Nr.

Politikas mērķi, rīcības virzieni,

Veicamie pasākumi

Atbildīgā institūcija

Uzdevumu izpildes termiņi

p.k.

uzņēmēju novērojumi

un novērtēšanas rādītāji

I. NODOKĻU POLITIKA UN ADMINISTRĒŠANA

1.

Informēšana par izmaiņām nodokļus reglamentējošās tiesību normās

Tā kā likumi un noteikumi bieži tiek pieņemti īsi pirms to stāšanās spēkā, uzņēmējiem nav pietiekamu resursu, lai izpildītu visas jaunās normas. Tāpēc nepieciešams izveidot sabiedrības savlaicīgas informēšanas sistēmu

VID sadarbībā ar FM un VID GMP saturiski un dizaina ziņā pilnveidot savu mājas lapu, pārveidojot to par plašāku un jaunāku informāciju saturošu informatīvo portālu, īpašu uzmanību pievēršot informācijai par izmaiņām tiesību aktos un to piemērošanā

FM (FM valsts sekretārs), VID (VID ģenerāldirektors), VID GMP (VID GMP direktors)

VID līdz 2004.gada 31.decembrim pilnveidot savu mājas lapu

2.

Vienkāršas un vienotas nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) bāzes ieviešana

Šobrīd Latvijā NĪN zemei tiek aprēķināts pēc citiem principiem nekā ēkām un būvēm. ES valstu pieredze liecina, ka NĪN ir vieglāk administrēt, ja nodokļa bāze ir vienkārša un vienota visam nekustamajam īpašumam. Latvijā NĪN šobrīd kavē investīciju ienākšanu jauna nekustamā īpašuma attīstībā, tāpēc nepieciešams to reformēt

Saskaņā ar investoru un valdības vienošanos iepriekšējās augsta līmeņa tikšanās reizēs un atbilstoši likumam “Par nekustamā īpašuma nodokli” pēc iespējas ātrāk ieviest uz kadastrālās vērtības balstītu NĪN aprēķināšanu arī ēkām un būvēm

FM (FM valsts sekretārs)

FM kadastrālās vērtības nodokļa darba grupai izstrādāt un līdz 2004.gada 30.novembrim iesniegt MK informatīvo ziņojumu par iespējām paātrināt uz kadastrālās vērtības balstītu NĪN aprēķināšanu

3.

Konkurētspējīgas nodokļu politikas īstenošana saskaņā ar ES politiku

Lai Latvija kā investīciju piesaistes vieta saglabātu konkurētspēju ES kopējā tirgus ietvaros, radoši meklēt juridiski korektus veidus, kā optimizēt nodokļu sistēmu, lai Latvija varētu sniegt investoriem priekšrocības salīdzinājumā ar Latvijas konkurentiem. Nepieciešams saglabāt zemas nodokļu likmes, it īpaši ienākumu nodokļiem

FM izanalizēt Eiropas Padomes 1977.gada 17.maija Sestajā direktīvā 77/388/EEK iekļautos pievienotās vērtības nodokļa iespējamos vienkāršošanas režīmus, kas varētu pozitīvi ietekmēt uzņēmējdarbības vides attīstību

FM (FM valsts sekretārs)

FM līdz 2004.gada 31.decembrim sagatavot ziņojumu par iespējām ieviest Eiropas Padomes 1977.gada 17.maija Sestajā direktīvā 77/388/EEK iekļautos pievienotās vērtības nodokļa iespējamos vienkāršošanas režīmus

4.

Samērīgu nodokļu sodu sistēmas ieviešana

Nepieciešams ieviest mūsdienīgu nodokļu sodu sistēmu, kas padarītu sodus samērīgus ar pārkāpumu smagumu, kā arī pārkāpēju vainas pakāpi un nolūkiem

Izvērtējot ES valstu nodokļu likumos noteiktās sodu sistēmas, FM sagatavot priekšlikumus grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”, paredzot optimālu un elastīgu sodu sistēmu par nodokļu likumu pārkāpumiem

FM (FM valsts sekretārs), VID (VID ģenerāldirektors)

FM sadarbībā ar VID izstrādāt un līdz 2004.gada 31.decembrim iesniegt MK likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””

5.

Skaidras un caurskatāmas nodokļu atlaižu sistēmas radīšana

Nodokļu atlaidēm nepieciešams veicināt ieguldījumus valstij stratēģiski svarīgās tautsaimniecības nozarēs, kas rada pievienoto vērtību, sekmē inovācijas un nodarbinātību. Valstij jāsaglabā atbalsts kapitāla piesaistei un nodarbinātības veicināšanai

FM sadarbībā ar EM nepieciešams precizēt nodokļu atlaižu piemērošanas un administrēšanas principus, it īpaši reģionālās attīstības, lielo investīciju projektu un nodarbinātības veicināšanai

FM (FM valsts sekretārs), EM (EM valsts sekretārs)

FM sadarbībā ar EM izstrādāt un līdz 2004.gada 30.septembrim iesniegt MK priekšlikumus nodokļu atlaižu sistēmas reformai

6.

