Budžeta likumprojekts nonāk vērtēšanai Saeimā

Šodien finanšu ministrs Oskars Spurdziņš iesniegs Saeimā Ministru kabineta 23.septembrī akceptēto likumprojektu par 2005.gada valsts budžetu, to pavadošos likumprojektus un budžeta paskaidrojumus. Kā zināms, valdībai nākamā gada budžeta projekts ir jāiesniedz parlamentā līdz 1.oktobrim.

Reizē ar budžeta likumprojektu Saeimā tiks iesniegti arī grozījumi vairākos likumos, kas kopā veido tā dēvēto budžeta likumu paketi, – grozījumi likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā par akcīzes nodokli, likumā par pievienotās vērtības nodokli, likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli un likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli nepieciešami saistībā ar vienošanos ar Latvijas Pašvaldību savienību, kurā paredzēts, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu proporcija pārdalāma par labu pašvaldībām. Pašreizējo 71,6% vietā tās saņems 73% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Grozījumi pārējos likumos nepieciešami, lai tos precizētu sakarā ar Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu apguvi.
Pēc finanšu ministra domām, budžeta projekts ne vien nodrošinās investīciju pieauguma tempus, bet arī veicinās attīstību. To izstrādājot, Finanšu ministrijas (FM) speciālisti savās prognozēs balstījušies uz pieņēmumu, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) 2005.gadā pieaugs par 6,7%, bet inflācija varētu sasniegt 4,3%. Šie skaitļi ir saskaņoti gan ar Centrālo statistikas pārvaldi, gan ar Latvijas Banku. Savukārt valsts budžeta deficīts saglabāts 160 miljonu latu jeb 2% apmērā no IKP, tādējādi nodrošinot atbilstību ES dalībvalstīm obligātajiem Māstrihtas kritērijiem.
Skaidrojot FM apsvērumus attiecībā uz finansējuma piešķiršanu veselības aprūpes nozarei, O.Spurdziņš to raksturo kā visnesakārtotāko sektoru valstī. Pirms nav īsti skaidrs, kā šo sektoru reformēt un kā nodrošināt jau piešķirtās milzīgās summas kvalitatīvu izlietojumu, papildu līdzekļus ministrs nozarei nesola. Kā zināms, pēdējos gados finansējums veselības aprūpei ir palielināts vairāk nekā par 100 miljoniem latu, tai skaitā medicīnas darbinieku algas paaugstinātas vidēji par 40 latiem, bet faktiski nekas nav atrisināts, un atkal parādās problēmas, bilst ministrs, uzsverot, ka papildu līdzekļi mediķu algu paaugstināšanai tiks piešķirti tikai pēc tam, kad būs veiktas reformas.
Līdzīgs viedoklis viņam ir arī par izglītības sektoru. Arī te, neraugoties uz milzīgo (salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem) pedagogu darba samaksas pieaugumu, trūkstot kvalitatīvu pārmaiņu.
Budžeta izskatīšanas gaita Saeimā nekad nav bijusi viegla. Ministrs nenoliedz, ka arī šogad, kā jau katru gadu, noteikti būs priekšlikumi, kas tiks ņemti vērā budžeta galīgā varianta izstrādē. Tā kā budžeta projekta investīciju daļa ir līdzsvarota ar patēriņa daļu, turklāt lielā mērā orientējoties tieši uz attīstību, kas savukārt saistīts ar ES līdzekļu apguvi, ko ļoti gaida visi sektori, O.Spurdziņš prognozē, ka to varētu atbalstīt Saeimas deputātu vairākums.
Budžeta svinīgā iesniegšana Saeimas priekšsēdētāja biedram Andrim Ārgalim paredzēta pulksten 11.00.

Gita Kronberga, “LV”

gita.kronberga@vestnesis.lv