Zemnieku prasības risina

Zemkopības ministra Ata Slaktera preses konferencē

Piektdien, 28. jūlijā, zemkopības ministrs Atis Slakteris informēja žurnālistus, kā izpildīts vienošanās protokols starp valdību un zemniekiem.

Šī gada 6. jūlijā tika parakstīts vienošanās protokols starp valdību un zemniekiem, kurā bija formulētas desmit zemnieku prasības valdībai. Valdība tās apņēmās izpildīt. A.Slakteris uzsvēra, ka jau izpildīts vairākums šo prasību. Jautājumos, kuros nepieciešama vairāku institūciju kopdarbība, darbs tiek turpināts. Lai gan Zemkopības ministrija aktīvi strādā, izskanējušas jaunas prasības pēc zemnieku nemieriem un Tautas partijas ministru demisijas. A.Slakteris pauda viedokli, ka grūti nosaukt vienošanās punktus, kuri netiktu pildīti.

"Pašreizējā ažiotāža ar jaunām prasībām ir politiska. Tai nav nekāda sakara ar patiesām rūpēm par Latvijas lauksaimniecību un laukiem," teica zemkopības ministrs. "Pārmetumi par rīcības trūkumu šoreiz ir nevietā. Es ceru, ka lauksaimnieki un lauku cilvēki uz šādām provokācijām nepaļausies."

A.Slakteris atzīmēja, ka valdība pēc protokola parakstīšanas nekavējoties akceptēja šo dokumentu. Parakstītā vienošanās bija reāla, un darbi, kas veicami, bija nepieciešami, vienalga, vai protokols tiktu parakstīts vai ne.

A.Slakteris informēja, ka Ministru kabinets pieņēma izmaiņas noteikumos par graudu intervenci labības tirgū. Tas nozīmē, ka no 1. novembra noteikta 70 latu cena par graudu tonnu, kā to prasīja zemnieki. Noteiktā intervences graudu cena atbilst tirgus cenai, ņemot vērā iespēju saņemt hektāru subsīdijas.

"Pat vislielākajiem skeptiķiem jāatzīst, ka šī gada graudu intervences noteikumi zemniekiem ir visizdevīgākie, kopš graudu intervence ieviesta Latvijā," uzsvēra A.Slakteris.

Vienošanās protokolā tika fiksēta prasība apturēt Bulduru dārzkopības vidusskolas privatizāciju. Ministrs norādīja, ka arī šī prasība ir izpildīta, jo tika apturēta iecere ne vien privatizēt Bulduru dārzkopības vidusskolu, bet arī nodoms privatizēt Ērgļu arodvidusskolu, Barkavas arodvidusskolu un Rīgas Pārtikas ražotāju vidusskolu. Starp citu, Zemkopības ministrija nekad nav iestājusies par šo mācību iestāžu privatizācijas modeli.

A.Slakteris paziņoja, ka arī pārējās prasības ir ņemtas vērā. Zemkopības ministrija iesniegusi priekšlikumus grozījumiem likumā par 2000. gada valsts budžetu. Ir pieprasīti trūkstošie 2,4 miljoni latu, lai tiktu izpildīta Lauksaimniecības likumā noteiktā norma — šajā gadā nodrošināt lauksaimniecības subsīdiju apjomu — 3% no valsts budžeta. 18. jūlijā Ministru kabineta sēdē apstiprināti valsts budžeta "mērķa griesti" 2001. gadam. Zemkopības ministrijai papildus piešķirti 3,3 miljoni latu lauksaimniecības subsīdijām. Tādējādi arī nākamgad tiks pildīts Lauksaimniecības likums, kas nosaka 3% no valsts budžeta atvēlēt lauksaimnieku vajadzībām.

Bet vai 3% apjoms no valsts budžeta spēj atrisināt visas zemnieku problēmas? Vai šim nolūkam nebūtu jāpieprasa lielāka labvēlība no valsts?

A.Slakteris: "Zemkopības ministrija spētu bez problēmām izlietot pat visu valsts budžetu… Tomēr arī tie 3%, kas atvēlēti lauksaimniecības subsīdijām, nav maza nauda. Lieliski būtu, ja vēl tikpat lielu finansējumu no valsts budžeta varētu atvēlēt lauku attīstībai. Ar lauksaimniecības problēmu risinājumu netiks atrisinātas lauku problēmas. Pašlaik ar esošo valsts finansējumu ir jāsakārto galvenokārt ar lauksaimniecību saistīti jautājumi, lai zemnieku saimniecības kļūtu modernas un konkurētspējīgas, lai tās normāli iekļautos pasaules tirgus apritē."

Zemkopības ministrija izstrādājusi cukura intervences noteikumu projektu. Paredzēts, ka noteikumu projektu par tirgus intervenci cukura tirgū izskatīs 1. augusta Ministru kabineta sēdē. Zemkopības ministrija valdībai piedāvās vairākus cukura intervences modeļus.

