Valsts sekretāru 2004.gada 16.septembra sanāksmē

Tieslietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Kārtība, kādā sedz izdevumus sakarā ar Latvijas pārstāvību “Eurojust””.
Saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes 2002.gada 28.februāra lēmumu 2002/187/JHA par “Eurojust” izveidošanu ar nolūku pastiprināt cīņu pret smagiem noziegumiem katrai Eiropas Savienības dalībvalstij saskaņā ar tās tiesību sistēmu ir jānorīko viens pārstāvis “Eurojust” sastāvā.
Saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes lēmumu pārstāvju atrašanos “Eurojust” mītnē Hāgā sedz dalībvalsts, kura ir nosūtījusi šo pārstāvi.
Ģenerālprokuratūrā tika izsludināts konkurss uz “Eurojust” pārstāvja vietu, un saskaņā ar konkursa rezultātiem ģenerālprokurors ir nozīmējis pārstāvi darbam “Eurojust”.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietās, Iekšlietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Ģenerālprokuratūrā, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Politisko partiju likums”.
Ir sākta reforma, ar kuras palīdzību tiek nošķirts privāto tiesību subjektu regulējums no politisko partiju regulējuma. Saeimā 2003.gada 30.oktobrī ir pieņemts Biedrību un nodibinājumu likums un 2004.gada 22.janvārī ir pieņemts Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likums, kura pārejas noteikumu 1.punktā ir paredzēta Politisko partiju likuma izstrāde.
Pašreiz politisko organizāciju (partiju) un to apvienību darbību regulē likums “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”. Šajā likumā vērojama virkne nepilnību politisko organizāciju (partiju) regulējumā.
• Politiskajām organizācijām (partijām) un to apvienībām ir ierobežotas iespējas nodarboties ar saimniecisko darbību politiskās organizācijas mērķu sasniegšanai, ņemot vērā to, ka šī darbība nevar būt sistemātiska, līdz ar to politiskās organizācijas (partijas) un to apvienības pilnvērtīgi nevar realizēt savus mērķus.
• Likumā nav noteikts politisko organizāciju (partiju) reģistrā ierakstāmo ziņu saturs, kas ir pieejams trešajām personām, kā arī reģistra ierakstu spēks attiecībā uz trešajām personām.
• Likumā ir nepilnīgs politisko organizāciju (partiju) un to apvienību likvidācijas un reorganizācijas tiesiskais regulējums, kas nenodrošina trešo personu, kā arī pašu politiskās organizācijas (partijas) biedru tiesību aizsardzību.
• Neraugoties uz to, ka politiskajām organizācijām (partijām) ir tiesības nodarboties ar saimniecisko darbību, likumdošanā nav paredzēts politisko organizāciju (partiju) maksātnespējas process.
• Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums paredz iespēju Eiropas Savienības pilsonim, kurš nav Latvijas pilsonis, bet kurš uzturas Latvijā, kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Taču pašreizējais politisko organizāciju (partiju) un to apvienību regulējums neparedz iespēju Eiropas Savienības pilsoņiem būt par partijas biedriem.
Sagatavotais likumprojekts regulē politiskās partijas un to apvienības, tā mērķis ir veicināt politisko partiju un to apvienību darbību, lai sekmētu demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības nostiprināšanu. Šis likums regulē partiju darbības pamatprincipus, organizatorisko struktūru, likvidāciju un reorganizāciju.
Likumprojekts dod politisko partiju definīciju, kuras līdz šim nebija. Partijas ir pašdarbīgas organizācijas, kas pārstāv un īsteno kādas iedzīvotāju grupas intereses politikā, ietekmējot sabiedrisko apziņu un izturēšanos, piedāvājot sabiedrības pārvaldīšanas projektus. Tās nodibina uz politisko mērķu kopības pamata, lai veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņā, izvirzītu deputātu kandidātus, vadītu darbību Saeimā un pašvaldībās un ar deputātu starpniecību īstenotu savu programmu, kā arī iesaistītos valsts pārvaldes institūciju izveidē. Šā likuma ietvaros ar politiskajām partijām tiek saprastas arī politisko partiju apvienības un uz tām attiecas visas politisko partiju regulējošās normas.
Likumprojekts nosaka, ka ar politisko partiju tiek saprastas arī politisko partiju apvienības.
Likumprojekts paredz partiju saimniecisko darbību kā papilddarbību, lai partijas varētu sasniegt savus mērķus.
Likumprojektā ir konceptuāli jauna pieeja partiju reģistrācijai – likumprojektā ir noteikts ierakstāmo ziņu apjoms, kā arī to spēks uz trešajām personām.
Saistībā ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā par politisko partiju biedriem var kļūt arī Eiropas Savienības pilsoņi.
Partijas likvidācijas un reorganizācijas gadījumā tiek nodrošināta trešo personu tiesību aizsardzība.
Likumprojektā uz politiskajām partijām tiek attiecināts maksātnespējas procesa regulējums.
Tiek noteikts pārejas periods, kura laikā politiskās organizācijas (partijas) veic pārreģistrāciju uz politisko partiju reģistru vai izbeidz savu darbību.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Ģenerālprokuratūrā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Valsts kancelejā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments