Rudens saulgrieži

25.septembrī Doma laukums bija dabas veltēm pilns Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I.

Miķeļi – 29.septembris – iezīmē vasaras beigas. Saule pagriežas uz ziemas pusi.
Dainās Miķelis saukts par labu un bagātu vīru, arī par maizes tēvu.
Ap Miķeļiem svinēti ražas svētki – apjumības. Īpaši svinīga izdarība bijusi auglības un svētības nesēja Jumja ņemšana pēdējā labības pudurī, kas pļaujas laikā atstāts lauka vidū. Ticēja, ka tas cilvēks, kurš atradis Jumi, būs laimīgs, bagāts. Jumja zīme ir divas vārpas viena stiebra galā, divi kodoli vienā riekstā, divi kopā saauguši augļi vai ziedi, kas netieši saistīti ar dzīvības sākšanos no pāra:

Pa pāram(i) rieksti auga,
Pa pāram(i) āboliņi;
Pa pāram(i) jauni ļaudis
Uz rudeni precējās.

Miķeļi ir arī viena no bagātākajām rudens gadatirgu dienām.
Pēc Miķeļiem sniega vārti vaļā. Tādēļ jāsteidz līdz tam visus svarīgākos lauku darbus padarīt – zeme dodas ziemas atpūtā:

Brālīt, tavu drošu sirdi,
Tavu drošu padomiņu:
Miķelī arti gāji, –
Atrad’ zemi sasalušu.

Tā kā Miķelis ir zirgu aizbildnis, tad, lai ar zirgiem labi veiktos, vajadzējis kaut gaili.
Šais svētkos nav tā skaļuma un gaviļu, kas pārējos saulgriežos, jo līdz ar Miķeļiem sākas klusais veļu jeb dievaiņu laiks, kad mirušo gari līdzīgi rudens miglai veļas pār zemi sērst pie dzīvajiem, saviem piederīgajiem. Veļiem ziedoja ēdienus un dzērienus:

Nāci, nāci, Veļu māte,
Ko par miegu bēdājies,
Atradīsi biezu putru
Gara galda galiņā.

Miķeļu vakarā sāk mīklas minēt. Mīklas atminēšana esot gluži kā apslēptas vai pazudušas mantas atrašana. Tāpēc uzminiet mīklu! Visiem mīļš un patīkams, bet nevienam uzskatāms. ... Pareizi! Tas ir siltums.
Miķeļdienā pievērsta uzmanība laika zīmēm.
Ja Miķeļdienā vēl ozoliem ir zīles, būs dziļi Ziemassvētki.
Ja kokiem lapas birst tikai pēc Miķeļiem, pavasarī ilgi turēsies sniegs.
Kad baltu kazu apvedot ap baltu bērzu, tad drīz esot ziema.

Ieva Jaunupe

ieva.jaunupe@vestnesis.lv