A.Slakteris: "Cukura problēmas krājušās vairāku gadu garumā. Mūsu uzdevums ir sakārtot cukura tirgu ne tikai tagad, bet arī vairākus gadus uz priekšu. Domāju, ka viena lieta — ieviestā cukurbiešu audzēšanas un pārstrādes kvotēšana — nesīs augļus jau tuvākajā nākotnē. Otrs svarīgs pasākums, kas jāveic jo drīz, — tā ir cukura intervence. Tās izmaksas būs dārgas. Pašlaik vēl diskutējam, kā to labāk veikt, bet jebkurā gadījumā lēmums tiks pieņemts krietni ātrāk, nekā noteikts termiņš — 15. septembris — vienošanās protokolā. Tikos ar finansu ministru Gundaru Bērziņu, lai apspriestu vairantus, kuri valstij izmaksātu pēc iespējas lētāk. Paņēmieni, kādā veidā stabilizēt cukura tirgu, ne vienmēr precīzi iekļaujas intervences nosaukumā. Valdībai būs iespēja izšķirties starp vairākiem piedāvājumiem, kā risināt cukura tirgus sakārtošanu. Tas, ka cukura intervence ir jāveic, nav noliedzams. Tādējādi cukurfabrikas spēs norēķināties ar zemniekiem par nesamaksāto produkciju. Tikpat svarīgi, lai pārstrādes uzņēmumi varētu veiksmīgi uzsākt jauno cukurbiešu pārstrādes sezonu. Būtībā cukura intervences mērķis ir sakārtot finansu plūsmu, lai ieguvēji būtu gan zemnieki, gan pārstrādātāji. Tajā brīdī, kad iestāsimies Eiropas Savienībā, Latvijas cukura nozarei ir jābūt stabilai."

Arī zemnieku prasība juridiski nostiprināt lauksaimnieku Sadarbības padomes lomu tiek realizēta. Sadarbības padome, kurā pārstāvētas 39 lauksaimnieku organizācijas, kā oficiālā zemnieku viedokļa paudēja tiks nostiprināta Lauksaimniecības likumā. Grozījumi Lauksaimniecības likumā šajā jomā jāizstrādā līdz 15. augustam.

Darba grupā aktīvi tiek izstrādāts hektāru subsīdiju mehānisms, lai zemnieki saņemtu kompensācijas par 1999. gada ziemāju un 2000. gada vasarāju sējumiem. Zemkopības ministrs izdevis rīkojumu par 2000. gada graudaugu un pākšaugu sējumu deklarēšanu. Tā jāpabeidz līdz 15. augustam. Zemnieki var deklarēt graudaugu un pākšaugu sējumu platības, kuras ir lielākas par 5 hektāriem. Lauku atbalsta dienestam uzdots veikt izlases veida pārbaudes līdz 10% par deklarācijā ietvertās informācijas pareizību. Hektāru subsīdiju maksājumi tiks uzsākti tūlīt pēc grozījumiem valsts budžetā.

A.Slakteris uzsvēra, ka viņš atbalsta zemnieku prasību par dīzeļdegvielas nodokļu atmaksu — 100 litrus par hektāru — un ir gatavs to aizstāvēt valdībā.

Ir izveidota darba grupa iekšējā tirgus sakārtošanai. Tajā iekļauti atbildīgo ministriju, kā arī zemnieku organizāciju pārstāvji. Darba grupas sanāksme notiks šodien, 1. augustā. Paredzēts, ka apspriedīs un meklēs racionālus risinājumus vairākiem tirgus sakārtošanas jautājumiem. Piemēram, kā 2001. gadā izveidot vienotu valsts veterināro un pārtikas kontroles dienestu, kā samazināt muitas noliktavu skaitu, caur kurām atļauts pārtikas imports, kā nošķirt tranzīta un iekšējam tirgum paredzēto preču plūsmu u.c. Vakar Zemkopības ministrijā tikās Valsts veterinārā dienesta, Sanitārās robežinspekcijas, kā arī Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta speciālisti, lai sagatavotu konstruktīvus priekšlikumus šodien apspriežamo jautājumu risinājumiem.

Atsevišķa darba grupa izstrādā piena intervences noteikumu projektu.

A.Slakteris piebilda, ka Zemkopības ministrija strādā arī pie citu svarīgu jautājumu risināšanas. Pašlaik tiek sagatavota pozīcija sarunām ar Eiropas Savienību jautājumā par zivsaimniecību. Saskaņā ar Meža likumu Zemkopības ministrijai jāizstrādā Ministru kabineta 18 noteikumu projekti, tiek izstrādāta nacionālā mežu programma. Aizvadītajā nedēļā Zemkopības ministrijas speciālisti uzturējās Briselē, kur tika veiktas pēdējās korekcijas Lauku attīstības plānā. Izskanējusi informācija, it kā Eiropas Savienība grasās samazināt "Sapard" finansējumu kandidātvalstīm. Kā informēja Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Laimdota Straujuma, ja Latvija spēs nodrošināt ES prasībām atbilstošus nosacījumus, tad mūsu valstij nedraud finansu samazinājums. Šobrīd Latvija ir viena no tām kandidātvalstīm, kura "Sapard" līdzekļu saņemšanai ir sagatavojusies vislabāk.

Dagnija Muceniece — "Latvijas Vēstnesim"