kam konkrēti nepieciešamas kompensācijas un pabalsti. Paralēli būtu jāattīsta arī t.s. pārcelšanās pabalstu sistēma gadījumos, ja iedzīvotājs no denacionalizēta nama, piemēram, Rīgā, pārceļas uz pašvaldības mājokli ārpus Rīgas. Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis par nepieciešamību namīpašniekiem jau pirms īres griestu atcelšanas informēt iedzīvotājus par prognozējamo īres maksu tuvākajos piecos gados.
Plānots, ka nākamā – pēdējā darba grupas sēde notiks piektdien, 24.septembrī, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) telpās. Tajā darba grupas locekļiem būtu jāvienojas par konkrētiem priekšlikumiem, kurus reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs iesniegs Ministru kabinetam, savukārt valdība 28.septembra sēdē lems par šiem priekšlikumiem, lai līdz 1.oktobrim tos varētu iesniegt Saeimā.
Darba grupas vadītājs ir reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Andrejs Radzevičs. Darba grupā ir Jānis Kalviņš (Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors), Jānis Karpovičs (Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētājs), Ilze Kukute (RAPLM valsts sekretāre), Jānis Lagzdiņš (Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētāja vietnieks), Ilze Oša (RAPLM Mājokļu politikas departamenta direktore), Normunds Pēterkops (valsts aģentūras “Mājokļu aģentūra” direktors), Staņislavs Šķesters (Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētājs).

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments