Jūrmalas pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.11

Jūrmalā 2000.gada 8.jūnijā (protokols Nr.13, 38§)

Par rakšanas darbu veikšanu Jūrmalas pilsētā

Izdoti saskaņā ar Latvijas Republikas likuma "Par pašvaldībām" 14.,15.,43.pantu un
saskaņā ar Būvniecības likumu, Aizsargjoslu likumu un Jūrmalas pilsētas apbūves noteikumiem

Terminu skaidrojums

Attīstības priekšlikums – jaunas būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas (remonta), restaurācijas un citu darbu (ieskaitot pagaidu un sezonas rakstura) veikšanas priekšlikums, kura realizēšanas gadījumā jebkurai fiziskai vai juridiskai personai jāizpilda attiecīgo likumu, Jūrmalas pilsētas būvnoteikumu, ka arī saistošo noteikumu "Par rakšanas darbu veikšanu Jūrmalas pilsētā" prasības.

Avārija – iepriekš neplānoti inženierkomunikāciju bojājumi, kas var izsaukt cilvēku nelaimes (nāves) gadījumus vai lielus materiālus zaudējumus.

Darbu veikšanas projekts – uz tehniskā projekta pamata izstrādāts detalizēts projekts atsevišķiem būvdarbu cikliem vai speciālam darbu veidam.

Defektu akts – dokuments, ko sastāda par avārijas vai citiem ekspluatācijas laikā radītiem būves bojājumiem un ko paraksta attiecīgo dienestu atbildīgās personas. Aktā jābūt fiksētiem bojājuma vietai un laikam.

Izpildītājs – atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona par rakšanas darbu izpildi.

Pasūtītājs – nekustamā īpašuma īpašnieks, nomnieks, lietotājs vai to pilnvarotā persona, kuru uzdevumā, pamatojoties uz līgumu, būvuzņēmējs veic būvdarbus.

Pazemes komunikāciju izpildshēma – digitālā formā (*.dgn; *.dwg; *.dxf formātā) LKS – 92 koordinātu sistēmā un Baltijas augstumu sistēmā izpildīts pazemes komunikāciju horizontālās un vertikālās piesaistes plāns, atbilstoši mēroga 1:500 precizitātes prasībām, kurā ir uzrādīti pazemes komunikāciju raksturojošie lielumi (augstuma atzīmes, diametri, tips), un kuru ir izpildījusi mērniecībā un būvniecībā licencēta persona.

Rakšanas atļauja – noteiktā kārtībā izsniegts dokuments, kas apliecina tiesības veikt rakšanas darbus konkrētā vietā un laikā, pēc saskaņota projekta (darba zīmējuma).

Rakšanas darbi – darbi, kas saistīti ar rakšanu dziļāk par 30 cm.

Sarkanā līnija – juridiski noteikta, detālplānojumā vai zemesgabala plānā atzīmēta lielceļa, maģistrāles, ielas, piebrauktuves un/vai inženiertehnisko komunikāciju koridora robeža. Ja sarkanā līnija atdala zemesgabala daļu, tad pašvaldība ielā iekļauto daļu var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.  

1. Vispārīgie noteikumi.

1.1. Šie noteikumi izdoti ar mērķi sakārtot pazemes inženierkomunikāciju tīklus, veicināt perspektīvās tīklu shēmas izveidošanu un nodrošināt šo tīklu izpildshēmu izveidošanu digitālā formā.

1.2. Noteikumi ir obligāti visām fiziskām un juridiskām personām.

1.3. Šo noteikumu prasību ievērošanu realizē rakšanas atļauju izsniegšanas komisija (turpmāk tekstā – komisija, pielikums Nr.1), kas izsniedz rakšanas atļaujas (turpmāk tekstā – atļauja, pielikums Nr.3).

1.4. Saistošie noteikumi par rakšanas darbu veikšanu reglamentē rakšanas darbus sekojošās teritorijās:

1.4.1. ielu un ceļu sarkano līniju robežās;

1.4.2. uz ielu un ceļu brauktuvēm, ietvēm, trotuāriem un velosipēdistu celiņiem, kuriem nav noteiktas sarkanās līnijas;

1.4.3. jebkurā teritorijā inženierkomunikāciju un citās ekspluatācijas aizsargjoslās;

1.4.4. jebkurā teritorijā, kas saistīta ar inženierkomunikāciju un citu attīstības priekšlikumu realizāciju un avāriju likvidāciju;

1.4.5. iepriekšminētajās teritorijās, kas saistītas ar pagaidu žogu, sastatņu un citu konstrukciju vai materiālu novietošanu.  

