Cik spējam maksāt par veselību

Nu jau pāris nedēļas Latvijas valsti un sabiedrību satricinājuši nemieri veselības aprūpē. Tos aizsāka Gaiļezera slimnīcas anesteziologi, paziņojot, ka turpmāk pāries darbā uz ceturtdaļslodzi zemās darba apmaksas dēļ. Aizvakar, 21.septembrī, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodorganizācija paziņoja, ka mēneša laikā plāno izlemt par iespējamām medicīnas darbinieku akcijām, kuru mērķis – mediķu darba algas paaugstināšana, papildu finansējuma piešķiršana veselības aprūpei, lai nodrošinātu, ka valsts maksā pilnu cenu par veselības pakalpojumiem.
Kā “Latvijas Vēstnesim” stāsta arodbiedrības priekšsēdētāja Ruta Vīksna, 2002.gadā, kad bija mediķu streiks, no tolaik izvirzītajām prasībām, kuras solīja apmierināt arī toreizējā valdība, izpildīta nav neviena. R. Vīksna ar sašutumu teic, ka vēl joprojām nav neviena normatīva dokumenta, kas regulētu vidējo darba samaksu medicīnas darbiniekiem. Mediķu arodbiedrības uzskata, ka veselības aprūpes finansējumam jābūt 7% no iekšzemes kopprodukta. Veselības ministrijas valsts sekretārs Uldis Līkops “Latvijas Vēstnesim” atzīst, ka pret to principiāli šajā valstī neiebilst neviens. U. Līkops arī atzīst, ka visus neatkarības gadus politiķi un daudzās valdības nav novērtējušas veselības aprūpes nozīmi cilvēku dzīvē, tādēļ tai piešķirtie līdzekļi ir ļāvuši knapi uzturēt to pie dzīvības, izslēdzot jebkādu attīstību. Tam pierādījums ir tas, ka izstrādāts plāns par veselības aprūpes pakalpojumu cenas pašizmaksas sasniegšanu līdz 2008.gadam. Valsts attieksmi un rīcību medicīnā U. Līkops salīdzina ar restorāna apmeklētāju, kurš par pusdienām samaksā divreiz mazāk, nekā tās izmaksājušas. Jautājums tikai, ko valsts un tās iedzīvotāji var atļauties. Latvijas valsts budžets ir tikai 2,2 miljardi latu gadā (jāpiebilst, ka Eiropas lielākajai būvfirmai tas ir 6 miljardi eiro). 7% no iekšzemes kopprodukta (IKP) ir vairāki simti miljoni latu. Tādu summu jau nākamā gada budžetā piešķirt veselības aprūpei nodokļu maksātāji šodien nav spējīgi. U.Līkops uzskata: ideāli būtu, ja veselības aprūpes budžetu piecu, septiņu gadu laikā izdotos tuvināt šai summai. Taču skaidrs, ka tas sistemātiski un mērķtiecīgi jāpalielina katru gadu, kā arī jāsakārto veselības aprūpes sistēma.
Pēdējā laikā aizvien skaļāk arī no dažādu politiķu mutēm izskan, ka sistēma ir “sapuvusi” un tā jāreformē. U. Līkops gan atgādināja, kādas sekas parasti ir, ja visu grib noārdīt līdz pamatiem. Valsts sekretārs uzskata, ka veselības aprūpes sistēma ir jāoptimizē, beidzot valdībai jāapstiprina māsterplāns, pilnībā jānošķir veselības un sociālās jomas. U. Līkops uzsver, ka visa medicīna, cik iespējams, jāpārorientē no stacionārās uz ambulatoro aprūpi.
Uz jautājumu, vai gaidāmās pašvaldību vēlēšanas nevarētu bremzēt māsterplāna apstiprināšanu, jo runa ir par mazo lauku slimnīcu pārprofilēšanu, U. Līkops atzīst, ka tādas bažas ir. Diemžēl vēl joprojām ir pašvaldības, kas nodarbinātības un sociālās problēmas grib risināt uz veselības aprūpes budžeta rēķina. Kā atzīst U. Līkops, slimnīcas pastāvēšanas vienīgais attaisnojums normālā valstī nevar būt tas, ka tās ir darbavietas un algas. Tāpat veciem, nevarīgiem ļaudīm jāatrodas pansionātos, ko finansētu no sociālā budžeta, nevis slimnīcās. Diemžēl valsts sekretārs spiests atzīt, ka visus šos gadus veselības aprūpes sistēmai kaitējis ne tikai hronisks naudas trūkums, bet arī “politiķu un pašvaldību gāganu kari”, normālas politiskās pēctecības trūkums.
Runājot par to, kā izvairīties no mediķu protesta akcijām, U. Līkops vispirms uzsver, ka mērķis jau visiem ir viens – kvalitatīva, iedzīvotājiem pieejama veselības aprūpe un cilvēka cienīgas algas medicīnas darbiniekiem. Tikai jautājums, kā un cik ilgā laikā to sasniegt. Iespējamie risinājumi varētu būt trīs: slimnīcu reorganizācija, pacientu līdzmaksājumu palielināšana un valsts apmaksātā pakalpojumu groza sašaurināšana. Jā, pēdējie divi skars pacientu intereses. Taču valsts var apmaksāt tikai tik, cik tā var. Kā uzsver U. Līkops, nevar prasīt, lai Eiropas nabadzīgākā valsts spētu nodrošināt saviem iedzīvotājiem visu to pašu, ko bagātās valstis. Tādēļ arī prasība par anesteziologu algu paaugstināšanu līdz 800 latiem nākamā gada budžeta ietvaros nebūs iespējama. (Sīkāku interviju par notiekošo veselības aprūpes sistēmā varēs lasīt “LV” 28.09.)

Rūta Kesnere, “LV”

ruta.kesnere@vestnesis.lv