"NATO un ES paplašināšanās ir vēsturisks process"

Vakar, 31.jūlijā, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga atgriezās no vizītes Čehijas Republikā

Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga sarunā ar Čehijas Republikas premjerministru Milošu Zemanu       Foto: epa/A.F.I.

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga 28.jūlijā tikās ar Čehijas Senāta spīkeri Libušu Benešovu. Sarunā tika pārspriesta abu valstu sadarbība, īpaši tika uzsvērti Latvijas un Čehijas parlamentāriešu intensīvie sakari. Libuša Benešova un Vaira Vīķe–Freiberga runāja arī par jaunās Eiropas veidošanos un to, kā kandidātvalstis gatavojas, lai iestātos Eiropas Savienībā, kādas ir Eiropas Savienības iekšējās reformas saistībā ar tās paplašināšanos.

Uzrunājot Libušu Benešovu, prezidente izteica savu gandarījumu par to, ka starp Latviju un Čehiju ir izveidojusies intensīva un produktīva viedokļu apmaiņa. Viņa izteica gandarījumu par iespēju apmeklēt Čehiju, atzīmējot, ka Čehija ir viena no ciešākajām Latvijas partnervalstīm Eiropā. Šai sadarbībai ir vēsturiskas tradīcijas, kas iesniedzas jau 20.gadsimta sākumā. Viņa sacīja, ka abu valstu abpusējās simpātijas būtiski nostiprināja tā sauktais samta un dziesmotās revolūcijas laiks, kad Latvijas un Čehijas tautas miermīlīgā cīņā uzveica totalitāro režīmu. Vaira Vīķe–Freiberga atzīmēja arī Latvijas un Čehijas biedrības pārstāvju sekmīgo darbu, nostiprinot abu valstu attiecības.

Runājot par Eiropas Savienību un NATO — abām Latvijas ārpolitikas prioritātēm — prezidente uzsvēra, ka šo organizāciju paplašināšanās ir vēsturisks process, kas paver unikālu iespēju Eiropai atkal apvienoties, nostiprinot stabilitāti kontinentā. Prezidente sacīja, ka Latvija un Čehija augstā godā tur savstarpējas solidaritātes principus un šis cēlais princips ir arī Viļņas deklarācijas pamatā. Šajā dokumentā deviņu Eiropas valstu ārlietu ministri uzsver visu kandidātvalstu apņemšanos savstarpēji sadarboties, integrējoties NATO. Prezidente pateicās Čehijai par tās pieredzi un atbalstu Latvijai ceļā uz NATO.

Īpaši Latvijas prezidente izcēla Latvijas un Čehijas parlamentāro kontaktu intensitāti, kas jo aktuālāki kļūst Eiropas politiskajās diskusijās, kā arī ņemot vērā apstākli, ka drīz Latvijas un Čehijas deputātiem būs jāmeklē kopīgi risinājumi, darbojoties Eiropas Savienības parlamentā.

Foto: Juris Krūmiņš — "Latvijas Vēstnesim"

Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Imants Freiberga kungs sveicienā ar Čehijas Republikas Senāta spīkeri Libušu Benešovu

Valsts prezidente:

— vizītē Čehijas Republikā

Latvijas Valsts prezidente izteica cerību, ka kultūras un izglītības jomā sadarbība augs plašumā, kā arī pateicās Čehijas Senātam par ieguldījumu abu valstu un tautu tuvināšanā.

Valsts prezidente 28.jūlijā tikās arī ar Čehijas premjerministru Milošu Zemanu. Šajā sarunā izteikti secinājumi par abu valstu daudzpusējo sadarbību, kā arī noteiktas jomas, kurās sadarbību varētu aktivizēt nākotnē. Abas puses uzskata, ka Latvijas un Čehijas attiecības ir ļoti efektīvas un aktīvas.

Tika uzsvērta senā sadarbība militārajā jomā. Prezidente vēlreiz pauda pateicību Čehijai par pieredzes nodošanu Latvijai ceļā uz NATO, un abas puses vienojās, ka arī turpmāk Čehija ir gatava nodot savu pieredzi un sniegt savu atbalstu Latvijai, īstenojot uzdevumus, kas nepieciešami valstij, kura tiecas iekļauties NATO.

Runājot par Eiropas Savienību, spriests, ka abas valstis aktīvi apmainīsies viedokļiem. Prezidente norādīja, ka valstīm, kuras tiecas uz Eiropas Savienību, ir jāstiprina sava tieslietu sistēma. Viņa pastāstīja, ka savas rūpes un uzmanību īpaši velta, lai tieslietu sistēma Latvijā tiktu sakārtota un uzlabota. Prezidente paskaidroja, ka Latvijā vēl ir nepietiekamas studiju iespējas Eiropas likumdošanā.

Milošs Zemans un Vaira Vīķe–Freiberga apmainījās viedokļiem par to, kā katra no valstīm piesaista ārvalstu investorus un kādus uzdevumus veic. Prezidente uzsvēra, ka valstij administratīvā līmenī ir jāvelta sava gatavība un atvērtība uzņemt ārvalstu investorus savā zemē. Runājot par abu valstu ekonomiskām attiecībām, Vaira Vīķe-Freiberga un Milošs Zemans secināja, ka tirdzniecības apjoms ir diezgan labā līmenī, taču tam ir ļoti plašas iespējas padziļināties, ko sniegtu arī abu valstu nākotnes mērķu īstenošana, proti, iestāšanās Eiropas Savienībā.

Īpaši tika uzsvērta viena no problēmām, ar kurām saskaras daudzas valstis, proti, ekonomiskā noziedzība — korupcijas un kontrabandas apkarošana. Latvijas prezidente uzsvēra, ka cīņa ar ekonomisko noziedzību ir ļoti nozīmīgs uzdevums valstij, kura tiecas uz Eiropas Savienību, un tā ir joma, kur Latvija un Čehija varētu sekmīgi sadarboties. Viņa darīja zināmu Milošam Zemanam to, kādas programmas korupcijas novēršanai ir Latvijā. Pēc V.Vīķes–Freibergas domām, ekonomisko noziegumu novēršana ir viens no pašiem svarīgākajiem priekšnoteikumiem veselīgas sabiedrības izveidē un valsts ekonomiskajā izaugsmē.

Runājot par abu valstu līdzīgajiem likteņiem 20.gadsimtā, prezidente minēja tā saucamo Prāgas samta revolūciju 1968.gadā. Viņa sacīja, ka ir bijusi aktīva tās atbalstītāja un sekojusi līdzi notikumiem Prāgā. Tā viesa pirmās cerības Eiropā, ka totalitārais režīms varētu sabrukt.

Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Čehijas Republikas premjerministrs Milošs Zemans

28.jūlijā Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Prāgā apmeklēja radio "Brīvā Eiropa" mītni, kur tikās ar radio prezidentu Tomasu Dini, kā arī Latvijas nodaļas vadītāju Pēteri Zvaguli un citiem radio pārstāvjiem. Pēc radio apskates un intervijas "Brīvā Eiropa" Latviešu redakcijai prezidente piedalījās diskusijā par Latvijas aktualitātēm un nākotnes mērķiem.

Savā uzrunā diskusijas dalībniekiem prezidente uzsvēra radio "Brīvā Eiropa" nozīmīgo lomu demokrātijas veicināšanā pirms un pēc aukstā kara pasaulē, kā arī brīvās preses lomu demokrātijas un sabiedrības attīstībā.

Prezidente tika iztaujāta par dažādām Latvijas aktualitātēm un lūgta pamatot Latvijas izvēlētos ārpolitiskos un iekšpolitiskos mērķus. Prezidentei arī vaicāja, kā šīs aktualitātes tiek atspoguļotas Latvijas latviešu un krievu presē, kā ārvalstu presē un kādi ir viņas komentāri.

29.jūlijā Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga uzstājās ar lekciju Amerikas Studiju fonda absolventu ceremonijā Kārļa universitātē Prāgā. Jau vairāk nekā 30 gadus Amerikas Studiju fonds vasarās rīko studiju programmas, kurās jauni cilvēki var apgūt vadītāju prasmes un dziļāku izpratni par brīvā tirgus sistēmu. Kopš 1993.gada Amerikas Studiju fonds kopā ar Kārļa universitāti Prāgā un ASV Džordžtaunas universitāti māca politiku un ekonomiku Viduseiropas un Austrumeiropas studentiem, lai palīdzētu postkomunisma valstīm pārejas periodā atvieglināt ceļu uz brīvā tirgus sistēmas izveidi un politikas attīstību šajās valstīs. Kopš 1993.gada to ir beiguši aptuveni 500 studenti no 27 valstīm. Šogad — 90 studenti, trīs arī no Latvijas. No Latvijas šo programmu beiguši aptuveni 30 studenti.

Uzrunājot studentus, Valsts prezidente uzsvēra, ka jaunās Eiropas veidošanai ir vajadzīgi jauni, enerģiski, izglītoti un radoši cilvēki, kuri piedalītos savas valsts un kopējās Eiropas ekonomikas un politikas veicināšanā un attīstībā. Valsts prezidente iepazīstināja studentus ar Latvijas vēstures neatkarības atjaunošanas posmu un pašreizējām aktualitātēm. Viņa uzsvēra Baltijas reģiona nākotni kā ļoti perspektīvu, atzīmējot, ka īsā laikā šis reģions ar samērā nelieliem resursiem un mazu iedzīvotāju skaitu ir panācis diezgan augstu līmeni.

Savā runā prezidente uzsvēra integrācijas nozīmi gan Latvijā, gan arī jaunajā Eiropā. Viņa teica, ka ārpolitiski Latvija integrējas Eiropas Savienībā un piedalās jaunās Eiropas veidošanā, bet iekšpolitiski Baltijai ir svarīga harmoniskas sabiedrības rašanās dažādos aspektos — gan pēc valodas un etniskā sastāva, gan arī sociālajā aspektā. Sekmīga integrācija dotu to, ka jaunā Eiropa būtu saskanīga un arī bez dalījuma robežām. Prezidente uzsvēra izglītotas sabiedrības nozīmi jaunajā Eiropā un izteica cerību, ka Amerikas Studiju fonds rīkos šādas programmas arī Latvijā, lai Baltijas valstu studenti vēl vairāk apgūtu piedāvātās programmas. Lai izveidotos harmoniska sabiedrība, nepieciešama arī sabiedrības izpratne par godīgumu un tiesiskumu savā valstī, un tas nozīmē arī cīņu ar korupciju. Studenti jautāja prezidentei par sabiedrības integrācijas programmu Latvijā, par valsts valodas apmācības iespējām un sievietēm līderēm.

Valsts prezidenta preses dienests

— uzrunā svinīgajās pusdienās

Tosts pusdienās ar Čehijas Senāta spīkeri Libušu Benešovas kundzi Valenšteina pilī šā gada 28.jūlijā

Jūsu Ekselence

Senāta spīkeres kundze!

Dāmas un kungi!

Esmu dziļi aizkustināta par viesmīlību, ar kuru es un mans kungs šodien tikām sagaidīti Prāgā. Man ir īpašs prieks Čehijas galvaspilsētā turpināt pirms dažiem mēnešiem Rīgā aizsāktās sarunas ar jums, spīkeres kundze, un Čehijas Senāta pārstāvjiem. Tiekoties Latvijā, mums ir izveidojusies patiesi intensīva un produktīva viedokļu apmaiņa, un es saistu lielas cerības ar mūsu sadarbību nākotnē.

Esmu dziļi gandarīta par iespēju apmeklēt Čehiju. Jūsu valsts ir senas kultūras un vēstures zeme. Prāga neapšaubāmi ir viena no visspožākajām Eiropas arhitektūras un mākslas pērlēm. Senāta rezidence Valenšteina pilī harmoniski apvieno jūsu tautas bagāto vēstures mantojumu un Čehijas dinamisko tagadni. Ar gandarījumu vēlos uzsvērt, ka Čehija ir viena no ciešākajām Latvijas partnervalstīm Eiropā. Mūsu valstu sadarbībai ir noturīgas tradīcijas, kas sniedzas 20.gadsimta pirmajās dekādēs. Mūsu savstarpējo uzticēšanos un simpātijas būtiski nostiprināja "samta" un dziesmotās revolūcijas laiks, kad Latvijas un Čehijas tautas miermīlīgā cīņā nokratīja totalitāro režīmu kundzību. Vakar, tiekoties ar Latvijas un Čehijas biedrības pārstāvjiem, pārliecinājos, cik dziļas un noturīgas ir mūsu tautas kultūras saites, cik Čehijā ir kupls un enerģisks Latvijas draugu un entuziastu loks.