2. Atļaujas saņemšanas kārtība.

2.1. Atļauja ir jāsaņem p.1.4. minētajās teritorijās.

2.2. Atļaujas saņemšanai jāiesniedz šādi dokumenti:

2.2.1. pieteikums (pielikums Nr.2);

2.2.2. līgums ar pasūtītāju vai pilnvara par darbu veikšanu;

2.2.3. līgums par atjaunošanas darbu veikšanu, ja šos darbus neveic pats atļaujas saņēmējs;

2.2.4. darbu zīmējums vai projekts uz aktualizēta topogrāfiskā plāna, kas ienests pilsētas kopējā digitālajā kartē, un uz kura ir attēlotas īpašuma robežas, kas saskaņots ar visām ieinteresētajām organizācijām, īpašniekiem un akceptēts Būvvaldē;

2.2.5. pēc komisijas ieskata ja nepieciešams – darbu veikšanas projekts, transporta kustības shēma, akts par būves galveno asu nospraušanu dabā;

2.2.6. ielu un ceļu aizņemšanas gadījumā ar sastatnēm un pagaidu nožogojumiem – norobežojuma konstrukcijas projekts ar drošības elementu izvietojumu;

2.2.7. avārijas gadījumā – defektu akts.

2.3. Atļauja vai motivēts atteikums 10 dienu laikā tiek izsniegts katram konkrētam darba veidam, noformējot to 2 eksemplāros, no kuriem viens tiek izsniegts izpildītājam, bet otrs eksemplārs paliek Būvvaldē.

2.4. Atļaujas noformēšana un pagarināšana p.1.4. minētajās teritorijās ir maksas pakalpojums par būvvaldē neplānotiem darbiem, par kuriem tiek iekasēta maksa saskaņā ar tarifiem, kuri apstiprināti ar domes lēmumu.

2.5. Atļauju noformēšana ir bezmaksas:

2.5.1. inženierkomunikāciju avārijas likvidēšanai;

2.5.2. darbu veikšanai pasūtītājam piederošajā teritorijā līdz sarkanajām līnijām.  

3. Darbu veikšanas kārtība.

3.1. Visus inženiertīklu izbūves un segumu atjaunošanas darbus drīkst veikt licenzētas juridiskas vai sertificētas fiziskas personas. Citos rakšanas gadījumos, kad darbus saskaņā ar līgumu veic juridiska vai fiziska persona bez licences vai sertifikāta, atbildīgs par šo darbu veikšanu ir pasūtītājs.

3.2. Personai, kas atbild par darbu izpildi, darbu veikšanas laikā jāuzturas objektā. Objektā jābūt darbu veikšanas atļaujai un ar to saistītai dokumentācijai.

3.3. Izpildītājs atbild par nožogojumu, satiksmes regulēšanas līdzekļu un inženierkomunikāciju saglabāšanu darbu izpildes laikā, kā arī par gājēju un transporta drošību. Darba zīmējumā vai projektā neuzrādītu inženiertīklu bojāšanas gadījumā atbildību par to nes šo tīklu īpašnieki.

3.4. Veicot rakšanas darbus, jāievēro normatīvo aktu prasības un drošības pasākumi.

3.5. Avārijas likvidēšanu pazemes inženiertīklos jāsāk nekavējoties pēc avārijas signāla saņemšanas. To veic, ievērojot pārējo inženiertīklu aizsardzības noteikumus, pirms atļaujas saņemšanas. Avārijas defektu akti jāiesniedz Būvvaldē 24 st.laikā pēc darbu uzsākšanas, bet izejamās un svētku dienās nākamajā darba dienā.  

4. Teritorijas elementu atjaunošana un garantijas.

4.1. Ielu un ceļu segums, to aprīkojums un labiekārtošanas elementi jāatjauno atbilstoši projektam, tehniskajiem noteikumiem un atbilstoši atļaujā norādītajām prasībām.

4.2. Atjaunoto ielu un ceļu seguma ģeometrisko nemainīgumu atļaujā norādītajā garantijas laikā nodrošina izpildītājs. Izmaiņu gadījumā labojumus veic izpildītājs par saviem līdzekļiem.