Labprātīgas nodokļu maksāšanas veicināšana

VID nepieciešams veicināt labprātīgu nodokļu maksāšanu, paaugstinot konsultatīvo struktūrvienību darba kvalitāti

1) VID papildināt informācijas sistēmas datu bāzi ar VID izdotajām skaidrojuma vēstulēm;

2) VID regulāri apmācīt Nodokļu maksātāju konsultatīvās daļas darbiniekus

VID (VID ģenerāldirektors)

1) VID līdz 2004.gada 31.decembrim papildināt informācijas sistēmas datu bāzi;

2) VID vismaz reizi ceturksnī apmācīt savus darbiniekus

7.

Metodoloģiskais atbalsts uzņēmējiem par nodokļu uzskaites izmaiņām

Līdz ar Latvijas iestāšanos ES mainās nodokļu uzskaitīšanas principi un metodoloģija.

Uzņēmējiem bieži nav pietiekamas metodoloģiskās sagatavotības, lai izpildītu visas jaunās prasības

VID nepieciešams uzturēt dialogu ar uzņēmēju apvienībām un sniegt uzņēmējiem metodoloģisku palīdzību

VID (VID ģenerāldirektors)

VID vismaz reizi ceturksnī rīkot Uzņēmēju konsultatīvās padomes sēdes, kurās tiktu izskatīti uzņēmēju apvienību izvirzītie jautājumi

8.

Prasības atcelšana par numurētu preču pavadzīmju–rēķinu izmantošanu

Lai mazinātu administratīvos šķēršļus uzņēmējdarbībai, Latvijā nepieciešams atcelt prasību izmantot numurētas preču pavadzīmes–rēķinus, kuri uzņēmumam jāiegādājas no valsts

FM sadarbībā ar VID izanalizēt iespējas Latvijā atcelt prasību izmantot numurētas preču pavadzīmes–rēķinus, kas jāiegādājas no valsts

FM (FM valsts sekretārs), VID (VID ģenerāldirektors), SM (SM valsts sekretārs)

FM (VID) iesniegt MK argumentētus priekšlikumus, lai līdz 2004.gada 1.oktobrim atceltu valsts numurēto preču pavadzīmju–rēķinu lietošanu

II. UZŅĒMĒJDARBĪBAS TIESISKĀS VIDES PILNVEIDOŠANA

9.

Sanācijas procesu juridiskās regulācijas uzlabošana

Ņemot vērā, ka spēkā esošā likuma normas nepietiekami aizsargā nodrošināto kreditoru intereses, nepieciešams uzlabot sanācijas procesu juridisko regulāciju, paralēli veidojot jaunu un modernu tiesisko bāzi

ĀIPL iesniegt TM un MA konkrētus piemērus, kā sanācijas procesu juridiskā regulācija pasliktina uzņēmējdarbības vidi. TM un MA sagatavot un iesniegt MK ziņojumu par nepieciešamajiem pasākumiem, lai uzlabotu sanācijas procesu juridisko regulāciju

TM (TM valsts sekretārs), MA (MA direktors)

MA un TM līdz 2004.gada 31.decembrim iesniegt MK informatīvo ziņojumu par nepieciešamajiem pasākumiem, lai uzlabotu sanācijas procesu juridisko regulāciju, kā arī izstrādāt jauno Maksātnespējas likuma redakciju

10.

Notāru darba un pakalpojumu kvalitātes uzlabošana

Latvijas tiesību sistēmā notariāta institūcijai saglabājas plašas pilnvaras. Atsevišķu notāru darba kvalitāte tieši ietekmē civiltiesisku līgumu sagatavošanu un parakstīšanu. Latvijas Zvērinātu notāru padomei (LZNP) ieteicams sistemātiski novērtēt notāru darbu un ieteikt uzlabojumus

Pamatojoties uz LZNP novērtējumiem, notāriem ieteicams paaugstināt savu pakalpojumu kvalitāti, uzlabojot notāru un klientu saskarsmes kultūru, darba laika plānošanu un uz klientu orientētu profesionālo ētiku

LZNP (LZNP priekšsēdētājs)

LZNP ieteicams regulāri novērtēt notāru darbu, izmantojot tiesības piesaistīt profesionālu konsultantu padomus un ārvalstu pieredzi darba kvalitātes uzlabošanai, un informēt sabiedrību par šiem pasākumiem

11.

