Lielā medaļa par lielu darbu

Rundāles pils muzeja direktors, mākslas zinātnieks Dr.h.c. art. Imants Lancmanis un kultūras ministre Helēna Demakova Latvijas Zinātņu akadēmijas pilnsapulcē Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

24.septembra saulainā diena viesiem un apmeklētājiem atklāja visu Rundāles pils krāšņumu. Skolas izmanto šīs skaistās rudens dienas izglītojošām ekskursijām. Nemitīgā ekskursantu straume Rundāles pils greznajās zālēs, pieredzējušo un prasmīgo gidu – Birutas Šogolovas, Dzintras Miķelsones un Ilgas Galviņas vadīta, papildinājās ar Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) pilnsapulces dalībnieku kuplo pulku. Pilnsapulce bija veltīta LZA Lielās medaļas pasniegšanai Rundāles pils muzeja direktoram, mākslas zinātniekam Dr.h.c. art. Imantam Lancmanim par Rundāles pils kompleksa atjaunošanu un izcilu devumu Latvijas kultūrā.
LZA prezidenta Jura Ekmaņa ievadvārdos, vērtējot šo devumu, izskanēja atzinība Imanta Lancmaņa talanta vispusībai – mākslas zinātnieks, kurš pēta Kurzemes kultūras ieiešanu Eiropas apritē, Rundāles “pilskungs”, kurš kopā ar pils restauratoru radošo kolektīvu ir radījis šo brīnumu, talantīgs gleznotājs, kura personālizstādi, sacīja prezidents, mēs skatījām LZA un kuras vienu lielgleznu mēs joprojām skatām akadēmijas Senāta zālē.
Kultūras ministres Helēnas Demakovas sveicinājuma vārdos I. Lancmanim līdz ar konstatējoši raksturojošo daļu – monogrāfiju, rakstu autors, pils atjaunotājs, izcils konceptuāls mākslinieks – izskanēja atzīšanās, ka šajā vairākas stundas garajā sirsnības un aizkustinājuma gaisotnē viņa ar baudu gaida tieši laureāta akadēmisko lekciju. Vēlāk izrādījās, ka viņai ir pilnīga taisnība, – gaidas attaisnojās. Imanta Lancmaņa akadēmisko lekciju visa auditorija klausījās ar lielu uzmanību un aizrautību.
LZA prezidents J. Ekmanis nolasīja izglītības un zinātnes ministra Jura Radzeviča apsveikumu laureātam “šajā nozīmīgajā pasākumā skaistajā Rundāles pilī”. “Esmu gandarīts par sadarbību ar LZA, Latvijas Zinātnes padomi, un īpaši vēlos sveikt Imantu Lancmani lielajā dienā – mēs stāvam līdzās lielajām Eiropas tautām,” rakstīja ministrs un novēlēja, lai “mūsu zeme kļūst par intelektuālu lielvalsti”.
Īpaši greznā (kā žanram pienākas), izkoptā formā izskanēja LZA korespondētājlocekļa mākslas zinātnieka Ojāra Spārīša “Laudatio” Imantam Lancmanim. Tajā tika novērtēta ne vien laureāta personība un paveiktais, bet arī uzteikta viņa dziļā ieinteresētība Latvijas mākslas vēstures likteņos, uzturot tās vitalitāti. Jo īsi pirms LZA pilnsapulces pilī bija notikusi mākslas vēsturnieku konference “Kurzemes ass Latvijas mākslā un arhitektūrā. Atziņas” ar Elitas Grosmanes, Kristīnes Ogles, Pētera Blūma un Ojāra Spārīša referātiem. Imantam Lancmanim un viņa darba gados paveiktajam O. Spārītis atrada daudz labu vārdu – Latvijas kultūras teorētiķis, zinātnieks, restaurators, mākslinieks, kurš savu gaitu uzsācis pirms četrdesmit gadiem un kuram pieticis talanta un spēka saliedēt muzeja intelektuālo eliti. Un tādēļ iznīcībai ir atkarotas šīs telpas. Šī pils. Un Latvijas ļaudis un baltvāciešu simti dodas uz Rundāli svētceļojumā.
LZA prezidents pasniedza Imantam Lancmanim LZA Lielo medaļu. LZA Senāta priekšsēdētājs Jānis Stradiņš, sveicot laureātu, salīdzināja, ka Lancmaņu dzimta Rundāles pilī pavadījusi vairāk laika nekā Bīronu dzimta, un sveica I. Lancmani ar stipendijas piešķiršanu – Kurzemes mākslas vēstures izpētei un mākslas vērtību saglabāšanai.
Imants Lancmanis, uzklausījis daudzos labos vārdus un vairākkārt pieminētos 40 gadus, sacīja – “paiet četrdesmit gadi, paies nākamie – visi mēs esam lielas ķēdes locekļi. Es pateicos providencei, tuviniekiem, muzeja kolektīvam, ka mums ir izdevies glābt šo pili. Šis ansamblis bija novests līdz briesmīgam stāvoklim. Es meklēju mierinājumu mākslā, ceļojumos, mākslas vēsturē. Ir labi, ja ir iespēja cīnīties pret iznīcību, palēnināt laika rata griešanās procesu. Un, stāvot četrdesmit gadu darba kalna pakājē, paldies akadēmijai par apbalvojumu – akadēmiskie apbalvojumi ir patiesi, tos nedod par konjunktūru.”
Un pirms akadēmiskās lekcijas “Kurzemes hercogiste: mūžīgais un efemērais” LZA Lielās medaļas laureāts Imants Lancmanis uzdāvināja akadēmijai līdz šim LZA Senāta zālē deponēto gleznu “Latvija septiņu pasaules kārdinājumu ielenkumā”.
Akadēmiskā lekcija (“LV” to turpina publicēt šajos numuros) bija patiešām spoža. Un auditorijas uzmanība un jūsma – nedalīta.

Ilga Tālberga