4.3. Atjaunoto ceļu segumu jāuzrāda domes ekonomikas un pašvaldības īpašuma nodaļas pārstāvim, kas par darbu pieņemšanu izdara atzīmi atļaujā.  

5. Ģeodēziskā kontrole, izpildshēmu nodošana.

5.1. Pēc pazemes inženierkomunikāciju izbūves, pirms tranšejas aizbēršanas jāsastāda trases izpildshēma, kurai jāatbilst noteiktajām prasībām:

- digitālā formā ar ,,Microstation" savietojamu failu veidā (*.dgn; *.dwg; *.dxf formātā) vai uz digitālā veidā sagatavota topogrāfiskā plāna, kas saskaņots ar VZD, uzrādot horizontālās piesaistes un vertikālās atzīmes (veidu norāda rakšanas darbu veikšanas komisija pie atļaujas izsniegšanas);

- LKS-92 koordinātu sistēmā un Baltijas augstumu sistēmā;

- valstī apstiprinātajiem topogrāfiskajiem apzīmējumiem un līmeņu sadalījumiem;

- mēroga 1: 500 precizitātei.

5.2. Inženiertīklu pieņemšanai ekspluatācijā pēc to izbūves jānotiek Latvijas būvnormatīva LBN 301. noteiktajā kārtībā.

5.3. Pēc izpildshēmu nodošanas Būvvaldes galvenais inženieris izdara atzīmi atļaujās par darbu izpildi un shēmu nodošanu.

5.4. Pazemes inženierkomunikāciju ģeodēzisko kontroli veic pilsētas Būvvaldes ģeodēzists, kuram strīdus gadījumā ir tiesības pieaicināt mērniecībā licencētas personas, lai veiktu iesniegto izpildshēmu pārbaudi. Kļūdas gadījumā darbus apmaksā vainīgā puse.  

6. Atbildība par šo noteikumu pārkāpšanu.

6.1. Darbu veikšana bez atļaujas vai pēc atļaujā norādītā termiņa tiek uzskatīta par patvaļīgu. Naudas sods par inženierkomunikāciju objektu patvaļīgu izbūvi un remontu, sastatņu un pagaidu nožogojumu uzstādīšanu un ielas daļas aizņemšanu (1998.gada 19.marta lēmums Nr.280) līdz Ls 50.

6.2. Gadījumā, ja izpildītājs izvairās no atļaujas noteikuma pildīšanas, atbildību par to nes pasūtītājs. Naudas sods par rakšanas darbu veikšanas noteikumus minēto prasību neievērošanu, izpildshēmu nenodošanu ūdens sūknēšanu uz ietves vai brauktuves līdz Ls 50.

6.3. Par šo noteikumu pārkāpšanu var uzlikt naudas sodu līdz Ls 20, bez protokola sastādīšanas pārkāpuma izdarīšanas vietā, izsniedzot noteikta parauga kvīti, ja pārkāpējs neapstrīd viņam uzlikto sodu. Uzlikt naudas sodu vai sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolu ir tiesīgi Jūrmalas municipālās policijas policisti, būvvaldes vadītājs, domes komunālās daļas vadītājs, rakšanas darbu atļaujas izsniegšanas komisijas locekļi.

6.4. Administratīvo pārkāpumu lietas, pamatojoties uz sastādītajiem administratīvo pārkāpumu protokoliem, izskata Jūrmalas pilsētas domes administratīvā komisija.

6.5. Naudas soda uzlikšana un tā nomaksāšana neatbrīvo no nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas un atjaunošanas darbu veikšanas.  

7. Atzīt par spēku zaudējušu Jūrmalas pilsētas domes 1996.gada 14.novembra lēmumu Nr.1008 "Par Jūrmalas pilsētas rakšanas darbu atļauju izsniegšanas kārtību" pēc šo saistošo noteikumu stāšanās spēkā.  

8. Naudas sodu ieskaitīt Jūrmalas pilsētas domes budžeta kontā Nr.10-010130127 Latvijas Unibankas Jūrmalas filiālē, kods 310101900, domes reģistrācijas Nr.90000056357, vai iemaksāt skaidrā naudā domes centralizētās grāmatvedības kasē (izņemot municipālo policiju - naudas soda iemaksa saskaņā ar municipālās policijas nolikumu).

Priekšsēdētājs L.Alksnis

1. pielikums

2. pielikums

3. pielikums