Zemesgrāmatu nodaļās iesniedzamo dokumentu formātu saskaņošana un termiņu noteikšana

Uzņēmēji norāda, ka dažādās zemesgrāmatu nodaļās ir dažādas prasības iesniedzamajiem dokumentiem. Šāda administratīvā prakse ir jānovērš, lai veicinātu konsekvenci un caurskatāmību

Tiesu administrācijas Zemesgrāmatu departamentam nepieciešams standartizēt iesniedzamos dokumentus un izstrādāt iekšējās procedūras dažādās zemesgrāmatu nodaļās

TM (TM valsts sekretārs), Tiesu administrācija, Zemesgrāmatu departaments

Tiesu administrācijas Zemesgrāmatu departamentam līdz 2004.gada 1.oktobrim izstrādāt rekomendācijas, lai standartizētu iesniedzamos dokumentus un procedūras

12.

Tiesnešu izglītotības veicināšana uzņēmējdarbības regulācijas un ekonomikas jautājumos

Uzņēmēji, kas saskaras ar saimniecisku strīdu risināšanu tiesas ceļā, novērojuši, ka nepieciešams pievērst pastiprinātu uzmanību visu instanču tiesnešu izglītošanai uzņēmējdarbības regulācijas (piemēram, ES tiesību, maksātnespējas, grāmatvedības, nodokļu) jautājumos

TM sadarbībā ar Latvijas tiesnešu mācību centru jāintensificē tiesnešu izglītošana ekonomikas jautājumos

TM (TM valsts sekretārs), Latvijas tiesnešu mācību centrs

TM sadarbībā ar Latvijas tiesnešu mācību centru līdz 2004.gada 31.decembrim intensificēt tiesnešu izglītošanu ekonomikas jautājumos

III. LATVIJAS GATAVĪBA DALĪBAI ES TRANZĪTA REŽĪMĀ

13.

Jaunu muitas procedūru ieviešana un piemērošana

Investori atzīst, ka Latvija principiāli ir gatava dalībai ES, taču daudzu tiesību aktu sasteigtā un novēlotā pieņemšana rada grūtības to ieviešanā un piemērošanā. Īpašas problēmas investori redz atbilstošas tiesiskās bāzes, informācijas un administratīvo procedūru trūkumā. ES Muitas kodeksā un Ieviešanas regulās paredzētas daudzas muitas procedūras, kuras vēl nav paredzētas Latvijas likumdošanā. Nepieciešams veikt pasākumu kompleksu, lai Latvija nezaudētu savu konkurētspēju tehniskās sagatavotības trūkuma dēļ

1) Nepieciešams pabeigt atbilstošo ES regulu tulkošanu latviešu valodā;

2) TM nepieciešams saskaņot ES regulu terminoloģiju ar Latvijas Muitas likuma un MK noteikumu terminoloģiju;

3) Saskaņojot ar ĀIPL muitas jautājumu darba grupu un Latvijas muitas brokeru asociāciju, VID GMP nepieciešams paredzēt to ES muitas procedūru piemērošanu, ko paredz ES Muitas kodekss, bet vēl neparedz Latvija

1) Tulkošanas un terminoloģijas centrs (TTC direktors);

2) TM (TM valsts sekretārs);

3) VID (VID ģenerāldirektors)

1) TTC līdz 2004.gada 31.decembrim pabeigt regulu tulkošanu;

2) TM līdz 2004.gada 31.decembrim saskaņot terminoloģiju;

3) VID GMP līdz 2004.gada 31.decembrim izstrādāt instrukcijas, lai Latvijā varētu piemērot ES Muitas kodeksā paredzētās procedūras

14.

Atliktā PVN maksājuma ieviešana

Lai samazinātu Latvijas uzņēmēju apgrozāmo līdzekļu iesaldēšanu un veicinātu uzņēmējdarbību, izvērtēt iespēju atļaut uzņēmējiem piemērot atlikto PVN maksājumu preču importam

FM izanalizēt Eiropas Padomes 1977.gada 17.maija Sestajā direktīvā 77/388/EEK noteiktās iespējas un citu dalībvalstu praksi attiecībā uz atliktā PVN maksājuma piemērošanas iespējām preču importam

FM (FM valsts sekretārs)

FM sagatavot informatīvo ziņojumu par ES dalībvalstu praksi atliktā PVN maksājuma piemērošanā un šī maksāšanas režīma iespējamo ieviešanu Latvijā un līdz 2004.gada 31.oktobrim iesniegt to apspriešanai ĀIPL

15.

