Zemestrīce – signāls sabiedrībai un dienestiem

Otrdien Latvijā novērotā zemestrīce izraisījusi gan lielu mediju un sabiedrības uzmanību, gan likusi izvērtēt civilās aizsardzības spējas valstī.

Vairāk nekā piecas balles pēc Rihtera skalas stiprā zemestrīce, kas 21. septembra dienā izcēlusies Kaļiņingradas apgabalā, Latvijā radīja vairākus līdz 3,8 ballēm stiprus pazemes grūdienus. Tie lika nodrebēt ēkām un bija sajūtami lielai daļai mūsu valsts iedzīvotāju, no kuriem ļoti daudzi zvanīja uz glābšanas dienestu tālruni 112.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), kurš koordinē visu operatīvo dienestu darbību ārkārtas situācijās, priekšnieks Aivars Straume norāda, ka iedzīvotāju satraukums ir pamatots. Tomēr stāvoklis nav bijis tik kritisks, lai izziņotu vispārēju trauksmi un to darītu ar civilās aizsardzības sirēnu ieslēgšanu pilsētās.

Galvenais – savlaicīga informācija

Zemestrīces Latvijā ir neparasta parādība, ļoti reti laikus prognozējamas un līdz šim nav ietvertas civilās aizsardzības programmās, atzīst A.Straume. Latvijā neesot arī pienācīgas seismisko aktivitāšu monitoringa sistēmas, tādēļ joprojām vienīgais līdzeklis reaģēšanai uz bīstamām zemes garozas svārstībām esot starpvalstu sadarbība. Tieši šis jautājums, runājot par plaša mēroga katastrofām, apspriests Baltijas jūras reģiona valstu civilās aizsardzības dienestu vadītāju sanāksmē, atzīstot arvien pieaugošo operatīvas informācijas apmaiņas nozīmi. Proti, vissvarīgākais šādu kataklizmu postošo seku mazināšanā ir laikus brīdināt par iespējamajiem draudiem.

Jāvairo civilās aizsardzības spējas

Sastopoties ar tik spēcīgu dabas parādību kā zemestrīce, sevišķi ja sekas ir smagas, gandrīz neviena valsts nespēj iztikt bez ārējas palīdzības, atzīst VUGD priekšnieks Aivars Straume Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I.

Sastopoties ar tik spēcīgu dabas parādību kā zemestrīce, sevišķi ja sekas ir smagas, gandrīz neviena valsts nespēj iztikt bez ārējas palīdzības, atzīst A.Straume. Īpaši tas attiecināms uzmazām valstīm, kur vērienīgi postījumi var skart visu teritoriju, tādējādi faktiski paralizējot glābšanas dienestu spējas plaši rīkoties. Šis apstāklis un glābēju salīdzinoši ierobežotie resursi arī nosakot citu ļoti svarīgu civilās aizsardzības aspektu tādā valstī kā Latvija – vajadzību sabiedrībai apgūt spējas sniegt atbalsta funkcijas palīdzības dienestiem postošas katastrofas gadījumā. Proti, iedzīvotājiem jāzina, kā rīkoties, lai glābtu sevi un citus kritiskās situācijās, jāspēj mobilizēties, lai veiktu vienkāršākos glābšanas darbus. Labs piemērs šādai gatavībai, kā atzīst VUGD priekšnieks, šoreiz bijusi vairāku izglītības iestāžu vadības rīcība, tūlīt pēc pazemes grūdienu konstatēšanas no ēkām izvedot audzēkņus. Turpmāk, attīstot civilās aizsardzības spējas valstī, viens no VUGD uzdevumiem būšot iestāžu un organizāciju darbinieku, arī skolēnu, izglītošana, kā pareizi rīkoties ārkārtas situācijās. “Jebkurš cilvēks var sevī ieprogrammēt vismaz vienkāršākās zināšanas un tādējādi jau būt salīdzinoši nodrošināts nelaimes gadījumā,” uzsver A.Straume.

Postošu parādību biežums pieaug

Daba ir neprognozējama, turklāt visā pasaulē arvien biežāk notiek ļoti spēcīgas vētras, virpuļviesuļi un citas postošas dabas parādības, atgādina A.Straume. Arī Latvijā pēdējos gados vētras ar vēja ātrumu virs 20 metriem sekundē vairs nav retums, izteiktāki kļuvuši karstuma periodi un lietavas. Tādējādi pieaug glābšanas dienestu darba spektrs un apjoms, ar ko cenšas rēķināties arī VUGD.
Jau tagad līdz nākamā gada 1.martam valdībā iesniedzamajā jaunajā Civilās aizsardzības likuma projektā ietvertas tādu katastrofu iespējamības Latvijā kā lieli meža ugunsgrēki, plūdi, vētras ar vēja ātrumu līdz 50 metriem sekundē, arī ar to saistītas ķīmiskas, tehnogēnas avārijas, epidēmiju un radiācijas draudi. Tagad, kā atzīst A. Straume, iespējams, likumprojektā vajadzētu paredzēt arī zemestrīču faktoru.

Vienai nelaimei koncentrēties nav lietderīgi

Vai ir vērts koncentrēt resursus tieši kaut kad nākotnē iespējamai zemestrīcei Latvijā? Nevar izveidot speciālu dienestu tikai kādam vienam varbūtējam ārkārtas gadījumam vai nemitīgi koncentrēt visu glābšanas dienestu darbu maziespējamai situācijai. To jau šā gada janvārī sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” atzina Latvijas Katastrofu medicīnas centra direktors Mārtiņš Šics. Šāda koncentrēšanās prasītu pārlieku lielus resursus, kurus lietderīgāk būtu izmantot ikdienā sastopamu negadījumu novēršanai, to seku mazināšanai. Šādai nostājai piekrīt arī A.Straume, uzsverot, ka, nodrošinoties pret iespējamām ārkārtas situācijām, derīgāk ir veikt profilakses darbu un izglītot sabiedrību, kā pareizi rīkoties nelaimē. Tomēr arī visiem dienestiem otrdienas zemestrīce bijusi pamudinājums izdarīt secinājumus, uzskata VUGD priekšnieks.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv