Ārzemju presē

Zviedru “Upsala Nya Tidning”: “Lai gan milzīgais prieks par Igaunijas brīvību apvienoja visus igauņus gan trimdā, gan Igaunijā, laiks kopš 1991.gada vienlaikus nozīmējis daudzas pieviltas ilūzijas. Starpkaru Igaunijas nekad vairs nebūs, bet jaunā Igaunija nespēs pilnībā dzēst garās okupācijas pēdas,” raksta valstszinību docente un UNT ārštata komentētāja Lī Benniha-Bjorkmane.

•

Poļu “Gazeta Wyborcza”: “ES decembra galotņu sanāksmē dalībvalstu vadītājiem vienprātīgi būtu jāpieņem lēmums par iestāšanās sarunu sākšanas datuma noteikšanu Turcijai. Tomēr Turcijas vilcināšanās reformēt savu Kriminālkodeksu, lai tas atbilstu Eiropas prasībām, var aizkavēt lēmuma pieņemšanu.”

•

Franču “Le Figaro”: “Šajā nedēļas nogalē Lūvenas Begīņu klostera telpās, tālu prom no Briseles bišu stropa, Žozē Barrozu sapulcināja 24 komisārus, lai izsniegtu viņiem norādījumus, kurus nāksies ievērot turpmākos piecus gadus. Nākamā Eiropas Komisijas prezidenta paziņojums savai komandai bija skaidri definēts – “Nepieciešams restaurēt, pastiprināt, izmainīt attiecību kapacitāti Eiropas Komisijas pārējo ES institūciju un dalībvalstu starpā.””

•

Austrijas “Die Presse”: bijušais Somijas prezidents Marti Ahtisāri un Austrijas politiķis Alberts Rohans atbild uz jautājumiem par ziņojumu “Turcija Eiropā”. Viņi uzsver, ka ES nav alternatīvas, ko piedāvāt Turcijai, jo tai ar Turciju jau kopš 1963.gada ir privileģēta sadarbība, un uzskata, ka, neraugoties uz iebildumiem sabiedrībā, decembrī jāpieņem lēmums par sarunu iestāšanās sākšanu. “Pēc tam līdz uzņemšanai vēl būs daudz laika izskaidrot šo sarežģīto jautājumu. Ja Turcijai par dalībvalsti vajadzētu kļūt jau nākamgad, arī es būtu pret. Mums ES ir vajadzīgs laiks, lai sagatavotos,” saka M.Ahtisāri.

•

ASV “The Christian Science Monitor” autors aicina skatīt plašāk terorisma apkarošanu un “Al-Qaeda” neitralizēšanu, nevis koncentrēties uz īstermiņa mērķiem, kā tas ASV bijis līdz šim.

•

Poļu “Gazeta Wyborcza”: “Lai gan Brandenburgas un Saksijas landtāgu vēlēšanās tradicionālās partijas cieta zināmus zaudējumus, bet visvairāk ieguva galēji labējās vai kreisās partijas, būtiskas izmaiņas federālo zemju politikā nav gaidāmas. Galēji labējie tiks boikotēti, bet postkomunistu lielākais ieguvums varētu būt labāks savas politikas skaidrojums vēlētājiem no tradicionāli vadošo partiju puses.”

•

ASV “The New York Times”: “Situācija pasaules drošībā ir mainījusies kopš aukstā kara laika, kodoldraudiem kļūstot daudzveidīgākiem, taču ne mazāk draudīgiem. Kāda ir ASV prezidenta amata kandidātu – Buša un Kerija – pozīcija šajā jomā? Raksta autors nav norādīts, taču tajā jūtams atbalsts Kerijam. Pēc autora domām, galvenā atšķirība ir abu kandidātu skatījumā uz starptautiskajām attiecībām – kamēr Kerijs uzsver diplomātijas un sadarbības nozīmi, Buša skatījumā uz starptautiskām problēmām dominē unilaterālisms.”

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem