Par izcilu darbu putnu un dārzu pasaulē

Šo pēcpusdien Latvijas Zinātņu akadēmijas Konferenču zāles hallē pulcēsies akadēmiskā sabiedrība, lai piedalītos Latvijas Zinātņu akadēmijas, SIA “Itera Latvija” un Latvijas Izglītības fonda mērķprogrammas balvu saņemšanā.

Ik gadu tiek pasniegtas divas gada balvas ievērojamiem Latvijas zinātniekiem un praktiķiem par izcilu veikumu vai mūža devumu vides, ģeogrāfijas un Zemes zinātnēs vai par nozīmīgu vides izstrādes sistēmu veicināšanu. Tā par šo balvu laureātiem 2001.gadā kļuva LZA kor. loc. Gunārs Andrušaitis un LZA kor. loc. Aija Melluma; 2002.gadā – LZA kor. loc. Guntis Eberhards un LZA īst. loc. Rihards Kondratovičs; 2003.gadā – LU asoc. prof. Andris Andrušaitis un LZA īst. loc. Māris Kļaviņš.
Tagad, 2004.gadā, balvas piešķirtas: Jānim Vīksnem – par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas putnu izpētē un aizsardzībā
un Edītei Kaufmanei – par augstražīgu augļaugu šķirņu izveidošanu, videi draudzīgas audzēšanas un pārstrādes tehnoloģiju izstrādi.

Jānis Vīksne (dz. 18. 09. 1936.) – ornitologs. LZA korespondētājloceklis. Dr. biol., LU Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas vadītājs. Viņa darbība putnu izpētē un aizsardzībā, sākusies jau skolnieka un studenta gados, turpinās Bioloģijas institūtā – no jaunākā zinātniskā līdzstrādnieka līdz nodaļas vadītāja amatam. Pētīta putnu populāciju ekoloģija (lielais ķīris, pīles), ziemošana, migrācija un migrāciju orientācija, apzināta Latvijas un Baltijas jūras austrumu piekrastes zemju avifauna, pētītas dažādu sugu dzīvesvietu ietilpības palielināšanas problēmas, putnu un to dzīvesvietu aizsardzība un monitorings. Pateicoties J. Vīksnes darbam, Baltijas jūras austrumu krastā ligzdojošie lielie ķīri ir kļuvuši par pasaulē vispilnīgāk izpētīto šīs sugas populāciju. Ar viņa atbalstu tapuši ornitoloģiskie liegumi lielajos piejūras ezeros, medību noteikumos ieviestas putnu aizsardzību uzlabojošas izmaiņas. Lasītas lekcijas LU – par dzīvnieku ekoloģiju, medību saimniecības bioloģiskajiem pamatiem, par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Vadīti studentu bakalaura un maģistra darbi, J. Vīksnes vadībā aizstāvētas trīs bioloģijas zinātņu doktoru disertācijas. Jānis Vīksne ir aktīvs Latvijas un starptautisko ornitoloģijas un vides aizsardzības organizāciju, biedrību un fondu dalībnieks, Latvijas Ornitoloģijas biedrības dibinātājs. 165 zinātnisko publikāciju, 173 populārzinātnisko un publicistisko publikāciju (t.sk. žurnālā “Medības, Makšķerēšana, Daba”) autors.

Edīte Kaufmane (dz.14. 10. 1956.) – agronome, selekcionāre. Dr. biol. Specializējas plūmju un aprikožu selekcijā – reģistrētas 3 aprikožu (‘Lāsma’, ‘Daiga’, ‘Velta’) un 2 plūmju (‘Minjona’, ‘Zemgale’) šķirnes. Valsts Dobeles Dārzkopības, selekcijas un izmēģinājumu stacijas direktore. Zinātnisko darbību sākusi 1985.gadā, tā saistīta ar augļaugu un ogu kultūru jaunu šķirņu veidošanu, produkcijas pārstrādes tehnoloģiju izstrādāšanu un ieviešanu ražošanā. Izveidotās šķirnes un izstrādātās tehnoloģijas ieguvušas plašu atbalstu zemnieku saimniecībās un rūpnieciskajā ražošanā. Izstrādājot bioloģiski aktīvu vielu saturošu augļu un ogu produktus Latvijas tirgus dažādošanai, veikta dažādu augļu un ogu šķirņu bioķīmiskā izpēte un izvērtēšana. Četri Latvijas uzņēmumi sākuši šīs produkcijas masveida ražošanu. Saņemts patents “Krūmcidoniju sukādes iegūšanas paņēmiens”. Valsts Dobeles Dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu stacija ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes studentu un doktorandu pētījumu un mācību bāze. E. Kaufmanes vadībā noslēgti starptautiski līgumi, paplašinot Latvijas agronomu un selekcionāru saikni ar kolēģiem Eiropā. Dobeles DSIS selekcionāri aktīvi sadarbojas ar 24 zinātniskajām iestādēm Latvijā un pasaulē. E. Kaufmane stažējusies Zviedrijā, Itālijā, Čehijā, Norvēģijā, Vācijā, Ungārijā. Edītes Kaufmanes iegūtie rezultāti publicēti 69 zinātniskos rakstos un zinātniski praktiskajos izdevumos – katru gadu līdz desmit publikācijām.

Ilga Tālberga