Latvijas muitas punktu atbilstība ES sanitārajām un veterinārajām prasībām

Ārvalstu investori uzsver, ka Latvijas muitas punktu (galvenokārt — Rīgas ostā) neatbilstība ES prasībām novirza tranzīta plūsmu caur Latvijas konkurentu valstīm

Atbildīgajām institūcijām pēc iespējas drīzāk nepieciešams nodrošināt Latvijas muitas punktu tehnisko atbilstību ES prasībām

FM (FM valsts sekretārs), VID GMP (GMP direktors), Ostu pārvaldes, ZM (ZM PVD SR), VAS “Latvijas dzelzceļš”

Atbildīgajām institūcijām līdz 2004.gada 1.novembrim nodrošināt Latvijas muitas punktu tehnisko atbilstību ES prasībām

IV. VALSTS UN PAŠVALDĪBU IEPIRKUMA PROCEDŪRAS

16.

Iepirkumu komisiju darba kvalitatīva uzraudzība

Tā kā Latvijā valsts un pašvaldību iepirkuma procedūrās tiek sadalīta viena trešdaļa no budžeta ienākumiem un iepirkuma procedūras piemērojamas arī ES struktūrfondu sadales procesā, nepieciešams pastāvīgi uzraudzīt iepirkumu komisiju darbu

1) IUB izanalizēt iespēju veidot speciālu iepirkumu komisiju uzraudzības struktūrvienību (“monitoring task force”) IUB ietvaros;

2) IUB pastāvīgi kontrolēt Latvijas likumu un noteikumu normu atbilstību ES normām un nodrošināt pilnvērtīgas iepirkumu komisiju un IUB lēmumu pārsūdzības iespējas;

3) IUB veicināt caurskatāmību, publiskojot liela mēroga un sabiedrībā plašu rezonansi guvušas iepirkumu lietas

1) IUB (IUB vadītājs);

2) IUB (IUB vadītājs);

3) IUB (IUB vadītājs)

1) IUB līdz 2004.gada 1.oktobrim iesniegt attiecīgu ziņojumu FM;

2) IUB veikt regulāru tiesību normu uzraudzību, sekojot ES tiesību evolūcijai un Eiropas Tiesas prakses attīstībai;

3) IUB rīkot regulāras preses konferences, kurās informētu sabiedrību par liela mēroga iepirkumu lietām

V. INVESTĪCIJU VIDES STRUKTURĀLĀS REFORMAS

17.

Attīstības plaisas mazināšana starp pilsētām un reģioniem

Investīciju koncentrēšanās dažos attīstības centros — Rīgā, Ventspilī, Liepājā — rada attīstības atšķirības starp Latvijas pilsētām un lauku rajoniem

Latvijai nepieciešams īstenot līdzsvarotu reģionālo politiku, aktīvi izmantojot ES Kohēzijas un strukturālos fondus, Valsts investīciju programmas un valsts atbalsta programmu novadu infrastruktūras attīstībai, lai samazinātu attīstības atšķirības starp dažādiem reģioniem

FM (FM valsts sekretārs), RAPLM (RAPLM valsts sekretārs)

FM un RAPLM regulāri sniegt informāciju TVSAP par Latvijas reģionālās attīstības politiku kontekstā ar ES strukturālo instrumentu, valsts investīciju un atbalsta programmu izmantošanu

18.

Izglītības sistēmas un darba tirgus plānveidīga tuvināšana

Latvijai nepieciešams veicināt “zināšanu sabiedrības” un “zināšanu ekonomikas” attīstību

Inženiertehniskajās un augsto tehnoloģiju nozarēs gan koledžas, gan universitātes līmenī nepieciešams nodrošinājums ar kvalificētiem speciālistiem

IZM (IZM valsts sekretārs)

IZM nodrošināt studējošo skaita ikgadējo pieaugumu inženiertehniskajās un augsto tehnoloģiju studiju nozarēs par 2 % gadā, palielinot valsts finansiālo nodrošinājumu studijām

VI. PĀRSKATA SNIEGŠANAS UN PLĀNA IZPILDES NOVĒRTĒŠANAS KĀRTĪBA

19.

Lai nodrošinātu uzraudzību un pārskatu sniegšanu par pasākumu plānā ietverto punktu izpildi, nepieciešams sniegt pārskata ziņojumu

Vadības grupas vadītājam iesniegt MK informatīvo ziņojumu par pasākumu plānā ietverto uzdevumu izpildi

Vadības grupas vadītājs

Vadības grupas vadītājam līdz 2004.gada 31.oktobrim iesniegt MK pārskatu par pasākumu plāna izpildes statusu