Nākamais būs Eiropas naudas apgūšanas gads

Vakar, 23.septembrī, Ministru kabineta ārkārtas sēdē tika izskatīts nākamā gada valsts budžeta likumprojekts, ar to saistītie grozījumi likumos un Makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas pamatnostādnes 2005.–2009.gadam, bet Saeimā budžeta likumprojektu pakete jāiesniedz līdz 1.oktobrim. Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš to plāno iesniegt jau nākamotrdien – 28.septembrī.

Oskars Spurdziņš Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I.

Nākamā gada budžeta projekts ir vērsts uz maksimālu Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu apgūšanu, vienlaikus investīciju daļu tajā līdzsvarojot ar patēriņa daļu jeb sociālo sfēru, uzsvēra finanšu ministrs, iepazīstinot ar tikko izstrādāto dokumentu.
Budžeta projekts nākamajam gadam paredz valsts budžeta ieņēmumus 2,58 miljardu latu, bet valsts budžeta kopējos izdevumus – 2,73 miljardu latu apmērā. Tas nozīmē, ka arī nākamgad tiek saglabāts 160 miljonu latu budžeta deficīts, kas veidos 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tādējādi izpildot Māstrihtas kritēriju prasības, kas ir saistošas visām ES valstīm. Nākamgad valsts budžeta kopējie ieņēmumi salīdzinājumā ar šo gadu pieaugs par 542 miljoniem latu jeb par 26,6 %, izdevumi – par 532 miljoniem latu jeb 24,2%.
Savukārt nodokļu ieņēmumi kopbudžetā, ko veido valsts budžets un pašvaldību budžets, nākamgad tiek prognozēti par 275 miljoniem latu jeb par 14 procentiem lielāki nekā šajā gadā.
No pievienotās vērtības nodokļa 2005.gadā plānots ieņemt 577,1 miljonu latu, no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām – 693,8 miljonus, no uzņēmumu ienākuma nodokļa – 124,3 miljonus, valsts budžetā no iedzīvotāju ienākuma nodokļa – 125,9 miljonus latu, no akcīzes nodokļa – 254,8 miljonus un no muitas nodokļa – 16,7 miljonus.
Kā pastāstīja O.Spurdziņš, nākamā gada budžeta projektā lieli līdzekļi piešķirti valdības noteiktajām prioritātēm. Visvairāk – 335,8 miljoni latu – atvēlēts ES struktūrfondu un citu ES politikas instrumentu finansējuma un līdzfinansējuma nodrošināšanai. Salīdzinot ar šo gadu, par 29,4 miljoniem latu pieaudzis finansējums programmai “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO”. Kopumā šīs programmas īstenošanai paredzēti 153,3 miljoni latu jeb 2% no IKP. Papildu finansējums 27,8 miljonu latu vērtībā piešķirts pedagogu darba samaksas paaugstināšanai, bērna piedzimšanas pabalsta un bērna kopšanas pabalsta palielināšanai atvēlēti 10 miljoni latu, bet prokuroru algu celšanai – 1,15 miljoni.

Nākamā gada budžeta projektā finansējums palielināts arī citām svarīgām jomām un pasākumiem, tai skaitā Kultūrkapitāla fondam piešķirti 520 tūkstoši latu jeb par 10% vairāk nekā šogad. Šai sakarā O.Spurdziņš kā sliktu un nepieņemamu vērtēja praksi gadu no gada valsts budžetā iezīmēt konkrētu izdevumu posteni. Neraugoties uz to, viņš uzsvēra, valdība pilda solījumu un nākamgad Kultūrkapitāla fonda finansējums tiek palielināts.
Tiesnešu atalgojuma palielināšanai atvēlēti 124,6 tūkstoši latu, medicīnas ierīču un medicīnas preču piegāžu 5% pievienotās vērtības nodokļa likmes kompensācijai – 1,07 miljoni latu, bet Veselības ministrijai centralizētai medikamentu iegādei papildus piešķirti 2,06 miljoni latu. Lai palielinātu valsts sociālo pabalstu Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidētājiem, budžeta projektā paredzēti 806 tūkstoši latu.
Sociālā budžeta izdevumi nākamgad tiek prognozēti 668,8 miljonu latu apmērā, tos palielinot par 59 miljoniem latu salīdzinājumā ar šo gadu. Tādējādi tiks nodrošināta pensiju indeksācija šā gada novembrī vidēji vairāk nekā par 6 latiem un nākamajā gadā – vidēji vairāk nekā par 4 latiem.
Ministrs minēja arī citus prioritārus pasākumus, kam kopumā atvēlēti 30,9 miljoni latu, tai skaitā vēstniecību darbības nodrošināšanu, integrāciju Eiropas Savienībā un NATO, VID informācijas sistēmas un ar to saistītās infrastruktūras pilnveidošanu un uzturēšanu.
Budžeta projektā ieplānoti līdzekļi arī svarīgu sociālās sfēras jautājumu risināšanai. Neapliekamo minimumu paredzēts palielināt no 21 lata līdz 26 latiem mēnesī, bet nodokļu atvieglojumus par apgādībā esošām personām – no 10,5 latiem līdz 18 latiem mēnesī. Tāpat, vienojoties ar pašvaldībām, nolemts iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu proporciju pārdalīt par labu pašvaldībām. Turpmāk tās pašreizējo 71,6% vietā saņems 73% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Tādējādi pašvaldību budžeti iegūs 6 miljonu latu papildu ieņēmumus, kas ļaus tām īstenot svarīgas funkcijas.
Izstrādājot nākamā gada budžetu, IKP pieaugums salīdzināmās cenās prognozēts 6,7%, bet gada inflācija – 4,3%.

Gita Kronberga, “LV”

gita.kronberga@vestnesis.lv