20.gadsimtā Latvija un Čehija daudz cieta no tā, ka Eiropa bija sašķelta un sadrumstalota. Pārvērtējot šo rūgto pieredzi, tagad mēs labi apzināmies, ka Eiropas stabilitāte un drošība ir nedalāmas. Latvija un Čehija ir izvēlējušās būt par aktīvām jaunās Eiropas veidotājām.

Mēs uzskatām, ka NATO un ES paplašināšanās ir vēsturisks process, kas dod unikālu iespēju Eiropai atkal apvienoties, nostiprinot stabilitāti un mieru visā kontinentā. Ilgtermiņa perspektīvā drošības telpas izplešanās atbilst visu Eiropas valstu interesēm.

Mūsu valstis tur augstā godā savstarpējas solidaritātes principus. Šis cēlais princips ir arī Viļņas deklarācijas pamatā. Šajā dokumentā deviņu Eiropas valstu ārlietu ministri uzsver visu kandidātvalstu apņemšanos savstarpēji sadarboties, integrējoties NATO. Praktiska sadarbība un atbalsts ir kļuvuši par ikdienas realitāti. Šajā kontekstā Čehijas pieredze un atbalsts Latvijai ceļā uz NATO ir nenovērtējams.

Atsevišķi vēlos izcelt Latvijas un Čehijas parlamentāro kontaktu intensitāti un produktivitāti. Man ir liels prieks, ka Latvijas un Čehijas parlamentu sadarbības grupas aktīvi vērš plašumā sakarus starp mūsu tautām, kā arī nostiprina mūsu valstu pozīcijas Eiropas politiskajās diskusijās.

Es saskatu lielas priekšrocības šādiem kontaktiem nākotnē. Jau pēc dažiem gadiem Latvijas un Čehijas deputātiem būs jāmeklē kopīgi jautājumu risinājumi, darbojoties ES Parlamentā.

Līdzās jau minētajām sadarbības jomām cieša likumdevēju sadarbība veicina vispusīgu valsts un sabiedrības modernizāciju, saliedētas, integrētas sabiedrības radīšanu. Tā ir Latvijas iekšpolitikas prioritāte un viens no nopietnākajiem izaicinājumiem. Ceru, ka arī šajā jomā, kā arī kultūras un izglītības jomā mēs spēsim lietišķi sadarboties!

Dāmas un kungi!

Atļaujiet man paust pateicību Čehijas Senātam par viesmīlību un jūsu ieguldījumu Latvijas un Čehijas sadarbībā, kā arī vēlos novēlēt Latvijas un Čehijas tautām uzplaukumu un labklājību!

Čehijas Republikas premjerministrs Milošs Zemans sarunā ar Latvijas Republikas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu Foto: epa/A.F.I.

Radio "Brīvā Eiropa" mārketinga daļas vadītājs Uldis Grava, Vaira Vīķe–Freiberga, Gravas kundze, Freiberga kungs

Atraisītā sarunā ar Latvijas kinematogrāfu radošās grupas pārstāvjiem — Jāni Streiču un Sergeju Bertičevu

Ar jaunākajām "Brīvās Eiropas" ziņām

Sarunā ar Džounstaunas universitātes profesoru Juri Vīksniņu

Kopā ar Latvijas studentiem Čehijā

Saņemot Amerikas Studiju fonda balvu

Aplūkojot Latvijas diplomātu Čehijā galeriju

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga uz Kārļa tilta

Foto: Juris Krūmiņš — "Latvijas Vēstnesim"